MIKROGRUPU DARBĪBAS ORGANIZĒŠANA SKOLĒNU SOCIĀLĀS KOMPETENCES PILNVEIDEI

1. MIKROGRUPU DARBĪBAS ORGANIZĒŠANA SKOLĒNU SOCIĀLĀS KOMPETENCES PILNVEIDEI Darba autore: Svetlana Surikova Darba zin.vad.: Dr. habil. paed., prof. Irīna Maslo 2007. gada 11. decembrī

2. Jaunas prasības izglītības saturam: cilvēku attiecības ir prioritāras (Ž.Delors 2001); mācīšanās dzīvot kopā ar citiem ir pilnvērtīgas dzīves priekšnoteikums (Mācīšanās ir zelts 2001); līdzsvara nepieciešamība starp individualitāti un kopību (G.L.Hubers 2004; A.Špona 2001; A.Bolcs 2004). Reāla situācija: daudzās ģimenēs bērni nav emocionāli pieņemti un aizsargāti (I.Plaude 2003, J.Kraitone 2004); individuālās perspektīvas, transmisijas, pozitīvisma un biheiviorisma iezīmju dominējumsun mācību vides autentiskumatrūkums skolā (P.Sālbergs 2003; D.Kristensens 2004). Pētījuma aktualitāte un problēma Pētījuma problēma– kā mainīt mazākumtautību sākumskolas mācību procesa organizāciju, lai nodrošinātu līdzsvaru starp individuālo un sociālo perspektīvu gan skolēniem, gan skolotājiem; kā organizēt mikrogrupu darbībusākumskolas mācību procesā, lai veicinātu jaunāko klašu skolēnu sociālās kompetences pilnveidi.

3. Pētījuma bāze un izlase • Pētījumā tika iesaistītas Rēzeknes pilsētas četras mazākumtautību skolas ar krievu mācībvalodu (Rēzeknes 2.vidusskolas, Rēzeknes 3.vidusskolas, Rēzeknes 4.vidusskolas, Rēzeknes 6.vidusskolas skolēni, skolotāji un vecāki). • Sociālās kompetences būtības izpratnes noteikšanai, kā arī šīs kompetences pilnveides iespēju noteikšanai no Rēzeknes pilsētas mazākumtautību skolu 32 sākumskolas skolotājiem tika aptaujāti 26 sākumskolas skolotāji, kā arī Rēzeknes 6.vidusskolas 32 sākumskolas skolēnu ģimenes. Savukārt sākumskolas skolēnu prioritāšu noskaidrošanai mācību procesa organizācijā no Rēzeknes 6.vidusskolas 129 sākumskolas skolēniem tika aptaujāti 117 skolēni. Rēzeknes pilsētas mazākumtautību skolu simts sākumskolas skolēniem, simts viņu skolotājiem un simts vecākiem tika piedāvāts novērtēt jaunāko klašu skolēnu sociālās kompetences pazīmju nozīmīgumu pēc piecu ballu skalas. • Izvirzītās hipotēzes pieņēmumu pārbaudei pētījumā piedalījās 20 skolēni (viena klase), viņu vecāki (20 ģimenes) un 5 skolotāji.

4. Pētījuma metodes: 1. Teorētiskās metodes: • literatūras teorētiskā analīze; • darbības modelēšana; • kontentanalīze. 2. Empīriskās metodes: 2.1. Datu ieguves metodes: • aptauja: • skolēnu pašnovērtējums un mikrovides novērtējums (metodika „Skolēna sociālās saiknes pašanalīze”; aptauja „9-10 gadus veca bērna sociālās kompetences pazīmju pašnovērtējums”; metodika „Savstarpējās attiecības” ); • skolēnu savstarpējais vērtējums (sociometrija; reitings „Biedru vērtējums”); • skolotāju un vecāku vērtējums (miniaptauja ar diviem atklātajiem jautājumiem; aptauja „9-10 gadus veca bērna sociālās kompetences pazīmju novērtējums”) • novērojums, savstarpējais novērojums, pašnovērojums; • skolēnu darbības produktu izpēte. 2.2. Datu apstrādes un analīzes metodes: • matricas (sociomatricas, sociokartes u.c.); • grafiskās (sociogrammas, diagrammas, grafiki u.c.); • statistiskās (ranžēšana, indeksi, aprakstošā statistika, neparametriskās metodes, korelācijas metodes u.c.).

5. Galvenie teorētiskās analīzes rezultāti un secinājumi 1 Sociālās kompetences būtības izpratnē nosacīti var izšķirt trīs pieejas: • no sociālās perspektīvas raugoties, akcentējot sociālo mijiedarbību; • no individuālās perspektīvas raugoties, akcentējot izziņas darbību; • meklējot līdzsvaru starp abām perspektīvām.

6. Galvenie teorētiskās analīzes rezultāti un secinājumi 2 Sociālā kompetence ir skolēna sociālās mijiedarbības un izziņas darbības spēju un pieredzes individuāla kombinācija, kas nodrošina efektīvu mijiedarbību ar apkārtējiem cilvēkiem starppersonu attiecību sistēmā, ļauj rast līdzsvaru starp individuālo un sociālo perspektīvu. vidē

7. Galvenie teorētiskās analīzes rezultāti un secinājumi 3 Mikrogrupu darbība nodrošina sociālās mijiedarbības un izziņas darbības pieredzes konstruēšanas iespējas, kas ir sociālās kompetences pilnveides būtisks aspekts. Šī pētījuma kontekstā ar jēdzienu „mikrogrupu darbība” saprot divu – trīs vienaudžu mērķtiecīgu kopdarbību, kasnodrošina katra tās dalībnieka sociālās mijiedarbības un izziņas darbības vienotību, palielinot sociālās pieredzes konstruēšanas iespējas.

8. Galvenie teorētiskās analīzes rezultāti un secinājumi 4 Sociālā kompetence ir viens no mikrogrupu darbības efektivitātes nosacījumiem, faktoriem un vērtēšanas kritērijiem: • Pirmkārt, mēs nevaram rēķināties ar to, ka skolēniem jau ir mikrogrupu darbībai nepieciešamā sociālā kompetence, tādēļ ir vajadzīga skolēnu motivācijas veicināšana un iepriekšsagatavošanās sadarbībai mācību mikrogrupās, tādējādi priekšplānā izvirzās sociālā kompetence kā mikrogrupu darbības efektivitātes nosacījums. • Otrkārt, skolēnu sociālās kompetences līmenis ietekmē mikrogrupu darbības efektivitāti, tādējādi priekšplānā izvirzās sociālā kompetence kā mikrogrupu darbības efektivitāti ietekmējošais faktors. • Treškārt, pārdomāta mikrogrupu darbība veicina skolēnu sociālās kompetences pilnveidi, tādējādi priekšplānā izvirzās sociālā kompetence kā mikrogrupu darbības efektivitātes vērtēšanas kritērijs.

9. Efektīvas sociālkultūras vides veidošana Sociālā perspektīva Individuālā perspektīva Sociālās mijiedarbības pieredzes konstruēšanas, novērtējuma un pašnovērtējuma iespēju nodrošināšana Izziņas darbības pieredzes konstruēšanas, novērtējuma un pašnovērtējuma iespēju nodrošināšana Ierosināšanas fāze Apjēgšanas fāze Refleksijas fāze Frontālā darbība Mikrogrupu darbība Individuālā darbība starpsubjektu dialogs mācību kultūru dialogs subjekta iekšējaisdialogs sociālā konflikta risināšana sociokognitīvā konflikta risināšana kognitīvā konflikta risināšana sociālo mērķu izvirzīšana, sociālās mijiedarbības plānošanaun organizēšana kopīgo mērķu izvirzīšana, kopdarbības plānošana un organizēšana individuālo mērķu izvirzīšana, individuālās darbības plānošana un organizēšana sociālo lēmumu pieņemšana kopīgo lēmumu pieņemšana individuālo lēmumu pieņemšana sociālās uzvedības normu ievērošana,sociālā kontrole unregulācija savstarpējā atbildība, kontrole un regulācija paškontrole, pašregulācija un individuālāatbildība ārējais novērtējums savstarpējais novērtējums un pašnovērtējums pašnovērtējums ārējā ietekme un psiholoģiskā iedarbība savstarpējā palīdzība, stimulēšana sevis stimulēšana, iedvesmošana, motivēšana savstarpējo attiecību kultūra savstarpējā empātija, cieņa, tolerance pašcieņa Mikrogrupu darbības organizācijas modelis jaunāko klašu skolēnu sociālās kompetences pilnveidei

10. Mikrogrupu darbības ieviešanas algoritma fāzes un posmi 2. posms 3. posms 5. posms 1. posms 4. posms

11. Balstoties uz jaunāko klašu skolēnu sociālās kompetences pilnveides un mikrogrupu darbības organizēšanas metodoloģiju sākumskolas mācību procesā, atklātas teorētiski pamatotas jaunāko klašu skolēnu sociālās kompetences pilnveides likumsakarības, kuras promocijas darba autore pārbaudīja mikrogrupu darbības organizēšanas procesā, aprobējot praksē autores izstrādāto mikrogrupu darbības organizācijas modeli un tā ieviešanas algoritmu: • ja mikrogrupu darbības organizēšanas pirmajā (ierosināšanas) fāzē skolotājs kopā ar skolēniem veido efektīvu sociālkultūras vidi, kuras pamatā ir skolēnu mijiedarbība ar vienaudžiem un pieaugušajiem, tad katram mācību procesa dalībniekam tiek nodrošinātas līdzsvara meklēšanas iespējas starp individuālo un sociālo perspektīvu; • ja mikrogrupu darbības organizēšanas otrajā (apjēgšanas) fāzē skolotājs paplašina mijiedarbības iespējas, tad tiek veicināta katra skolēna sociālās pieredzes un savstarpējo attiecību ar klasesbiedriem veidošanās; • ja mikrogrupu darbības organizēšanas trešajā (refleksijas) fāzē skolotājs veicina skolēnu sadarbību daudzveidīgās skolotāja strukturētās un skolēnu pašnoteiktās atvērtās problēmsituācijās, tad tiek nodrošinātas katra skolēna sociālās pieredzes konstruēšanas iespējas.

13. Jaunāko klašu skolēnu sociālās kompetences vērtēšanas kritēriju un rādītāju sistēma Kritēriji Rādītāji Kodi Sociometriskais statuss SS Skolēna savstarpējās attiecības ar klasesbiedriem Vērtētāja indekss VI Popularitātesindekss PI Sociālās mijiedarbības pieredze Skolēna sociālā pieredze SP Izziņas darbības pieredze Draudzīgums un saliedētība Skolēna apmierinātība ar klases mikrovidi AKM Savstarpējā atbildība Savstarpējā palīdzība

14. Skolēnu sociālās kompetences pilnveides novērtēšanas metožu lietojuma kārtība pētījuma programmas īstenošanas gaitā Apzīmējumi: SS – sociometriskais statuss, PI - popularitātes indekss, VI – vērtētāja indekss, SP - sociālās pieredzes koeficients, AKM – apmierinātības ar klases mikrovidi koeficients Programmas „Sociālās mijiedarbības pieredze” izstrāde un realizēšana mācību procesā mikrogrupu darbības ieviešanas algoritma ierosināšanas fāzē Programmas „Izziņas darbības pieredze ” izstrāde un realizēšana mācību procesā mikrogrupu darbības ieviešanas algoritma apjēgšanas fāzē Programmas „Izziņas darbības pieredze ” izstrāde un realizēšana mācību procesā mikrogrupu darbības ieviešanas algoritma refleksijas fāzē

15. Galvenie empīriskā pētījuma rezultāti un secinājumi 1 Ir ieteicama šāda mikrogrupu darbības ieviešanas secība: • frontāli strādājot mācību stundās, pievērst skolēnu uzmanību sociālās mijiedarbības būtībai un tās organizācijas noteikumiem; • dalot klasi nosacītās komandās un turpinot strādāt frontāli, sekmēt skolēnu piederības kādai cilvēku kopībai apzināšanos, individuālās atbildības un pozitīvas savstarpējās atkarības veidošanos; • organizējot frontālās pārrunas ar skolēniem starpbrīžos, klases audzinātāja stundās, veicināt skolēnu izpratni par sadarbības būtību un nozīmi cilvēku dzīvē; • organizējot sociālos treniņus audzināšanas stundās (sadarbībā ar skolas psihologu), strādājot pie kopīgajiem klases projektiem, nodrošināt katram skolēnam iespēju konstruēt savu sociālo pieredzi, meklējot līdzsvaru starp individuālo perspektīvu (sava izpratne, intereses, viedoklis u.tml.) un sociālo perspektīvu (citu izpratne, intereses, viedoklis u.tml.);

16. Galvenie empīriskā pētījuma rezultāti un secinājumi 2 • pakāpeniski ieviest mikrogrupu darbības elementus mācību stundās, ievērojot šādu mikrogrupu veidošanas secību: pēc skolēnu iniciatīvas (uz draudzības pamata); pēc jauktās (skolēnu un skolotāja) iniciatīvas; pēc skolotāja iniciatīvas (uz sociometrijas testa un novērojuma rezultātu pamata); pēc nejaušības principa; • ņemot vērā mācību priekšmeta īpatnības, pakāpeniski ieviest mikrogrupu darbību kā mācību darba organizācijas pamatformu mācību stundās, ievērojot šādu ieviešanas secību: sākumā vienotā, tad diferencētā, tad jauktā mikrogrupu darbība diādēs, pēc tam vienotā, tad diferencētā, tad jauktā mikrogrupu darbība triādēs; sākumā daudzveidīgās skolotāja strukturētajās problēmsituācijās, tad daudzveidīgās skolēnu pašnoteiktajās atvērtajās problēmsituācijās, nodrošinot katra skolēna savstarpējo attiecību ar klasesbiedriem, sociālās pieredzes un apmierinātības ar klases mikrovidi konstruēšanas, novērtējuma un pašnovērtējuma iespējas.

17. Galvenie empīriskā pētījuma rezultāti un secinājumi 3 Apkopojot Rēzeknes 6.vidusskolas 4. klases skolēnu sociālās kompetences 4.mērījuma rezultātus, tika konstatētas šādas pozitīvās izmaiņas, no 17 skolēniem (salīdzinājumā ar 1.mērījuma rezultātiem): • 6 skolēniem sociālās kompetences līmenis pēc sociometriskā statusa ir paaugstinājies; • 12 skolēniem sociālās kompetences līmenis pēc vidējā popularitātes indeksa ir paaugstinājies; • 13 skolēniem sociālās kompetences līmenis pēc vidējā vērtētāja indeksa ir paaugstinājies; • 17 skolēniem sociālās kompetences līmenis pēc sociālās pieredzes vidējā koeficienta ir paaugstinājies; • 8 skolēniem sociālās kompetences līmenis pēc apmierinātības ar klases mikrovidi vidējā koeficienta ir paaugstinājies.

18. Skolēnu sociālās kompetences pilnveides dinamika 1.mēr. 2.mēr. 3.mēr. 4.mēr.

19. Galvenie empīriskā pētījuma rezultāti un secinājumi 4 Ņemot vērā empīriskā pētījuma rezultātus klases līmenī (mikrolīmenī) un individuālajā līmenī, var secināt, ka pētījuma mērķis ir sasniegts; visi pētījuma uzdevumi ir izpildīti. Pētījuma hipotēzes 1. un 3. pieņēmums ir pilnīgi apstiprinājies, pētījuma hipotēzes 2. pieņēmums ir daļēji apstiprinājies, jo skolēnu sociometriskā statusa (viens no kritērija – skolēna savstarpējās attiecības ar klasesbiedriem – rādītājiem) un apmierinātības ar klases mikrovidi izmaiņas nav statistiski nozīmīgas [p=0,785; p=0,240], nav konstatēta stabila pozitīva dinamika, savukārt skolēnu popularitātes indeksa un vērtētāja indeksa (kritērija – skolēna savstarpējās attiecības ar klasesbiedriem – rādītāji) un sociālās pieredzes izmaiņas ir statistiski nozīmīgas [p=0,001; p=0,001; p=0,000], konstatēta stabila pozitīva dinamika.

20. Pētījuma zinātniskā novitāte un praktiskā nozīmība • Promocijas darbā definēta jaunāko klašu skolēnu sociālās kompetences būtība, piedāvājot jaunu skatījumu uz skolēna sociālo kompetenci kā līdzsvara nodrošināšanas pamatu starp individuālo un sociālo perspektīvu, sociālās mijiedarbības un izziņas darbības spēju un pieredzes individuālu kombināciju, kas nodrošina efektīvu mijiedarbību ar apkārtējiem cilvēkiem starppersonu attiecību sistēmā. • Pētījuma gaitā izstrādāts un praksē aprobēts jaunāko klašu skolēnu sociālās kompetences pilnveidi veicinošs mikrogrupu darbības organizācijas modelis un tā ieviešanas secība (fāzes un posmi) sākumskolas mācību procesā. • Promocijas darba rezultātā tiek piedāvātas teorētiski pamatotas un praksē pārbaudītas jaunāko klašuskolēnu sociālās kompetences pilnveides likumsakarības mikrogrupu darbības organizēšanas procesā. • Izstrādāta un praksē aprobēta mikrogrupu darbības ieviešanas programma mazākumtautību skolas 3.-4. klasei. • Izstrādāti mikrogrupu darbības ieviešanas ieteikumi sākumskolas mācību procesā.

21. Aizstāvēšanai izvirzītās tēzes • skolēna līdzsvaru starp individuālo un sociālo perspektīvu nodrošina viņa sociālā kompetence, kura attīstāskopīgi veidotā efektīvā sociālkultūras vidē, kuras pamatā ir skolēnu mijiedarbība ar klasesbiedriem, vecākiem un skolotāju; • skolēnu sociālā pieredze un savstarpējās attiecības ar klasesbiedriem attīstās, izmantojot apzinātās mijiedarbības un izziņas iespējas, ko mērķtiecīgi, bet neuzstājīgi skolēnu izvēlei piedāvā skolotājs, organizējot skolēnu mikrogrupu darbību kā divu-trīs klasesbiedru kopdarbību, kas nodrošina katra tās dalībnieka sociālās mijiedarbības un izziņas darbības vienotību; • mikrogrupu darbības ieviešanas procesā skolotāja mērķtiecīga, skolēnu sociālajai pieredzei atbilstoša palīdzība noteiktā secībā, mainot katrā nākamajā fāzē palīdzības būtību, veicina klases sociālkultūras vides attīstību, kas savukārt paplašina skolēnu pieredzes konstruēšanas iespējas kā pamatu skolēnu sociālās kompetences pilnveidei.