1 / 19

Kultūra 20.gs. 1.puse II

Kultūra 20.gs. 1.puse II. Kulturoloģija 12.klasei. Totalitārisms un kultūra, Otrais pasaules karš. 1917. – 1919.gads, sabrūk monarhijas režīms Krievijā, Austrijā, Vācijā un Ungārijā;. Pieaug sociāldemokrātisko partiju spēks un ietekme;.

bunme
Télécharger la présentation

Kultūra 20.gs. 1.puse II

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Kultūra 20.gs. 1.puse II Kulturoloģija 12.klasei

  2. Totalitārisms un kultūra, Otrais pasaules karš • 1917. – 1919.gads, sabrūk monarhijas režīms Krievijā, Austrijā, Vācijā un Ungārijā; • Pieaug sociāldemokrātisko partiju spēks un ietekme; • Demokratizējas arī Centrālamerika, Latīņamerika un Āzijas valstis; Tomēr “Lielās depresijas” laikā demokrātija atkāpjas un norisinās pāreja uz autoritāru ideju ieviešanu. Sekošanu līderim, jo daudzās valstīs valdība nebija spējīga pārvarēt kara sekas. Pēc kara zaudējušās valstis izjuta pazemojumu un iedzīvotāji nespēja samierināties ar Versaļas līguma noteikumiem un visā vainoja valdību.

  3. Totalitārisms un kultūra, Otrais pasaules karš Kad revolūcija Krievijā bija vainagojusies ar panākumiem, sociālisma un komunisma piekritēju skaits sāka strauji vairoties visā pasaulē. Dažās valstīs nodibinās autoritāra režīma galējā forma - totalitārisms Benito Musolīni - Itālija Josifs Staļins - Krievija Ādolfs Hitlers - Vācija

  4. Totalitārisms un kultūra, Otrais pasaules karš Totalitārisms ir neiecietīgs par idejām, kas tajā nav iekļaujamas. Tas pasludina idejas, kuras tiek uzskatītas par vienīgajām pareizajām. Ideoloģija apgalvo, ka konkrētā valsts, tās sabiedrība, kultūra, sasniegumi zinātnē, sportā utt. ir labākie un spožākie pasaulē. • Totalitārismam raksturīgi: • pravieša – vadoņa kults; • (vadoni slavina gleznotāji, komponisti, dzejnieki, viņš iespaido cilvēku domas un jūtas. Vadonis liek manīt, kā viņš rūpējas par tautu) • ideoloģijas 1) Komunisma 2) Fašisma, nacisma Ļeņins tautas talkā

  5. Totalitārisms un kultūra, Otrais pasaules karš Komunisma ideoloģija: Turpina apgaismības laiku idejas, kolektīvisms un internacionālisms. Vienkāršots priekšstats par cilvēku, tā attīstību, sabiedrību. Fašisma, nacisma ideoloģija: Akcentē bioloģisko principu, uzsver gribas, spēka un varas ideju. Pamatā ir nacionālais pašlepnums, tīrās rases jēdziens. Pievēršas idejai par pārcilvēku un augstāko nāciju, kam dotas tiesības īstenot savas ieceres iznīcinot zemākās tautas.

  6. Totalitārisms un kultūra, Otrais pasaules karš Valsts Terors Sabiedrības saliedētību nodrošina propoganda, kontrole un valsts terors. Valsts centās noteikt kā jāizskatās cilvēkam, kā jāģērbjas, kādam jābūt matu griezumam un krāsai, ar ko jānodarbojas brīvajā laikā (personiskās intereses jāpakļauj sabiedrības interesēm) Speciālas organizācijas spiegoja un izsekoja iedzīvotājus un tvarstīja citādi domājošos, kurus gaidīja vai ieslodzījums koncentrācijas nometnē vai nošaušana. Buhenvalda, Nacistu koncentrācijas nometne (no 1937. līdz 1945. gadam)

  7. Totalitārisms un kultūra, Otrais pasaules karš Nometnēs cilvēki kā vergi strādāja valsts smagākajās saimniecības un veselībai kaitīgās nozarēs. Daudzi neizturēja un bojā gāja miljoniem cilvēku. Visnecilvēciskākās bija “Nāves nometnes” kas otrā pasaules kara gados tika izveidotas nacistiskajā Vācijā. Ieslodzītie līdzinājās pusdzīviem ģindeņiem, tika izmantotas gāzes kameras, ar ieslodzītajiem veikti eksperimenti, līķu pārstrādes cehi.

  8. Totalitārisms un kultūra, Otrais pasaules karš Sabiedrības apziņā tika radīts ienaidnieka tēls, kas vainojams visās problēmās. Vācijā tie bija komunisti un ebreji, Padomju Savienībā – aristokrāti, buržuā, nacionālisti, sociāldemokrāti. Vācu nacisti 30.gadu beigās sāka masveidā iznīcināt viņuprāt, nepilnvērtīgos – ebrejus, garīgi atpalikušos, homoseksuālistus un “zemāko rasu” pārstāvjus. Viena no vērienīgākajām represijām bija Hitlera holokausts pret ebrejiem (pilnīga iznīcināšana) – nogalināja ap 6 000 000 ebreju.

  9. Totalitārisms un kultūra, Otrais pasaules karš • 1933. gadā pēc Hitlera nākšanas pie varas pēc nacistu pamudinājuma sākās visu ebrejiem piederošo iestāžu boikots; • 1935. gadā ebrejiem atņēma pavalstniecību, viņi drīkstēja atrasties Vācijā tikai kā viesi, nedrīkstēja strādāt, laulāties; • 1938. gada naktī no 9.uz 10.novembri notika ebreju grautiņi, dedzināja viņu mājas, sinagogas, skolas, demolēja veikalus un daudzus nogalināja. Šo nakti nosauca par “Kristāla nakti” jo no rīta ielas bija pilnas sasistu stiklu lauskām; • 1939.gadā ebreji nedrīkstēja uzturēties • sabiedriskās vietās, tos izsūtīja uz geto • Viņiem uz apģērba uzšuva dzeltenu • (Dāvida) zvaigzni, pēcāk viņus iznīcināja fiziski koncentrācijas nometnēs. Kristāla nakts

  10. Totalitārisms un kultūra, Otrais pasaules karš Politiskās iekārtas dēļ valstis zaudēja talantīgus zinātniekus un māksliniekus, kuri emigrēja uz citām valstīm. Propaganda Uz terora balstīta sabiedrība nav stabila, tādēļ totalitārismam raksturīga arī propaganda – radio, kino un masu saziņas līdzekļi, kuri atskaņo tikai oficiālu, pārbaudītu programmu, kurā bloķē informāciju no citām valstīm. Arī brīvi izbraukt un iebraukt valstī nebija iespējams, visu bagāžu rūpīgi kontrolēja uz robežas. To sauca par “dzelzs priekškaru”. Īpaši propagandas veidi bija svētku mītiņi, demonstrācijas un parādes. Iedzīvotājiem obligāti bija jāapmeklē aģitācijas un izglītojošie pasākumi valstī, kuri tika interpretēti atbilstoši ideoloģijai. Vācijā – “Mein kampf” Krievijā – Staļina raksti

  11. Totalitārisms un kultūra, Otrais pasaules karš Propaganda Arī zinātne tika kontrolēta un dažas nozares aizliegtas, pasludinot par viltus (Padomju Savienībā - kibernētika un ģenētika) Maija parāde PSRS 1941.gads Nirnbergas parāde 1933.gads

  12. Totalitārisms un kultūra, Otrais pasaules karš Propaganda Māksla tika kontrolēta. Ideoloģijai neatbilstoši darbi tika nozākāti un aizliegti. Pasaule bija jāattēlo tāda, kādai tai jābūt, mākslas darbam jāatbilst normām un likumībām, kas nosaka tā saturu. PSRS māksla

  13. Totalitārisms un kultūra, Otrais pasaules karš Vācijā dominēja – heroiskais reālisms, Padomju savienībā – sociālistiskais reālisms. Abi stili līdzīgi. Mākslai raksturīga iezīme uz monumentalitāti, rada darbus kā paraugu nākamajām paaudzēm Hitlers (Vācija) un Staļins (Padomju Savienība)

  14. Totalitārisms un kultūra, Otrais pasaules karš Svarīga loma arhitektūrai. Neoklasicisma stilā celtās ēkas iemiesoja valsts diženību Arhitektūra Padomju savienībā

  15. Totalitārisms un kultūra, Otrais pasaules karš Svarīga nozīme Hitleriskās Vācijas arhitektūrā bija svastikai Arhitektūra Hitleriskajā Vācijā

  16. Totalitārisms un kultūra, Otrais pasaules karš 1939.gada 1.septembrī britu televīzijas kompānija BBC pārtrauc pārraidi, lai paziņotu, ka vācu karaspēks iebrucis Polijā. Sācies otrais, postošākais karš cilvēces vēsturē. Kā iemesls – totalitārisms, kas tiecas varmācīgi izplatīt savas idejas visā pasaulē. Armijas varenība ir viens no totalitārisma pamatelementiem. Karu sāk Vācija ar mērķi nodibināt kundzību pār pasauli. Vācija cenšas revanšēties par pirmo pasaules karu. Tai pretī nostājas PSRS. Attīstās militāristika, ieroči. Kara beigās 1945. gada 6. un 9.augustā ASV pret Japānu pielieto kodolieročus, sekas ir graujošas. Hirosima pēc kodolsprādziena

  17. Totalitārisms un kultūra, Otrais pasaules karš Pēc Vācijas kapitulācijas Berlīni sadala četrās okupācijas zonās - ASV, Lielbritānijas, Francijas un PSRS. Pilsēta kļuva par Aukstā kara krustpunktu. Berlīne (faktiski Austrumberlīne) kļuva par VDR galvaspilsētu, bet Rietumberlīne saglabāja okupētas teritorijas statusu. 1948.gada 26.jūnijā PSRS varas iestādes sāka Berlīnes blokādi, pārtraucot Rietumberlīnes apgādi ar produktiem un citām precēm. Rietumu sabiedrotie noorganizēja "gaisa tiltu" Berlīnes apgādei. Lai neļautu Austrumberlīnes iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumiem, 1961.gada 13.augustā tika uzcelts Berlīnes mūris, kas kopā ar sadalīto pilsētu ir kļuvis par Aukstā kara simboliem. Berlīnes mūris krita 1989.gada 9.novembrī un šo datumu pieņem par Aukstā kara beigām. 1991.gada jūnijā Bundestāgs nolemj pārcelt apvienotās Vācijas galvaspilsētu no Bonnas uz Berlīni.

  18. Paul van Dyk & Peter Heppner - Wir Sind Wir

  19. Literatūras avoti • Kultūras vēsture XX gadsimts, “Raka” 2002. • http://lv.wikipedia.org/wiki/Berl%C4%ABne

More Related