1 / 42

Eiro – Mīti un Realitāte

Eiro – Mīti un Realitāte. Latvijas ieguvumi un zaudējumi no dalības eirozonā. Vilnis Zakrevskis M. Econ., Dipl. Eng. . http://www.makroekonomika.org. Nacionālie mērķi jeb Diskusijas ietvars . Ko Gribam Sasniegt?.

dasan
Télécharger la présentation

Eiro – Mīti un Realitāte

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Eiro – Mīti un Realitāte Latvijas ieguvumi un zaudējumi no dalības eirozonā Vilnis Zakrevskis M. Econ., Dipl. Eng. http://www.makroekonomika.org

  2. Nacionālie mērķi jeb Diskusijas ietvars Ko Gribam Sasniegt? “Kad cilvēks nezina, kurā ostā viņš vēlas nonākt, nekāds vējš nav ceļavējš.” — Seneka • Suverenitāte un iespējas pašiemkopt savu zemi in attīstīt savu valsti? • Gaidīt, ka labklājību iedos kāds cits?

  3. Ekonomikas augsmes loma Ekonomikas augsme Valsts un sabiedrības sociālā un politiskā attīstība Veselība, Izglītība, Materiālā labklājība, Kultūra, Vide, u.c. Barro

  4. Ekonomikas Augsmes Pamatfaktori Pamatfaktori

  5. Ilgtspējīgas straujas izaugsmes ietvars Globālās ekonomikas izmantošana Pārvaldība un līderība Augsts Uzkrājumu un Investīciju līmenis Tirgus kā resursu izvietotošanas mehānisms Makroekonomiskā stabilitāte Avots: Autora kopsavilkums no The Growth Report, Strategies for Sustained Growth and Inclusive Development, Commission on Growth and Development, 2008 The International Bank for Reconstruction and Development / The World Bank.

  6. Izaugsmes ietvars: S & I Globālās ekonomikas izmantošana • Augstsnacionālouzkrājumu SD un investīciju IDlīmenis, kam nepieciešama labvēlīga uzņēmējdarbības vide Tirgus kā resursu izvietotošanas mehānisms Augsts Uzkrājumu un Investīciju līmenis Pārvaldība un līderība Makroekonomiskā stabilitāte

  7. Izaugsmes ietvars: Globalizācijas izmantošana Globālās ekonomikas izmantošana • Paņemt zināšanas un pārdot precespasaules zināšanu pārņemšana un attīstīšana, un preču un pakalpojumu eksports Tirgus kā resursu izvietotošanas mehānisms Augsts Uzkrājumu un Investīciju līmenis Pārvaldība un līderība Makroekonomiskā stabilitāte

  8. Izaugsmes ietvars: Tirgus un Konkurence Globālās ekonomikas izmantošana • Tirgus kā resursu efektīvas izvietošanas priekšnoteikums –valsts noteiktu spēles noteikumu ietvaros, nevis “Briseles gudro” izstrādātie septiņgadu plāni Tirgus kā resursu izvietotošanas mehānisms Augsts Uzkrājumu un Investīciju līmenis Pārvaldība un līderība Makroekonomiskā stabilitāte

  9. Izaugsmes ietvars: ME stabilitāte Globālās ekonomikas izmantošana • ME stabilitāte – spēja nodrošināt prognozējamu ME vidi, t.sk. atbildēt uz ārējiem šokiem Tirgus kā resursu izvietotošanas mehānisms Augsts Uzkrājumu un Investīciju līmenis Pārvaldība un līderība Makroekonomiskā stabilitāte

  10. Izaugsmes ietvars: Valsts pārvalde Globālās ekonomikas izmantošana • Godīga un gudra valsts pārvalde – fokusēta uz valsts stratēģiskajiem mērķiem, t.sk. aizsardzību no ārējiem tīkotājiem, konkurētspēju veicinošiem spēles noteikumiem, tekošā konta līdzsvarošanu un cilvēkkapitāla noturēšanu. Pārvaldība un līderība Tirgus kā resursu izvietotošanas mehānisms Augsts Uzkrājumu un Investīciju līmenis Makroekonomiskā stabilitāte

  11. Vismaz trīs vaļi • Eiro un Valsts Kredīteitings • Eiro un Investīcijas • Eirozonas Stabilitāte

  12. I. Eiro un Valsts Kredītreitings

  13. Kā var nesolītTM - Vienotība & Co Ltd. LB: • “Latvijaietaupīs 900 miljonuseiro 10 gadulaikā” • “ IetekmeuzLatvijaskopproduktu no 2014. līdz 2020. gadamirlēstakāpapildu 8 miljardieiro” • “Līdz 2020.gadam  papildus 33 tūkstošidarbavietu” 

  14. Eiro un valsts kredīteitings • Valstu izlase nav statistiski nozīmīga • Aplūkotais periods – viens gads • Valstis pievienojās eirozonai dažādos laikos: Slovēnija 2007., Kipra un Malta 2008., Slovākija 2009., bet Igaunija 2011.gada janvārī - dati nav salīdzināmi • Eirozonas krīze sākās 2009.gada beigās. Vai šāda analīze ļauj dot ticamu prognozi 10 gadiem?

  15. LB izpratne par tautsaimniecības attīstību

  16. Eiro un valsts kredīteitings Kredītreitingu pārmaiņas pirms un pēc valsts iestāšanās eiro zonā Avots: Bloomberg

  17. Eiro un valsts kredīteitings Suverēnu (valstu) kredītreitinga sistēma Ārējais vērtējums Politiskais vērtējums Ekonomiskais vērtējums Fiskālais vērtējums Monetārais vērtējums Politiskais un Ekonomiskais profils Elastības un Veiktspējas profils Valsts indikatīvais reitinga līmenis Ārkārtaskorekcijaskoeficienti Valsts kredītreitings ārvalstu valūtā Nullelīdz divupakāpjupacēlums Valsts kredītreitings vietējā valūtā S&P Avots: How We Rate Sovereigns , Standars &Poor’s, March 13. 2012

  18. Eiro un valsts kredīteitings: Standard &Poor’s Pieci valsts kredītriska analīzes pamafaktori1: • Institucionālā efektivitāte un politiskie riski • Ekonomiskā struktūra un izaugsmes perspektīvas • Ārējā likviditātes un starptautisko investīciju bilance • Finanšu darbības rezultāti, elastība un parādu nasta • Monetārā elastība 1 - Avots: How We Rate Sovereigns , Standard &Poor’s, March 13. 2012

  19. Eiro un valsts kredīteitings : Ko rāda Fakti Ilgtermiņa procentu likmes (Dec-2012) • 1 –-Novembris,OECD; 2 – ECB dati Avots: OECD un ECB datu bāzes (uz 17/01/2013)

  20. II Eiro un Ārvalstu Investīcijas

  21. Investīcijas (Kā var nesolītTM) LB: • “Ieviešot eiro, Latvija varēs labāk piesaistīt investīcijas un aizņemties naudu attīstībai. • “Pieaugs arī uzņēmēju iespējas piesaistīt naudu kapitālam. Viņi daudz aktīvāk varēs izmantot citviet attīstītajās valstīs plaši izmantotās finansējuma piesaistes iespējas caur akciju un obligāciju tirgiem.” • Ievērojamu investīciju pieplūdumu pēc eiro ieviešanas apliecina Igaunijas piemērs.”

  22. Eiro un investīcijas: Igaunijas ekonomista skats Avots: HadroPajula, AmCham Outlook – The road to the Euro. Nov 28, 2012

  23. On the course to oblivion • Tõnu Viik has in his recent article highlighted some of the key issues which have started to electrify the country. • The failure of the utopian dreams nur- tured during the singing revolution about the achievability of the Nordic- style welfare state is not yet widely acknowledged but is slowly sinking in. • The adoption of the euro has revealed ruthlessly the huge gap between living standards between Estonia and the Eu- ropean core. • More importantly, convergence has turned out to be a historical happen- stance rather than a natural law as it has been often regarded – ie the gap may be there to stay. Tõnu ViikProfessor of Philosophy at Tallinn University Hardo Pajula

  24. Concluding remarks • The most significant effect of the euro adoption has been better visibility in all directions. • It is of course impossible to isolate the impact of the common currency but it seems to be fair to conclude that a sense of disappointment is setting in. • The major cause of disenchantment is the measured realisation that the wel- fare gap with Europe is not about to close any time soon. • The roots of the divergence – if it ever comes to that – lead us to the dismal state of our education industry. • Hence we shall probably have a period of discontent ahead of us, of which the recent grumble is just the beginning. Juku-Kalle RaidMember of the Parliament “Estonian state is a very expensive language club.” Hardo Pajula

  25. Šādus igauņus LTV nerāda “Laiks pirms eiro ieviešanas Igaunijā šķita kā laulību ceremonija, bet pēc tam nonācām gultā ar kaut ko vecu un neglītu. “ AndressArraks (Andres Arrak) Mainoras Biznesa skolas asociētais profesors

  26. Eiro un investīcijas: EE un LV Ikgadējās ĀTI Igaunijā un Latvijā (milj. EUR) Avots: Eesti Pank, Latvijas Banka

  27. Eiro un investīcijas: EE ĀTI (plūsmas) Igaunijasražošanā Avots: Eesti Pank

  28. Eiro un investīcijas: EE Uzkrātās ĀTI Igaunijasražošanā bet ...

  29. Eiro un investīcijas - Ko saka pētījumi? • Mēs atklājām, ka Eiropas monetārajai savienībai (EMS) nav ietekmes vai arī tai ir vai negatīva ietekme uz ĀTI, un vienotā tirgus lielu pozitīvu ietekmi uz ĀTI.1 • Iepriekšējie pētījumi konstatēja EMS pozitīvu ietekmi, jo tie neievērtēja, ka vienotā tirgus ietekme laika gaitā mainās.1 • Mūsu aprēķini liecina, ka tirdzniecība un ĀTI attiecībā uz monetāro savienību savstarpēji viens otru aizstāj, nevis papildina.1 • Polijai, Latvijai un Lietuvai klātos labāk, neiestājoties EMS tuvākajā nākotnē.2 1 - Flam H., Nordström H. The Euro Impact on FDI Revisited and Revised, 2008. Swedish National Board of Trade 2 - Belke A., Spies J. Enlarging the EMU to the East:WhatEffectsonTrade? Discussion Paper No. 3647 August 2008

  30. Eiro un investīcijas: porfeļinvestīcijas

  31. III Eirozonas Stabilitāte

  32. Eirozonas stabilitāte (Kā var nesolītTM) LB: • “Eiro ir uzticama valūta. Eiro un eirozona nesabruks” • “Vairāk darbavietu, lielāka vidējā alga, lielāki budžeta ieņēmumi” • “Izzudīs valūtas (devalvācijas) risks” • “Zemākasaizdevumuprocentulikmes” • “Latvija nemaksās Grieķijas parādus!” • “Eirogarantijufondskāapdrošināšanaspolise” • “Starptautiskais (investīciju un uzņēmējdarbības) prestižs”

  33. Eirozonas stabilitāte Politisks projekts ekonomiskā ietērpā: Eirozona – pēc ekonomikas attīstības un konkurētspējas ļoti atšķirīgas valstis

  34. Eirozonas pamatproblēmas • Dalībvalstu konkurētnespēja, un no tās izrierošās • Fiskālās problēmas – tēriņi pārsniedz nopelnīto • Valstīm, un/vai • Mājsaimniecībām • Nav korekcijas mehānismu (emisija, devalvācija) • Ierobežota darbaspēka mobilitāte • Nav efektīva attīstības izlīdzināšanas mehānisma • Valstis atrodas dažādos ekonomiskā cikla stāvokļos

  35. Eirozonas t.i. monetārās savienības aksiomas • Ilgtspējīga monetārā savienība nav iepējama bez fiskālās savienības. • Fiskālā savienība nozīmē vienotu visas valstu savienības finanšu pārvaldi • Fiskālajai savienībai nepieciešama politiska savienība, • Politiskajai savienībai nepieciešama iedzīvotāju piekrišana Vai ir pazīmes ka tāda radīsies?

  36. Eirokrātu plānotā nākotne Van Rompeja "jaunas un patiesas" eiro zonas reformu četri pīlāri: • integrēta finanšu sistēma -mums nebūs veidot savas bankas tautsaimniecības stimulēšanai • integrēta budžeta sistēma, cik un kā būs tērēt, investēt un pelnīt lems Berlīzē • integrēta ekonomikas politikas sistēma,nacionālās intereses tiek aizvietotas ar pārnacionālajām • demokrātiskās leģitimitātes un atbildības nodrošināšana tiks izveidots demokrārtisks nacionālo valstu iedzīvotāju gribas ignorēšanas mehānisms

  37. Eirozonas stabilitātes pazīmes: ESM € 700bn Eiropasstabilitātesmehānisms (ESM) Latvijas iemaksas ESM būšot tikai €199 miljoni ESM Līgums 9. pants: kapitāla pieprasījumsESMBiedripiekrītneatgriezeniskiunbezierunu kārtībāapmierināt jebkuru kapitāla pieprasījumu, ko izteicis Izpilddirektors (..) septiņu (7) dienu laikā no pieprasījuma saņemšanas brīža. (24. lpp.) 10. pants: izmaiņas kapitāla apjomā(ESM Valde) var lemt par kapitāla apjoma izmaiņām un atbilstoši papildināt 8. pantu.(24. lpp.) • kā būtu, ja solītājiem būtu jāatbild ar savu mantu?

  38. Eiro zonas patiesā seja: daži ir vienlīdzīgāki ESM Līgums • 27. pants 3. punkts: “ESM, tā īpašums, līdzekļi un aktīvi būs imūni no jebkāda veida tiesas procesa. • 27. pants 4. punkts: “ESM īpašums, līdzekļi un aktīvi būs imūni no jebkāda veida juridiski, administratīvi vai ar likumdošanu pamatotas pārmeklēšanas, rekvizīcijas, konfiskācijas, atsavināšanas vai jebkāda cita veida konfiscēšanas vai likvidācijas.” (46. lpp.) • 35. pants 1. punkts: [ESM] personāla darbības būs imūnas pret juridisku procesu, tāpat viņu oficiālie dokumenti baudīs neaizskaramību. (48. lpp.)

  39. Eirozonas stabilitātes pazīmes: LTRO • ECB glābj 1323 bankas ar €1’018’000’000’000 aizdevumu ar 1% likmi uz 36 mēnešiem (LTRO 1 un 2) Tautsaimniecības stimulēšanai? Strukturālajām reformām? Stabilizācija vai problēmu novilcināšana? Vaitiešāmesatpārliecināti, ka eirozonatuvākajānākotnēbūsspēcīgākāpasaulē?

  40. Vēl ir ko zaudēt • Kopējā vērtība esot LVL 7,15 miljardi • Pieder visiem Latvijas iedzīvotājiem

  41. Eirozonas stabilitāte • “Iestāšanās eiro zonā likvidētu devalvācijas risku, bet maksājumu bilances riski saglabātos.”1 • Maksājumu bilances problēma – valūtas kursa problēma • Nepietiekoša ārējās tirdzniecības bilance (pie noteiktā apmaiņas kursa un nodarbinātības līmeņa) • Ko upurēt: → izaugsmi,→ nodarbinātību, vai→ valūtas kursu? • Valsts izpārdošana un mežu izgriešana – īslaicīgi risinājumi 1 - Avots: Reuters, Standard &Poor’s Summary analysis -Latvia (Republic of) 11-May-2012

  42. Papildus informācija atrodama autora tautsaimniecības blogā http://www.makroekonomika.org Paldies vēlreiz! Paldies, ka uzklausījāt!

More Related