1 / 54

Datorsistēmu projektēšanas zinātniskais seminārs

M.sc.ing. Ilze Andersone. Datorsistēmu projektēšanas zinātniskais seminārs. Kursa mērķi. Sniegt teorētiskas un praktiskas zināšanas diplomdarbu rakstīšanā un noformēšanā Dot teorētiskas zināšanas dokumentu sastādīšanā un noformēšanā

dinh
Télécharger la présentation

Datorsistēmu projektēšanas zinātniskais seminārs

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. M.sc.ing. Ilze Andersone Datorsistēmu projektēšanas zinātniskais seminārs

  2. Kursa mērķi • Sniegt teorētiskas un praktiskas zināšanas diplomdarbu rakstīšanā un noformēšanā • Dot teorētiskas zināšanas dokumentu sastādīšanā un noformēšanā • Sniegt ieskatu zinātnisko darbu (raksti konferencēs, publikācijas) rakstīšanā

  3. Literatūra • U. Eko “Kā uzrakstīt diplomdarbu”, 2006 • J. Zobel “Writing for Computer Science”, 1997 • T. Fulwiler “College Writing. A Personal Approach to Academic Writing” Third Edition, 2002 • Internets

  4. Zinātniskā un tehniskā rakstība

  5. Dokuments • Dokuments ir informācijas kopuma fiziska reprezentācija un ir radīts ar mērķi sniegt informāciju • Eksistē papīra dokumenti un digitālie dokumenti

  6. Dokumentu funkcionālās īpašības • Manifesta daba • Konteksts • Attīstība • Atveidošana • Funkcionālās iespējas

  7. Rakstība • Valodas atspoguļojums teksta veidā ar simbolu vai zīmju (rakstības sistēmas) palīdzību

  8. Rakstīšana un runāšana • Runāt ir vieglāk nekā rakstīt: • Lielāka prakse • Atgriezeniskā saite • Var atļauties neprecīzāku gramatiku • Tomēr rakstīšanai ir vairākas priekšrocības: • Var labot kļūdas, pirms kāds cits to pamana • Vieglāk attīstīt sarežģītus argumentus • Ilgāk saglabājas

  9. Rakstīšanas mērķi Mrķis

  10. Rakstīšanas pamatjautājumi

  11. Mērķis • Izskaidrot • Ziņot • Analizēt • Interpretēt • Argumentēt • Pierādīt • Izklaidēt

  12. Situācija • Rakstības, noformējuma ierobežojumi • Pieņemtais stils konkrētajā jomā • Rakstītais teksts daudz pasaka ne tikai par zināšanām, bet arī par: • Rakstītprasmi • Personīgo disciplīnu • Spriešanas spējām • Radošumu

  13. Mērķauditorija (lasītāji) • Pasniedzēji • Studenti • Recenzenti • Zinātnieki • Ieinteresētas personas bez īpašām priekšzināšanām • u.c.

  14. Kas jāņem vērā? • Ko lasītāji jau zina? • Kāpēc viņi lasa? • Ko viņi no dokumenta grib iemācīties? • Kādi ir lasītāju aizspriedumi, vērtības, pieņēmumi? • Kā likt lasītājiem saprast rakstīto tieši tā, kā tas ir domāts?

  15. Ko jau zina? • Ekspertu auditorija: • Ļoti labi orientējas tēmā. Jāuzmanās ar terminu skaidrošanu, var to uztvert negatīvi. • Zinātāju auditorija: • Orientējas tēmā, bet interesējas galvenokārt par kādiem specifiskiem jautājumiem. Nepieciešami paskaidrojumi. • Nespeciālistu auditorija: • Par doto tēmu var nezināt arī neko. Jāpārdomā, vai “vispārzināmi” termini tiešām ir visiem zināmi.

  16. Kāpēc lasa? • Kāds viņiem to lika darīt • Ir nepieciešams no dokumenta izdarīt kādus secinājumus • Nepieciešama pamācība • Vienkārši interesē • Meklē, ko kritizēt • Grib izklaidēties

  17. Ko grib iemācīties? • Kā kaut ko izdarīt • Faktus un ekspertu viedokļus, kas nepieciešami lēmuma pieņemšanai • Kas norisinās attiecīgajā jomā • Neko negrib iemācīties

  18. Kāda ir lasītāja attieksme? • Pozitīva vai negatīva • Skeptiska vai pretimnākoša • Neitrāla

  19. Kā likt saprast visu tā, kā tas ir domāts? • Kādus vārdus izmantot? • Kādas teikumu konstrukcijas veidot? • Vai viss ir pietiekami paskaidrots? • Vai ir skaidra dokumenta struktūra?

  20. Kas vēl jāņem vērā? • Kādos apstākļos tiks lasīts dokuments? • Iekštelpās / Āra apstākļos • Labā / Sliktā apgaismojumā • Uz papīra / Datorā • Kāda ir lasītāju izglītība? • Kādas ir valodas zināšanas?

  21. Nezināma mērķauditorija • Pieņem ignoranci, ja vien nav zināms pretējais (labāk paskaidrot par daudz nekā par maz) • Sniedz pilnu kontekstu, kas sniedz informāciju par to, kāpēc Tu raksti • Pārbaudi publicētāja pieņemto toni, stilu un formātu • Lieto skaidru un vienkāršu valodu

  22. Rakstīšanas fāzes

  23. 1. fāze - Iepazīšanās • Iepazīšanās ar tēmu, par kuru tiek rakstīts • Informācija no atmiņas, rakstiem, ziņām, interneta, bibliotēkas • Rakstīšana sev – idejas no galvas uz papīra • Ideju attīstīšana, tās pierakstot

  24. 2. fāze – Skices veidošana • Definē virzienu, raksta formu, aptuvenu ievadu, saturu un nobeigumu • Pieraksta motivāciju, tēzes, zināšanas. Kur vēl varētu būt atrodama noderīga informācija? • Palīdz apkopot domas par tēmu • Ir rakstīts avots, pēc kura vadīties • Izveido struktūras uzmetumu, bet jārēķinās, ka tas tiks mainīts • Pirmā lappuse parasti tiek izmesta

  25. 3. fāze - Pētīšana • Pētīšana ir atbilžu meklēšana uz jautājumiem • Pētījumos tiek iegūta informācija, kuru izmanto savu spriedumu pamatošanai • Pētījumi var būt gan eksperimentāli, gan novērojoši • Pētījumi ir arī: • Teksta analīze un interpretācija • Divu tekstu salīdzināšana • u.c.

  26. 4. fāze - Pārstrādāšana • Plāno pārstrādāt visu vairāk nekā vienu reizi • Vispirms uzmanība tiek pievērsta lielākām problēmām – tēzēm, struktūrai, pamatojumiem u.tml. • Ievadu raksta pēdējo • Atrod kādu, kurš spēs novērtēt esošo darbu

  27. 5. fāze - Labošana • Visbeidzot pārbauda tekstu – ideju skaidrība, rindkopu loģika, teikumu uzbūve, vārdu precizitāte, pareizība • Raksta tā, lai teksts patiktu pašam • Izlasa visu skaļi • Pievērš uzmanību teikumiem – vai tas ir labākais veids, kā pateikt ideju • Izmanto virsrakstus un apakšvirsrakstus • Pārbauda gramatiku

  28. Brīvā rakstīšana (freewriting) • Labs veids, kā uzsākt rakstīšanu “no baltas lapas” • Reizēm rodas vērtīgas idejas • Ātri raksta visu, kas ienāk prātā • Neko nelabo, neievēro gramatiku • Izmanto saīsinājumus • Raksta fiksētu laika periodu (5-10 minūtes)

  29. Brīvās rakstīšanas piemērs

  30. Writer’sblock • Stāvoklis, kad uz laiku ir zaudēta spēja radīt rakstu darbus • Nav vairs nekādu ideju • Sajūta, ka darbs ir aizgājis nepareizā virzienā • Zaudēta ticība saviem spēkiem • Personīgas dabas problēmas

  31. Writer’sblock risinājumi • Plānot laiku, paredzot tajā vietu rakstīšanai, neatkarīgi no rezultāta kvalitātes • Brīvā rakstīšana – “bieži vien vieglāk ir uzlabot to, ko jau esi uzrakstījis nekā rakstīt visu no nulles.” /N. J. Higham/ • Kādu brīdi atpūsties un atgriezties pie rakstīšanas pēc pāris dienām • Apspriest savas idejas ar citiem

  32. Writer’sblock risinājumi • Nodarboties ar sportu, elpot svaigu gaisu, veselīgi ēst • Pārskatīt savus esošos pierakstus, nodarboties ar lietām, kur nav jādomā • Klausīties mūziku • Izgulēties • Pamēģināt rakstīt kaut ko nesaistītu ar savu nozari

  33. Rakstīšana grupā

  34. Dokumentu rakstīšana grupā • Dokumentu raksta vairāki cilvēki kopā • Līdzautori • Autors un redaktors • Dokumentu saskaņošana • Ir nepieciešama ļoti laba savstarpējā komunikācija

  35. Rakstīšanas grupā īpašības • Ideju apmaiņa • Diskusiju izraisīšana • Labāks rezultāts • Mērķauditorijas ņemšana vērā • Elastība un brīvība

  36. Kas jāievēro, rakstot grupā? • Uzdevuma izpratne • Vienošanās par mērķi un rakstīšanas stilu • Darbu sadale • Rakstīšanas grafika sastādīšana • Atsevišķu dokumenta daļu apvienošana • Versiju kontrole • Tehnoloģiju izmantošana • Visu dalībnieku novērtēšana • Komentāru izteikšana

  37. Komentāri un labojumi • Var veikt dažādos veidos • Elektroniskos dokumentos var izmantot teksta apstrādes rīku piedāvātās iespējas (komentāri, track changes) • Papīra dokumentos visu komentē un labo ar roku • Var komentēt konkrētas dokumenta vietas vai visu dokumentu kopumā • Komentāriem jābūt izsmeļošiem

  38. Literatūra

  39. Literatūras vākšana • Bibliotēka • Zinātniskās datu bāzes • STPK elektroniskais katalogs • Internets

  40. Bibliotēka • RTU zinātniskā bibliotēka - Ķīpsalā • Informācija atrodama: http://www.rtu.lv/ • Valsts nozīmes bibliotēku elektroniskais katalogs • Var atrast vajadzīgo grāmatu arī citās bibliotēkās • Var redzēt, vai grāmata šobrīd ir pieejama • u.c.

  41. Zinātniskās datu bāzes • Zinātniskās datu bāzes ir datu bāzes, kurās glabājas vienas vai vairāku zinātnes nozaru publikāciju teksti

  42. RTU ZB pieejamās datu bāzes • SpringerLink - žurnālu pilntekstu datubāze • ScienceDirect - zinātnisko, tehnisko un medicīnas rakstu datubāze • EBSCO – dažādu nozaru periodika • Letonika - latviska uzziņu un tulkošanas sistēma • LETA - ziņas, arhīvs, apskati un nozare.lv • NAIS - likumdošanas informācijas sistēma • RUBRICON - Krievijas enciklopēdiskā datubāze

  43. RTU ZB (vairs) nepieejamās datu bāzes • Engineering Village2 - zinātnisko rakstu anotācijas, konferenču materiāli, pilntekstu e-grāmatas, tehniskie ziņojumi un patenti • Wiley InterScience - izdevniecības John Wiley & Sons, Inc. pilntekstu zinātniski recenzēto žurnālu kolekcija • ProQuest - daudznozaru pilnteksta resurss

  44. E-grāmatas – EBRARY • Vairāk nekā 30 000 zinātnisko izdevēju grāmatas elektroniskā formātā (PDF) • Pieejama tikai RTU datortīklā reģistrētajos datoros • Tikai līdz 16. oktobrim!!! • http://site.ebrary.com/lib/rtulv

  45. Interneta zinātniskās bibliotēkas • Maksas bibliotēkas: • IEEE Xplore • ACM Digital Library • Bezmaksas bibliotēkas: • CiteSeer un CiteSeerX

  46. STPK elektroniskais katalogs • Apkopoti pasniedzējiem un katedrai piederošie literatūras avoti • Adrese no ārējā tīkla: • http://stpk.cs.rtu.lv:8977 • Adrese katedras tīklā: • http://10.1.1.163:8977 • Lietotāja vārds: Students • Parole: Stu2008dents#

  47. STPK elektroniskais katalogs

  48. RTU darbinieku publikācijas • ORTUS -> Zinātne

  49. Kā atpazīt labu literatūru • Populārākiem avotiem ir tendence būt mazāk uzticamiem • Uzticamība: • Recenzēti raksti ir uzticamāki • Atsauces citos rakstos vairo ticamību

  50. Literatūras avoti – popularitāte un uzticamība • Internets • Zinātniskas mācību grāmatas • Populāru žurnālu un avīžu raksti par zinātni • Tiešsaistes žurnāli (nerecenzēti) • Populārzinātniskie žurnāli • Pārskata raksti zinātniskos žurnālos • Konferenču rakstu krājumi, pētījumu ziņojumi • Vispārīgi zinātniski žurnāli • Citēšanas indekss • Doktora disertācijas • Zinātniski raksti zinātniskos žurnālos

More Related