Monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības 2008.gada indikatori

1. Monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības 2008.gada indikatori Labklājības ministrijas Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļa Evija Meiere, 12.01.2010.

2. Šodien uzzināsim, kāds ir... 1. Vidējais rīcībā esošais ienākums uz vienu ekvivalento patērētāju 2. Nabadzības riska slieksnis (ilustratīvās vērtības) 3. Nabadzības riska indekss (pēc sociālajiem transfertiem) pēc vecuma un dzimuma 4. Nabadzības riska indekss pēc mājsaimniecības veida 5. Nabadzības riska indekss pēc apdzīvotās platības īpašumtiesību statusa un dzimuma 6. Nabadzības riska indekss pēc mājsaimniecības darba intensitātes 7. Nabadzības riska indekss pirms sociālo transfertu saņemšanas pēc vecuma un dzimuma 8. S80/S20 ienākumu kvintiļu attiecības indekss pēc vecuma 9. Džini koeficients (%) 10. Strādājošo nabadzības riska indekss pēc dzimuma un vecuma 11. Strādājošo nabadzības riska indekss pēc darba laika

3. Der atcerēties! • Lai novērotu nabadzības riska tendences ES dalībvalstīs, Eiropas Komisijas Sociālās aizsardzības komiteja un tās Indikatoru apakšgrupa kopā ar Eiropas Kopienu Statistikas biroju (EUROSTAT) ir izstrādājuši un ieviesuši vienotu metodoloģiju, saskaņā ar kuru tiek veikti attiecīgie aprēķini. Sociālās iekļaušanas novērtēšanai un pārraudzībai tiek pielietoti nabadzības un sociālās atstumtības monetārie indikatori (t.s. Lākenas indikatori)[1], kurus aprēķina LR Centrālā statistikas pārvalde. • Nabadzības indikatoru aprēķins balstās uz iepriekšējā kalendārā gada ienākumu datiem. Tātad 2008.gada aprēķinā izmantoti 2007.gada ienākumu dati, no kuriem aprēķināts nabadzības riska slieksnis. • Jāatzīmē, ka 2006.gadā sociālo iekļaušanu papildinot ar pensiju un veselības un ilgtermiņa aprūpes jomām, tika uzsākta arī indikatoru pārskatīšana. Šobrīd tiek izstrādāta rokasgrāmata, kur tiks vienoti atspoguļoti visi rādītāji (kopējie, sociālās iekļaušanas, pensiju, veselības un ilgtermiņa aprūpes). Minētajos rādītājos ir ietverti arī monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības indikatori, kas veido daļu no Lākenas rādītāju kopuma. [1] Apstiprināti Lākenas Eiropadomē 2002.gadā.

4. 1. Vidējais rīcībā esošais ienākums uz vienu ekvivalento patērētāju • Rīcībā esošais ienākums - kopējie monetārie un nemonetārie ienākumi, ko saņem mājsaimniecība “ienākumu atskaites periodā” pēc ienākumu nodokļa, kārtējo īpašuma nodokļu, darba ņēmēju, pašnodarbināto un bezdarbnieku (attiecīgā gadījumā) obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu un darba devēju sociālās apdrošināšanas iemaksu atskaitīšanas, bet pēc to saņemto pārskaitījumu iekļaušanas, kas veikti starp mājsaimniecībām. • Ekvivalentais patērētājs - aprēķina vienība, kas ļauj salīdzināt mājsaimniecību ienākumu līmeni, ņemot vērā mājsaimniecības lielumu un sastāvu. Lākenas indikatoru aprēķinos tiek izmantota (OECD) [1] modificētā ekvivalences skala (1.0; 0.5; 0.3) - pirmais pieaugušais tiek pielīdzināts 1.0, katrs nākošais mājsaimniecības loceklis vecumā no 14 gadiem un vecāks - 0.5, bet katrs bērns jaunāks par 14 gadiem - 0.3. [1] Organisation for Economic Co-operation and Development (OECD), latv.val. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija.

5. 2. Nabadzības riska slieksnis (ilustratīvās vērtības) • Nabadzības riska slieksnis - 60% no rīcībā esošo ienākumu mediānas pārrēķinātas uz ekvivalento patērētāju. To aprēķina mājsaimniecības rīcībā esošo ienākumu apjomu dalot uz ekvivalento patērētāju skaitu mājsaimniecībā. Savukārt, sakārtojot visus mājsaimniecību ienākumus uz ekvivalento patērētāju augošā kārtībā no zemākā līdz augstākajam, to sadalījuma centrā tiek noteikta mediāna (vidū stāvošā vērtība), kuras 60% veido nabadzības riska slieksni. Katru gadu šāds slieksnis tiek aprēķināts no jauna. Tabulas skaidrojumi (2p+2b = 2 pieaugušie un 2 bērni jaunāki par 14 gadiem) Nabadzības riska slieksni dažādiem māj/bu veidiem var aprēķināt pēc šādas formulas: 2030 x (1.0 + 0.5 + 0.3 + 0.3) = 4263 Ls gadā (2030 = NRS vienai personai gadā; 1.0 = pirmais pieaugušais; 0.5 = otrs pieaugušais un 0.3 = bērns )

6. 3. Nabadzības riska indekss (pēc sociālajiem transfertiem) pēc vecuma un dzimuma

7. 4. Nabadzības riska indekss pēc mājsaimniecības veida

8. 5. Nabadzības riska indekss pēc apdzīvotās platības īpašumtiesību statusa un dzimuma

9. 6. Nabadzības riska indekss pēc mājsaimniecības darba intensitātes WI = 0 Nabadzības riska indekss ģimenēm, kur ģimenes apgādnieks nestrādā 0 < WI < 1 Nabadzības riska indekss ģimenēm, kur ģimenes apgādnieks strādā nepilnu slodzi 0 < WI < 0.5 Nabadzības riska indekss ģimenēm, kur ģimenes apgādnieks strādā, bet mazāk par pusslodzi 0.5 <= WI < 1 Nabadzības riska indekss ģimenēm, kur ģimenes apgādnieks strādā pusslodzi vai vairāk, bet mazāk par pilnu slodzi WI = 1 Nabadzības riska indekss ģimenēm, kur ģimenes apgādnieks strādā pilnu slodzi

10. 7. Nabadzības riska indekss pirms sociālo transfertu saņemšanas pēc vecuma un dzimuma Sociālie transferti ir pensijas, sociālās apdrošināšanas pabalsti, valsts sociālie pabalsti, pašvaldību sociālās palīdzības pabalsti, stipendijas, saņemtie alimenti, saņemtā nauda un materiālā palīdzība no citām mājsaimniecībām

11. 8. S80/S20 ienākumu kvintiļu attiecībasindekss pēc vecuma S80/S20 ienākumu kvintiļu attiecību indekss: attiecība starp kopējo ienākumu, ko saņēmuši 20 % valsts iedzīvotāju ar visaugstāko ienākumu (augstākā kvintile), un kopējo ienākumu, ko saņēmuši 20 % valsts iedzīvotāju ar viszemāko ienākumu (zemākā kvintile).

12. 9. Džini koeficients (%) • Džini koeficients ir statistiskās dispersijas mērīšanas veids, ko visbiežāk izmanto, lai mērītu ienākumu nevienādo sadalījumu, proti, tas raksturo pastāvošo vienlīdzību vai nevienlīdzību ienākumu sadalē un tas tiek definēts kā attiecība ar vērtībām starp 0 un 1[1] : zems Džini koeficients norāda līdzvērtīgāku ienākumu vai īpašumu sadalījumu, kamēr augsts Džini koeficients norāda uz nevienādu sadalījumu. 0 atbilst perfektam sadalījumam (visiem ir vienādi ienākumi) un 1 atbilst perfektai nevienlīdzībai (kur vienai personai ir visi ienākumi, bet citiem ienākumu nav). [1] Tiek izmantots arī Džini indekss, kas ir Džini koeficients izteikts procentos, t.i., 2007.gadā Džini koeficients bija 35%, savukārt Džini indekss – 0.35.

13. 10. Strādājošo nabadzības riska indekss pēc dzimuma un vecuma

14. 11. Strādājošo nabadzības riska indekss pēc darba laika

15. Kur meklēt šos rādītājus? • LR Centrālās statistikas pārvaldes mājas lapā, sadaļā “Datu bāzes”  “Iedzīvotāji un sociālie procesi”  “Monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzības indikatori” http://www.csb.gov.lv/csp/content/?cat=355 • Papildus informāciju var jautāt arī Evijai Meierei, LM Vienlīdzīgu iespēju politikas nodaļā, e-pasts: Evija.Meiere@lm.gov.lv, tālr. 67021684 PALDIES PAR UZMANĪBU!