1 / 13

Darba vides riski

Darba vides riski. troksnis vibrācija. Izmantojamā literatūra. V. Kaļķis, Ž. Roja. Riska faktori darba vidē. Rīga 2001, 49 lpp. Darba vides riska faktori un strādājošo veselības aizsardzība. Rīga 2001, 500 lpp. Darba vides riski. http://osha.lv.

benard
Télécharger la présentation

Darba vides riski

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. Darba vides riski troksnis vibrācija

  2. Izmantojamā literatūra • V. Kaļķis, Ž. Roja. Riska faktori darba vidē. Rīga 2001, 49 lpp. • Darba vides riska faktori un strādājošo veselības aizsardzība. Rīga 2001, 500 lpp. • Darba vides riski. http://osha.lv

  3. Troksnisir dažādu frekvenču un dažādas intensitātes skaņu haotisks sakopojums. Savukārt skaņa ir elastīgas vides mehāniskās svārstības Troksni raksturo: • spiediens – p,Pa; • intensitāte – I,W/m2. I=p2/(c), kur –vides blīvums, g/cm3; • ātrums vidē – c, m/s; • frekvence – f, Hz (dzirdamības josla no 16...20000 Hz). Tehnikā lieto logaritmisko mērvienību, ko izsaka dB. Trokšņa spiediena līmenis: L=20 log (p/p0), dB, kur p0=2 10-5 Pa (dzirdamības slieksnis).

  4. Iedarbība uz cilvēka organismu • Dzirdes pavājināšanās vai profesionālā sensoneirālā vājdzirdība, kas vienādi skar abas ausis; • Izmaiņas sirds asinsvadu sistēmā; • Samazinās uzmanība un domāšanas spējas; • Palielinās uzmanība vai arī rodas apātija, biežas garastāvokļa maiņas; • Kustības koordinācijas traucējumi; • Dzirdes orgānu traumas.

  5. Higiēniskā normēšanā nosaka • Trokšņu klasifikāciju; • Normējamos parametrus un to pieļaujamās vērtības.

  6. Klasifikācija: • Troksnis ar plašu frekvenču spektru; • Tonālais troksnis; • Pastāvīgs troksnis; • Mainīgs troksnis.

  7. Trokšņa higiēniskajā normēšanā lietooktāvu joslu skalu, kur katrai joslai ir sava vid., aritmētiskā frekvence fv unattiecīgais trokšņa spiediena līmenis L.

  8. Ilgstošu un impulsveida trokšņu atšķirības raksturojošie parametri LpA – A-izsvarotais skaņas spiediena līmenis; LAeqT – ekvivalentais nepārtrauktais A-izsvarotais skaņas spiediena līmenis; LAeqLT – ilgtermiņa vidējais ekvivalentais A-izsvarotais skaņas spiediena līmenis; LAmax – maksimālais A-izsvarotais skaņas spiediena: atbilstošs līmenim, kurš pārsniegts 1 % no mērīšanas laika intervāla.

  9. Optimālie trokšņa spiediena līmeņi (dBA) atkarībā no darba smaguma un intensitātes

  10. Aizsardzība • Trokšņa novēršana mehānismu konstrukcijā, ražošanas tehnoloģijā. • Trokšņa novēršana tā pārvades ceļos: - absorbcija; - aerodinamiskā slāpēšana; - izolācija; - dzirdes aizsardzības līdzekļu lietošana.

  11. Profilakse • Obligātās veselības pārbaudes; • Fizioloģiski racionāla darba un atpūtas režīma organizēšana; • Darba laika samazināšana trokšņainā vidē vai aizsarglīdzekļu lietošana, ja L >80 dB;

  12. Pusaudžu darba režīma ievērošana trokšņainā darba vidē:

  13. Pusaudžiem ieteicams 10 – 15 min pārtraukums, pavadot šo laiku klusuma zonā: 1. darba gadā ik pēc 1 darba stundas; 2. darba gadā ik pēc 1.5 darba stundām; 3. darba gadā ik pēc 2 darba stundām;

More Related