Download
1 / 29
290 likes | 507 Vues
Zemkopības ministrijas subsidēts zinātniskais pētījums. BRĪVO ZONU IZVEIDOŠANAS EKONOMISKAIS PAMATOJUMS ĢENĒTISKI MODIFICĒTO KULTŪRAUGU AUDZĒŠANAS GADĪJUMĀ Jānis Vanags, RTU profesors Ināra Turka, LLU profesore RĪGA– 2009. BRĪVĀS ZONAS SKAIDROJUMS UN EKONOMISKAIS SATURS.
E N D
Zemkopības ministrijas subsidēts zinātniskais pētījums BRĪVO ZONU IZVEIDOŠANAS EKONOMISKAIS PAMATOJUMS ĢENĒTISKI MODIFICĒTO KULTŪRAUGU AUDZĒŠANAS GADĪJUMĀ Jānis Vanags, RTU profesors Ināra Turka, LLU profesore RĪGA– 2009.
BRĪVĀS ZONAS SKAIDROJUMS UN EKONOMISKAIS SATURS brīvā bioloģiskā zona - noteikta valsts teritorijas daļa, kurā iespējamā ĢM kultūraugu audzēšana kļūst ekonomiski neizdevīga, izpildot valsts normatīvajos aktos noteiktās prasības un/vaivar radītreālus ražošanas dabisko apstākļu pasliktināšanās (zaudējumu) draudus citiem saimnieciskās darbības subjektiem, kā arī apkārtējās vides ilgtspējīgai attīstībai, dzīvnieku un cilvēku veselībai.
ES ATTIEKSME PRET ĢENĒTISKI MODIFICĒTO PRODUKTU AUDZĒŠANAS IZPLATĪBU DALĪBVALSTĪS • Eiropas Savienības normatīvie akti neaizliedz kādai lauku saimniecībai nodarboties ar bioloģiski modificētu kultūraugu audzēšanu, ja tā ievēro visas dalībvalsts valdības un pašvaldības noteiktās prasības. • Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem jānodrošina izvēles brīvība lauku saimniecībām - nodarboties ar konvenciālo vai bioloģisko lauksaimniecības sistēmu, jeb audzēt ģenētiski modificētos produktus. • Izvēles brīvība nenozīmē pastāvīgi atrasties ģenētiskā piesārņojuma apdraudējumā.
ES NORMATĪVAJOS AKTOS IEKĻAUTIE PRINCIPI SAISTĪBĀ AR VIDES PIESĀRŅOŠANU ES normatīvajos aktos tiek noteikti šādi pamatprincipi, kas attiecināmi uz dažādiem saimnieciskās darbības subjektiem: • princips „piesārņotājs maksā” paredz, ka izmaksas, kuras rodas, novēršot, likvidējot vai neitralizējot videi nodarīto kaitējumu, sedz piesārņotājs; • preventīvo pasākumu princips piesārņojuma draudu mazināšanā vērsts uz profilaktiskajiem pasākumiem, lai samazinātu vai novērstu piesārņojuma draudus; • piesardzības princips nosaka rīcību neskaidros gadījumos. Tas prasa izvairīties no darbības, kuras sekas attiecībā uz vidi un cilvēku veselību nav prognozējamas vai prognozes ir neskaidras; • integrētas pieejas princips nosaka nepieciešamību vides aizsardzības prasības iekļaut visos ekonomiskās attīstības plānošanas līmeņos – uzņēmums, reģions, nozare, valsts;
POTENCIĀLI BRĪVĀS BIOLOĢISKĀS ZONAS EKONOMISKAIS NOSACĪJUMS Brīvās bioloģiskās zonas funkcionēšanas pamatprincipu var definēt šādi: Brīvās zonas teritorijā lauksaimniecības produktu ražošana, izmantojot konvenciālās un bioloģiskās lauksaimniecības sistēmu tehnoloģijas, dod lielāku peļņu, salīdzinājumā ar ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas tehnoloģijām, ja pēdējais izpilda visas tehniskās, organizatoriskās un ekonomiskās prasības, kuras noteiktas, lai nodrošinātu ES deklarēto brīvās izvēles principu un vides piesārņojuma samazināšanas principus.
BRĪVO BIOLOĢISKO ZONU IEDALĪJUMS Brīvās zonas pēc to izveidošanas rakstura un aizņemtās platības var iedalīt šādās grupās: • vietējās nozīmes Brīvā zona - izveidota vienas pašvaldības teritorijā; • novadu nozīmes Brīvā zona - izveidošanā piedalās vairākas pašvaldības; • reģiona nozīmes Brīvā zona tiek veidota, savstarpēji vienojoties vairāku novadu pašvaldībām par vienotām prasībām ĢM kultūraugu potenciālajiem audzētājiem; • starpvalstu nozīmes Brīvā zona - tiek veidota, savstarpēji vienojoties pierobežas pašvaldībām dažādās valstīs par vienotām prasībām ģenētiski modificēto produktu audzētājiem.
BRĪVO BIOLOĢISKO ZONU IZVEIDOŠANAS PRIEKŠNOTEIKUMI Brīvās zonas būtu veidojamas, ņemot vērā šādus aspektus: • teritorijas piemērotību lauksaimniecības kultūraugu intensīvai audzēšanai; • bioloģiskās lauksaimniecības saimniecību izplatība attiecīgajā teritorijā; • tūrisma attīstība attiecīgajā teritorijā; • attiecīgās teritorijas kultūrvēsturiskās tradīcijas; • citi nozīmīgi aspekti saistīti ar ĢM kultūraugu audzēšanas negatīvajiem blakusefektiem.
IESPĒJAMĀS PAPILDUS IZMAKSAS ĢM PRODUKTU RAŽOTĀJIEM • informācijas izplatīšanas izmaksas; • papildus agrotehnisko pasākumu izmaksas, lai mazinātu nejaušu ĢM kultūraugu izplatību citu saimniecību sējumos; • pasākumuizmaksas ĢM produktu izplatības ierobežošanai produktu pirmapstrādē, glabāšanā un transportēšanā; • ĢM produktu marķēšanas izmaksas par ĢM produktu klātbūtni; • pārbaudes paraugu sagatavošanas un nogādāšanas izmaksas laboratorijas izmeklējumiem; • maksājumi par laboratorijas analīzēm; • personāla papildus apmācības izdevumi; • valsts uzraudzības dienestu izveidošanas un uzturēšanas izdevumi – tā vajadzētu būt!; • ĢM kultūraugu sējumu apdrošināšanas izdevumi un citu preventīvo pasākumu izmaksas.
ĢM PRODUKTU AUDZĒŠANAS IZMAKSAS Kopējās lauksaimnieciskās ražošanas izmaksas ĢM kultūraugu audzētājam aprēķināmas, izmantojot šādu vienādojumu: TCGM = (∑VCGM + ∑FCGM) + ∆CGM , kur TCGM – kopējās izmaksas ĢM produktu ražošanā; ∑VCGM - mainīgās izmaksas ĢM produktu ražošanā; ∑FCGM - pastāvīgās izmaksas ĢM produktu ražošanā; ∆CGM - papildus izmaksas ĢM produktu ražošanā.
ES VALSTU PIEREDZE PAR PAPILDUS IZMAKSĀM PĀRTIKAS PRODUKTU RAŽOŠANĀ NO ĢMP
ĢMKA AUDZĒŠANAS EKONOMISKĀ PAMATOJUMA PAMATNOSACĪJUMS ĢMKA audzēšanas ekonomiskais izdevīgums izsakāms ar šādu matemātisko modeli: kur ∑TRGM – kopējie ieņēmumi lauku saimniecībām, kuras audzē ģenētiski modificētus kultūraugus noteiktā platībā; ∑SGM - ģenētiski modificētu kultūraugu kopējā platība; ∑TRGM – kopējie izdevumi lauku saimniecībām, kuras audzē ģenētiski modificētus kultūraugus noteiktā platībā; ∑ECSB,GM - netiešās izmaksas sabiedrībai, kuras rodas, ja valstī tiek audzēti ģenētiski modificētie kultūraugi.
ĢMKA AUDZĒŠANAS IZDEVĪGUMA EKONOMISKAIS SATURS • Ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas izdevīguma nosacījumam ir šāds ekonomiskais saturs: ĢM kultūraugu audzēšana kļūst ekonomiski izdevīga tikai tajā gadījumā, ja ienākumi no izaudzēto ĢM kultūraugu realizācijas ienākumi attiecināti uz platības vienību ir lielāki par izmaksām uz platības vienību.
BRĪVO ZONU IZVEIDOŠANAS EKONOMISKĀ PAMATOJUMA SATURS ĢM kultūraugu audzēšana valstī vai kādā no tās reģioniem kļūst ekonomiski neizdevīga, ja kopējie ieņēmumi, ko dod ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšana uz vienu platības vienību ir mazāki par kopējiem ražošanas izdevumiem uz platības vienību, kuriem pieskaitīti sabiedrības izdevumi saistīti ar ĢM kultūraugu audzēšanas, novākšanas, glabāšanas, transportēšanas, pārstrādes un realizācijas procesa uzraudzīšanu.
Ls TCKKA PLKKA FCKKA TRKKA neizdevīgi audzēt izdevīgi audzēt TRKKA = TCKKA FC0 PL1 BRĪVĀS ZONAS EKONOMISKĀ PAMATOJUMA GRAFISKIE MODEĻI KONVENCIONĀLĀ KULTŪRAUGA AUDZĒŠANAS EKONOMISKĀ PAMATOJUMA MODELIS
Ls TCKKA PLGM FCGM TRKKA neizdevīgi audzēt izdevīgi audzēt PL0,KKA TRGM = TCGM FC0 PL0.GM TCGM BRĪVĀS ZONAS EKONOMISKĀ PAMATOJUMA GRAFISKIE MODEĻI ĢM MODIFICĒTĀ KULTŪRAUGA AUDZĒŠANAS EKONOMISKĀ PAMATOJUMA MODELIS
POTENCIĀLO ZAUDĒJUMU SUBJEKTI ĢM KULTŪRAUGU AUDZĒŠANAS GADĪJUMĀ Identificētie potenciālo zaudējumu subjekti ĢM kultūraugu audzēšanas gadījumā: • bioloģiskās lauku saimniecības; • lauku saimniecības, kurās tiek audzēts rapsis; • sēklkopības lauku saimniecības, kurās audzē bioloģiski apdraudēto kultūraugu sēklu; • saimniecības, kurās audzē bites; • lauku tūrisma uzņēmumi un veselības rehabilitācijas uzņēmumi laukos.
BRĪVO ZONU IZVEIDOŠANAS NOVĒRTĒJUMS RAJONOS Brīvo zonu izveidošanas novērtējumam rajonos izmantotā metode: • tiek noteikti 5 absolūtie un salīdzinošie saderīgi rādītāji, kas attiecas un brīvo zonu veidošanu; • katram no rādītājiem tiek piešķirts svars; • rajoni tiek ranžēti pēc attiecīgo rādītāju absolūtās vērtības; • iegūtie rangi tiek koriģēti ar svariem un iegūts vērtējums ballēs; • balles tiek saskaitītas un iegūts kopējais rezultāts.
