1 / 45

2014. GADA PIERĪGAS IEDZĪVOTĀJU DZĪVESVIETAS IZVĒLES KRITĒRIJI

2014. GADA PIERĪGAS IEDZĪVOTĀJU DZĪVESVIETAS IZVĒLES KRITĒRIJI. Latvijas Universitāte Socioloģijas studiju nodaļa. Rīga, 2014. Metodoloģija. Anketēšana – tās priekšrocības un trūkumi; Intervijas – to priekšrocības un trūkumi; Izlase – nejaušā izlase. Lauka darba gaita.

gene
Télécharger la présentation

2014. GADA PIERĪGAS IEDZĪVOTĀJU DZĪVESVIETAS IZVĒLES KRITĒRIJI

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. 2014. GADA PIERĪGAS IEDZĪVOTĀJU DZĪVESVIETAS IZVĒLES KRITĒRIJI Latvijas Universitāte Socioloģijas studiju nodaļa Rīga, 2014

  2. Metodoloģija Anketēšana – tās priekšrocības un trūkumi; Intervijas – to priekšrocības un trūkumi; Izlase – nejaušā izlase

  3. Lauka darba gaita 5 Pierīgas reģioni – Babītes novads, Mārupes novads, Ķekavas novads, Stopiņu novads, Garkalnes novads; Lauka darba norises laiks: 4.-6. aprīlis, 11.-13.aprīlis un 9.-11.maijs; Lauka darbā tika veikta anketēšana un intervēšana; Galvenās problēmas- nerespondence, grūtības piekļūt respondentiem.

  4. Demogrāfiskie jautājumi Kopā tika aptaujāti 170 Pierīgas iedzīvotāji; Respondenti vecumā no 18-78 gadiem; 96 sievietes un 74 vīrieši; Izglītības līmenis: 64% agustākā izglītība, 16% nepabeigta augstākā, 12% vidējā speciālā/arodizglītība ar vidējo; 8% vidējā; 1% nepabeigta vidējā izglītība; Tautība: latviešu (84%), krievu (15%), cita tautība (1%).

  5. Pierīgas iedzīvotāju ikdienas darbības Rīgā un dzīvesvietā Autori: Rigonda Šakina, Agnese Kārkliņa, Elīna Grandāne, Roberts Kirillovs, JoseVicenteRibesRodriguez, TimTschapek Grupas vadītāja: Signe Groznija

  6. Ikdienas darbības Hipotēze; Izvirzītie mērķi; Situācija Pierīgā.

  7. Iegūto datu analīze: Pierīgas iedzīvotāju izglītības iestāžu izvēles analīze • 66% respondentu mājsaimniecībā ir nepilngadīgu bērnu; • Pirmsskolas izglītības iestāde (26% – Pierīgā, 12% – Rīgā, 2% – citur); • Sākumskola (4% – Pierīgā, 9% – Rīgā, <1% – citur); • Pamatskola ( 8% – Pierīga, 9% – Rīga);

  8. Iegūto datu analīze: Pierīgas iedzīvotāju izglītības iestāžu izvēles analīze Vidusskola (4% – Pierīga, 9% – Rīga); “Cits variants” – privātais bērnudārzs (1 atvase), pagaidām pārāk mazi, lai apmeklētu izglītības iestādi.

  9. Pierīgas iedzīvotāju darba/mācību vietas izvēle 68% respondenti strādā Rīgā, 8% – dzīvesvietā, 5% – citur, 9% – nestrādā; 27% respondenti mācās Rīgā, 2% – dzīvesvietā, 2% – citur, 29% – neveic šādu darbību.

  10. Cik bieži un ar kādu transportu Pierīgas iedzīvotāji apmeklē Rīgu: Katru dienu ar automašīnu uz Rīgu brauc 62% respondenti; Katru dienu ar sabiedrisko transportu – 13% respondenti;

  11. Pierīgas iedzīvotāju apmierinātība ar dažādām ikdienas praksēm -Sabiedrisko drošību un vides kvalitāti savā dzīvesvietā vērtē kā apmierinošu, bet Rīgā- kā neapmierinošu; • Sabiedriskais transports gan Rīgā, gan savā dzīvesvietā – apmierinošs, tomēr respondenti uzsver neērtības – retais kursēšanas laiks, ilgums u.c. ( savā dzīvesvietā); • Interešu izglītību un skolas/bērnudārzus respondenti savā dzīvesvietā vērtē kā gandrīz apmierinošus, visbiežāk tāpēc, ka šādu iespēju nemaz nav. Savukārt, Rīgā- tikai 5% neapmierina šie pakalpojumi; • Kultūras pasākumu norisi savā dzīvesvietā respondenti vērtē kā „drīzāk neapmierinošu” vai „drīzāk apmierinošu” – 53%, savukārt Rīgā, kultūras pasākumu norise tiek vērtēta kā apmierinoša- 65%.

  12. Pierīgas iedzīvotāju apmierinātība ar dažādām ikdienas praksēm -Tikai 18 % respondentu apmierina tirdzniecības vietas savā dzīvesvietā, bet tirdzniecības vietas Rīgā kā apmierinošas vērtē 77% respondentu; -Atpūtas pie dabas/rekreācijas iespējas savā dzīvesvietā respondenti vērtē apmierinoši- 68 %, bet Rīgā tikai drīzāk apmierinoši- 33%; -Izklaides iespējas savā novadā respondenti raksturo kā neapmierinošas- 35 %, savukārt Rīgā kā apmierinošas- 87%.

  13. Secinājumi 68% strādā Rīgā; Pirmskolas izglītība vairāk tiek iegūta Pierīgā, sākumskolas, pamatskolas un vidusskolas – Rīgā; Lielākā daļa respondentu strādā Rīgā; Visbiežāk Pierīgas iedzīvotāji uz Rīgu dodas ar automašīnu; Svarīga ikdienas darbība ir iepirkšanās, iespēja atpūsties, specializēto vajadzību apmierināšana.

  14. Jautājumi?

  15. DZĪVESVIETAS IZVĒLE Autori: Līva Buko, Baiba Dzērve, Maija Goča, Līga Lūka, Gundars Zaburdajevs, Johanna Hillbert Grupas vadītāja: IngvildaŠtrāla

  16. Pierīgas raksturojums • Pierīgas reģions – vienīgais Latvijā ar pozitīvu migrācijas saldo; • Uz Pierīgu izvēlas pārcelties jauni un turīgi cilvēki ar augstu sociālo statusu.

  17. Pētījuma virziens • Darba mērķis: noskaidrot, kāpēc cilvēki no Rīgas pārceļas uz dzīvesvietu Pierīgā; • Hipotēzes: 1. Cilvēki pārceļas dzīvot uz Pierīgu labāku dzīves apstākļu dēļ nekā iepriekšējā dzīvesvietā; 2. Vislielākā ietekme, lai pārceltos uz Pierīgu, ir ģimenei.

  18. Teorētiskie spriedumi • Pilsētas pētījumu vēsture un teorijas: - Pilsētu socioloģijas rašanās; - Pilsētu modelēšanas paraugi • Klasiskie spriedumi: - GemeinschaftunGesellschaft; - Mehāniskā un organiskā solidaritāte; - Pilsētas sociālā psiholoģija

  19. Dzīvesvietas maiņas iemesli

  20. Iemesli, kas bija svarīgi, mainot dzīvesvietu • Augstāk novērtētie iemesli: mierīgi dzīves apstākļi (3,71), svaigs gaiss (3,68), drošības sajūta par īpašumu (3,63), apkārtējās vides sakoptība un drošības sajūta par sevi, savu ģimeni (3,61), piekļuve ar privāto transportu (3,6). • Zemāk novērtētie iemesli: darba vietas (1,73), kultūras un izklaides iespējas (2,26), vieta skolā (2,31), vieta bērnudārzā (2,41), dzīvesvietas prestižs (2,46).

  21. Dzīvesvietas izvēles alternatīvas No tiem, kuri apsvēra iespēju dzīvot citur: 33% - citā Pierīgas novadā, 29% - Rīgā, 24% - esošajā novadā, 8% - citā pilsētā, 2% - citur, 4%-grūti pateikt.

  22. Biežāk minētie iemesli, lai pārceltos uz Rīgu: darba attālums no dzīvesvietas, iespēja bērnam apmeklēt Rīgas izglītības iestādes, iespējas iegādāties mājokli par respondentam pieņemamu cenu, kā arī Rīgas domes piedāvātie sociālie atvieglojumi, piemēram, īpašuma nodoklim.

  23. Secinājumi (1) • Ietekmējošākais iemesls, lai pārceltos, ir ģimene; • Svarīgākie iemesli, kas ietekmēja pārcelšanos uz Pierīgu, bija saistīti ar vidi (mierīgi dzīves apstākļi, svaigs gaiss, drošības sajūta par īpašumu, sevi un ģimeni; • Diezgan svarīga ir laba piekļuve ar privāto transportu, jo visbiežāk respondenti izmanto privāto transportu; • Dažādu pakalpojumu pieejamība respondentiem nelikās svarīgs pārcelšanās iemesls, salīdzinoši zemi vērtējumi ir gan kultūras un izklaides iespējām, iepirkšanās vietu pieejamībai un arī veselības un sociālās aprūpes pakalpojumiem.

  24. Secinājumi (2) • Iespēja atrast darba vietu nav svarīgs pārcelšanās iemesls, jo lielākā daļa respondentu strādā Rīgā; • Daļa respondentu (59%) apsvēra iespēju pārcelties arī uz citu vietu, no tiem 33% uz citu Pierīgas novadu, 29% uz Rīgu un 24% uz esošo novadu; • Respondenti vecumā no 26 līdz 35 gadiem biežāk pieļauj iespēju pārcelties uz Rīgu; • Lielākā daļa respondentu (86%) ar savu dzīvesvietas izvēli ir apmierināti pilnībā vai drīzāk apmierināti.

  25. Jautājumi?

  26. PIERĪGAS IEDZĪVOTĀJU DZĪVESVIETAS IZVĒLES KRITĒRIJI:VIETAS IESAKŅOTĪBA Autori: Līva Banga, Agnese Mičule, Liene Liepiņa, Viktorija Kokoreviča, GiacomoNicora, Sofija Spulgerāne Grupas vadītāja: Dārta Gātere

  27. Pētījuma mērķis – noskaidrot, vai ir novērojama stipra Pierīgas iedzīvotāju iesakņotība savā dzīvesvietā. Pētījuma apakšmērķi: • Izpētīt, kāds ir aptuvenais Pierīgas iedzīvotāju laika sadalījums novadā un ārpus tā; • Noskaidrot, kādi faktori veicina un kādi neveicina Pierīgas iedzīvotāju iesakņotībudzīvesvietā; • Noskaidrot, cik lielā mērā Pierīgas iedzīvotāji jūtas piederīgi savam novadam.

  28. Pētījuma hipotēze – Pierīgā ir novērojama vāja iedzīvotāju iesakņotība novados. Pētījuma apakšhipotēzes: • Pierīgas iedzīvotāji pārsvarā izvēlas pavadīt brīvo laiku ārpus sava novada; • Pierīgas novados ne vienmēr ir pieejami iedzīvotājiem nepieciešamie pakalpojumi.

  29. Teorētiskā daļa Iesakņotībasjēdziens • Karla Polanji (Karl Polanyi) ekonomikas saistība ar iesakņotību; • Sociāli motivēta uzvedība; • Marks Granoveters (Mark Granovetter) – uzvedība ir cieši iesakņota savstarpējo attiecību tīklos; • Iesakņotība, kā personiskās attiecības, izmantojot mijiedarbības procesus.

  30. Teorētiskā daļa Sociālo saišu teorija • Treviss Hirši (Travis Hirschi); • “Noteiktumi, kas cilvēkus veido par cilvēkiem”; • Noteikumi ir 4 savstarpēji saistītas formas: • Pieķēršanās; • Saistības; • Iesaistīšanās; • Ticība.

  31. Pētījuma daļa Faktori, kas piesaista iedzīvotājus savam novadam: • Pieņemamas cenas par īpašumu - labs īpašums piesaista uz ilgāku laiku; • Laba piekļuve ar privāto transportu - ērtāk nekā Rīgā; • Drošības sajūta gan par sevi, gan par ģimeni. Faktori, kas nepiesaista iedzīvotājus savam novadam: • Savā novadā nav svarīgi atrast darbu; • Skolu un bērnudārza pieejamība nav aktuāla.

  32. Pētījuma daļa Iesakņotība un novadā pavadītais laiks:

  33. Pētījuma daļa Iesakņotība un novadā pavadītais laiks: Pakalpojumu veidi, ko vairāk izvēlas izmantot Rīgā

  34. Pētījuma daļa Pakalpojumu veidi, ko vairāk izvēlas izmantot savā novadā

  35. Pētījuma daļa Emocionālās saites: • 87% jūtas piederīgi savam novadam; • 23% jūtas ļoti piederīgi gan savam novadam, gan Rīgai. 25% jūtas drīzāk piederīgi gan savam novadam, gan Rīgai;

  36. Emocionālās saites: • “Nedomāju pārcelties uz citu pilsētu vai novadu” - 62% respondentu pārliecinoši norādījuši, ka pilnībā piekrīt šādam apgalvojumam un 22% respondentu – ka drīzāk piekrīt šādam apgalvojumam. Tikai 8% respondentu drīzāk tam nepiekrīt un 5% – pilnībā nepiekrīt.

  37. Pētījuma daļa Novērojums: • Cilvēki izmanto zaļās zonas • Ģimenes ar bērniem izmanto bērnu laukumus • Cilvēki izmanto sportošanas iespējas • Mierīga vide

  38. Pētījuma daļa Pakalpojumu pieejamības ietekme uz iesakņotību: • Lielāko daļu respondentu (68%) apmierina sabiedriskā drošība savā novadā; • 69% - apmierina iespējas atpūsties pie dabas novadā un 61% atzina, ka apmierina aktīvās atpūtas iespējas savā novadā; • Apmierināti ar vides kvalitāti savā novadā –73%; • 73% neapmierina transports savā novadā; • 33% respondentu neapmierina tirdzniecības vietas viņu novadā.

  39. Interviju analīze • Intervijas tika analizētas pēc 4 pazīmēm: Faktori, kas piesaista iedzīvotājus savam novadam Iesakņotība un novadā pavadītais laiks Emocionālās saites Pakalpojumu pieejamības • Sociālo saišu teorijas 4 formas – pieķeršanās, saistības, iesaistīšanās, ticība.

  40. Secinājumi • Pierīgā jūtas kā mājās, bet Rīga ir ikdienas nepieciešamība; • Svarīgs faktors – cena, īpašums piesaista novadam; • Pakalpojumu pieejamības ietekme uz iesakņotību nav liela; • Pierīgā piesaista drošības sajūta par sevi, ģimeniun īpašumu; • Pakalpojumus Rīgā izmanto lielākā daļa jeb 76% respondentu. • Piederība ne tikai savam novadam, bet arī Rīgai; • Labas attiecības ar kaimiņiem; • Hipotēze ir daļēji apstriprinājusies.

  41. Rekomendācijas • Nodrošināt vairāk rekreācijas iespējas pie dabas; • Dzīvojamo platību projektu attīstība; • Attīstīt kaimiņus vienojošus pasākumus; • Svarīgi nodrošināt ne tik daudz pakalpojumus un komfortu, cik mājīgu un drošu vidi. • Nodrošināt lielāku pašvaldību atsaucību un pakalpojumu pieejamību

  42. Ieguvumi Iespēja patstavīgi veikt pētījumu; Pasniedzēju padomi un komentāri; Iespēja veikt lauka darbu; Iepazīt Pierīgas rajonus.

  43. Paldies par uzmanību!

More Related