Šodienas satiksmes problēmas Rīgā. Cēloņi un analīze

1. Šodienas satiksmes problēmas Rīgā.Cēloņi un analīze Juris Rihards Naudžuns, RTU TBI profesors Rīga krustcelēs, 2008.gada 21.janvāris

2. Saturs • Pilsētas satiksme. Satiksme pilsētā • Valsts nozīmes ceļu un objektu ietekme uz satiksmes kvalitāti Rīgā • Satiksmes raksturlielumi • Pilsētas satiksmes problēmas • Iespējamie risinājumi • Secinājumi Rīga krustcelēs, 2008.gada 21.janvāris

3. 1. Pilsētas satiksme. Satiksme pilsētā Pilsētas iedzīvotāju mobilitāti nodrošina : - sabiedriskais transports (488 a/busi, 252 tramvaja vagoni,318 trolejbusi) un • vietējais vieglo un smago ( TA reģ.230 000 tr.līdz) auto transports + Valsts galvenie* (A) un reģionālie (P) autoceļi (neskaitot apvedceļu, vid. intensitāte 15000a/dnn) Rīgā ievada apt.306000a/dnnpapildus satiksmi(pieaug 10% gadā). *Definīcija: VGA – autoceļi, kas savieno galvaspilsētu ar ārvalstīm Pilsētassatiksme Satiksme pilsētā Ārpilsētas transports Rīga krustcelēs, 2008.gada 21.janvāris

4. 1. Pilsētas satiksme. Satiksme pilsētā • Līdz 20.gs. beigām un 21.gs. pirmajos gados Rīgā dominē “pilsētas satiksme”. Iedzīvotāju mobilitāti pamatā nodrošināšana sabiedriskais transports. Galvenā problēma – ielu segu kvalitātes uzturēšana. Līdz šim laikam uzbūvēti visi tilti pāri Daugavai. • Pēdējos gados ievērojamu slodzi rada “ārpilsētas satiksme”. Strauji pieaugošais individuālo transportlīdzekļu skaits, svārstmigrācija, attīstītie valsts nozīmes objekti un apvedceļa Ziemeļu posma trūkums izraisa satiksmes problēmas, kas, jo dienas, jo pieaug. Rīga krustcelēs, 2008.gada 21.janvāris

5. 2. Valsts nozīmes ceļu un objektuietekme Svārstmigrācija starp Rīgu un Pierīgas reģionu: Rīgas iedzīvotāju skaits samazinājies par 6% Pierīgas iedzīvotāju skaits pieaudzis par 10%, Rīga krustcelēs, 2008.gada 21.janvāris

6. 2. Valsts nozīmes ceļu un objektu ietekme Rīga krustcelēs, 2008.gada 21.janvāris

7. 2. Valsts nozīmes ceļu un objektu ietekme Valsts autoceļu (A,P) papildus slodze 306000 a/dnn, nobraucot pa pilsētu vid. 15km rada: • 690to CO2 , 8toCO, 2to GOS piesārņojumu dnn, • 321300 Ls/dnn potenciālos zaudējumus no CSNg, • sastrēgumus, kas paralizē pilsētas sabiedrisko transportu un ierobežo pilsētas lielākās daļas iedzīvotāju mobilitāti maksimumstundās. Rīga krustcelēs, 2008.gada 21.janvāris

8. 2. Valsts nozīmes ceļu un objektu ietekme Iespējamie uzlabošanas pasākumi • Ierobežojošie: limitē transportlīdzekļu skaita pieaugumu(Sigapūras piemērs: pieauguma ierobežojums 2,7%; viegliem auto - 41% ievedmuita, 150% par luksuspreci). Trūkums – mazina iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti. • Regulējošie (sastrēgumus, pilsētvides pārslodzi): maksa pariebraukšanu noteiktā pilsētas zonā, maksa par ceļa, tilta lietošanu maksimumstundās. • Mobilitātes vadība • Satiksmes vadība (ITS) • Satiksmes novirzīšana (apvedceļi) Rīga krustcelēs, 2008.gada 21.janvāris

9. 3. Satiksmes raksturlielumi 3.1. Transporta plūsmas intensitāte 3.2. Ielu infrastruktūras kvantitatīvais raksturojums (tiltu skaits, ielu laukums ) un caurlaides spēja 3.3. Ielu tīkla un apvedceļu plānojums Pilsētas satiksmes norises kvalitāti raksturo: Rīga krustcelēs, 2008.gada 21.janvāris

10. 3. 2. Infrastruktūra • Ielu laukums • Rīgas transporta infrastruktūra aizņem 6% no kopējās pilsētas teritorijas. • Normālai satiksmes norisei nepieciešami 25 % Rīga krustcelēs, 2008.gada 21.janvāris

11. 3.3. Ielu tīkla un apvedceļu plānojums • Iespējamās plānojuma shēmas Rīga krustcelēs, 2008.gada 21.janvāris

12. Slēdzieni • Satiksmi Rīgā veido pilsētas (pamatā sabiedriskais) un ārpilsētas transports. • Lielu satiksmes daļu un problēmas Rīgas ielās rada ārpilsētas transports ar izteiktu maksimumstundu raksturu (Cēloņi: transportlīdzekļu skaitaunsvārstmigrācijas pieaugums; transporta plūsmu piesaistošie valsts nozīmes objekti; esošā apvedceļa garums – 60 km...). • Transporta infrastruktūra kvantitatīvi neapmierina pieaugošās satiksmes prasības. • Ielu tīkla plānojums neatbilst šodienas situācijai. • Rīgas satiksmes uzlabošana ir ne tikai pašvaldības, bet arī valsts uzdevums. Rīga krustcelēs, 2008.gada 21.janvāris

13. 4. Pilsētas satiksmes problēmas Pilsētas galvenie sastrēgumu posmi un mezgli Rīga krustcelēs, 2008.gada 21.janvāris

14. Pilsētas satiksmes problēmas Risinājumi • Jau šodien jārealizē ierobežojošie, regulējošie un mobilitātes vadības pasākumi, kas uzlabos ST • Jāpaātrina P&R sistēmas ieviešanu, kas uzlabos ST • Jāpaātrina 2018.g. paredzētā Rīgas apvedceļa Ziemeļu posma izbūve, kas uzlabos satiksmi un pilsētvidi • Zemas caurlaides spējas mezgli, t.sk. dz/ceļa pārbrauktuves, jāpārbūvē par vairāklīmeņa mezgliem Noteiktu stāvokļa uzlabojumu dos Dienvidu tilta, pieeju un mezglu nodošana ekspluatācijā. Rīga krustcelēs, 2008.gada 21.janvāris

15. Pilsētas satiksmes problēmas Galveno maģistrālo ielu problēmas Maģistrālo ielu funkcijas – savienot pilsētas daļas vai rajonus, nodrošinot noteiktu satiksmes plūsmas ātrumu. Funkcijas ir jānodrošina. • Kr.Valdemāra iela – reizē jāpildasavācēj-/sadalītāj-/piekļuves funkcijas. • Brīvības iela – Nav tiešas izejas uz tilta pāri Daugavai. Ārpilsētas plūsmai pievienojot pilsētas plūsmas, sākot no Pērnavas ielas, tās sadala starp Kr.Valdemāra un A. Čaka ielām. • A.Čaka iela - reizē jāpildasavācēj-/sadalītāj-/piekļuves funkcijas. Šīs problēmas var atrisināt tikai plānotāji, resp., paredzot apvedceļa Ziemeļu posma vai Hanzas tilta izbūvi. Rīga krustcelēs, 2008.gada 21.janvāris

16. Z- apvedceļa posma izbūves ieguvumu/zaudējumu aprēķinsIzejas dati: ΣA15311 x 1,5 = 229667 a/dnn; ΣΣ(A+P)red = 305 750 a/dnn, t.i 306000a/dnn • Pieņemot, ka šis ārpilsētas transports, izmantojot esošo 60 km garo apvedceļu (A4, A5), apbrauc Rīgu no A1 līdz A10, nobraukums sastāda: 306000 x 60 = 18 360 000 auto-km-dienā, jeb 18360000 x 365 = 6 701 400 000 auto-km-gadā. • Pilsētas apvedceļa Ziemeļu posma (apt. 25 km) izbūves gadījumā šie skaitļi būs šādi: 306000 x 25 = 7 650 000 auto-km-dienā, jeb 7650 000 x 365 = 2 792 250 000 auto-km-gadā. • 2008.g. ekonomija no Z-apvedceļa: (6 701 400 000 - 2 792 250 000)x 0.17= 664 555 500 Ls, neskaitot vides piesārņojuma samazinājumu pilsētā. • Pilsētas transports vai transports pilsētā? Satiksmes intensitāte ielu tīklā. • Lai pieņemtu lēmumu par Rīgas transporta infrastruktūras paplašināšanu un uzlabošanu, kā arī pušu (iedzīvotāju, uzņēmēju, pašvaldības, valsts) dalību tajā, svarīgi noskaidrot, kas veido transporta plūsmas pilsētā. • Kā prioritāru Rīgas iedzīvotāju pārvietošanās līdzekli Rīgas dome akceptējusi sabiedrisko transportu. Tā pamatā ir elektriskais sliežu transports. Pilsētas iedzīvotāju mobilitātes nodrošināšanai ar sabiedrisko transportu akceptē gan paši iedzīvotāji, gan transporta pakalpojumu organizētāji un sniedzēji. Bez sabiedriskā transporta, pilsētas satiksmi veido tās iedzīvotāju privātais transports (kopā – pilsētas transports) un pilsētā iebraucošais transports (transports pilsētā). Kādu daļu sastāda pēdējais? Sk. tabulu. • Slēdziens. Jebkurā gadījumā, vai valsts autoceļu satiksme iebrauc Rīgā, apbrauc to vai visticamāk – daļa iebrauc, daļa apbrauc - Satiksmes ministrija (valsts) Rīgas apvedceļa Ziemeļu sektora izbūvē ir vienlīdz ieinteresēta, kā Rīgas pašvaldība. Rīga krustcelēs, 2008.gada 21.janvāris

17. Paldies par uzmanību! Rīga krustcelēs, 2008.gada 21.janvāris