Tēma. Uzņēmējdarbības līdzekļi un uzņēmuma finansēšana

1. Tēma. Uzņēmējdarbības līdzekļi un uzņēmuma finansēšana 1.Uzņēmējdarbības līdzekļi, to struktūra 2.Uzņēmējdarbības līdzekļu avoti 3.Investēšanas un finansēšanas jēdziens. Finansēšanas avoti uzņēmumā 4.Kreditēšana un kredītu veidi 5.Uzņēmējdarbības finansiālā atbalsta fondi

2. Uzņēmuma līdzekļi, to struktūra Lai uzsāktu uzņēmējdarbību, ir nepieciešami saimnieciskie līdzekļi. Uzņēmuma līdzekļi jeb aktīvi ir visi uzņēmuma rīcībā esošie saimnieciskie līdzekļi – materiālie resursi, nemateriālās vērtības, finanšu ieguldījumi, naudas līdzekļi, ko tas izmanto savā saimnieciskajā un finansiālajā darbībā.

3. Uzņēmējdarbībā ieguldītie līdzekļi un to avoti Uzņēmuma līdzekļu sastāvs atspoguļojas uzņēmuma grāmatvedības bilances kreisajā pusē – aktīvi.

4. Nemateriālie ieguldījumi ir uzņēmuma līdzekļi, kuriem nav fiziskās formas, bet tie ir nepieciešami uzņēmuma darbības veikšanai. Pie šiem aktīviem pieder patenti, licences, autortiesības, preču zīmes, izdevumi pētniecības darbiem. Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi ir brīvas naudas summas, kuras nodotas citu uzņēmumu rīcībā ilgāk par vienu gadu ar mērķi iegūt stabilus ienākumus procentu veidā no aizdevumiem vai dividenžu veidā no investīcijām citu uzņēmumu akcijās.

5. Pamatlīdzekļi Ilgtermiņa ieguldījumu galvenā sastāvdaļa ir pamatlīdzekļi. Pamatlīdzekļi ir ilgstošas lietošanas objekti, kas piedalās ražošanā ilgāk par gadu, nemainot savu formu. Pie pamatlīdzekļiem pieder: 1.nekustamais īpašums (ēkas, zeme); 2.kustamais īpašums (transporta līdzekļi, iekārtas, mašīnas, darbgaldi, datori utt.)

6. Pamatlīdzekļu īpatnības - tie ilgstoši piedalās ražošanas procesā; - ekspluatācijas laikā pakāpeniski nolietojas un zaudē sākotnējo vērtību; - vērtības daļu atbilstoši nolietojumam pārnes uz ražošanas izmaksām; - pamatlīdzekļu vērtība tiek kompensēta pa daļām ar ieņēmumiem no produkcijas pārdošanas.

7. Pamatlīdzekļu vērtības aprite

8. Pamatlīdzekļu nolietojums Pamatlīdzekļi ekspluatācijas laikā nolietojas. Lai to vietā nopirktu jaunus, uzņēmējam jāuzkrāj līdzekļi. Tāpēc uzņēmējs katru gadu noteiktu pamatlīdzekļu vērtības daļu ieskaita ražošanas izmaksās, tādējādi veidojot kapitāla uzkrājumu fondu. Pamatlīdzekļiem izšķir fizisko un morālo nolietošanos. Fiziskā nolietošanas nozīmē, ka pamatlīdzekļi nolietojas, zaudē savu lietošanas vērtību un ar laiku kļūst nederīgi darbam. Morālā nolietošanas nozīmē, ka pamatlīdzekļi vairs neatbilst kvalitatīvi jaunām prasībām, tie zaudē savu vērtību novecošanas dēļ. Morālā novecošana izpaužas divās formas: - uzņēmuma ražošanas līdzekļi neatbilst zinātnes un tehnikas sasniegumu līmenim; - pamatlīdzekļu elementu vērtība pazeminās, un samazinās amortizācijas atskaitījumi uz produkcijas vai pakalpojuma vienību.

9. Pamatlīdzekļu amortizācija Pamatlīdzekļu vērtības pakāpenisku samazināšanos un tās norakstīšanu uz izmaksām sauc par pamatlīdzekļunolietojumu jeb amortizāciju. Nolietojuma aprēķināšanas metožu izvēlei ir svarīga nozīme, jo aprēķinātā nolietojuma summa ietekmē uzņēmuma ienākuma nodokli, tīro peļņu un iekšējās finansēšanas struktūru.

10. Pamatlīdzekļu amortizācijas aprēķināšanas metodes: - lineārā metode; - degresīvās metodes (ģeometriski degresīvā, aritmētiski degresīvā u.c.) - no izstrādes apjoma atkarīgas metodes; nolietojuma summas tiek noteiktas atkarībā no attiecīgā pamatlīdzekļu objekta izmantošanas.

11. Lineārā amortizācijas metode pamatojas uz pieņēmumu, ka uzņēmuma līdzekļu lietderība samazinās vienmērīgi. Saskaņā ar šo metodi gada nolietojumu aprēķina, pamatlīdzekļu amortizējamo summu dalot ar derīgas lietošanas gadiem. Piemērs: Pamatlīdzekļu sākotnēja vērtība ir Ls 2000. Derīgās lietošanas laiks – 4 gadi. Tad katru gadu amortizācijas summa būs Ls 500 (2000 : 4).

12. Ģeometriski degresīvā metode tai pamatā ir pieņēmums, ka izmantošanas sākumposmā nolietojums ir lielāks nekā vēlākā laikā, jo līdzekļu ražīgums ir augstāks un mazāk laika jātērē to remontam un uzturēšanai. Nolietojums tiek rēķināts no pamatlīdzekļu atlikušās vērtības. Lai noteiktu pamatlīdzekļu gada amortizācijas summu, noteikto nolietojuma normu ņem divkāršā apmērā. Nodokļu vajadzībām pamatlīdzekļu nolietojumu rēķina pēc ģeometriski degresīvās metodes. Piemērs: Datoram amortizācijas likme ir 35%. Datora atlikusi vērtība ir Ls 200. Tad amortizācijas atskaitījumu summa būs Ls 140 = [( 2 x 35 x 200) : 100].

13. Uzņēmumi var izmantot gan saldo (ģeometriski degresīvo norakstīšanas metodi), gan gada skaitļu (aritmetiski degresīvo metodi). Izmantojot saldo metodi, atlikuma vērtība nekad nevar nonākt līdz nullei, bet likums dod uzņēmumam iespēju norakstīt uz 0, kad atlikusī vērtība ir sasniegusi Ls 50.

14. Saldo jeb ģeometriski degresīvā norakstīšanas metode

15. Gada skaitļu jeb aritmētiski degresīvā metode Gada skaitļu summa: 1 + 2 + 3 + 4 + 5 = 15

16. Norakstīšanas metožu salīdzinājums

17. Redzam, ka, lietojot atšķirīgas metodes, iegūstam dažādus maksājumus un līdz ar to arī dažādus gada peļņas rezultātus. Tāpēc uzņēmumam ir svarīgi izvēlēties tādu amortizācijas atskaitījumu aprēķināšanas metodi, kas dod pareizu uzņēmuma darbības ainu grāmatvedības rādītājos. Tikai ļoti svarīgi iemesli var likt no gada gadā mainīt norakstīšanas aprēķinu metodes. Tā kā dažādas metodes dod atšķirīgus izmaksu atskaitījumus, krasi mainot metodes, uzņēmumi viegli varētu manipulēt ar peļņas rādītājiem.

18. Pamatlīdzekļu kategorijas amortizācijas aprēķināšanai nodokļu vajadzībām

19. Pamatlīdzekļu struktūra Atkarībā no piedalīšanas lomas uzņēmējdarbības procesā pamatlīdzekļu struktūru var sadalīt šādās grupās. Aktīvā daļa ir pamatlīdzekļu daļa, kas apkalpo svarīgākos ražošanas iecirkņus un raksturo uzņēmuma ražošanas potenciālu. Pamatlīdzekļu aktīvo daļu veido ražošanas iekārtas, darbgaldi, datortehnika utt. Pasīvā daļa, pie kuras pieder nekustamais īpašums, ēkas, būves, zemes gabali utt., nodrošina aktīvās daļas elementu normālu funkcionēšanu ražošanas procesā.

20. Pamatlīdzekļu struktūru ietekmējošie faktori Pamatlīdzekļu struktūru un sastāvu ietekmē vairāki faktori; - ražojamās produkcijas īpatnības un apjoms; - automatizācijas un mehanizācijas līmenis uzņēmumā; - specializācija un kooperācijas līmenis; - klimatiskie un ģeogrāfiskie apstākļi.

21. Pamatlīdzekļu struktūras uzlabošana Pamatlīdzekļu struktūru var uzlabot ar dažādiem paņēmieniem: - atjaunojot un modernizējot esošas iekārtas; - iegādājoties modernas iekārtas automātiskās līnijas un darbgaldus ar programmētu vadīšanu; - racionālāk izmantojot ražošanas platības un brīvajās vietās uzstādot papildu iekārtas, ja palielinās tirgus pieprasījums; - likvidējot nevajadzīgās, liekās iekārtas u.c.

22. Pamatlīdzekļu izmantošanas efektivitāte Svarīgākie rādītāji, kas tiek lietoti pamatlīdzekļu izmantošanas efektivitātes novērtēšanai ir šādi: - atdeves rādītājs; - pamatlīdzekļu ietilpība; - relatīvā pamatlīdzekļu ekonomija; - pamatlīdzekļu rentabilitātes līmenis; - darba ražīguma pieaugums; - produkcijas pašizmaksas pazeminājums.

23. Pamatlīdzekļu atdeves rādītājs Pamatlīdzekļu atdeves rādītājs = Gada neto apgrozījums(Ls) / Vidējā pamatlīdzekļu vērtība gadā(Ls). Pamatlīdzekļu atdeves rādītājs parāda, cik latu neto apgrozījuma ir devis viens pamatlīdzekļu lats. Jo augstāks ir šis rādītājs, jo efektīvāka ir pamatlīdzekļu izmantošana uzņēmumā. Pamatlīdzekļu atdeves rādītāja lielumu var ietekmēt intensīva ražošanas procesa organizācija un norise. To var panākt: - samazinot iekārtu dikstāves; - optimāli noslogojot mašīnas un darbgaldus, tehniski tos pilnveidojot un modernizējot.

24. Pamatlīdzekļu ietilpība Pamatlīdzekļu efektivitātes rādītājs ir arī pamatlīdzekļu ietilpība. Jo lielāka ir kapitāla atdeve, jo zemāka ir pamatlīdzekļu ietilpība, par ko var spriest pēc šādas formulas: Pamatlīdzekļu ietilpība = 1 : Pamatlīdzekļu atdeve vai Pamatlīdzekļu ietilpība = Vidēja pamatlīdzekļu vērtība gadā (Ls) / Gada apgrozījums (Ls) Šis rādītājs parāda, kāda pamatlīdzekļu vērtība pienākas uz apgrozījuma latu.

25. Relatīva pamatlīdzekļu ekonomija tiek noteikta kā starpība starp vidējo pamatlīdzekļu vērtību bāzes un pārskata gada, kas koriģēta ar produkcijas (apgrozījuma) pieauguma tempu.

26. Pamatlīdzekļu rentabilitāte Pamatlīdzekļu rentabilitātes līmenis raksturo peļņas summu, kas pienākas uz pamatlīdzekļu vērtības latu un tiek aprēķināta pēc formulas: Pamatlīdzekļu rentabilitāte = Peļņa pārskata periodā x 100 / Pamatlīdzekļu vidējā gada vērtība (Ls) = %

27. Pamatlīdzekļu izmantošanas efektivitātes aprēķins

28. Piemērs Pamatlīdzekļu kopējā vērtība gada sākumā ir Ls 25000. 1.martā uzņēmums iegādājās jaunus pamatlīdzekļus par Ls 5000 un 5. jūlijā iegādājās par Ls 4000. 1.novembrī norakstīja nolietotos pamatlīdzekļus par 3000 latiem. Gada apgrozījums šajā uzņēmuma bija Ls 76000, bet gada peļņa Ls 1200. Aprēķināt pamatlīdzekļu izmantošanas efektivitātes rādītājus.

29. Risinājums 1.Pamatlīdzekļu vidējā vērtība gadā = = 25000 + (5000 x 9) :12 + (4000 x 5) :12 – - (3000 x 1) : 12 = 30167 Ls 2.Pamatlidzeklu atdeves rādītājs = 76000 : 30167 = 2,52 3.Pamatlīdzību ietilpības rādītājs = 30167 : 76000 = 0,39 4.Pamatlīdzekļu rentabilitātes rādītājs = 1200 : 30167 x 100 = 3,98%.

30. Pamatlīdzekļu atjaunošana un modernizācija Ir pazīstamas divas pamatlīdzekļu atjaunošanas formas: vienkāršā un paplašinātā. Vienkāršā pamatlīdzekļu atjaunošanas forma ir saistīta ar novecojošo pamatlīdzekļu nomaiņu pret jauniem vai pamatlīdzekļu kapitālo remontu. Paplašinātās pamatlīdzekļu atjaunošanas formas ir: jauno objektu celtniecība; esošo uzņēmumu paplašināšana un rekonstrukcija, pamatlīdzekļu modernizācija.

31. Pamatlīdzekļu modernizācija Modernizācija ir pamatlīdzekļu atjaunošana un morālā nolietojuma pilnīga vai daļēja likvidēšana un tehniski ekonomisko rādītāju paaugstināšana. Modernizācija tiek veikta vairākos virzienos: - esošo mašīnu konstrukcijas uzlabošana, kas paaugstina to tehniskas iespējas; - darbgaldu mehanizācija un automatizācija, kas paaugstina darba ražīgumu; - iekārtu pārveidošana ar programmētu vadīšanu.

32. Pamatlīdzekļu modernizācijas efektivitātes novērtēšana Piemērs. Pamatlīdzekļu modernizācijas ietekmē gada produkcijas ražošanas apjoms palielinājās no 48000 līdz 52000 tonnām. Produkcijas vienības ražošanas pašizmaksa samazinājās no 400 latiem līdz 390 latiem. Modernizācijas izmaksas bija 1 miljons latu. Ražošanas līdzekļu vērtība līdz modernizācijas bija 5 miljoni latu. Gada peļņa līdz modernizācijas bija 2 miljoni latu. Aprēķināt: 1.Kādu ekonomiju uzņēmumam dos pašizmaksas samazināšanās; 2.Cik ilgā laikā atmaksāsies modernizācijas izdevumi uz pašizmaksas samazināšanas rēķina; 3.Par cik % palielināsies gada peļņa uz pašizmaksas samazināšanās rēķina.

33. Risinājums 1.Aprēķina peļņas palielinājumu, kas sasniegts uz pašizmaksas pazemināšanās rēķina. 400 – 390 = Ls 10 x 52000 vien. = Ls 520000 2.Aprēķina modernizācijā investētā kapitāla atmaksāšanās periodu. 1000000(Ls) : 52000(Ls) ≈ 2 gadi. 3.Aprēķina peļņas pieaugumu. 52000(Ls) : 2000000(Ls) x 100 = 26%. Pēc aprēķinātā rezultāta var secināt, ka pamatlīdzekļu modernizācija ir bijusi efektīva, jo - pieaudzis produkcijas apjoms par 2000 t; - pazeminājusies pašizmaksa par Ls 10 vienai vienībai; - pieaugusi uzņēmuma peļņa par Ls 520000 vai 26%; - modernizācijā investētā kapitāla atmaksāšanas periods nav garš – 2 gadi.

34. Kapitāla un finansējuma aprēķini

35. Finansējums

36. Apgrozāmie līdzekli ir uzņēmuma rīcība esošie materiālie krājumi (izejvielas, palīgmateriāli, preces), naudas līdzekli, kurināmais, degviela u.c. līdzekli, kas iesaistīti ražošanā īslaicīgi – ne vairāk par vienu gadu – un atrodas nepārtrauktā apgrozībā, un pilnīgi maina savu formu. Apgrozāmo līdzekļu pazīmes: - iesaistīti saimnieciskajā darbībā īslaicīgi; - augsts aprites ātrums; - pilnīgi zaudē savu sākotnējo formu; - to vērtība pilnībā iekļauta produkcijas vērtībā.

37. Apgrozāmo līdzekļu klasifikācija

38. Apgrozāmo līdzekļu struktūra pēc funkcionālas lomas

39. Apgrozāmo līdzekļu struktūra pēc kapitāla ieguldīšanas riska pakāpes

40. Apgrozāmo līdzekļu aprites process Apgrozāmie līdzekļi ir pastāvīgā kustībā, veicot nepārtrauktu riņķojumu, pārvietojoties no krājumiem uz ražošanas sfēru, tad uz apgrozības sfēru un atpakaļ. Šo procesu sauc par apgrozāmo līdzekļu apriti. Apgrozāmo līdzekļu aprites procesam ir trīs stadijas: - iepirkšanas; - ražošanas; - realizācijas.

41. Apgrozāmo līdzekļu aprites procesa stadijas

42. Ražošanas – komerciālā cikla garums Laika periods, kurā notiek naudas līdzekļu aprite, raksturo uzņēmuma ražošanas – komerciālā – cikla garumu.Šis periods sākas kopš brīža, kad tiek iepirktas izejvielas, un beidzas brīdī, kad tiek saņemta nauda par pārdoto produkciju. Šā cikla garumu ietekmē vairāki faktori: - ražošanas (tehnoloģiskā procesa) perioda garums; - izejvielu un materiālu atrašanās periods uzņēmuma noliktavā; - gatavās produkcijas uzglabāšanas periods uzņēmuma noliktavā; - norēķināšanas termiņi par iepirktajām un pārdotajām precēm (gan no piegādātāju, gan no uzņēmuma puses).

43. Katrā apgrozāmo līdzekļu aprites ciklā veidojas noteikts pievienotas vērtības lielums. Jo ātrāka būs līdzekļu aprite, jo lielāka pievienota vērtība tiks radīta ar tiem pašiem līdzekļiem, un uzņēmums gūs lielāku peļņu. Tātad, jo īsāks būs ražošanas – komerciālā – cikla garums, jo lielāku peļņu iespējams gūt ar tiem pašiem līdzekļiem. Uzņēmuma līdzekļu aprites paātrināšana ir viens no svarīgākiem faktoriem peļņas palielināšanā. Lai palielinātu uzņēmuma līdzekļu apriti, jāsaīsina gan ražošanas laiks, gan resursu pirkšanas un gatavas produkcijas realizācijas laiks.

44. Ražošanas (pakalpojumu sniegšanas) laika saīsināšanas ceļi 1.Jaunas tehnikas un tehnoloģiju ieviešana, kas saīsina tehnoloģisko procesu norises laiku; 2.Darba organizācijas pilnveidošana, pasākumi, kas minimizē nepieciešamo pārtraukumu laiku; 3.Ražošanas krājumu samazināšana, piegāžu optimizācija.

45. Pirkšanas un pārdošanas laika samazināšanas ceļi 1.Gatavās produkcijas krājumu samazināšana; 2.Norēķinu paātrināšana, izmantojot jaunākos banku pakalpojumus un starpbanku un informācijas sistēmas, iespējams minimizēt laiku piegāžu rēķinu apmaksai. Uzņēmuma sekmīga finansiālā darbība lielā mērā ir atkarīga no tā, kāda uzņēmuma ir pamatlīdzekļu un apgrozāmo līdzekļu proporcija.

46. Apgrozāmo līdzekļu izmantošanas efektivitāte Galvenais apgrozāmo līdzekļu izmantošanas efektivitātes rādītājs ir to aprites ātrums un finanšu cikla garums. Naudas līdzekļu iesaldēšanas periodu sauc par finanšu ciklu. Finanšu ciklu var aprēķināt ar šādas formulas palīdzību: Finanšu cikls = Krājumu aprites periods + Debitoru parādu aprites periods – Piegādātāju kredītu aprites periods.

47. Apgrozāmo līdzekļu aprites periods Apgrozāmo līdzekļu aprites periodus var aprēķināt pēc formulām: Krājumu aprites periods = Vidējā gada krājumu vērtība(Ls) x 360 dienas : Gada laika iepirkto un pārdoto krājumu vērtība (Ls); Debitoru parādu aprites periods = Vidējā debitoru parādu summa gadā x 360 dienas : Apgrozījums no preču pārdošanas uz kredīta (Ls); Piegādātāju (kreditoru) parādu aprites periods = Vidējā piegādātāju kredīta summa gadā (Ls) x 360 dienas : Gada laikā iepirkto izejvielu un materiālu vērtība.

48. Apgrozāmo līdzekļu aprites paātrināšanas nozīme Apgrozāmo līdzekļu aprites paātrināšana ļauj samazināt nepieciešamo apgrozāmo kapitāla lielumu. To apgrozāmo līdzekļu relatīvo summu, kas atbrīvojas aprites paātrināšanas procesā, ar aprēķināt pēc formulas: Ea = (Ta bāzes per. – Taplan. per.) x Q1 kur Ea – uz aprites paātrināšanas rēķina sasniegta apgrozāmo līdzekļu ekonomija; Ta bāzes per. – apgrozāmo līdzekļu aprites periods dienās bāzes periodā (pirms plānošanas); Ta plān. per. – apgrozāmo līdzekļu aprites periods dienās pārskata periodā; Q1 – pārskata gada vienas dienas apgrozījums.

49. Apgrozāmo līdzekļu izmantošanas efektivitātes rādītāji Apgrozāmo līdzekļu aprites ātrums = Neto apgrozījums : Vidējā apgrozāmo līdzekļu vērtība; apgrozāmo līdzekļu aprites ātrums parāda, cik aprites ciklus gada laika periodā ir veicis apgrozāmais kapitāls; Apgrozāmo līdzekļu aprites periods = 360 dienas : Apgrozāmo līdzekļu aprites ātrums; apgrozāmo līdzekļu aprites periods parāda, cik ilgā laikā norit viens aprites cikls. Apgrozāmo līdzekļu ietilpības rādītājs = 1 : Apgrozāmo līdzekļu aprites ātrums; šis rādītājs parāda, cik liela apgrozāmo līdzekļu vērtība pienākas uz 1 apgrozījuma latu.

50. Piemērs