PROJEKTU IZSTRĀDES UN IEVIEŠANAS ROKASGRĀMATA

1. EIROPAS SAVIENĪBA PROJEKTU IZSTRĀDES UN IEVIEŠANAS ROKASGRĀMATA EIROPAS SAVIENĪBA Elīna Konstantinova, Dr.oec., Projektu eksperts 23.11.2010.

2. SATURS • Projekta būtība un vadības principi 1.1. Projektu būtība un veidi 1.2. Projekta dzīves un vadības cikls 2. Projekta identificēšana/idejas attīstība 2.1. Projekta iniciēšanas process Rīgas pašvaldības iestādēs 2.2. Eiropas Savienības un cits ārvalstu finansējums pašvaldībām 2007.-2013.gada plānošanas periodā • Finansējuma avoti • Fondu vadībā iesaistītās institūcijas

3. SATURS 3. Projekta sagatavošana 3.1. Projekta sagatavošanas un līdzfinansējuma saņemšanas process RD 3.2. Projekta partnerība 3.3. Projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšana un noformēšana 3.4. Projekta budžeta plānošana un projekta izmaksas • Projekta līdzfinansējuma nodrošināšana 3.5. Projekta pavadošā dokumentācija • Tehniski – ekonomiskais pamatojums • Ietekmes uz vidi novērtējums • Arhitektūras un plānošanas uzdevums • Būvniecības izmaksu tāme • Tehniskais projekts • Īpašumu apliecinošie dokumenti

4. SATURS 4. Projekta vērtēšana un līguma slēgšana 4.1. Projektu vērtēšanas process un galvenie principi 4.2. Finansēšanas līguma slēgšana un projekta grozījumu saskaņošana 5. Projektu ieviešana 5.1. Projektu ieviešanas uzsākšanas kārtība Rīgas pilsētas pašvaldībā 5.2. Projekta lietvedība atbilstoši Rīgas pilsētas pašvaldības prasībām 5.3. Projekta kvalitātes un risku vadība 5.4. Komandas vadība 5.5. Iepirkumi projekta ietvaros 5.6. Finanšu vadība 5.7. Publicitātes nodrošināšana atbilstoši ES vizuālās identitātes prasībām 5.8. Progresa pārskati un finanšu atskaites

5. SATURS 6. Projekta pēc-ieviešanas periods 6.1. Projekta dokumentācijas glabāšana 6.2. Pārbaudes projekta īstenošanas vietā 6.3. Projekta ilgtspējas nodrošināšana

6. 1. Projekta būtība un vadības principi

7. PROJEKTA BŪTĪBA UN VEIDI PROJEKTS IR UNIKĀLS PROCESS, KO VEIDO KOORDINĒTU UN KONTROLĒTU NORIŠU KOPUMS, KURAM IR NOTEIKTI SĀKUMA UN BEIGU TERMIŅI, UN KURA MĒRĶIS JĀSASNIEDZ IEKĻAUJOTIES ATVĒLĒTAJOS LAIKA, IZMAKSU UN RESURSU IETVAROS

8. Galvenās projekta pazīmes: • Projekts ir vienreizējs un inovatīvs. Tas nozīmē, ka pašvaldības iestādē plānotās darbības iepriekš nav veiktas vai projekta ietvaros tās plānotas citā kvalitātē, citai mērķa grupai: • tiks izstrādāts sociālās rehabilitācijas pakalpojums, kāds iepriekš pašvaldībā nav bijis; • tiks uzlabots sociālās rehabilitācijas pakalpojums, piesaistot jaunus, kvalificētus darbiniekus, pilnveidojot esošo darbinieku kompetenci; • šis pakalpojums tiks piedāvāts citai mērķa grupai; • tiks izveidots jaunas telpas tā paša pakalpojuma sniegšanai. • Projekts ir vērsts uz kādas aktuālas problēmas atrisinājumu. Tas nozīmē, ka problēma ir aktuāla ne tikai pasaulē, Latvijā un reģionā, bet galvenokārt tā ir aktuāla konkrētajā pašvaldībā/pilsētā; • Projektam ir skaidrs, sasniedzams mērķis. Tas nozīmē, ka projektam beidzoties var nešaubīgi pateikt, ka mērķis ir sasniegts; • Projektam ir identificēti (fiksēti un apstiprināti) izmērāmi rezultāti;

9. Galvenās projekta pazīmes: • Projekta mērķa sasniegšanai plānoti ierobežoti resursi (materiāltehniskie, finanšu, cilvēkresursi); • Projekts ir ierobežots laikā, t.i., projektam ir noteikts sākums un beigu datums. • Projektam raksturīgs dinamiskums - spēja reaģēt uz pārmaiņām un problēmām. • Projekts sastāv no dažādiem elementiem – plānošana, sagatavošana, īstenošana, novērtēšana, valorizācija (rezultātu izplatīšana). • Projekti ir kopēji- projekti tiek izstrādāti kopēju pūļu rezultātā. Tos vada komandas, tajos ir iesaistīti dažādi partneri, tiek gādāts par citu cilvēku vajadzību apmierināšanu.

10. Projektu veidi: • Investīciju projekti – piemēram, jaunu ēku celtniecība, esošo ēku renovācija, iekārtu iegāde, jaunu ceļu projektēšana un izbūve; • Jaunu pakalpojumu izveide vai pilnveide – piemēram, jaunu sociālo pakalpojumu, mācību programmu izveide vai pilnveide, nodarbinātību veicinošu pakalpojumu izstrāde; • Pētījumu un attīstības projekti – piemēram, par bezdarba iemesliem pašvaldībā, kā rezultātā tiek izstrādāta nodarbinātības koncepcija; • Organizatoriskie projekti – piemēram, jaunu struktūrvienību izveide, kvalitātes vadības sistēmas ieviešana pašvaldībās.

11. Projekta veidi: • Tā saucamie „mīkstie” projekti (sociālie projekti) - lielākoties saistīti ar sociāliem jautājumiem, komunikācijas, izglītības un sociālo grupu mijiedarbības problēmu risināšanu. Piemēram – tie var būt vērsti uz problēmsituāciju novēršanu vai mazināšanu saistībā ar integrācijas jautājumiem, līdztiesības un sociālās vienlīdzības jautājumiem, veselības aprūpes jautājumiem u.c. • „Cietie” projekti (Investīciju projekti) - visbiežāk paredz investīcijas būvniecībā vai tehnoloģiju un aprīkojuma ieviešanā. Salīdzinājumā ar „mīkstajiem” projektiem, „cietie” projekti pēc savas formas un satura ir tehniski, tie visbiežāk paredz apjomīgu iejaukšanos dabas vidē. Arī šo projektu ietvaros var risināt sociālās problēmas, piemēram, bērnudārzu, sociālās aprūpes institūciju izveidi, bet šādā gadījumā finanses tiek piesaistītas no „cieto” projektu atbalsta fondiem, jo problēmas risināšanai tiek izvēlēta tāda paņēmienu un instrumentārija kopa, kas paredz būvdarbus vai ieguldījumus infrastruktūras attīstībā.

12. Projektu veidi RD • Eiropas Savienības vai citu ārējo finanšu avotu līdzfinansēts projekts - jebkurš atbilstoši normatīvo aktu prasībām strukturēts pasākumu kopums, kura finansējums, līdzfinansējums vai priekšfinansējums ir paredzēts Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta programmā un par kura ieviešanu plānots noslēgt līgumu ar Eiropas Savienības vai cita ārējā finanšu avota institūciju. • Publiskās – privātās partnerības projekti (PPP projekti) – sadarbības projekti starp pašvaldības institūciju un privātā sektora uzņēmēju, kuras ietvaros kāds publiskais pakalpojums vai objekts uz līguma pamata tiek nodots privātajam uzņēmējam uz noteiktu laika periodu un nosacījumiem, lai nodrošinātu publiskos pakalpojumus. Projekta plānošana, īstenošana un finansēšana tiek veikta atbilstoši Publiskās un privātās partnerības likumā noteiktajām prasībām. • Ārējie projekti – projekts, kuru ierosina ārējais partneris, kurš projekta ieviešanu plāno sadarbībā Rīgas pilsētas pašvaldību???

13. PROJEKTA DZĪVES UN VADĪBAS CIKLS • Projekta dzīves cikls ir visas ar projektu saistītās darbības - no idejas līdz rezultātam - noteiktā secībā. • ES vai cita ārvalstu finanšu instrumenta finansēta projekta dzīves un vadības ciklu var sadalīt piecās savstarpēji saistītās projekta fāzēs: • Projekta identificēšana/Projekta plānošana • Projekta sagatavošana • Projekta izvērtēšana • Projekta ieviešana • Projekta pēc-ieviešana/ekspluatācija

14. Projekta identifikācija Projektasagatavošana Projekta izvērtēšana Projekta ideja Projekta ieviešana Projekta pieteikums Projekta pēc-ieviešana Lēmums Atbilstības pārbaude Komandas vadība (rīkojumi, u.c) Līdzfinansējuma nodrošināšana Atbalsta izmaksāšana Līgums Pieejamais finansējums Komandas plānošana Kvalitātes un risku vadība Audits/ atskaites Fiziskais audits Papildus dokumentācija (TEP, IVN, tehniskais projekts, u.c.) Iepirkuma veikšana Dokumentu glabāšana Finanšu vadība Ilgtspējas nodrošināšana Iepirkuma dokumentācija Progresa pārskati un finanšu atskaites Dokumentu pārvaldība

15. PROJEKTA IDENTIFICĒŠANA/ IDEJAS ATTĪSTĪBA

16. PROJEKTA IECERES ATTĪSTĪBA RĪGAS PAŠVALDĪBAS IESTĀDĒS • Projekta idejas sagatavošana uzskatāma par pirmo posmu projekta kopējā ciklā, attiecīgi tam ir pievēršama atbilstoša uzmanība. • Projekta ideja ir pirmais noformulētais materiāls, kas iezīmē esošo situāciju jeb problēmas, mērķi un plānotās aktivitātes un indikatīvu budžetu. • Pamatojoties uz šādu materiālu var rast atbildes uz vairākiem aktuāliem jautājumiem – kādai aktivitātei būtu piemērots šāds projekts, kādas ir iespējas to sagatavot (jeb kāds ir projekta gatavības stāvoklis), vai iestādei ir pieejami nepieciešamie finanšu līdzekļi šādam projektam, vai projekts jau nedublē kādu citu projektu (runa ir par projekta esamību un salīdzināšanu datu bāzē, piemēram, projektu vadības sistēmā).

17. Sadarbības partneris uzaicina pašvaldības iestādi piedalīties projektā Pašvaldības iestāde sagatavo projekta ieceri atbilstoši RD stratēģiskajiem virzieniem Projekta iecere tiek ievadīta Projekta vadības sistēmā Pārraugošā institūcija/nozaru komitejas akceptē vai noraida projektu ieceres (4 reizes gadā)

18. Sagatavojot projektu ieceri jāņem vērā šādi attīstības dokumenti: • Kopienas kohēzijas stratēģiskās pamatnostādnes – kopienas līmeņa plānošanas dokuments 2007.-2013.gadam, kurā definēti kohēzijas politikas finansējuma izlietošanas prioritārie virzieni; • Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007.-2013.gadam (NAP) • Nacionālais stratēģiskais ietvardokuments (NSID) • Rīgas plānošanas reģiona attīstības stratēģija 2000.-2020.gadam • Rīgas reģiona attīstības programma (2005.-2011.g.), • Rīgas attīstības plāns 2006.-2018.gadam • Rīgas ilgtermiņa stratēģija līdz 2025.gadam • Rīcības plāni 3 gadu periodam (ja attiecas)

19. Sākotnēji projekta iecere jāsaskaņo savā struktūrvienībā un tad jāievada Projektu vadības sistēmā – atbilstoši pieejamai veidlapai. • Izmantojot Projektu vadības sistēmu ir iespējams atrast līdzīgus jau ieviestus vai plānotus projektus, tā veidojot nozīmīgākus un vis aptverošākus projektus Rīgas pilsētā. PROJEKTA VADĪBAS SISTĒMA IR NOZĪMĪGS RĪGAS DOMES PROJEKTU VADĪBAS INSTRUMENTS, KAS NODROŠINA PILNĪGU RĪGAS DOMES IESTĀŽU PROJEKTU PĀRVALDĪBU NO PROJEKTU IDEJU IDENTIFICĒŠANAS, PROJEKTU STRATĒĢISKAI PLĀNOŠANAI LĪDZ IEVIEŠANAI UN KONTROLEI

20. EIROPAS SAVIENĪBAS UN CITS ĀRVALSTU FINANSĒJUMS PAŠVALDĪBĀM 2007.-2013.GADAPLĀNOŠANAS PERIODĀ

25. ES programmas/iniciatīvas

29. Aktuālāko informāciju tieši par Rīgas interešu projektu konkursu uzsaukumiem sagatavo Pilsētas attīstības departamenta Ekonomikas pārvaldes Starptautisko projektu nodaļa – informācija tiek aktualizētu iknedēļu un ir publiski pieejama Starptautisko projektu nodaļas mājas tīmekļa vietnē www.rigasprojekti.lv • Plašs informācijas avots par visiem Eiropā pieejamiem finanšu resursiem ir www.welcomeurope.eu, tomēr šie pakalpojumi ir maksas. Portālā papildus pieejama informācija par apmācību semināriem un apmācību materiāliem. • Informācija par citiem Eiropas Komisijas programmām un EK Ģenerāldirektorātu konkursu uzsaukumiem pieejami mājas lapā http://ec.europa.eu/grants/index_en.htm !

30. ESF Apakškomiteja Uzraudzības komiteja ERAF un KF Apakškomiteja Vadošā iestāde (Finanšu ministrija) Maksājumu iestāde (Valsts kase) Atbildīgās iestādes (nozaru ministrijas un Valsts kanceleja) Sadarbības iestādes (visbiežāk aģentūras) Finansējuma saņēmējs Rīgas pašvaldības iestāde FONDU VADĪBĀ IESAISTĪTĀS INSTITŪCIJAS

31. ES struktūrfondu vadošās iestādes funkcijas pilda Finanšu ministrija. Vadošā iestāde atbild par ES struktūrfondu vadības un ieviešanas efektivitāti un tās atbilstību Latvijas Republikas un ES normatīvajiem aktiem. Tā ir galvenā iestāde, kura veic visu Latvijai pieejamo struktūrfondu pārraudzību un risina sarunas ar EK. • ES struktūrfondu Uzraudzības komitejas sastāvā ietilpst vadošās iestādes pārstāvji, atbildīgo iestāžu pārstāvji, sadarbības iestāžu pārstāvji, plānošanas reģionu attīstības padomju pārstāvji, sociālo partneru, biedrību un nodibinājumu pārstāvji un dažādu institūciju pārstāvji ar padomdevēju tiesībām. Uzraudzības komitejas funkcijās ietilpst uzraudzīt piešķirtā ES struktūrfondu finansējuma izlietošanas efektivitāti un atbilstību apstiprinātajiem plānošanas dokumentiem u.c. • ES struktūrfondu prioritāšu ieviešanas efektīvai uzraudzībai komiteja izveidojusi Kohēzijas fonda un ERAF apakškomiteju un ESF apakškomiteju, kuras izvērtē un uzrauga prioritāšu ieviešanu un attiecīgā struktūrfonda apguves koordinēšanu, un, ja nepieciešams, ierosina veikt darbības pasākumu un aktivitāšu efektivitātes paaugstināšanai. • Maksājumu iestādes funkcijas arī tāpat kā iepriekšējā plānošanas periodā veic Valsts kase un tās kompetencē ietilpst nodrošināt maksājumu pieprasījumu prognožu sagatavošanu kārtējam un nākamajam gadam un iesniegšana EK, nodrošina saņemto, izmaksāto, neiztērēto un atgūto līdzekļu uzskates principu un metodoloģijas izstrādi ES struktūrfondu apsaimniekošanā iesaistītajām institūcijām, veic maksājumus finansējuma saņēmējiem u.c. • Atbildīgās iestādes piedalās plānošanas dokumentu izstrādē, izstrādā struktūrfondu projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, atbilstoši plānošanas dokumentiem nodrošina attiecīgās struktūrfondu aktivitātes projektu iesniegumu atlasi un vērtēšanu, projektu īstenošanas uzraudzību un kontroli.

32. Atbildīgās iestādes:

33. Sadarbības iestādes:

34. Neskaidrību gadījumā vēršaties pie sadarbības iestādēm, jo to kompetencē ir atbalsta sniegšana projektu iesniedzējiem (konsultācijas, semināri)! • MK noteikumos par attiecīgo darbības programmas aktivitāšu vai apakšaktivitāšu ieviešanu tiek noteikta konkrēta atbildīgo un sadarbības iestāžu atbildība un funkcijas katras aktivitātes/ apakšaktivitātes ieviešanā individuāli. • Eiropas Komisijas programmu un iniciatīvu projektu uzsaukumos vai vadlīnijās tiek noteikta konkrēta atbildīgā iestāde par programmas ieviešanu, projektu pieņemšanu un vērtēšanu!

35. PROJEKTA SAGATAVOŠANA

36. PROJEKTA SAGATAVOŠANAS UN LĪDZFINANSĒJUMA SAŅEMŠANAS PROCESS RĪGAS DOMĒ • Projektu sagatavošanas un līdzfinansējuma piešķiršanas kārtība Rīgas domē noteikta ar 2010.gada 6.jūlija Domes iekšējiem noteikumiem Nr. 3, kuri nosaka kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldībā tiem sagatavotas, izskatītas, saskaņotas un apstiprinātas projektu ieceres un projekti. • Par projekta ieceres, iesnieguma un pavaddokumentu sagatavošanu un virzību atbild tā Rīgas domes iestāde, kura gatavo projekta pieteikumu.

37. RD Attīstības departaments sniedz atzinumu ES un PPP projektam Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padome izvērtē PPP projektu ieceri Pilsētas attīstības komiteja pieņem lēmumu par Rīgas domes atbalstu ES projektu iecerēm Finanšu un administrācijas lietu komiteja pieņem lēmumu par līdzfinansējuma un priekšfinansējuma piešķiršanu projektam Ja nepieciešams Rīgas dome pieņem lēmumu par līdzfinansējuma un priekš-finansējuma piešķiršanu projektam Pašvaldības iestāde sagatavo projekta pieteikumu/PPP projekta ieceri Nepieciešamības gadījumā apstiprina pārraugošajā institūcijā Pašvaldības iestāde sagatavo iesniedz projektu attiecīgajā institūcijā/nodrošina apstiprināto PPP projektu tālāko virzību atbilstoši PPP likumam

38. Projekta pieteikuma sagatavošanai un līdzfinansējuma apstiprināšanai jāparedz vismaz viens mēnesis! • Projekta pieteikumu un līdzfinansējuma apliecinājumu paraksta Rīgas domes priekšsēdētājs vai viņa pilnvarota persona!

39. Gadījumā, ja ES vai citu ārējo finanšu avotu izsludinātajos konkursos noteikto projekta pieteikumu iesniegšanas termiņu dēļ ir apdraudēta Rīgas pilsētas pašvaldības iestādes dalība projektā: • Pilsētas attīstības komiteja pieņem atbalstu vai noraidījumu projektam; • Finanšu un administrācijas lietu komiteja pieņem lēmumu par līdzfinansējuma piešķiršanu.

40. Pēc Pilsētas attīstības komitejas pozitīva lēmuma, Rīgas pašvaldības iestāde sagatavo projekta iesniegumu Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā, papildus pievienojot: • Izdruku no Projektu vadības sistēmas • Detalizētu projekta budžetu • Naudas plūsmas plānu • Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas sēdes protokola izrakstu • Pārraugošās institūcijas lēmumu (ja nepieciešams) • Laika grafiku • Citus dokumentus, kas sniedz papildus informāciju par projektu.

41. Virzot projektu uz līdzfinansējuma apstiprināšanu jābūt atbildētiem šādiem jautājumiem: • Vai projekta ideja atbilst finansētāja izvirzītajiem kritērijiem (prioritātes, atbalstāmās aktivitātes, iesniedzējs, u.tml.) un vai projekta ideja patiesi ir īstenojama (reāla)? • Vai ir skaidri finansēšanas nosacījumi (finansējuma apmērs, līdzfinansējuma nepieciešamība, avansa maksājumi)? • Vai projekts un tā mērķis atbilst tavas Rīgas pašvaldības prioritātēm un stratēģiskajiem mērķiem? • Vai iestādei ir atbilstoša kapacitāte un resursi, lai projektu ieviestu? • Vai organizācija paspēs laikā sagatavot projektu?

42. Ja projekta pieteikums tiek noraidīts Sadarbības institūcijā vai citā atbildīgajā iestādē un pašvaldības iestāde uzlabo projekta iesniegumu un plāno to iesniegt atkārtoti ir iespējami divi varianti: • Ja plānots iesniegt tajā pašā finansējuma gadā un ja nemainās projekta budžets – projekts atkārtoti jāiesniedz Finanšu un administrācijas lietu komitejā līdzfinansējuma apstiprinājumam • Ja ir mainījies finansējuma gads, kā arī projekta ideja un budžets jāiet pilns projekta sagatavošanas un līdzfinansējuma saņemšanas process Rīgas domē.

43. PPP projektu sagatavošanas, izskatīšanas un apstiprināšanas koordinējošā institūcija ir Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Ekonomikas pārvaldes Investīciju un attīstības projektu nodaļa.

44. PROJEKTA PARTNERĪBA • Labam projektam un tā veiksmīgai ieviešanai partnerību vajadzētu veidot savlaicīgi, jo partneriem, kurus uzaicināt piedalīties savā projektā, ir “jānobriest” dalībai projektā, viņiem jābūt uzticamiem, atbildīgiem un izdarīgiem. • Projektus vērtējot, izņēmumi attiecībā uz partnerību netiek pieļauti. Izvēlieties tikai atbilstošus sadarbības partnerus. • Ja kāda pieejamā programma jums ir interesanta, bet paši uzņemties vadošā partnera lomu nevarat, noskaidrojiet, kura cita organizācija gatavo pieteikumu, vai tās mērķi atbilst jūsu interesēm un piedāvājiet kļūt par partneri? Izmantojiet internetā pieejamās partneru meklēšanas datu bāzes! • Partneriem ar dažādu juridisko statusu var būt atšķirīginosacījumi finansējuma apjomam. • Partneriem ar dažādu ģeogrāfisko atrašanās vietu var būt atšķirīgi nosacījumi līdzfinansējuma % apjomam.

45. Rīgas pilsētas pašvaldības iestāžu darbinieki kā vadošā partnera pārstāvji veic šādus pienākumus Eiropas Savienības līdzfinansētos projektos: • Veido Rīcības vai Uzraudzības komiteju; • Nodrošina projekta vadības atlasi, pienākumu sadali un veikto darbu dokumentācijas izstrādi; • Nodrošina projekta aktivitāšu ikdienas koordinēšanu; • Koordinē un plāno aktivitāšu ieviešanu; • Informē projekta partnerus par nepieciešamo uzdevumu veikšanu; • Nodrošina ieteikumus projekta partneriem par aktivitāšu ieviešanu un finansējuma sadalījumu; • Nodrošina komunikāciju ar projekta partneriem un uzraudzības institūcijām, piemēram, ar Apvienoto Tehnisko Sekretariātu, Nacionālajām atbildīgajām iestādēm, Sertifikācijas iestādi, Sadarbības iestādēm, 2. līmeņa kontroli (revīziju), Vadošo iestādi; • Organizē un koordinē iepirkumu procedūras un nepieciešamības gadījumā sniedz konsultācijas partneriem vai pieaicina iepirkumu komisijas pārstāvi par jautājumiem, kas saistīti ar iepirkuma procedūrām; • Apkopo ar projekta aktivitāšu ieviešanu saistīto informāciju no visiem projekta partneriem; • Apkopo projekta partneru iesniegtos finanšu un satura ziņojumus, sagatavo konsolidētos projekta finanšu un satura starpziņojumus un gala ziņojumu; • Uzrauga projekta aktivitāšu izpildi un finansējuma plūsmu, ieskaitot finansējuma izmaksāšanu projekta partneriem, ja to nosaka finansējuma, sadarbības līgums vai līgums par projekta ieviešanu; • Vismaz vienu reizi mēnesī organizē sanāksmi, kurā novērtē ieviešanas aktivitāšu rezultātus un plāno galvenās aktivitātes nākošajam mēnesim; • Citus sadarbības un partnerības līgumos norādītos pienākumus.

46. Rīgas pilsētas pašvaldības iestāžu darbinieki kā projekta partnera pārstāvji veic šādus pienākumus Eiropas Savienības līdzfinansētos projektos: • Nodrošina projekta vadības atlasi, pienākumu sadali un veikto darbu dokumentācijas izstrādi; • Pēc līguma nosacījumiem organizē projekta aktivitāšu ieviešanai nepieciešamās iepirkuma procedūras; • Sniedz vadošajam partnerim prasīto informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar projekta ieviešanu; • Sagatavo un izplata informāciju par projekta aktivitātēm saskaņā ar projekta publicitātes plānu/vizuālās identitātes vadlīnijām; • Veic projekta aktivitāšu ieviešanā paredzētos konkrētos uzdevumus; • Sagatavo projekta progresa un gala finanšu un satura atskaites, izmantojot atskaišu formas, ko projekta sākumā sagatavo vadošais partneris pēc programmas vadošās institūcijas norādījumiem; • Uzrauga projekta aktivitāšu izpildi un finansējuma plūsmu, ja tas noteikts līgumā; • Informē vadošo partneri par problēmām, kavējumiem projekta ieviešanas gaitā, ja tādi radušies; • Partneri atbild par projekta ieviešanas aktivitātēm vietējā institūcijā, ja projekts ir starptautisks, tad arī valstī; • Nodrošina tehniskās un finanšu informācijas apkopošanu un kontu auditu, kas nepieciešams projekta starpatskaitēm un gala atskaitei, ja tas noteikts līgumā; • Citus sadarbības un partnerības līgumos norādītos pienākumus.

47. Dalīto izmaksu iespējas projekta ieviešanas laikā starp projekta partneriem • Dalītā finansēšana (cost-sharing) ir projekta izdevumu finansēšanas metode, kur ir iesaistīti vismaz divi Projekta partneri. • Dalītās finansēšanas principus, Vadošā partnera/Projekta partneru tiesības un pienākumi ir jānosaka Partnerības līgumā vai atsevišķā, īpašā dalītās finansēšanas līgumā. • Dalītās finansēšanas modeļi var būt šādi: • Maksātāji partneri veic izdevumu apmaksu, pārskaitot naudas līdzekļus Vadošajam partnerim; • Vadošais partneris, saņemot finansējumu no Maksājumu iestādes, ietur projekta partnera maksājuma daļu kā dalītas finansēšanas proporcionālu izdevumu daļu, jo ieviešanas partneris ir veicis visas darbības: īstenojis projekta aktivitāti, nepieciešamās procedūras, darījumus un maksājumus; • Cits modelis, kas ir saskaņots ar pirmā līmeņa kontroli.

48. PROJEKTA IESNIEGUMA VEIDLAPAS AIZPILDĪŠANA UN NOFORMĒŠANA • Pirms projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas detalizēti jāpiepazīstas ar MK noteikumiem vai vadlīnijām, kuri nosaka konkrētās aktivitātes ieviešanas nosacījumus!!!

49. Kādi galvenie principi jāievēro sagatavojot projekta iesnieguma sadaļas?