1 / 84

VISPĀRĪGĀ BIOLOĢIJA

Indriķis Muižnieks. VISPĀRĪGĀ BIOLOĢIJA. ORGANISMU DAUDZVEIDĪBA. MONERA PROKARIOTU VALSTS. MONERA PROKARIOTU VALSTS. IEVADS MIKROBIOLOĢIJĀ. Prokarioti un mikroorganismi. Mikrobioloģijas pētījumu objekti, metodes, vēsture.

claire-crawford
Télécharger la présentation

VISPĀRĪGĀ BIOLOĢIJA

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. Indriķis Muižnieks VISPĀRĪGĀ BIOLOĢIJA ORGANISMU DAUDZVEIDĪBA MONERA PROKARIOTU VALSTS

  2. MONERA PROKARIOTU VALSTS IEVADS MIKROBIOLOĢIJĀ Prokarioti un mikroorganismi. Mikrobioloģijas pētījumu objekti, metodes, vēsture

  3. MIKROORGANISMI – MIKROBIOLOĢIJAS PĒTĪJUMU OBJEKTI; TO ATRAŠANĀS PIECĀS DABAS VALSTĪS

  4. Prioni V I R U S I Viroīdi

  5. “MIKROBIOLOĢIJA” - Pastērs, 1882. g Eksperiments

  6. MIKROBIOLOĢIJA IR EKSPERIMENTĀLA ZINĀTNE EKSPERIMENTS: kontrolējamos apstākļos veikta darbība, lai pierādītu objektīvi eksistējošu likumību, pārbaudītu hipotēzi vai noskaidrotu ietekmi. • Kontrolējamo faktoru daudzums • Kontroles metodes, rezultātu apstrāde • Atkārtojamība • Precizitāte • Universālums

  7. Sterilitāte Eksperiments

  8. Telpai jābūt sterilai http://en.wikipedia.org/wiki/HEPA HEPA (high efficiency particulate air) filtrs Laminārās gaisa plūsmas bokss

  9. Telpai jābūt sterilai http://www.labsource.com/ProdImg/51/51821.jpg http://fragoimpex.com/equipments/uv_sterilizer.jpg Ultravioletā (l=220-300 nm) gaisma nogalina mikroorganismus, sabojājot DNS

  10. Instrumentiem jābūt steriliem Apdedzināšana (flambēšana) Kultūras parauga paņemšana no šķidrās barotnes ar bakterioloģiskās cilpas palībzību

  11. Traukiem, instrumentiem, barotnēm jābūt steriliem Autoklāvs - sterilizēšana tvaikā, pie 0.5 - 1.5 atm. virsspiediena,112– 131 oC temperatūrā, 15 – 30 min.

  12. Traukiem un instrumentiem jābūt steriliem Sausā sterilizācija 160 - 180 oC temperatūrā, vismaz 2-3 h

  13. Termiski nestabilus savienojumus saturošām barotnēm jābūt sterilām Aukstā sterilizācija ar filtrēšanas palīdzību Biežāk lietoto filtru poru diametrs - 0.45 vai 0.22 mikrometri

  14. Laboratorijas plastmasai jābūt sterilai Aukstā sterilizācija ar radiācijas palīdzību: elektronu vai gamma starojums http://rad07.com/index_e.php?page=oborud_e&q=1

  15. Sterilitāte Tīrkultūra Eksperiments

  16. GAISA MIKROFLORĀ SASTOPAMI DAUDZVEIDĪGI ORGANISMI

  17. BAKTĒRIJU TĪRKULTRAS IEGŪŠANA

  18. BAROTNES • ŠĶIDRAS • CIETAS (AGARIZĒTAS) • SELEKTĪVAS (viens) • ELEKTĪVAS (vairāki) • DIAGNOSTISKAS • SINTĒTISKAS • PUSSINTĒTISKAS • KOMPLEKSAS

  19. Bakterijas Sterilitāte Tīrkultūra Eksperiments

  20. R.Y. STANIER and C.B. VAN NIEL The Concept of a Bacterium Archiv fuer Mikrobiologie 42, 17--35 (1962) The Department of Bacteriology, University of California, Berkeleyand the Hopkins Marine Station of Stanford University, Pacific Grove, California

  21. DABAS VALSTIS MONĒRAS Baktērijas:pārsvarā absorbējoši heterotrofi, daži arī hemoautotrofi vai fotoautotrofi vienšūnas organismi ar gredzenveida, pie šūnas membrānas piestiprinātu DNS molekulu, ar ribosomām, peptidoglikānu šūnas sienā, bieži ar rotējošu flagellu. Prokarioti: P. Chatton, ~1930

  22. Bakterijas un arheji Proc Natl Acad Sci U S A 1998 Jun 9;95(12):6578-83 Prokaryotes: the unseen majority. Whitman WB, Coleman DC, Wiebe WJ Department of Microbiology, University of Georgia, Athens GA 30602, USA ZEMI APDZĪVO APMĒRAM 4-6 x1030baktērijušūnu, tās satur ap 350 - 550 x 1012 kg organiskā oglekļa 85 -130 x 1012 kg organiskā slāpekļa 9 - 14 x 1012 kg organiskā fosfora. Baktērijas ir lielākais organisko savienojumu avots dabā. Identificēto sugu skaits 2001. g. – 5 163 (Garrity, G.M. and J.G. Holt. 2001. The road map to the Manualin D.R. Boone and R.W. Castenholz (eds), Bergey’s manual ofsystematic bacteriology, Volume I, 2nd Edition, Springer-Verlag, New York, U.S.A., pp. 119-155.), 2007. gadā~5 500, dažādu 16S RNS secību ~ 40 000, domājams, ka eksistē ap desmit miljonu dažādu baktēriju sugu

  23. Virusi Bakterijas Sterilitāte Tīrkultūra Eksperiments

  24. Virusi Nature 1989 Aug 10;340(6233):467-8 High abundance of viruses found in aquatic environments. Bergh O, Borsheim KY, Bratbak G, Heldal M Department of Microbiology and Plant Physiology, University of Bergen, Norway Upju un ezeru ūdens mililitrā atrodams līdz 2.5 x 108 vīrusveidīgu daļiņu

  25. Senes Virusi Bakterijas Tīrkultūra Sterilitāte Eksperiments

  26. Raugi Senes Virusi Bakterijas Sterilitāte Tīrkultūra Eksperiments

  27. http://mycor.nancy.inra.fr/blogGenomes/wp-content/uploads/2010/05/wheals21.gifhttp://mycor.nancy.inra.fr/blogGenomes/wp-content/uploads/2010/05/wheals21.gif http://medicine.emory.edu/id/labs/lyon/yeast.bmp

  28. Raugi Senes Protisti Virusi Bakterijas Tīrkultūra Sterilitāte Eksperiments

  29. Ekoloģija Fizioloģija Ģenētika Biotehnologija Bioķīmija Raugi Senes Protisti Virusi Bakterijas Sterilitāte Tīrkultūra Eksperiments

  30. Biotehnoloģija - kontrolēta un uz zinātnes atziņām balstīta dzīvu organismu izmantošana cilvēkam vajadzīgu produktu iegūšanai. Jaunā (modernā) biotehnoloģija - ar gēnu inženierijas metodēm modificētu organismu izmantošana šiem pašiem mērķiem Antibiotikas - mikromicētes, aktinomicētes, baktērijas Aminoskābes - baktērijas Fermenti - baktērijas, mikromicētes Vitamīni - baktērijas, raugi Spirti un organiskās skābes - baktērijas, raugi, mikromicētes

  31. BIOINŽENIERIJA Fermentatori (bioreaktori) medicīnisko preparātu un lopbarības piedevu ražošanai

  32. Medicina Raugi Senes Protisti Virusi Bakterijas Sterilitāte Tīrkultūra Eksperiments

  33. MIKROBIOLOĢIJA UN MEDICĪNA Melnā nāve: viduslaiku mēra epidēmijas attēlojums

  34. MIKROBIOLOĢIJA UN MEDICĪNA No 1917. līdz 1919. gadam “spāņu” gipas pandēmijā Eiropā un ASV mira apmēram 20 miljoni cilvēku. Pirmajā pasaules karā, no 1914. līdz 1918. gadam gāja bojā ap 10 miljoniem cilvēku.

  35. MIKROBIOLOĢIJA UN MEDICĪNA Ebolas vīrusa infekcijas uzliesmojums 1996. gadā Kikvitā, Zairā. Jaunas (piem., SARS, “putnu gripa”) un atkal parādījušās infekcijas (piem., “cūku gripa”) apdraud cilvēku veselību.

  36. Uz Zemes dzīvo ap 6,5 miljardi cilvēku.Ik gadus nomirstap 60 miljoni cilvēku. C.D. Mathers, T. Boerma, D. Ma Fat Global and regional causes of death British Medical BulletinAdvance Access published online on September 22, 2009 Sirds išēmiskās un un smadzeņu asinsvadu slimības ir nozīmīgākie nāves cēloņi, tiem seko apakšējo elpceļu infekcijas (plaušu karsoņi), hroniskās obstruktīvās plaušu slimības (bronhīti) un diarejas (caurejas). AIDS un tuberkuloze ir sestais un septītais biežāk sastopamais nāves cēlonis, zemākās vietās nekā bija vērtēts agrāk. Pusi no bērnu mirstības veido četras novēršamas un ārstējamas infekcijas slimības (plaušu karsoņi, caurejas, jaundzimušo infekcijas vai masalas, malārija). Pasaulē kopumā no 10 nāves gadījumiem apmēram sešus izraisa neinfekciozas slimības, trīs – infekcijas un vienu – ievainojumi.

  37. MIKROBIOLOĢIJA UN MEDICĪNA MIKROORGANISMI PALĪDZ SLIMĪBU APKAROŠANĀ • ANTIBIOTIKAS • VITAMĪNI (pantotēnskābe, karotīns) • PROBIOTIĶI (mikroorganismi) • PREBIOTIĶI (polisaharīdi) • FERMENTI (aspargināze, nukleāzes, proteāzes, streptolizīns) • IMUNSTIMULATORI, INTERFERONA INDUKTORI • NO REKOMBINANTIEM MIKROORGANISMIEM IEGŪSTAMI MEDICĪNISKIE PREPARĀTI • (vakcīnas, diagnostikumi, fizioloģiski aktīvi proteīni)

  38. Lauksaimnieciba Raugi Senes Protisti Virusi Bakterijas Sterilitāte Tīrkultūra Eksperiments

  39. AUGSNES RAŽĪBAS PALIELINĀŠANA Slāpekļa fiksēšana Gumiņi uz tauriņziežu saknēm

  40. AUGU KAITĒKĻU UN SLIMĪBU APKAROŠANA • BAKTĒRIJAS Bacillus thuringiensis toksīns - pret vabolēm un plēvjspārņiem. • VĪRUSI Kodolu un citoplazmatiskās poliedrozes un granulozes vīrusi (Baculoviridae) - pret zvīņspārņiem. • SĒNES - Trichoderma - pret sēņu infekcijām, Beauveria - pret Koloraado vaboli, Verticilliumun Entomophtora - pret plēvjspārņiem Bakulovīruss elektronu mikroskopā Bacillus thuringiensis toksīna kristāls

  41. MIKROORGANISMI - AUGU SLIMĪBU IZRAISĪTĀJI Slimību dēļ ik gadus tiek zaudēti 20 - 30 % no iespējamās ražas Agrobacterium izraisīts audzējs Pseudomonas izraisīta kāpostu puve Phytophtora izraisīta kartupeļu puve

  42. Vides aizsardziba Raugi Senes Protisti Virusi Bakterijas Sterilitāte Tīrkultūra Eksperiments

  43. MIKROORGANISMI IZVEIDOJA VIDI PĀREJĀS DZĪVĪBAS ATTĪSTĪBAI

  44. MIKROORGANISMI IZVEIDOJA VIDI PĀREJO DZĪVĪBAS FORMU ATTĪSTĪBAI B A C Stromatolīti - cianobaktēriju masu pārakmeņojumi. A - vecākie pārakmeņojumi atrasti 3.5 miljardus vecās klintīs Rietumaustrālijā. B - Koniskas formas stromatolīti 1.6 miljardus gadu vecās dolomīta klintīs. C - Stromatolīti mūsu dienās, Rietumaustrālija Brock’s “Biology of Microorganisma”

  45. MIKROORGANISMI IZVEIDOJA VIDI PĀREJO DZĪVĪBAS FORMU ATTĪSTĪBAI Ap miljardu gadu vecu prokariotisku, mūsdienu cianobaktērijām līdzīgu, šūnu pārakmeņojumi no Centrālās Austrālijas klintīm. Palielinājums: 2000 x Brock’s “Biology of Microorganisms”

  46. MIKROORGANISMI IZVEIDOJA VIDI PĀREJO DZĪVĪBAS FORMU ATTĪSTĪBAI Mikroorganismi atrodami pat tādos ekstremālos apstākļos kā sulfurolās, vulkāniskajos, karstajos sēravotos; “melnajos skursteņos”, dziļūdens geizeros. http://www.amnhonline.org/expeditions/blacksmokers/black_smokers.html

  47. Vides aizsardziba ilgstpejigai attistibai NOTEKŪDEŅU ATTĪRĪŠANA

More Related