CIVIL AVIATION AGENCY

1. CIVIL AVIATION AGENCY CIVILĀS AVIĀCIJAS SISTĒMA, TĀS ELEMENTI UN ATBILDĪBA 2013. GADA AUGUSTS, RIGA

2. Informatīvās sanāksmes iemesls • CAA iekšējā auditā un arī EASA Standartizācijas inspekcijā tika konstatēta neatbilstība par nepilnīgu gaisa kuģu lidojumderīguma apsekošanas (Aircraftcontinuingairworthinessmonitoring- ACAM) programmas ieviešanu • D kategorijas neatbilstība LV#15595

3. Informatīvās sanāksmes iemesls • Gaisa kuģu lidojumderīguma apsekošanas (Aircraftcontinuingairworthinessmonitoring- ACAM) programma: • Periodiska, izlases kārtā izvēlētu gaisa kuģu detalizēta inspekcija, lai novērtētu gaisa kuģu flotes stāvokli, kā arī gaisa kuģu īpašnieku un organizāciju darbību, veicot lidotspējas uzturēšanu; • Ietver sevī riska un cēloņu analīzi; • Neatbilstību gadījumos, paredz soda sankciju piemērošanu

4. Informatīvās sanāksmes iemesls

5. Informatīvās sanāksmes iemesls • Lidotspējas daļas darbinieki ir spiesti veikt neparedzētās funkcijas, jo īpašnieku/ ekspluatantu iesniegtie dokumenti ir nepilnīgi un visos sīkumos neatbilst regulu prasībām • Tā kā CAA dokumentu var izsniegt tikai tādā gadījumā, ja prasības ir ievērotas, tad darbinieki veic papildus darbu īpašnieku vietā, uz ko norāda arī 2011. gada EASA neatbilstība LV#12494

6. Informatīvās sanāksmes iemesls

7. Informatīvās sanāksmes iemesls • Veicot neatbilstības cēloņu analīzi, tika konstatēts, ka lidotspējas daļas darbinieki bieži vien veic tās funkcijas, kuras būtu jāveic gaisa kuģu īpašniekiem • Līdz ar to, nepietiek laika, lai pienācīgā apjomā veiktu kompetentās iestādes funkcijas, kā to nosaka ES noteikumi (regulas)

8. Informatīvās sanāksmes iemesls • Šāda situācija noved pie tā, ka abas puses nevar pilnībā realizēt savus pienākumus un atbildību, tādējādi paaugstinot lidojumu drošības apdraudējuma risku • Cēloņu analīzes rezultātā tika secināts, ka tam par pamatu ir nepietiekamas sistēmas dalībnieku zināšanas par aviācijas sistēmu kopumā, tās dalībniekiem, to pienākumiem un atbildību

9. Informatīvās sanāksmes iemesls • Lai kaut nelielā mērā likvidētu šo robu zināšanās, CAA Lidotspējas daļa nolēma rīkot šo informatīvo sanāksmi, kuras gaitā tās dalībnieki saņemtu informāciju par: • Aviācijas sistēmu un tās dalībniekiem • Funkciju un atbildības sadali • Galvenajiem normatīvajiem dokumentiem Par cik šī problēma visaktuālākā ir vispārējās nozīmes aviācijas jomā, tādēļ šī sanāksme ir adresēta tieši šai nozarei

10. Civilās aviācijas sistēma PAX/CARGO

11. Civilās aviācijas sistēma AIRCRAFT OPERATIONS PAX/CARGO AIRCRAFT OPERATIONS AIRCRAFT OPERATIONS

12. Civilās aviācijas sistēma AEROSPACE OPERATIONS AIRCRAFT OPERATIONS PAX/CARGO AIRCRAFT OPERATIONS AIRCRAFT OPERATIONS

13. Civilās aviācijas sistēma AEROSPACE OPERATIONS AIRCRAFT OPERATIONS PAX/CARGO AIRCRAFT OPERATIONS AIRCRAFT OPERATIONS AERODROME OPERATIONS

14. Civilās aviācijas sistēma AVIATION SYSTEM AEROSPACE OPERATIONS AIRCRAFT OPERATIONS PAX/CARGO AIRCRAFT OPERATIONS AIRCRAFT OPERATIONS AERODROME OPERATIONS

15. Civilās aviācijas sistēma LOW, RULES AND REGULATIONS AVIATION SYSTEM AEROSPACE OPERATIONS AIRCRAFT OPERATIONS PAX/CARGO AIRCRAFT OPERATIONS AIRCRAFT OPERATIONS AERODROME OPERATIONS

16. Civilās aviācijas sistēma STATE SUPERVISION LOW, RULES AND REGULATIONS AVIATION SYSTEM AEROSPACE OPERATIONS AIRCRAFT OPERATIONS PAX/CARGO AIRCRAFT OPERATIONS AIRCRAFT OPERATIONS AERODROME OPERATIONS

17. Aviācijas lidojumu drošības sistēmas elementi • Regulējošais elements • Darbojošais (operatīvais) elements • Trešās puses elements

18. Aviācijas lidojumu drošības sistēmas elementi • Regulējošais elements sastāv no: • Likumiem un noteikumiem, kas regulē civilās aviācijas darbību, lai aizsargātu sabiedrību no tā iespējamā apdraudējuma, ko aviācijas sistēma savas darbības rezultātā var radīt trešajām pusēm • Institūcijas, kas veic uzraudzību par to, kā aviācijas sistēmas dalībnieki ievēro noteikumus • Sankciju piemērošanas noteikumu neievērošanas gadījumos

19. Aviācijas lidojumu drošības sistēmas elementi • Darbojošais (operatīvais) elements sastāv no personām un organizācijām, kas tieši iesaistītas aviācijas sistēmas darbībā • Gaisa kuģu īpašnieki un ekspluatanti; • Tehniskās apkopes personāls un organizācijas; • Lidojumderīguma uzturēšanas organizācijas; • Piloti, kas veic tehniskās apkopes darbus u.c. • Šis elements darbojas noteikumu sistēmas ietvaros, kuru ievērošana tam ir obligāta

20. Aviācijas lidojumu drošības sistēmas elementi • Trešās puses elements ir pasažieri vai jebkura cita persona, kurai aviācijas sistēmas dalībnieki, kā arī to atbalstošo funkciju dalībnieki, var nodarīt kaitējumu • Regulējošā elementa galvenais pienākums ir nodrošināt pasažieru un citu trešo personu aizsardzību

21. Civilās aviācijas sistēma darbībā • Lai ienāktu aviācijas sistēmā, katram produktam, personai, pakalpojums vai organizācijai ir jāatbilst noteiktām prasībām • Ar sertifikācijas (apstiprināšanas) procedūru valsts institūcijas (CAA) pārliecinās, ka produkts, persona vai pakalpojums atbilst šīm prasībām

22. Civilās aviācijas sistēma darbībā • Ja sertifikācijas gaitā konstatēta atbilstība, tad persona, produkts vai pakalpojums var iekļauties aviācijas sistēmā • Neatbilstības gadījumā tam tiek liegta piekļuve sistēmai

23. Civilās aviācijas sistēma darbībā • Ienākot sistēmā, produkts, persona vai pakalpojums darbojas atbilstoši noteiktajām prasībām • Valsts institūcijas veic periodisku uzraudzību par to, kā produkts, persona vai palpojumus ievēro šīs prasības

24. Civilās aviācijas sistēma darbībā • Ja uzraudzības procesā konstatēta atbilstība, vai tiek atklāti trūkumi, kas būtiski neietekmē lidojumu drošību un tie ir savlaicīgi un pienācīgi novērsti, tad persona, produkts vai pakalpojums turpina darboties sistēmā • Ja konstatēta neatbilstība, kas ietekmē lidojumu drošību, vai trūkumi nav pienācīgi novērsti, tad persona, produkts vai pakalpojums tiek izslēgti no sistēmas

25. Civilās aviācijas sistēma darbībā Ieejas prasības (Entry Requirements) Sertifikācija (Certification) CAA Likumi un noteikumi (Rules, regulations) Aviācijas sistēma (Aviation System) Atbilstība (Complianceorcorectiveactions) Izejas nosacījumi (ExitConditions) CAA Uzraudzība (Supervision) Neatbilstība (Noncompliance)

26. Aviācijas lidojumu drošības sistēmas elementu atbildība • Katra persona vai organizācija, kas darbojas vai vēlas darboties aviācijas sistēmā ir atbildīga par to, lai tiktu ievērotas likumu un noteikumu prasības • Valsts institūcijas ir atbildīgas par to, lai aviācijas sistēmā ienāktu un turpinātu darboties tikai tās organizācijas, kuras atbilst noteikumiem

27. Aviācijas lidojumu drošības sistēmas elementu atbildība • Projektētājas organizācijas atbildība • Projektētājas valsts atbildība • Ražotāja atbildība • Ražotāja valsts atbildība • Reģistrācijas valsts atbildība • Īpašnieka/ ekspluatanta atbildība

28. Aviācijas lidojumu drošības sistēmas elementu atbildība • Eiropas Savienībā Savienības institūcijas pilda reģistrācijas valsts funkcijas, kas saistītas ar tipa projektu: • Tipa sertifikācija; • AFM; • MMEL; • Modifikācijas; • Remonti; • Lidošanas atļaujas

29. Aviācijas lidojumu drošības sistēmas potenciālas problēmas • A. Pieteikuma iesniedzēja iesniegtie dokumenti neatbilst prasībām • Pieteikums jānoraida, jākonstatē neatbilstības • Iesniedzējam jānovērš neatbilstības un jāiesniedz atkārtots pieteikums • Problēma • Sertifikāts vai apstiprinājums var tikt izdots tikai tad, ja konstatēta atbilstība • Ja CAA kopīgi ar iesniedzēju risina iesniedzēja jautājumus, tad iznāk, ka abi nepilda savas funkcijas un abi pārkāpj noteikumus

30. Aviācijas lidojumu drošības sistēmas potenciālas problēmas • Sekas • Abi pārkāpj noteikumus • Netiek konstatētas nepilnības sistēmā • Netiek pienācīgi izvērtētas aviācijas sistēmas problēmas, identificēti apdraudējumi un izvērtēti riski • Īpašnieki un ekspluatanti nevar realizēt savu atbildību • Sistēmā ienāk persona vai organizācija, kas nezin vai nepilda prasības • Rodas papildu apdraudējums lidojumu drošībai • Drošības uzraudzības sistēma nedarbojas efektīvi • CAA nepieciešami papildus resursi

31. Aviācijas lidojumu drošības sistēmas potenciālas problēmas • B. Ekspluatācijas laikā ekspluatants saskaras ar jautājumiem, kurus nezin kā risināt • Tā ir ekspluatanta atbildība un pienākums • Viņam jāatrod veids, kā šo jautājumu risināt • Problēma • Ekspluatants griežas ar jautājumu CAA un CAA palīdz viņam to atrisināt • Patiesībā, ja industrija nevar atrisināt kādu jautājumu, tā ir industrijas problēma un CAA tur būtu jāsaskata neatbilstība

32. Aviācijas lidojumu drošības sistēmas potenciālas problēmas • Sekas • Netiek konstatētas nepilnības sistēmā • Netiek pienācīgi izvērtētas aviācijas sistēmas problēmas, identificēti apdraudējumi un izvērtēti riski • Īpašnieki un ekspluatanti nevar realizēt savu atbildību • Rodas papildu apdraudējums lidojumu drošībai • Drošības uzraudzības sistēma nedarbojas efektīvi • CAA nepieciešami papildus resursi

33. Aviācijas lidojumu drošības sistēmas potenciālo problēmas iespējamie cēloņi • Nepietiekama sistēmas dalībnieku profesionālā kompetence • Nepietiekama sistēmas dalībnieku pieredze konkrētajā sfērā • Nepietiekamas pamatzināšanas par aviācijas sistēmu • Nepilnīga noteikumu un likumu pārzināšana • Likumu ignorēšana • Iepriekšējās pieredzes stereotipi (darbība citā, pilnīgi atšķirīgā, regulējošā sistēmā)

34. Aviācijas lidojumu drošības sistēmas potenciālo problēmas iespējamie risinājumi • Katram veicamajam darbam piesaistīt atbilstošas kvalifikācijas darbiniekus • Apmeklēt mācību kursus un seminārus • EASA rīko seminārus visai aviācijas industrijai • JAA un citu mācību organizāciju kursi • Izmantot apstiprinātu organizāciju (Part M/G) pakalpojumus • Konsultēties ar neatkarīgiem konsultantiem (ne CAA)

35. Regulējošā normatīvā bāze

36. Regulējošā normatīvā bāze • Normatīvo dokumentu pamatā 1944. gada Čikāgas Konvencija par starptautisko civilo aviāciju un tās pielikumi • Pielikumi nosaka tos standartus, kas dalībvalstīm jāievēro, izstrādājot savus nacionālos noteikumus • 1. pielikums, aviācijas personāls • 6. pielikums, gaisa kuģu ekspluatācija (iesk. TA un lidotspējas uzturēšanu) • 8. pielikums, lidotspēja • 16. pielikums, vides aizsardzība (troksnis un emisija)

37. Regulējošā normatīvā bāze • EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 216/2008 (2008. gada 20. februāris) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK • Nosaka jauno regulējošo sistēmu Eiropas Savienībā (kompetences sadali strp ES institūcijām un dalībvalstīm) • Nosaka pamatprasības • Uzliek par pienākumu Eiropas Komisijai izstrādāt detalizētus īstenošanas noteikumus • Izveido Eiropas aviācijas drošības aģentūru

38. Regulējošā normatīvā bāze • KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 748/2012 (2012. gada 3. augusts), ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju

39. Regulējošā normatīvā bāze • Ir regulas 216/2008 īstenošanas noteikumi • Nosaka prasības sākotnējai lidotspējai (initialairworthiness) • Tipa sertifikācija • Projektēšanas un ražošanas uzņēmumi • Lidojumderīguma sertifikāti (CofA) un trokšņa līmeņa sertifikāti • Modifikācijas un remonti • Lidošanas atļaujas (Permit to Fly)

40. Regulējošā normatīvā bāze • KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2042/2003 (2003. gada 20. novembris) par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu

41. Regulējošā normatīvā bāze • Ir regulas 216/2008 īstenošanas noteikumi • Nosaka prasības lidotspējas (continuingairworthiness) • Atbildību par lidojumderīguma uzturēšanu • Tehniskās apkopes standartus • Tehniskās apkopes organizācijas • Lidojumderīguma uzturēšanas vadības organizācijas • Lidojumderīguma pārbaudes sertifikāti (ARC) • Tehniskās apkopes personāls • Tehniskās apkopes personāla mācību organizācijas

42. Regulējošā normatīvā bāze • Gaisa kuģiem, kas norādīti regulas 216/2008 II pielikumā, kā arī gaisa kuģiem, kad tos izmanto policijas, muitas vai tamlīdzīgos dienestos (Art. 2(a)) • Ministru kabineta noteikumi Nr.573 Rīgā 2006.gada 11.jūlijā Noteikumi par gaisa kuģa atzīšanu par derīgu lidojumiem • Ministru kabineta noteikumi Nr.661 Rīgā 2006.gada 15.augustā Kārtība, kādā veicama civilās aviācijas gaisa kuģu būvēšana un pārbūvēšana, atsevišķu gaisa kuģa daļu, ierīču un palīgierīču izgatavošana un gaisa kuģu tehniskā apkope (remonts)

43. Likumdošanā noteiktā īpašnieku un/vai izmantotāju atbildība (ICAO) • Čikāgas Konvencijas 6. pielikuma I daļas 8.1. punktā „Ekspluatanta tehniskās apkopes atbildība” (Komerciālais gaisa transports) noteikts, ka, ekspluatants nodrošina, ka: • Gaisa kuģis tiek ekspluatēts un uzturēts lidotspējīgā stāvoklī; • Ekspluatācijas un avārijas aprīkojums, kas nepieciešams paredzamajam lidojumam, ir darbaspējīgā stāvoklī; • tiek uzturēta gaisa kuģa lidojumderīguma sertifikāta spēkā esamība

44. Likumdošanā noteiktā īpašnieku un/vai izmantotāju atbildība (ICAO) • Čikāgas Konvencijas 6. pielikuma II daļas 2.6. punktā „Īpašnieka tehniskās apkopes atbildība” (Vispārējās nozīmes aviācija) noteikts, ka, īpašnieks, vai, gaisa kuģa nomas gadījumā, nomnieks nodrošina, ka: • Gaisa kuģis tiek ekspluatēts un uzturēts lidotspējīgā stāvoklī; • Ekspluatācijas un avārijas aprīkojums, kas nepieciešams paredzamajam lidojumam, ir darbaspējīgā stāvoklī; • tiek uzturēta gaisa kuģa lidojumderīguma sertifikāta spēkā esamība

45. Likumdošanā noteiktā īpašnieku un/vai izmantotāju atbildība • Eiropas Savienība: • Eiropas komisijas regulas 2042/2003 I pielikuma M.A.201punktā; • Latvijas Republika, Annex II g.k. • Ministru kabineta noteikumu Nr. 661 51. punktā

46. Latvijas Republikā spēkā esošā likumdošana (par lidotspēju) • Reģistrācija: • Ministru kabineta noteikumi Nr.200 Rīgā 2006.gada 14.martā (prot. Nr.15 20.§) «Noteikumi par civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrācijas kārtību un nacionālās zīmes un reģistrācijas zīmes izvietošanas kārtību uz Latvijas Republikas Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrētajiem gaisa kuģiem»

47. Latvijas Republikā spēkā esošā likumdošana (par lidotspēju) • EASA gaisa kuģiem: • EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 216/2008 (2008. gada 20. februāris) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK • KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 748/2012 (2012. gada 3. augusts), ar ko paredz īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju • KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 2042/2003 (2003. gada 20. novembris) par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu

48. Latvijas Republikā spēkā esošā likumdošana (par lidotspēju) • Annex II gaisa kuģiem: • Ministru kabineta noteikumi Nr.573 Rīgā 2006.gada 11.jūlijā (prot. Nr.37 20.§) «Noteikumi par gaisa kuģa atzīšanu par derīgu lidojumiem»; • Ministru kabineta noteikumi Nr.661 Rīgā 2006.gada 15.augustā (prot. Nr.42 16.§) «Kārtība, kādā veicama civilās aviācijas gaisa kuģu būvēšana un pārbūvēšana, atsevišķu gaisa kuģa daļu, ierīču un palīgierīču izgatavošana un gaisa kuģu tehniskā apkope (remonts)»

49. Noteikumu pārskats

50. Noteikumu pārskats • EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 216/2008