1 / 41

Latvijas situācija diskriminācijas novēršanā

Latvijas situācija diskriminācijas novēršanā. Svetlana Djačkova Latvijas Cilvēktiesību centrs. Diskriminācijas aizliegums Latvijas normatīvajos aktos. Latvijas Republikas Satversme (1998.gada grozījumi, 8.nodaļa “Cilvēka pamattiesības”)

viet
Télécharger la présentation

Latvijas situācija diskriminācijas novēršanā

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Latvijas situācija diskriminācijasnovēršanā Svetlana Djačkova Latvijas Cilvēktiesību centrs

  2. Diskriminācijas aizliegums Latvijas normatīvajos aktos • Latvijas Republikas Satversme (1998.gada grozījumi, 8.nodaļa “Cilvēka pamattiesības”) 91. pants: “Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.”

  3. Diskriminācijas aizliegums Latvijas normatīvajos aktos • Darba likums (pieņemts 20.06.2001, spēkā no 1.06.2002, ar grozījumiem līdz21.09.2006) • Likums “Par sociālo drošību” (pieņemts 21.09.1995, spēkā no 05.10.1995, ar grozījumiem līdz 1.12.2005)

  4. Diskriminācijas aizliegums Latvijas normatīvajos aktos • Administratīvā procesa likums (25.10.2001, spēkā no 01.02.2004, ar grozījumiem līdz 26.10.2006) • Kriminālprocesa likums (21.04.2005, spēkā no 01.10.2005, ar grozījumiem līdz 17.05.2007)

  5. Diskriminācijas aizliegums Latvijas normatīvajos aktos Citi likumi, kuros ir iekļauts vispārīgs diskriminācijas aizliegums: • Reklāmas likums • Sodu izpildes kodekss • Likums “Par tiesu varu” • Likums “Par policiju” • Valsts drošības iestāžu likums • Operatīvās darbības likums

  6. Diskriminācijas aizliegums Latvijas normatīvajos aktos • Valsts drošības iestāžu likums • Operatīvās darbības likums • Valsts pārvaldes iekārtas likums • Bērnu tiesību aizsardzības likums • Izglītības likums • Latvijas Republikas Advokatūras likums • Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likums • Robežsardzes likums • Zinātniskās darbības likums • Likums “Par privātajiem pensiju fondiem”

  7. ES Direktīvu pārņemšana Latvijā • ES prasība jaunajām dalībvalstīm pārņemt direktīvas 2000/43/EK (Rasu direktīva) un 2000/78/EK (Nodarbinātības direktīva) līdz 2004.gada 1.maijam

  8. ES Direktīvu pārņemšana Latvijā Svarīgākie principi: • Tiešā, netiešā diskriminācija, aizskaršana, viktimizācija, noradījums diskriminēt • Tiesību aizsardzība: tiesības uz tiesisku un/vai administratīvu procesu; tiesības uz atbilstošu kompensāciju; tiesības organizācijām, apvienībām, citām juridiskajām personām, kam ir likumīgas intereses, pārstāvēt cietušo personu • Pieradīšanas nasta • Informācijas izplatīšana, sociālais dialogs un dialogs ar nevalstiskajām organizācijām • Vienādas attieksmes veicināšanas institūcija (Rasu vienlīdzības direktīva)

  9. Nodarbinātības direktīva (2000/78/EK) • Nosaka pamatprincipus diskriminācijas izskaušanai uz reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma un seksuālās orientācijas pamata attiecībā uz nodarbinātību un profesiju

  10. Nodarbinātības direktīvas (2000/78/EK) pārņemšana • Darba likums (pieņemts 20.06.2001, spēkā no 1.06.2002, ar grozījumiem līdz21.09.2006)

  11. Darba likums (spēkā no 10.06.2002, ar grozījumiem līdz21.09.2006) • Aizliegtie diskriminācijas pamati:rase, ādas krāsa, dzimums, vecums,invaliditāte, reliģiskā, politiskā vai cita pārliecība, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis vai citi apstākļi. • 2006.gada grozījumi (21.09.2006, spēkā no 25.10.2006): seksuālā orientācija iekļauta aizliegto diskriminācijas pamatu sarakstā

  12. Darba likums (spēkā no 10.06.2002, ar grozījumiem līdz21.09.2006) • Definē un aizliedz: • Tiešo un netiešo diskrimināciju (7.panta 2.daļa, 29.pants) • Personas aizskaršanu (29.panta 4.punkts) • Norādījumu diskriminēt (29.panta 4.daļa) • Nelabvēlīgu seku radīšanu (viktimizāciju) (9.pants)

  13. Darba likums (spēkā no 10.06.2002, ar grozījumiem līdz21.09.2006) • Norma par pierādīšanas pienākuma pāreju uz darba devēju (29.panta 3.daļa) • Personas tiesības vērsties tiesā diskriminācijas gadījumā un prasīt zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu (29.panta 8.daļa) • Darba devēju pienākums pielāgot darba vidi invalīdiem (7.pants)

  14. Darba likums (spēkā no 10.06.2002, ar grozījumiem līdz21.09.2006) Jomas, uz kurām attiecas diskriminācijas aizliegums Darba likumā: • Dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā, it īpaši paaugstinot darbinieku amatā, nosakot darba apstākļus, darba samaksu vai profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu, kā arī uzteicot darba līgumu (29.panta 1.daļa).

  15. Grozījumi Valsts Civildienesta likumā (pieņemti 2.11.2006, spēkā no 10.11.2006) • 4.panta 4.daļa: “valsts civildienesta tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu normas, kas nosaka vienlīdzīgu tiesību principu, atšķirīgas attieksmes aizlieguma principu, aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas ... ciktāl to nenosaka šis likums.”

  16. Rasu vienlīdzības direktīva 2000/43/EK • Nosaka pamatprincipus diskriminācijas izskaušanai uz rasu vai etniskās piederības pamata

  17. Rasu vienlīdzības direktīva 2000/43/EK Jomas (valsts un privātajā sektorā): • nodarbinātība un profesionālā apmācība • sociālā aizsardzība, tai skaitā sociālā apdrošināšana un veselības aprūpe; sociālās priekšrocības • dalība strādnieku vai darbinieku organizācijā vai jebkurā organizācijā, kuras biedri darbojas konkrētā profesijā, tostarp šādu organizāciju piešķirtajie pabalsti • izglītība • pieeja precēm un pakalpojumiem un to piegāde, kas ir pieejami sabiedrībai, tajā skaitā nodrošināšana ar mājokli

  18. Rasu vienlīdzības direktīvas 2000/43/EK pārņemšana • Darba likums • Diskriminācijas novēršanas likuma projekts – izstrādāts 2004.gadā • 8 likumprojekti (izstrādāti 2004.gadā, nodoti Saeimai līdz 2005.gada beigām)

  19. Rasu vienlīdzības direktīvas 2000/43/EK pārņemšana • Grozījumi likumam “Par sociālo drošību” (pieņemti 1.12.2005, stājās spēkā 5.01.2006) • Grozījumi likumam “Par Valsts cilvēktiesību biroju” (pieņemti 15.12.2005, stājās spēkā 12.01.2006) • Grozījumi Valsts civildienesta likumā (pieņemti 2.11.2006, stājās spēkā 10.11.2006) • Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumam (pieņemti 2.11.2006, stājās spēkā 23.11.2006)

  20. Rasu vienlīdzības direktīvas 2000/43/EK pārņemšana • Grozījumi Civillikumā (pieņemti 1.lasījumā 23.11.2006) • Grozījumi Krimināllikumā (pieņemts 21.06.2007, stājās spēkā 19.07.2007) • Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (pieņemts 17.05.2007,stājās spēkā 21.06.2007) • Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (nav pieņemti pirmajā lasījumā)

  21. Likums “Par sociālo drošību” (pieņemts 7.09.1995, spēkā no 5.10.1995, ar grozījumiem līdz 1.12.2005) Nodrošinot sociālos pakalpojumus, aizliegta atšķirīga attieksme atkarībā no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, veselības stāvokļa, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa vai citiem apstākļiem (2.panta 1.daļa)

  22. Likums “Par sociālo drošību” (pieņemts 7.09.1995, spēkā no 5.10.1995, ar grozījumiem līdz 1.12.2005) Sociālie pakalpojumi šā likuma izpratnē ir pasākumi, kurus nodrošina valsts vai pašvaldība naudas vai mantisko pabalstu vai citu pakalpojumu veidā, lai veicinātu personas sociālo tiesību pilnvērtīgu īstenošanu (13.panta 1.daļa)

  23. Likums “Par sociālo drošību” (pieņemts 7.09.1995, spēkā no 5.10.1995, ar grozījumiem līdz 1.12.2005) Likums “Par sociālo drošību” aizliedz: • Tiešo un netiešo diskrimināciju • Personas aizskaršanu • Viktimizāciju

  24. Situācija un problēmjomas • Lielākā daļa Rasu vienlīdzības direktīvas prasību ir pārņemta nodarbinātības jomā (valsts un privātajā sektorā), kā arī sociālās aizsardzības jomā (ieskaitot sociālo drošību, veselības aprūpi un sociālās priekšrocības, ko nodrošina valsts un pašvaldības iestādes). • Nepilnīga pārņemšana citās jomās: pieeja precēm un pakalpojumiem, kas ir pieejami sabiedrībai, ieskaitot mājokli un veselības aprūpi privātajā jomā

  25. Situācija un problēmjomas • Izglītības joma: Satversmes 91.pants, Izglītības likums (29.10.1998, stājās spēkā 1.06.1999, ar grozījumiem līdz 19.12.2006.) • Izglītības likums nosaka vienlīdzīgas tiesības iegūt izglītību neatkarīgi no mantiskā un sociālā stāvokļa, rases, tautības, dzimuma, reliģiskās un politiskās pārliecības, veselības stāvokļa, nodarbošanās un dzīvesvietas 3.pants (neiekļauj vecumu, seksuālo orientāciju un invaliditāti).

  26. Svarīgākās valsts institūcijas • Tiesībsarga birojs • Labklājības ministrija • Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts

  27. Tiesībsarga birojs • 2005.gada grozījumi likumam par Valsts Cilvēktiesību biroju • VCB ir valsts nozīmētā institūcija, “kura ir atbildīga par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu Latvijas Republikā” (2.panta 6.daļa) • Tiesības būt par personas tiesību un likumisko interešu aizstāvi lietās, kuras ir saistītas ar atšķirīgās attieksmes principa pārkāpumu (10.pants) • Diskriminācijas novēršanas nodaļa (izveidota 2005.gadā)

  28. Tiesībsarga birojs • Tiesībsarga likums (pieņemts 6.04.2006, spēkā no 1.01.2007) • Tiesībsarga birojs ir Valsts cilvēktiesību biroja tiesību un saistību pārņēmējs (Pārejas noteikumi) • Tiesībsarga funkcija: „sekmēt vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu un jebkāda veida diskriminācijas novēršanu” (11.panta 2.daļa)

  29. Labklājības ministrija • Kopš 1999.gada ir atbildīga par dzimumu līdztiesības principa īstenošanu valstī un integrētās pieejas dzimumu līdztiesībai īstenošanu • Dzimumu līdztiesības padome (izveidota 2003.gadā) • Eiropas un juridisko lietu departamenta Dzimumu līdztiesības nodaļa (izveidota 2003.gadā) • Programma dzimumu līdztiesības īstenošanai 2005. - 2006.gadam (pieņemta 2004.gadā) • ESF Nacionālās programmas • EK iniciatīva EQUAL programma • Atbildīga par Nodarbinātības direktīvas ieviešanu

  30. LM pakļautībā esošās iestādes • Valsts darba inspekcija • Nodarbinātības valsts aģentūra • Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūra

  31. Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts • Eiropas pretdiskriminācijas departaments (izveidots 2005.gadā) • Rasu vienlīdzības direktīvas ieviešana • politikas dokumentu izstrādāšana pretdiskriminācijas jomā • Sadarbība ar ES institūcijām • Sabiedriskās apziņas celšana • Nacionālā programma iecietības veicināšanai 2005. – 2009.g (pieņemta 2005.gadā) • Valsts programma “Čigāni (romi) Latvijā” (pieņemta 2006.gadā)

  32. NVO loma • Piedalīšanās darba grupās likumdošanas un politikas dokumentu izstrādē • Politikas ietekmēšana • Mācību semināri un konferences • Izpratnes veicināšana un sabiedriskās apziņas celšana • Atbalsts upuriem, ieskaitot juridisko palīdzību un interešu pārstāvniecību tiesā • Pētījumi • Sadarbība, tīklu veidošana

  33. NVO loma • Latvijas Cilvēktiesību centrs • Latvijas Cilvektiesību komiteja • Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” • Eiropas Jaunatnes Cilvēktiesību sadarbības tīkls • Afrolatviskā Asociācija • Resursu centrs sievietēm “Marta” • LGBT un viņu draugu apvienība „Mozaīka” • Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija “Sustento” • Latvijas dzimumu līdztiesības apvienība • ENAR-Latvija (Eiropas pretrasisma tīkls) • Baltā māja • Citas NVO

  34. Tiesu prakse • Pirms jaunā Darba likuma stāšanās spēka 2002.gadā: • 2000 - tiesas lieta par diskrimināciju uz dzimuma pamata • 2002 – tiesas lieta par diskrimināciju uz dzimuma pamata

  35. Tiesu prakse • 2005 – tiesas lieta par uz diskrimināciju uz dzimuma, kā arī mantiskā stāvokļa pamata • 2005 un pēc apelācijas sūdzības iesniegšanas 2006.gadā - tiesas lieta par diskrimināciju uz seksuālās orientācijas pamata • 2006 - tiesas prāva par diskrimināciju uz tautības pamata • 2006 – tiesas prāva par diskrimināciju uz dzimuma (maternitātes) pamata

  36. Tiesu prakse • 2006 - tiesas lieta par vienlīdzīgas darba samaksas principa vīriešiem un sievietēm pārkāpumu, kasācijas sūdzība. Lielas nodošana tālākai izskatīšanai 2007.gadā • 2006 – tiesas lieta par diskrimināciju invaliditātes (neredzīguma) dēļ, kasācijas sūdzība. Lietas nodošana tālākai izskatīšanai 2007.gadā

  37. Tiesu prakse • 2005 - diskriminācija tika minēta lietā par aizliegumupersonai ar invaliditāti piekļūtsabiedriskā vietā. Vienlīdzības principa pārkāpums pielīdzināts personas goda un cieņas aizskaršanai un piemērotas Civillikuma normas, kas paredz atlīdzību par personas goda un cieņas aizskaršanu

  38. Sūdzības • Tiesībsarga birojs, NVO, Valsts darba inspekcija • Neformālās, nereģistrētas un neapkopotas sūdzības valsts un pašvaldību iestādēs, NVO

  39. Pētījumi • LM pētījumi par dzimumu līdztiesības jautājumiem • Kopš 2005.gada - pirmie ekonometriskie pētījumi (dzimums, vecums, tautība u.c. faktori) (Pasaules banka, arī LM pētījumi) • NVO pētījumi • Sabiedriskās domas pētījumi: neiecietība, sociālā distance, stereotipi un aizspriedumi • Aptaujas par diskriminācijas pieredzi un viedokļiem par diskriminācijas izplatību (Eurobarometer, VCB, LCC)

  40. Sabiedrība: situācija un attieksme Grupas, kurām ir vislielākais risks kļūt par diskriminācijas upuriem: • Invalīdi un cilvēki ar veselības problēmām • Sievietes • Diskriminācija uz vecuma pamata • Romi (čigāni) • Ebreji • Vizuāli atšķirīgās minoritātes • Problēmas saistībā ar valsts valodas prasmi un lietojumu pie zināmiem apstākļiem var liecināt par diskrimināciju • Seksuālās minoritātes • Reliģiskās minoritātes • ...

  41. Aktuālie jautājumi • Nepilnīga ES direktīvu ieviešana Latvijas likumdošana • Neliela tiesu prakse • Atbildīgo valsts institūciju samērā neliela pieredze un kapacitāte • Nepietiekoši attīstīta sadarbība starp atbildīgajām valsts institūcijām • Zema izpratne sabiedrībā par diskriminācijas jautājumiem un cilvēku motivācijas trūkums vērsties pēc palīdzības • Datu trūkums par diskriminācijas gadījumiem un dažādu grupu situāciju • Neliels skaits NVO, kas strādā pretdiskriminācijas jomā • Neattīstīta NVO savstarpējā sadarbība, sevišķi starp Rīgas un citu reģionu NVO

More Related