1 / 37

Ekonomikas stabilizācija

Ekonomikas stabilizācija. Saturs. Ekonomiskā situācija un attīstības prognozes 2008.-2010.gadam SVF un EK uzdevumi ekonomikas atveseļošanai Finanšu instrumenti tautsaimniecības stabilizācijai un eksporta veicināšanai. Ekonomiskā situācija valstī.

woody
Télécharger la présentation

Ekonomikas stabilizācija

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Ekonomikas stabilizācija

  2. Saturs • Ekonomiskā situācija un attīstības prognozes 2008.-2010.gadam • SVF un EK uzdevumi ekonomikas atveseļošanai • Finanšu instrumenti tautsaimniecības stabilizācijai un eksporta veicināšanai

  3. Ekonomiskā situācija valstī • Turpinās ekonomiskā lejupslīde. IKP kritums 2008.g 3.ceturksnī bija 5,2% • Pēdējos mēnešos sāk samazināties eksports • Samazinās kreditēšanas apjomi • Strauji pieaug bezdarbs

  4. Apstrādes rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss sezonāli izlīdzinātie dati, 2005.g. decembris = 100

  5. Mazumtirdzniecības apgrozījuma indekss sezonāli izlīdzinātie dati, 2005.g. decembris = 100

  6. Preču un pakalpojumu eksports miljonos latu

  7. Vai lata devalvācija uzlabos situāciju? • Lata devalvācijas ieguvums no teorētiskā viedokļa ir konkurētspējas palielināšanās (tirdzniecības nosacījumu uzlabošanās) • Tomēr ir vairāki riska momenti, kas visticamāk dzēsīs pozitīvo valūtas devalvācijas efektu un var radīt citas būtiskas problēmas tautsaimniecībai: • ņemot vērā nelabvēlīgu ārējo vidi, kā arī esošo Latvijas eksporta struktūru, lata devalvācijas efekts uz eksporta palielināšanu var būt ļoti vājš • būtiski samazināsies mājsaimniecību patēriņš (pieaugs preču cenas importa sadārdzināšanās dēļ, 200 tūkst. mājsaimniecībām palielināsies izdevumi kredītu dzēšanai ) • pieaugs valsts parāds , kas atmaksājams ārvalstu valūtā • pasliktināsies ārvalstu banku uzticība Latvijas finanšu tirgiem • mazināsies uzticību latam, veidosies papildus spekulatīvais spiediens Vienīgā izeja no situācijas ir nodrošināt eiro ieviešanu 2012.gadā. Lata stabilitāte ir būtiskākais šī mērķa sasniegšanas priekšnosacījums.

  8. Reģistrētais bezdarba līmenis Procentos no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita

  9. Kredīti Privātam sektoram izsniegtie industriālie un komerckredīti Privātam sektoram izsniegtie kredīti (kopā)

  10. Eiropas Komisijas prognozes (IKP izmaiņas, % pret iepriekšējo gadu)

  11. Makroekonomiskais ietvars 2009.gadam • IKP samazinājums par 5...7% • Nodarbinātības samazinājums par 2...3% • Reģistrētais bezdarba līmenis 12...14% • Gada vidējā patēriņa cenu inflācija sasniegs 6% • Tekošā konta deficīts saruks līdz 5...7% no IKP • Kredīti atlikumu samazinājums vismaz par 5...10%

  12. Valdības rīcība • Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma (pieņemta Saeimā 12.12.2008) • Programmas uzdevumi konkretizēti: • SVF un Latvijas nodomu protokolā • Eiropas Kopienas un Latvijas Saprašanās memorandā

  13. Aizņemto finanšu līdzekļu izlietojums • budžeta deficīta finansēšana, lai uzturētu noteiktu izdevumu līmeni ekonomisko aktivitāšu veicināšanai, nodrošinātu ES fondu izmantošanu plānotā apjomā, kā arī mazinātu sociālo spriedzi apstākļos, kad strauji samazinās budžeta ieņēmumi • Komercbanku sistēmas stabilizācija

  14. Saprašanās memorands • Starp Eiropas Kopienu un Latvijas Republiku noslēgtais Saprašanās memorands nosprauž stingrus aizdevuma nosacījumus: • aizdevums ir sadalīts 6 daļās • katras nākamās aizdevuma daļas izmaksa Latvijai ir atkarīga no Latvijas spējas izpildīt Saprašanās memoranda uzdevumus • Saprašanās memorandā ir izvērsti konkrēti veicamie uzdevumi pa ceturkšņiem šādās jomās: • Fiskālā konsolidācija • Fiskālās pārvaldības reformas • Finanšu sektora regulēšana un uzraudzība • Strukturālās reformas

  15. Fiskālā konsolidācija • Mērķis - nodrošināt, lai budžeta deficīts 2009. un 2010.gadā nepārsniedz 5% no IKP un 2011.gadā 3% no IKP • Saprašanās memoranda uzdevumi • Saeimā pieņemt pilnībā izstrādātus 2009.gada valsts budžeta grozījumus, paredzot 5% finanšu nodrošinājuma rezervi un skaidri identificējot racionalizējamās programmas (2009.g. 2.cet.) • nodrošināt budžeta deficīta atbilstību Saeimā apstiprinātajam budžetam (tiks vērtēta katru ceturksni) • samazināt sabiedriskā sektora vidējo atalgojumu un darbinieku skaitu atbilstoši programmas uzdevumiem (tiks vērtēts katru ceturksni) • nodrošināt ES fondu izmantošanu plānotā apjomā

  16. Fiskālās pārvaldības reformas • Mērķis - uzlabot fiskālo pārvaldību, lai nodrošinātu budžeta veidošanas pārskatāmību, uzraudzību un pēctecību vidējā termiņā • Saprašanās memoranda uzdevumi • uzlabot budžeta izstrādes procedūras un izdevumu uzraudzības kontroli, veidojot vidēja termiņa budžeta ietvaru un paaugstinot budžeta caurspīdīgumu. Jāizstrādā priekšlikumi grozījumiem Likumā par budžetu un finanšu vadību (2009.g. 2.cet.). Likumam jāstājas spēkā 2009.g.4.cet. • ieviest Valsts Kontroles 2008.g. septembra rekomendācijas attiecībā uz 2007.gada valsts un pašvaldību budžetu izpildi, lai panāktu papildus ietaupījumus (2009.g. 2. cet.) • ieviest skaidru un pārskatāmas atalgojumu sistēmu valsts pārvaldē strādājošiem un vienotu cilvēkresursu plānošanas un pārvaldības sistēmu (2009.g. 3.cet.) • pieņemt valsts un privātās partnerības likumu (2009.g. 3.cet.)

  17. Finanšu sektora regulēšana un uzraudzība • Mērķis - nodrošināt banku sektora stabilitāti vidējā termiņā un ilgtermiņā • Saprašanās memoranda uzdevumi • primārais uzdevums - atjaunot banku konfidenci, palīdzot bankām panākt atbilstošu likviditāti un pietiekamu kapitalizāciju • novērst ārējā parāda riskus nākotnē, veicot papildus uzraudzības, piesardzības un monetārās politikas pasākumus • nodrošināt atbalstu privātā sektora parādu restrukturizācijai

  18. Strukturālās reformas • Mērķis - paaugstināt tautsaimniecības konkurētspēju, attīstot eksporta sektoru, pastiprinot atbilstošos Lisabonas stratēģijas pasākumus • Saprašanās memoranda uzdevumi • nodrošināt efektīvu MVU piekļuvi finansējumam, ieskaitot eksporta kredīta garantijas, augsta riska aizņēmumus, riska kapitālu un finanšu atbalsta instrumentus uzņēmējdarbības uzsākšanai (2009.g. 2.cet.) • izstrādāt eksporta veicināšanas stratēģiju (2009.g. 2.cet.) • pilnveidot ES struktūrfondu projektu novērtēšanas un uzraudzības sistēmu (2009.g. 2.cet.) • vienkāršot publisko iepirkumu procedūras (2009.g. 2.cet.) • pārskatīt algas noteikšanas mehānismus valstī, lai nodrošinātu nodarbināto algu attīstību saskaņā ar produktivitātes izmaiņām (2009.g. 3.cet.) • uzlabot PVN pārmaksas atmaksāšanas sistēmu, ņemot vērā starptautisko organizāciju rekomendācijas (2009.g. 3.cet.)

  19. Strukturālās reformas • Saprašanās memoranda uzdevumi Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanai • Samazināt valsts sektora pētniecības un attīstības prioritāšu skaitu, lai nodrošinātu vairāk resursu saistītām pētniecības jomām. Veicināt pētniecības un attīstības labāku sasaisti ar uzņēmējdarbības sektoru (2009.g. 4.cet.) • Palielināt aktīvās nodarbinātības politikas pieejamību (2009.g. 2.cet.) • Īstenot pasākumus, lai novērstu operacionālās programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” realizācijas aizkavēšanos saskaņā ar apstiprinātajiem programmēšanas dokumentiem (2009.g. 3.cet.) • Īstenot Mūžizglītības rīcības programmu 2008.-2010.gadam un nodrošināt nepieciešamo darba tirgus prasmju un kvalifikācijas attīstības pastiprināšana (2009.g. 4.cet.)

  20. Finanšu instrumenti tautsaimniecības stabilizācijai • Aizdevumu instrumenti • Latvijas garantiju aģentūras galvojumi • Valsts Kases galvojumi • Riska kapitāla instrumenti • Projektu avansēšana struktūrfondu programmu ietvaros • Citi EM prioritārie pasākumi

  21. Nosacījumi atbalsta instrumentu saņēmējiem • Prioritāri - jauni projekti • Uz eksportu orientēti vai importu aizstājoši • ES fondu grantu programmu projektu ieviesēji • Augstāks nosacītais kredītreitings un nodrošinājums Dzīvotspējīgo uzņēmumu darbības saglabāšanai, kuru biznesa plāni pierāda spēju turpināt darbību turpmākos 2-3 gadus

  22. Aizdevumu instrumenti (1) • Konkurētspējas programma (apstiprināta MK 13.05.2008)– Ieviesējs HZB • Aizdevumi MVU līdz 3 milj. Ls investīciju projektiem un līdz 1 milj. Ls apgrozāmajiem līdzekļiem • Aizdevuma summa līdz 75% no projekta lieluma • Programmas ieviešanai pašlaik pieejamie finanšu avoti – aizņēmums 100 milj. EUR apmērā no NIB esošā budžeta galvojuma ietvaros

  23. Aizdevumu instrumenti (2) • Programmas darbības uzsākšanas termiņš marta sākums (pēc līguma noslēgšanas ar NIB un MK noteikumu apstiprināšanas). • atbalsts komersantiem neatkarīgi no to lieluma • grūtībās nonākušu uzņēmumu atbalsts, ja statuss ir mainījies pēc 1.07.08. • ES fondu līdzekļus programmas ieviešana 43 milj. Ls apmērā (t.sk zaudēto kredītu riska segšana) Galvojums papildus aizņēmumam 100 milj. EUR apmērā no EIB programmas turpināšanai

  24. Grūtībās nonākušu uzņēmumu definīcija Konkurētspējas programmas ietvaros Īslaicīgas likviditātes problēmas, kuras var novest uzņēmumu līdz maksātnespējai. Par pamatu minētajām likviditātes problēmām - prasība veikt priekšapmaksu par produkciju, nevis pēcapmaksu vai produkcijas saņēmēja nespēja laikus norēķināties par produkciju. Atbalsts konkrētās problēmas risināšanai - t.i. aizdodot īslaicīgi finanšu resursus, nevis valstij pārņemot uzņēmuma vecās saistības.

  25. Galvojumu instrumenti (1) • Valsts budžeta saistību uzņemšanās par Latvijas garantiju aģentūras izsniegtajiem galvojumiem • Galvojumi līdz 1,5 (3) milj. EUR viena aizdevuma ietvaros investīciju vai apgrozāmajiem līdzekļiem • Saņēmēji – visi uzņēmumi, nosacītais kredītreitings ne zemāks kā CCC+ (Standard&Poor’s un Fitch), Caa 1 (Moody’s) • Valsts saistību lielums par izsniegtajiem galvojumiem 2009.gadam - 100 milj. Ls • Papildus ieguldījums LGA kapitālā - 20 milj. Ls no ES fondiem Ieviešanas uzsākšana – 2009.gada marts

  26. Galvojumu instrumenti (2) • Valsts galvojumi projektiem, kuriem galvotā aizņēmuma summa virs 3 milj. EUR • Lēmumu pieņem Finanšu ministrs pēc Valsts kases atzinuma, kas balstās uz argumentēta biznesa plāna vērtējumu • Galvojumi aizdevumiem līdz 15 gadiem, bet kredītlīnijām līdz 3 gadiem • Galvojumi par nepilnu aizņēmuma summu, lai nodrošinātu riska pārdali ar kreditējošo banku • Noteikti aizņēmēja finansiālās darbības ierobežojumi zināmam laika periodam (piem. tālāku aizdevumu vai galvojumu izsniegšana utml.) • Galvojumi tiek sniegti tikai pret nodrošinājumu un tiek piemērota risku procentu likme

  27. Papildus finanšu instrumentu izstrāde grūtībās nonākušajiem uzņēmumiem • Sadarbībā ar SVF Finanšu ministra izveidotās darba grupas ietvaros līdz februāra beigām tiks izstrādāta Programma finanšu grūtībās nonākušu uzņēmumu un mājsaimniecību atbalstam

  28. Riska kapitāla instrumenti • 4.12.08 izsludināts konkurss riska kapitāla fondiem 74 milj. EUR apmērā sadarbībā ar EIF Fondi paredzēs investīcijas MVU: • Tehnoloģiju pārnesei (sēklas fondi) • Ieguldījumiem kapitālā līdz 3 milj. EUR (bet ne vairāk kā 1,5 milj. EUR viena gada laikā ) Līgumu slēgšana ar fondiem – 2009.gada marts

  29. Projektu avansēšanas iespējas grantu shēmu ietvaros • Paredzēt avansēšanas iespējas līdz 35% no atbalstāmās summas • Nepieciešama projektu finansējošās bankas garantija par piešķirto avansu • Grozījumu iesniegšanas termiņš Ministru kabinetā 2.02.09.

  30. Kopsavilkums • Papildus resursi Konkurētspējas programmai 140 milj. Ls, izmantojot valsts galvojumus un 43 milj. Ls pārdalot ES fondu līdzekļus, paplašinot saņēmēju loku uz lielajiem un prezentācijā definētajiem grūtībās nonākušajiem komersantiem – uzsākšana 03.09. • Budžeta saistības par LGA izsniegtajām garantijām vismaz100 milj. Ls apmērā un ieguldījums LGA kapitālā vismaz 20 milj. Ls apmērā – uzsākšana 03.09 • Valsts kases galvojumi Tādējādi ar valsts atbalstu 1.-3. punkta ietvaros varētu atbalstīt vismaz 500-600 uzņēmumu projektus

  31. Finansējuma avoti • Fondu pārdale uz aktivitātēm, kas tieši saistītas ar konkurētspējas palielināšanos - marta ES fondu Uzraudzības komitejā: • Uzņēmējdarbībai (galvenokārt, finanšu instrumenti) • Energoefektivitātei • Paliekošai infrastruktūrai (izglītība vai transporta infrastruktūrai) • Papildus nepieciešama ES fondu pārdale uzņēmējdarbībai vismaz 200 milj. Ls apmērā uzņēmējdarbības veicināšanai (FM darba grupa)

  32. Papildus fondu aktivitātes tuvākajos 2-3 mēnešos Februārī izskatīšana MK: • Energoefektivitātes projekti (mājokļu energoefektivitāte, siltumtrases, koģenerācijas projekti) • Lielie investīciju projekti jeb “Augstas pievienotās vērtības investīcijas” • Projektu atbalsts īpaši atbalstāmajās teritorijās Marts/aprīlis: • Jaunu produktu ieviešana ražošanā (atkārtoti uzsaukumi) • Mikrokredīti uzņēmējdarbības uzsācējiem (ieviesējs HZB) • Apmācību programmas LIAA (atkārtoti uzsaukumi)

  33. Eksporta veicināšanas pasākumi • Finanšu instrumenti • Debitoru risku apdrošināšana • Valsts atbalsta programma „Ārējo tirgu apgūšana” – finansējuma palielināšana • Tiešie eksporta un investīciju piesaistes pasākumi • Pārstāvniecību konsolidācija (EM pārstāvniecību un ĀM ekonomisko diplomātu tīklu apvienošana • Individuāli pakalpojumi uzņēmumam • Līgumtiesiskais nodrošinājums • Jauni BTL ar maksimāli iespējamu pieeju lielākajiem eksporta tirgiem – Krievija, Baltkrievija (pēc iestāšanās PTO), Ukraina • Eksporta lobēšana SVK

  34. Eksporta kredītu garantēšana • Eksporta kredītu garantiju izsniegšana – 2009.gada februāris • Neatkarīgi no nozares un uzņēmuma lieluma • Plašs ģeogrāfiskais pārklājums (ES, NVS un citu valstu tirgi) • Eksporta darījumu garantiju apjoms atkarīgs no pircēja uzticamības (risku izvērtēšana) • No esošās kopējās eksporta vērtības pēc EM prognozēm eksporta kredītu garantijām 2009.gadā pieprasījums varētu būt 300 – 500 milj. LVL

  35. Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvības sistēmas konsolidācija • LIAA pārstāvniecību un ĀM ekonomisko diplomātu tīkla apvienošana, novēršot funkciju pārklāšanos – 2009.gada jūnijs. • Optimizēt ekonomisko pārstāvju izmaksas • Palielināt ekonomisko pārstāvju ģeogrāfisko pārklājumu (Pekina, Sanktpēterburga, Pleskava, Minska, Kijeva, Centrālāzija, Kanāda u.c.) • Palielināt pārstāvības efektivitāti (Individualizēt komersantiem sniegtos pakalpojumus, paplašināt pakalpojumu klāstu, savlaicīgi brīdināt Latvijas eksportētājus par gaidāmām tirgus barjerām vai iespējām)

  36. Stabilizācijas finanšu instrumentu tiešā ietekme uz tautsaimniecību (Bruto pamatkapitāla veidošana, salīdzināmās cenās, milj. Ls)

  37. Paldies par uzmanību! Brīvības iela 55, Rīga, LV 1519Tālrunis: 67013101Fakss: 67280882E-pasts: pasts@em.gov.lv Mājas lapa: www.em.gov.lv

More Related