Ar degradēto teritoriju pārveidošanu Lietuvā saistītie tiesiskie aspekti

1. Ar degradēto teritoriju pārveidošanu Lietuvā saistītie tiesiskie aspekti Daiva Velykienė Kaunas Tehnoloģiskā Universitāte Lietuva „Šis projekts tiek finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija [paziņojums] atspoguļo vienīgi autora viedokli, un Komisija nevar uzņemties atbildību ne par kādu šeit iekļautās informācijas izmantošanu.“

2. Pēc šīs nodaļas izlasīšanas jums būs izpratne par turpmāk minēto: Kādas ir būtiskās sastāvdaļas priekšrakstos, kas attiecas uz degradēto teritoriju pārveidošanu Lietuvā Kādas ir galvenās vides aizsardzības tiesību aktu grupas Lietuvā Kādi ir galvenie priekšraksti, kas kontrolē piesārņoto vietu jomu Lietuvā Kādas ir Lietuvas telpiskās plānošanas sistēmas galvenās tiesību normas Kādi ir galvenie likumdošanas akti degradēto teritoriju jomā Kā iespējams novērtēt piesārņoto teritoriju Lietuvas normatīvo aktu sistēmā Izpratne

3. Raksturot degradētās teritorijas Lietuvā Uzlabot zināšanas par degradēto teritoriju likumdošanu Lietuvā Iepazīstināt ar ekoloģiskās atbildības aspektiem Iepazīstināt ar Lietuvas degradēto teritoriju regulējošo sistēmu Sniegt galveno informāciju par Lietuvas degradēto teritoriju likumdošanas pamatgrupām Analizēt galvenās tiesību normas, kas attiecas uz Lietuvas degradētajām teritorijām Apmācību komplekta mērķi

4. Ievads Lietuvas priekšrakstu sistēma par degradētajām teritorijām Lietuvas degradēto teritoriju likumdošanas sistēma Vides aizsardzības tiesības Telpiskās plānošanas tiesības Ekoloģiskās atbildības aspekti Saturs

5. Lietuvā nav nekādu īpašu priekšrakstu par brownfields (degradētajām teritorijām). Regulējums tiek īstenots ar vides aizsardzības un telpiskās plānošanas likumdošanas sistēmas palīdzību. Vides aizsardzības likumdošana dalās divās grupās: piesārņotās teritorijas (grunts un ūdens) un pamestās ēkas. Priekšrakstu sistēma, kas attiecas uz degradēto teritoriju pārveidošanu Lietuvā

6. Degradēto teritoriju likumdošanas sistēma Lietuvā DEGRADĒTĀ TERITORIJA Vides aizsardzības likumdošana Telpiskās plānošanas likumdošana Pamestās ēkas Piesārņotās teritorijas Nojaukšanas process Būvgruži un drupas Grunts Ūdens Virszemes ūdeņi Gruntsūdens

7. Regulējums par videi (tai skaitā piesārņotām vietām) nodarīto zaudējumu novēršanu ir Vides aizsardzības likumā. Dabas resursu izmantošanā privātajiem vai uzņēmējdarbības pasākumiem jāpielieto visi nepieciešamie līdzekļi, lai nekaitētu apkārtējai videi un cilvēka veselībai. Jānovērš kaitējums, ko izraisījusi cilvēka darbība, un jāatjauno vide, ja iespējams, iepriekšējā sākotnējā stāvoklī; jākompensē videi nodarītie zaudējumi. Iepriekšējais statuss tiek noteikts ar vislabāko pieejamo informāciju par vides stāvokli. Ekoloģiskā veselība tiek atjaunota, atjaunojot sabojāto vidi vai tās elementus, vai to bojātās funkcijas. Nodarot kaitējumu gruntij (virskārtai vai apakškārtai) kā vides elementiem, nepieciešams novērst jebkādu negatīvu ietekmi uz cilvēka veselību. Vides aizsardzības tiesības (1)

8. Piesārņoto teritoriju definīcija aplūko ģeoloģisko vidi kopumā, tai skaitā grunti, augsnes apakškārtu un zemes dzīles. Lietuvā darbojas piesārņoto zemesgabalu nacionālās programmas. Piesārņoto teritoriju jomu kontrolē normas: Likumā par zemi; Likumā par zemes dzīlēm; Likumā par vides monitoringu; Ekoģeoloģiskās izpētes vadlīnijās. Vides aizsardzības tiesības (2)Piesārņotās teritorijas -1

9. Ir vēl daži tiesību akti un vadlīnijas par grunts piesārņojuma novērtēšanu un attīrīšanu, kas ievieš arī bīstamās sliekšņvērtības, ko noteikušas Vides un Veselības ministrijas. Dažas no tām ir: LAND 9-2002 (Grunts un gruntsūdens piesārņojums ar naftas produktiem, prasības apstrādei un ierobežošanai); HN 60:2004 (Lietuvas higiēniskais normatīvs “Maksimālās bīstamo ķīmisko vielu koncentrācijas gruntī”); HN 97:2000 (Lietuvas higiēniskais normatīvs “Pesticīdi un vides koncentrācijas vērtība”). Nacionālā ilgtspējīgas attīstības stratēģija sniedz vispusīgu grunts procesu novērtējumu, definē svarīgos uzdevumus un īstenošanas pasākumus, ko reglamentē Lietuvas Vides ministrijas Stratēģiskais plāns. Vides aizsardzības tiesības (3)Piesārņotās teritorijas -2

10. Kopš 2005. gada, kad stājās spēkā Būvniecības likuma 12. nodaļa, ir palielinājusies pamesto ēku lietošana un apsaimniekošana, tomēr radītas daudzas problēmas to ēku jomā, kurām nav īpašnieku (vai kuru īpašnieki nav zināmi). Piesārņoto teritoriju attīrīšana ir viena no galvenajām procedūrām pamesto ēku nojaukšanā. Ir vairāki dažādi nojaukšanas veidi, tomēr lielākoties pēc visiem no tiem paliek daudz atkritumu. Ir plašs tiesību aktu un vadlīniju komplekss par būvgružiem un ēku nojaukšanas atkritumiem. Tie ir: Ievadraksts par atkritumu pārstrādi Likums par atkritumu pārstrādi Būvniecības likums Būvniecības tehniskie noteikumi Plānošanas dokumenti. Vides aizsardzības tiesības (4)Pamestās ēkas - 1

11. Būvniecības likums ir sagatavots nolūkā detalizēti aprakstīt noteikumus, kas attiecas uz valsts uzraudzību pār būvēm, būtisko prasību būvēm regulējumu, noteikumu un nosacījumu izdošanu projektu sastādīšanai un citiem jautājumiem. Šī Likuma 2. pants ir papildināts ar jēdzienu “būvgruži”. Šis jēdziens ir īpaši svarīgs gadījumā, kad tiesa gatavo spriedumu par būves nojaukšanu. Noteikums, kurā formulēts, ka prasību ieviešana būvēm tiek regulēta ne tikai ievērojot normatīvos aktus par tehniskajām specifikācijām, bet arī citus tiesību aktus, kurus apstiprinājušas attiecīgās kompetentās iestādes, ir iekļauts šī Likuma 4. panta 2. daļā. Pašlaik tiek ievēroti tādi dokumenti kā higiēnas normas, noteikumi par projektēšanas tehnoloģijām, transporta un komunikāciju tīkliem, u.c., lai gan piemērojamais Likums to nepieprasa. Vides aizsardzības tiesības (4) Pamestās ēkas - 2

12. Tika izstrādāts likumprojekts ar dažiem pantiem un papildinājumu Teritoriālās plānošanas likumā, uzlabojot telpiskās plānošanas sistēmu, ko regulē turpmāk minētie trīs nozīmīgākie likumi: Teritoriālās plānošanas likums, Būvniecības likums, Likums par ietekmes uz vidi novērtējumu. Teritoriālās plānošanas likumā (turpmāk LTP) ietverts regulējums par teritoriālo plānošanu un attiecībām starp indivīdiem, juridiskajām personām un pārvaldes iestādēm, kas iesaistītas šajā procesā. Tas nosaka turpmāk minētos uzdevumus: panākt Lietuvas teritorijas līdzsvarotu attīstību; radīt veselīgu un harmonisku vidi, lai visā valstī nodrošinātu labākus dzīves apstākļus; formulēt darbības plānu dzīvojamo zonu un to infrastruktūras attīstībai; racionālu dabas resursu izmantošanu, dabas un kultūras mantojuma aizsargāšanu, atpūtas iespēju attīstīšanu; ekoloģiskā līdzsvara saglabāšanu vai tā atjaunošanu; fizisko un juridisko personu vai to grupu interešu saskaņošanu ar iedzīvotāju, vietējo pašvaldību un valsts interesēm attiecībā uz zemes lietošanu un saimnieciskās darbības veidu konkrētajā teritorijā; investīciju veicināšanu sociālajā un ekonomiskajā attīstībā. Telpiskās plānošanas tiesības (1)

13. Teritoriālās plānošanas likumā definēti četri teritoriālās plānošanas līmeņi: nacionālais, reģionālais (apriņķa), municipālais un juridiskās un fiziskās personas līmenis; un trīs teritoriālās plānošanas veidi (vispārējā, speciālā un detalizētā). Detalizētā plānošana fokusējas uz: zemes gabaliem un mežu teritorijām; pilsētu teritorijām; un lauku apdzīvoto vietu teritorijām. Likums par ietekmes uz vidi novērtējumu(turpmāk IVN) paredz sākotnējo IVN. Kā teritoriālās plānošanas instruments, sākotnējais IVN ir paredzēts tam, lai noteiktu, vai plānotā darbība izvēlētajā vietā ir izpildāma. 1997. gadā tika pieņemts Nekustamā īpašuma reģistra likums. Tajā tiek reglamentēta zemes, ēku, celtņu un cita nekustamā īpašuma juridiskā reģistrācija. Iepriekš minētie noteikumi, kā arī daudzi politikas plāni, stratēģijas un noteikumi tieši vai netieši ietekmē degradēto teritoriju sanāciju. No vienas puses, tie var sarežģīt lēmumu pieņemšanu par degradēto teritoriju sanāciju, tomēr no otras puses tie var piedāvāt iespējas integrētai problēmu risināšanai. Konkrētu reglamentējošo stimulu esamība padarītu degradēto teritoriju sanāciju efektīvāku, tomēr mūsdienās Lietuvā nav specifisku reglamentējošu stimulu. Telpiskās plānošanas tiesības (2)

14. Telpiskās plānošanas tiesības Šajā likumā noteikti turpmāk minētie telpiskās plānošanas principi: ilgtspējības princips, kas nodrošina kvalitatīvu apkārtējo vidi, līdzsvarotu saimniecisko attīstību, racionālu dabas, cilvēku un materiālo resursu izmantošanu, dabas un kultūras mantojuma attīstību un saglabāšanu tagadējām un nākošajām paaudzēm; interešu saskaņošanas princips, kas nodrošina, lai telpiskais plāns tiek izstrādāts atbilstoši pārējiem telpiskajiem plāniem un šajā plānā tiek saskaņotas valsts, plānošanas reģiona, vietējās pašvaldības un privātās intereses; dažādības princips, kas nodrošina, lai telpiskā plāna izstrādāšanā tiek ņemta vērā dabas daudzveidība, kultūras vide, cilvēku un materiālie resursi, un saimnieciskā darbība; attēlojuma princips, kas nodrošina, lai telpiskā plānošana nacionālajā, plānošanas reģiona, rajona un teritoriālajā vietējās pašvaldības līmenī tiek nodrošināta ar atšķirīgu detalizācijas līmeni.

15. Ko mēs uzzinājām? Kādas ir Lietuvā izveidotās tiesiskās sistēmas, kas attiecas uz degradēto teritoriju atjaunošanu Kādas ir Lietuvas vides aizsardzības likumdošanas pamatgrupas Kādi Lietuvā ir galvenie priekšraksti par piesārņoto vietu jomas kontroli Kādi ir galvenie Lietuvas tiesību akti par telpiskās plānošanas sistēmu. Nobeigums

16. Paldies par uzmanību!! http://fast10.vsb.cz/bribast daiva.velykiene@stud.ktu.lt „Šis projekts tiek finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija [paziņojums] atspoguļo vienīgi autora viedokli, un Komisija nevar uzņemties atbildību ne par kādu šeit iekļautās informācijas izmantošanu.“