Darba vides riski

1. Darba vides riski Ķīmiskās vielas Ķīmiskie produkti

2. RAŽOŠANAS PUTEKĻI

3. Putekļi ir cietu vielu dispersu (smalku) daļiņu kopums, kas veidojas darba procesā un atrodas ilgāku laiku gaisā līdzsvara stāvoklī. Pēc to vielu rakstura, kas veido putekļus, tos iedala: organiskos putekļos (augu un dzīvnieku valsts); neorganiskos (metālu, minerālu, sāļu u.c., savienojumu); jauktos (gan organiskas, gan neorganiskas dabas).

4. Atkarībā no daļiņu lieluma putekļus iedala: • redzamajos (Ø>10 μm); • mikroskopiskajos (Ø no 0.25 līdz 10 μm); • ultramikroskopiskajos (Ø<0.25 μm).

5. Putekļu iedarbība uz cilvēka organismu • Ilgstošs kontakts var izraisīt hronisku bronhītu vai specifiskas aroda slimības; • Putekļu iedarbības rezultātā visvairāk cieš elpošanas orgānu sistēma; • Cilvēkam visbīstamākie ir putekļi, kuru izm., ir < 5 μm; • Putekļi, kuriem piemīt alergēnu īpašības, veicina astmatiskā bronhīta, bronhiālās astmas u.c., alerģisko slimību rašanos; • Putekļi var iekļūt ādā, tauku un sviedru dziedzeru atverēs un radīt iekaisumus.

6. Visizplatītākā specifiskā putekļu izraisītā arodslimība ir pneimokonioze un to pēc etioloģijas izšķir: • Silikoze (brīvais SiO2); • Karbokonioze (oglekli saturoši putekļi); • Metalakoniozes (metālu putekļi); • Organisko putekļu izraisītās pneimokoniozes; • Jaukto putekļu izraisītās pnimokoniozes.

7. Higiēniskā normēšana • Higiēniskajā normēšanā vadās pēc LVS standarta 89:1998. • Darbā ar azbestu un tā putekļiem jāvadās pēc LR MK 1998.g. 25.08. noteikumiem Nr.317, kuri nosaka pieļaujamo šķiedru koncentrāciju darba vidē.

8. Putekļu izraisīto slimību profilaksē jālieto sekojošas metodes: • Tehnoloģiskā procesa uzlabošana, darba procesa automatizācija un mehanizācija; • Efektīva lokālās noplūdes ventilācijas ierīkošana; • Regulāri jāveic speciālo darba tērpu atputekļošana; • Iestāšanās darbā un atkārtotas medicīniskās apskates; • Inhalācijas (ieelpošanas), fotāriju ierīkošana, bezmaksas piena piešķiršana; • Individuālo aizsarglīdzekļu lietošana. x