1 / 31

Ko domā un jūt dažādu vecumposmu skolēni

Ko domā un jūt dažādu vecumposmu skolēni. ( Valoda, runa, domāšana, atmiņa attīstības procesā). Dr. psych.GUNA SVENCE. Pirmsskolas periodam jeb vidusbērnībai raksturīga: rigiditāte un statistiskums neatgriezeniskuma izjūta par notikumiem notikumu uztvere no ‘šeit’ pozīcijas

adolph
Télécharger la présentation

Ko domā un jūt dažādu vecumposmu skolēni

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Ko domā un jūt dažādu vecumposmu skolēni (Valoda, runa, domāšana, atmiņa attīstības procesā) Dr. psych.GUNA SVENCE

  2. Pirmsskolas periodam jeb vidusbērnībai raksturīga: rigiditāte un statistiskums neatgriezeniskuma izjūta par notikumiem notikumu uztvere no ‘šeit’ pozīcijas centrēšanās uz vienu spilgtāko pazīmi egocentriskums, egocentriskā runa vērtējums no sevis viedokļa vai sajūtām sensitivitāte un intuīcija

  3. Sākumskolas periodam jeb vēlīnai bērnībā raksturīgs: • elastīgums un priekšstatu mainīgums • pāreja uztverē no “šeit” izjūtas uz • “tālāk’’ izpratni • daudzdimensiju izpratnes rašanās • decentralizācija no Ego uz citiem • prāta slēdzieni par cēloni un sekām • izpratne par maiņas iespējamību

  4. Akcenti no limbiskās pieejas viedokļa Simbolu uztveres nozīme

  5. Simboliskās uztveres nozīme.Gan lasīšana, gan rakstīšana ir simboliskās komunikācijas forma. Lai tā attīstītos, ir jāvingrina: uzmanība jeb gribas koncentrēšana, uztvere jeb spēja saklausīt un pārvērst caur sajūtām ienākošos signālus domformās vai sajūtu formās (asociogrammas- tēls), salīdzināt tās ar atmiņā esošajām formām, atpazīt tās(asimilēt) un veidot slēdzienu simboliskā formā. LASĪŠANA UN RAKSTĪŠANA

  6. Tieši simboliskā komunikācija ir veids, kā bērni iemācās izveidot saikni starp ārējo un iekšējo pasauli, eksperimentējot, kā var vai nevar ietekmēt vai izmainīt ārējo pasauli atbilstoši ES.

  7. Emerdžentā jeb PĒKŠŅĀ kompetence’’

  8. skolotājiem, audzinātājiem, vecākiem, kas nodarbojas ar bērnu vingrinājumiem, ir jāzina, ka dažreiz it kā bezcerīgu gadījumu var attīstīt līdz pēkšņajam jaunveidojumam, kas var sastrukturēties vienā minūtē un izpausties sekmīgi, bet pirms tam ir bijis jābūt ilgstošam mēģinājumu jeb vingrinājumu procesam. jo vairāk bērns uzturas vienaudžu un vecāku bērnu (brāļu, māsu, vienaudžu grupējumu) kompānijās, jo ātrāk izpaužas šī ‘’emerdžentā kompetence’’. Tas ir arī kā izmantojams atzinums skolotājiem, kuri strādā klasē- ir novērots, ka bērni, īpaši pusaudži, labāk apgūst mācību vielu, ja to ‘’māca’’- stāsta, paskaidro vienaudži grupā. Valodas kompetence

  9. ir cilvēki, kas klausās un priecājas par bērna valodas izpausmēm, atbalsta viņu, ir komunikācija ar vienaudžiem spēļu un sarunu formā, ir bagatīgas vārdu un izteicienu nianses ne tikai no sarunvalodas, bet arī no ‘’augstās mākslas (literatūras)’’; ir spēļu un rotaļu situācijas, kurās ar meklēšanas un jautru un interesantu darbību palīdzību tiek virzīta bērna aktivitāte meklēt, atrast, zīmēt, līmēt, griezt, veidot kopā ar runu, kurā iesaistīti frazeoloģiski izteicieni, ir jāiejūtas dažādās lomās un jāatkārto vai jāizdomā teksti, ir iespēja uzdot jautājumus; Kādas darbības vai ārējās vides pasākumi veicina ‘’emerdžento kompetenci’’?

  10. ir bagātīgs piedāvājums rakstu valodas attīstībai: ir pieaugui šie vai citi, kas lasa un raksta priekšā, lasīts tiek skaļi, tiek mācīti burti un citi simboli, ir darbs ar attēliem, tai skaitā ar bērnu stāstiņiem un komiksiem, kas izraisa jautrību un ir bērnam saprotamā uztveres formā, kā arī ir darbs ar mākslinieciskajiem tekstiem; ir vingrinājumi ar gribas piepūli, kuros ir jāiegaumē teksts, pēc atmiņas jārestaurē, ir jātmin mīklas, jāseko instrukcijām un kaut kas jāsameklē. Kādas darbības vai ārējās vides pasākumi veicina ‘’emerdžento kompetenci’’?

  11. Iemācīšanās un prieka hormoni

  12. kopš 80. gadiem, kad pasaules psiholoģijā sākās emociju psiholoģijas attīstība, ir mainījies uzskats par emociju un iemācīšanās saikni- labāki rezultāti ir tajos gadījumos, kad bērni apgūst valodu brīvā pozitīvu emociju fonā, nevis sasprindzinātā baiļu vai piespiešanas atmosfērā. kad ir vēlme iet un meklēt, darīt un paveikt kaut ko svarīgu- tas ir pretstats bezpalīdzības izjūtai. Jo pozitīvāka ir atmosfēra, mācoties, jo vairāk izdalās šo hormonu un bērnu, skolēnu pārņem pozitīvas emocijas, kas ir tiešā veidā saistītas ar ķermeņa bioķīmiju. Tie aktivizējas arī situācijās, kad ir iespēja apspriesties, izpaust sevi, runāt, komunicēties ar vienaudžiem, spēlēties, gūt prieku no procesa, būt radošiem un dalīties. Iemācīšanās un prieka hormoni

  13. ‘’Visi dvēseliski nelaimīgie , neirozei pakļautie un novārtā atstātie cilvēki rodas no indivīdiem, kam jaunībā nav bijis iespējams attīstīt kopības izjūtu un tātad drosmi, optimismu un pašpārliecību. Taču šo piederību, ko neviens nevar apstrīdēt, ka tāda ir nepieciešama, var iegūt tikai kopīgās spēlē, darbā, dzīvē.’’ (A.Ādlers.) Kļūstot citiem nepieciešams, tā ilgstoši radot reālu sevis vērtības izjūtu- tā ir mazvērtības un depresijas profilakse, un, kā zināms, depresivitāte nobloķē uztveres aktivitāti un mācīšanās motivāciju, kas savukart ir saistīts ar emocionālo organisma bioķīmiju. Mācīšanās pēc ‘’pingvīnu modes’’

  14. Kādi paņēmieni palīdz iegaumēt jaunu informāciju?

  15. atkārtošana korī jeb kolektīvie monologi, personiska uzruna jeb iegaumējamā materiāla personificēšana- nozīmes piešķiršana mācāmajam materiālam, emocionāli nozīmīga fona izveidošana mācīšanās procesā, informāciju pasniedz neparasti un netradicionāli *eidētika, piemēram, informāciju pasniedz, izmantojot vairākus maņu orgānus vienlaicīgi- redzi, dzirdi, ožu, kustību, taktilās pieskares, informāciju liek pasniegt citiem jeb vienaudzi māca vienaudžiem (karuselis), informāciju pasniedz demontrējumu veidā (kustības, lomu un sižeta rotaļas, simboli kā atmiņas enkuri), atkārtošanas procedūras (tūlīt pēc iegaumēšanas 3 reizes), informācija tiek pasniegta atslābinājuma un prieka gaisotnē, piemēram, identificējoties ar ‘’labo tēlu’’, kas rada endorfinus un citus laimes hormonus no atmiņām vien- veicina motivāciju mācīties. Kādi paņēmieni palīdz iegaumēt jaunu informāciju?

  16. Mācīties savai izaugsmei • Lai to veicinātu, jādod vairāk iespēja mācību procesā izmantot Eurēkas metodi- jaunatklājumu metodi no eksperimentēšanas un radošās darbības pieejas. Nedot gatavas definīcijas, bet veidot pašiem savas. • Nevis iegaumēt mehāniski- induktīva pieeja, bet veidot savus slēdzienus un prezentēt atradumus. Ja pierod iegaumēt mehāniski, tad tas neieiet ilgstošajā atmiņā un pie līdzīgas situācijas nespēj atpazīt to pašu likumsakarību.

  17. Valodas attīstības četri galvenie nosacījumi: • atdarināšana; • nostiprināšana; • iedzimtās valodas struktūras; • kognitīvās attīstības īpatnības (Сохина, 1984); • personība, individualitāte

  18. Ja bērni galvenokārt izmanto atkārtošanu un spēju atrast līdzīgo un atšķirīgo, tad tālāk nozīme ir strukturēšanai un analīzei. Attīstības procesā notiek arī atmiņas veidu – tēlainās, kustību, verbālās –(dzirdes, redzes, kustību, tālāk racionālās- analītiskās) attīstība. Ja bērnībā liela nozīme ir kustību atmiņas attīstībai- labāk atceras, ja darbojas, tālāk-intelektamatricai. Domāšanas attīstība ir saistīta ar cēloņu un seku sakarību atklāšanu starp lietām un to norisēm. Attīstās vairāki domāšanas veidi – uzskatāmi konkrētā, uzskatāmi tēlainā, verbāli loģiskā. Attīstās arī tēlainā domāšana, kas pamazām pāriet uz abstrakti loģisko. Ar iztēli un tēlaino domāšanu saistās arī fantazēšana. Fantāzijas piemīt visu vecumu cilvēkiem. Domāšana un atmiņa

  19. Bērnu uzmanību piesaista tikai pievilcīgie, interesi izraisošie objekti, kurus pavada emocionāls pārdzīvojums. Ja 4 – 5 gadus vecam bērnam uzmanība ilgst 6 – 8 s, tad 6 –7 gadīgiem tā ilgst 12 – 20 s. Taču uzmanība ir individuāli nosacīta, tā ir atkarīga no CNS darbības īpatnībām un arī no fiziskā un emocionālā stāvokļa. Vecākāvecuma skolēni jau iemācās pakāpeniski kontrolēt savu uzmanību un koncentrēšanās spējas. Šī iemesla dēļ visiem ļoti patīk tādu uzdevumi, kas saistās ar uzmanīgu vērošanu, piemēram, salīdzinot divus attēlus ar uzdevumu „Atrodi 5 (10) atšķirības”. Uzmanībasnozīmes saistība ar uztveres attīstību

  20. Runas aktivitāte emocionālo pārdzīvojumu paušanai palielinās līdz ar vecumu. Jo vecāks cilvēks, jo vairāk spēj paust emocijas ar vārdiem, ja vien to māca. Runas intelektuālā funkcija savijas ar komunikatīvo

  21. Valodas un runas attīstība briedumā Kā attīstās kognitīvie procesi no jaunības līdz briedumam?

  22. Kognitīvo procesu intelektualizācija, Domāšanas individualizācija, Visu lietu abstrahēšana, No emocijām uz socializāciju- ko teiks citi? Jaunība un izziņas darbība

  23. No konkrēti uzskatāmās darbības uz abstrakti tēlaino, Eksistenciālu un kosmisku problēmu primārā uztvere, Ilgas pēc neparastā un neierastā, Intelekta procesu un runas procesa kristalizācija Jaunība un izziņas darbība

  24. Valodas attīstības sensitīvais periods ir beidzies, Attiecību un personības kristalizācijas process ir sācies, Dzīvo, lai piepildītu sevi attiecībās Mācības un Es kopā ar citiem

  25. Uztveres tipi pēc radošuma un jaunrades tipa: 1)teorētiski loģiskais tips – radoša personība, kam raksturīgas spējas plašiem uz loģisko domāšanu balstītiem vispārinājumiem. Šī tipa cilvēki precīzi plāno savu radošo darbību, balstot to uz apkopoto zinātnisko pētījumu pamata.

  26. Personības individualizācija- iemācīšanās stimuls Personības tipi pēc radošuma pakāpes

  27. teorētiski intuitīvais tips – raksturīga spēja ģenerēt pilnīgi jaunas, oriģinālas idejas. Viņi spēj radīt jaunas zinātniskās koncepcijas un virzienus. Nebaidās savas idejas pretnostatīt jau sen zināmām un pierādītām. praktiķis (eksperimentētājs) – vienmēr tiecas savas radošās oriģinālās idejas un hipotēzes pierādīt praksē. Tāda tipa personības labprāt un veiksmīgi darbojas ar jebkura veida aparatūru, meklē tām jaunu pielietojumu. Viņus vairāk aizrauj un interesē praktiskas darbošanās iespējas.

  28. organizatora tips – augstu attīstītas spējas organizēt kolektīvu darbu, lai veiksmīgāk izstrādātu un attīstītu jaunas, kreatīvas idejas. Organizatoriskām personībām piemīt enerģiskums, komunikabilitāte, spēja aizraut un pakļaut apkārtējos ar savu ideju. Izmanto darbu grupās, nepatīk darboties vienam. iniciatora tips – raksturīga iniciatīva, enerģiskums, kas visvairāk izpaužas jaunu radošu ideju realizācijas sākuma stadijā. Spēj ātri radīt idejas, kas ir oriģinālas, bet nereti šī tipa personībām ātri zūd interese par veicamo uzdevumu un viņi nododas atkal jaunu radošo ideju meklējumiem (Андреев, 2001).

  29. Kāpēc, strādājot ar visu vecumu cilvēkiem, ir svarīgi ievērot spēles un rotaļu principu? Iesaku arī darbā ar pusaudžiem, jauniešiem un pieaugušajiem kaut nedaudz to izmantot. Tā kā aktīviem cilvēkiem, kuriem serotonīns, endorfīns un citi aktivitātes hormoni nav nobloķēti, viņiem regulāri ir jāizpauž, jāizdod no sevis uz āru enerģija, kas uzkrājas.

  30. tās ir spēles, rotaļas, zīmēšana, veidošana, prāta spēles, sacensības, viktorīnas, vingrojumi, kustības, pastaigāšanās, jebkura jautrība. Tas aktivizē izziņas darbības, mobilizē uztvert jaunu informāciju. Lai šī uzkrātā enerģija nesāktu darboties pret veselību un uztverei negatīvi, ik pa laikam vajag to izdabūt ārā jeb transformēt vecumposmam un kultūrai pieņemamā veidā-

  31. Pazīmes, ko psihologi ir novērojuši par brīžiem, kad bērni aizraujas: viņi ir aktīvi, viņiem pieder iniciatīva (nevis pasīvi ilgstoši izpilda autoritāras komandas), iesaistās vienaudži, veicamajai darbībai ir zināmas pazīmes, kas liecina par zināšanām, prasmēm- ir spēja paveikt darbību uz esošo zināšanu un prasmju pamata, ir radošo meklējumu un spontanitātes pazīmes- eurēkas! princips, darbība atbilst bērnu sociokulturālajam līmenim.

More Related