Darba aizsardzības līdzekļi darba vietās

1. Darba aizsardzības līdzekļi darba vietās

2. Darba devēja pienākumi darba vietu aprīkojuma jomā Darba aprīkojumsir jebkura ierīce (mašīna, mehānisms), aparāts, darbarīks vai iekārta, ko lieto darbā. • Nodrošināt IAL pārbaudi pirms to lietošanas, atbilstošu uzglabāšanu, apkopi, to uzturēšanu darba kārtībā un atbilstību higiēnas prasībām saskaņā ar ražotāja instrukcijām, tīrīšanu, dezinfekciju un remontu; • • informētnodarbinātos par darba videsriska faktoriem, arī par tiem riska faktoriem, pret kuriem viņus aizsargā aizsardzības līdzeklis; • • informētnodarbinātos par visiemdarba drošības un veselībasaizsardzības pasākumiem, kas veicami, lietojot IAL; • • nodrošināt, laiinformācijapar IAL nodarbinātajiem būtupieejama un saprotama; • • organizēt nodarbinātoapmācību(teorētisko un praktisko) IAL lietošanai.

3. Darbinieku apmācība drošam darbam ar darba aprīkojumu Tikai zinot izvirzītās prasības, darba veikšanas drošas metodes, nodarbinātais var pareizi rīkoties, nepakļaujot sevi un citus strādājošos riskam. Darba devējam jānodrošina, lai nodarbinātie saņemtu nepieciešamo apmācību darba aizsardzībā. Galvenie apmācības veidi ir: • 1) Ārpus uzņēmuma: • • darba aizsardzības speciālistu (t.sk. darba likums pats veic DA speciālista pienākumus); • • nodarbināto profesionālās kvalifikācijas paaugstināšana; • • uzticības personu apmācība licencētos kursos; • • speciāla apmācība, strādājot ar attiecīgām iekārtām, tas ir prasīts tiesību aktos, arī sertificēšana; • • apmācība pirmās palīdzības sniegšanai; • • ugunsdrošības un elektrodrošības apmācība.

4. Galvenie apmācības veidi ir: • 2) Uzņēmuma ietvaros: • • ievada instruktāža; • • instruktāža darba vietā; • • profesionālā apmācība un zināšanu pārbaudes darba vietās; • • apmācība rīcībai ārkārtas situācijās u.c. • Ievada instruktāža ir jāsniedz ikvienam, kurš iestājas darbā. Instruktāžu veic darba aizsardzības speciālists vai cita darba devēja norīkota persona.

5. Darba aizsardzības līdzekļi darbam augstumā To montāžas, pārbaužu, uzturēšanas un demontāžas kārtība sastatnes, kāpnes, tiltiņi, vadstatnes, barjeras, aizsarg nožogojums, drošības tīkls Galvenās bīstamās zonas un aprīkojums, kas rada risku nokrist no augstuma, ir atveres, tiltiņi, kāpnes un sastatnes. Atveres var atrasties sienās un pamatnes virsmā. Ja atveres sienās ir zemāk par 90 cm no pamatnes virsmas un pastāv risks krist vairāk nekā 1,5 m, tad atveres ir jāaizsargā ar nožogojumiem (skat. att.). Atveres pamatnes virsmā ir jāaizsargā ar nožogojumiem visapkārt perimetram, vai ar pārsegumiem, kas pilnībā nosedz atveri.

6. Pārejas tiltiņu ieteicamajam minimālajam platumam ir jābūt ne mazākam kā 60 cm, tas jāpārklāj ar vienlaidus segumu. Ja pārejas tiltiņš atrodas augstāk par 1,5 m virs grīdas vai pamatnes virsmas, tā abas puses jāaprīko ar margām vai apmalēm (skat. att.).

7. Kāpnes Ja kāpnēm ir četri vai vairāk pakāpieni, to atklātie sāni jāaizsargā ar nožogojumiem. Ja būvniecības darbos tiek izmantotas kāpnes bez pildītiem pakāpieniem, tad jānodrošina, lai kāpņu platums un izturība atļautu drošu pārvietošanos pa tām. Sastatnes Par sastatnēm tiek uzskatītas pagaidu konstrukcijas, kas var būt gan stacionāras, gan pārvietojamas. Tās tiek izmantotas kā palīglīdzeklis darbu veikšanai. Galvenie noteikumi, kas jāievēro attiecībā uz sastatnēm Lai garantētu drošību, jāpārliecinās par sastatņu seguma dēļu nekustīgumu, nomainot tos, kuriem ir bīstami defekti, kas mazina sastatņu izturību. Sastatnēm jābūt pietiekami platām, lai darbinieki varētu viegli pārvietoties un tiktu nodrošināta iespēja uzglabāt darbam nepieciešamās lietas, darbarīkus un materiālus. Ja pastāv risks krist vairāk par 1,5 m, tad sastatnes ir jāaizsargā ar nožogojumiem un apmalēm.

8. • Ja darbs tiek veikts uz trepēm, tas pēc vajadzības jāpārvieto tā, lai uz sāniem no trepju malas nebūtu jāliecas vairāk par vienas rokas garumu • Strādājot uz trepēm, nedrīkst uzkāpt un stāvēt augstāk ka uz trešā pakāpiena no augšas. Trepēm jābūt atbilstoša garuma • Pa trepēm drīkst pārnesāt tikai vieglas vai viegli rokās turamas kravas. Darba instrumentiem jābūt viegliem un viegli paņemamiem rokās, un tiem jābūt piemērotiem lietošanai ar vienu roku

9. Lai izvēlētos sastatnes, ir jāņem vērā šādi apsvērumi: • sastatnēm jābūt drošām, viegli un ātri samontējamām un demontējamām atbilstoši plānotajiem darbiem; • sastatnēm jābūt viegli pārvietojamām un transportējamām; • jāparedz sastatņu pareiza glabāšana un apkope; • sastatnēm jābūt viegli piemērojamām un savienojamām dažādu darbu izpildei. Pastatnes Par pastatnēm sauc pagaidu palīgkonstrukciju, kas tiek lietota dažādu darbu veikšanai. Tās nodrošina instrumentu un materiālu sasniedzamību no darba vietas. Pastatnes parasti veido divi steķi, kas balsta darba platformu, kuras augstums var būt regulējams.

10. Aizsargtīkli Šie tikli ir domāti, lai novērstu nelaimes gadījumus, kas var rasties nokritušu priekšmetu dēļ. Ierobežotājtīkls ir domāts galvenokārt aizsargnožogojumu pārklājumos, un to apakšējā daļa ir pilnīgi blīva, lai aizkavētu lielāku vai mazāku priekšmetu pārkrišanu pāri malām

11. Aizsargsieti • Aizsargsietu klasifikācija atkarībā no to pielietojuma mērķa ir šāda: • preventīvie sieti, kas novērš kritienu: tenisveida sieti, fasāžu vertikālie sieti unhorizontālie sieti; • aizsargsieti, kas ierobežo kritiena augstumu. • Tos izmanto, kad nav iespējams lietot preventīvos sietus. Tie var būt horizontāli uztvērējsieti un vertikāli sieti ar attiecīgā veida stiprinājumu.

13. Darba aizsardzības līdzekļi gabalkravu nostiprināšanai pārvadājumu laikā (stīplentas, fiksējošās lentes, stropes u.c.) un pārkraušanai (celtņi, pacēlāji, trīšu mehānismi u.c.) Stropesir palīgierīces, ko izmanto kravu nostiprināšanai. Tās var būt izgatavotas no tērauda trosēm, tekstilmateriāla jostām, ķēdēm, to galos parasti ir divas cilpas, kuras aizsargā cilpturi. Stropes var būt vienkāršas, ar 2, 3 vai 4 zariem u.c.

14. Būvlaukumu kravas lifti sastāv no metāliskas masta konstrukcijas, kravas platformas, kas iekarināta trosēs vai ķēdēs, un cēlējmehānisma, kurā ietilpst trosi velkošais skriemelis un vinča. Tie paredzēti kravu pārvietošanai augšup un lejup dažādos līmeņos. Galvenie riski, kas saistīti ar būvlaukumu kravas liftiem, ir šādi: • cilvēku un/vai materiālu krišana no kravas lifta vai pa tā lūkām; • platformas sadursme ar šķēršļiem, kas izvirzīti no stāvu laukumiem; • platformas krišana, pārtrūkstot trosei; • ekstremitāšu iespiešana lifta iekārtās; • netiešu elektrisko kontaktu risks.

15. Pacēlāji Tās ir platformas, kas kalpo tehniskās apkopes, tīrīšanas, apdares, iekšējās un ārējas instalācijas darbu, utt. izpildei dažādos augstuma līmeņos, ko veic viens vai vairāki darbinieki. Pacēlāji var būt gan pašgājēji, gan atbilstoši pielāgoti dažādu veidu celšanas iekārtām

16. Tilta celtņi Tā ir materiālu celšanas un pārvietošanas iekārta, kas ir ierīkota uz augstumā ierīkotiem sliežu ceļiem. Ar celšanas elementa (polispasta) un tā ratiņu palīdzību iekārtai ir iespējams pārvietoties pa visu taisnstūra laukumu, virs kura tā ir ierīkota. Tilta celtņa galvenās sastāvdaļas ir: celšanas ierīce (elektrisks polispasts ar trosi, ķēdi), ratiņi (ļauj pārvietot celšanas ierīci), tilts (notur un nodrošina ratiņu un celšanas ierīces pārvietošanos, un sastāv no sijām un karkasa). Torņa celtnis ar horizontālu izlieci ir cikliskas darbības celšanas iekārta, kas paredzēta dažādu kravu celšanai un pārvietošanai telpā ar kāša vai citas kravas satveršanas ierīces palīdzību. To veido metāliskas konstrukcijas tornis ar grozāmu, horizontālu izpildmehānismu, kas sastāv no izlices, pretizlieces, pretsvara un slīdrāmja, kas slīd pa izlieci, darbojoties ar celšanas, transmisijas un griešanas motoru palīdzību, kā arī ar papildu transmisijas motora palīdzību, kad celtnis ir novietots uz sliežu ceļa.

17. Trices - trīšu mehānismi Rokas trīce ir ierīce, kas paredzēta kravu celšanai un nolaišanai, ko darbina tā cilvēka muskuļu spēks, kurš ar to rīkojas. Tā sastāv no trīšu sistēmas, kur viens trīsis ir nekustīgs, bet otrs – kustīgs.