Finanšu menedžmenta ekonomiskie aspekti

1. Finanšu menedžmenta ekonomiskie aspekti 1.Finanšu pārvaldības jēdziens un būtība 2.Uzņēmuma finanšu mehānisms 3.Finanšu resursu avotu struktūra un to izmantošanas virzieni 4.Avansētais kapitāls un tā aprites process 5.Pamatlīdzekļu pārvaldība 6.Apgrozāmo līdzekļu pārvaldība 7.Finansēšana un investēšana 8.Investīciju projektu novērtēšanas metodes

2. Finanšu pārvaldības jēdziens Jebkura uzņēmuma darbībai ir raksturīga kapitāla ieguldīšana. Lai racionāli pārvaldītu ieguldīto kapitālu, finanšu resursu apriti, ir jāpārzina un jāprot lietot tās atziņas, metodes un paņēmienus ko dod finansu pārvaldības teorija. Finanšu pārvaldība visos savos lēmumos vadās pēc viedokļu ekonomiskuma, jo jebkurai finansiālai darbībai ir ekonomisks raksturs. Finanšu pārvaldība ir sistēma, darbību kopums, kā racionālāk un efektīvāk izmantot kapitālu. Finanšu pārvaldības darbība ir vērsta uz finanšu resursu, kapitāla un investīciju apjoma palielināšanu. Finanšu pārvaldības vispārējo shēmu var attēlot šādi:

3. Finanšu pārvaldības shēma

4. Uzņēmuma finanšu pārvaldības būtība Uzņēmuma finanšu pārvaldības būtību un saturu veido šādi galvenie jautājumi: - saimnieciskā subjekta finanses un to funkcijas; - finanšu loma uzņēmuma funkcionēšanas procesā; - finanšu resursu avoti; - finanšu pārvaldības mehānisms.

5. Saimnieciskā subjekta – uzņēmuma -ekonomikas pamats Saimnieciskā subjekta – uzņēmuma – ekonomikas pamatu veido un nosaka ražošanas attiecības, kas izpaužas naudas līdzekļu aprites veidā: - kārtojot saimnieciskos darījumus ar partneriem, iepērkot izejvielas un materiālus, pārdodot gatavo produkciju utt.; - iepērkot vai pārdodot vērtspapīrus, ieguldot brīvos naudas līdzekļus bankas depozītos vai citu uzņēmuma kapitālā; - saņemot vai izsniedzot kredītus; - veicot dažāda veida apdrošināšanu; - veidojot naudas attiecības ar valsti un veicot maksājumus valsts budžetā; - veidojot naudas attiecības ar uzņēmumā strādājošiem un maksājot darba algas.

6. Uzņēmuma finansu pārvaldības funkcijas - finansu resursu nodrošināšana; - efektīva finansu resursu izmantošana; - likviditātes vadīšana; - kapitāla un ražošanas strukturizēšana; - maksājumu līdzekļu plūsmas vadīšana un maksājumu apgrozījuma īstenošana.

7. Finansu pārvaldības struktūra

8. Aktīvu pārvaldība Izdalītie darbības virzieni vienlaikus nosaka arī galvenos finansiālos uzdevumus. Šo uzdevumu sastāvs var būt detalizēts šādā veidā: - aktīvu pārvaldība; - kapitāla pārvaldība; - ilgtermiņa investīciju analīze un novērtējums. Aktīvu pārvaldības ietvaros tik dots kopējais novērtējums: - uzņēmuma aktīviem un to finansēšanas avotiem; - uzņēmumam nepieciešamo materiālo resursu un finanšu lielumam un sastāvam; - izmantošanas efektivitātei.

9. Kapitāla pārvaldība Šīs virziens paredz detalizētu novērtējumu: - vajadzīgo finansu resursu apjomam; - to piešķiršanas formai (ilgtermiņa vai īstermiņa kredīts, skaidra nauda); - dotā resursu veida izmaksām (procentu likmes un citi noteikumi); - riskam, kas asociējas ar doto līdzekļu avotu (pašu kapitāls ir mazāk riskants nekā bankas aizdevums).

10. Ilgtermiņa investīciju analīze un novērtējums Šīs virziens paredz: - finanšu resursu optimālums; - ilgtermiņa ieguldījumu efektivitāte, sastāvs un struktūra; - apgrozības līdzekļu optimālums; - finanšu resursu efektivitāte.

11. Finanšu mehānisms Finanšu mehānisms ir finanšu sviru darbības sistēma, kas izpaužas kā finanšu resursu plānošana, organizēšana un kontrole. Uzņēmuma finanšu mehānismu veido šādi elementi: - finanšu metodes – tie ir finanšu iedarbības paņēmieni uz saimniecisko procesu; - finanšu sviras – finansu metodes darbības paņēmiens (peļņa, ienākumi, procentu likmes u.c.) - tiesiskais un normatīvais nodrošinājums – ietver likumdošanas un normatīvos aktus; - informatīvais nodrošinājums – veidojas no dažāda veida ekonomiskās, komerciālās, finansiālās u.c. informācijas.

12. Finansu resursu avotu struktūra un to izmantošanas virzieni Finanšu resursu Finanšu resursu izmantošana avoti Kapitāls Investīcijas Finansu Tiešās Portfeļ- neražojošā rezerves investīcijas investīcijas sfērā Peļņa + + + Amortizācijas atskaitījumi + + + Piegādātāja kredīts + Līdzekļi no vērtspapīru pārdošanas + + Dalībnieka ieguldījumi + + + Aizņēmumi, kredīts + + + Citi naudas ieņēmumi + + +

13. Avansētais kapitāls Naudas līdzekļi, kuri ir ieguldīti uzņēmējdarbībā nepieciešamo resursu iegādei un produkcijas ražošanai, tiek saukti par avansēto kapitālu, kura mērķis ir uzņēmējdarbības procesā gūt peļņu. Kapitāla aprites process: 1.Stadija Kapitāla piesaistīšana (finansēšana) = ieņēmumi 2.Stadija Kapitāla ieguldīšana (investēšana) = izdevumi 3.Stadija Kapitāla atgriešanās (deinvestēšana) = ieņēmumi 4.Stadija Kapitāla atgriešanas (definansēšana) = izdevumi

14. Kapitāla aprites procesa stadijas 1.stadija. Lai uzsāktu uzņēmējdarbību, ir jāveic tās iepriekšēja finansēšana. Kapitāls uzņēmuma ienāk kā pašu kapitāla formā, tā arī aizņemta kapitāla formā. Šajā stadijā notiek naudas līdzekļu ienākšana uzņēmumā (finansēšana). 2.stadija. Šis kapitāls tiek izlietots ražošanas faktoru iegādei. Notiek kapitāla investēšana. 3.stadija. Ar gatavas produkcijas pārdošanu kapitāls atgriežas atpakaļ. Naudas ieņēmumi atkal atbrīvojas likvīdā formā. Notiek kapitāla deinvestēšana). 4. stadija. Vienlaikus notiek kapitāla definansēšanas process dažādu izdevumu formā: - kredītu dzēšana; - dividenžu izmaksa dibinātājiem vai īpašniekiem; - peļņas sadalīšana.

15. Pamatkapitāla aprites īpatnības Pamatkapitāls ir tā uzņēmuma līdzekļu daļa, kas tiek izmantota ilgtermiņa ieguldījumu (investīciju) veidošanai: - pamatlīdzekļiem; - ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem; - nemateriāliem un intelektuālajiem ieguldījumiem. Pamatkapitālam ir šādas aprites īpatnības: - ilgstoši piedalās ražošanas procesā; - ekspluatācijas laikā pakāpeniski nolietojas un zaudē sākotnējo vērtību; - vērtības daļu atbilstoši nolietojumam pārnes uz ražošanas izmaksām; - pamatlīdzekļu vērtība tiek kompensēta pa daļām ar ieņēmumiem no produkcijas pārdošanas.

16. Pamatlīdzekļu vērtības aprite

17. Pamatlīdzekļu pārvaldības process

18. Pamatlīdzekļu struktūras dinamikas analīze Pamatlīdzekļu struktūras dinamikas analīze tiek veikta vairākos posmos: 1.analīzes posmā tiek izpētīta pamatlīdzekļu kopējas vērtības dinamika un tās izmaiņu tempi. 2.analīzes posmā tiek pētīts pamatlīdzekļu sastāvs un to atsevišķu elementu dinamika. Šīs analīzes procesā visi pamatlīdzekļi tiek iedalīti: - aktīvajos - pasīvajos. 3.analīzes posmā tiek noteikta pamatlīdzekļu nolietojuma pakāpe. Šim nolūkam aprēķina pamatlīdzekļu nolietojuma un lietderības koeficientus. Nolietojuma koeficients = Nolietojuma summa/ Sākotnējā pamatlīdzekļu vērtība; Lietderības koeficients = Pamatlīdzekļu atlikusī vērtība/ Sākotnējā pamatlīdzekļu vērtība. Pēc šo koeficientu lieluma var spriest par tehniskā nodrošinājuma līmeni uzņēmumā.

19. Pārējie analīzes posmi 4.analīzes posmā tiek pētīta pamatlīdzekļu atjaunošanas intensitāte, izmantojot šādus rādītājus: Pamatlīdzekļu atjaunošanas koeficients = Jauno pamatlīdzekļu vērtība pārskata periodā/Pamatlīdzekļu vērtība pārskata perioda beigās. Šī koeficienta augsts līmenis raksturo uzņēmuma attīstības intensitāti un ražošanas potenciālu. Pamatlīdzekļu likvidācijas koeficients = Likvidēto pamatlīdzekļu vērtība pārskata periodā/Pamatlīdzekļu vērtība pārskata perioda beigās. Šīs rādītājs raksturo likvidēto pamatlīdzekļu daļu kopējā pamatlīdzekļu summā. Pamatlīdzekļu atjaunošanas ātrums = 1/Atjaunoto pamatlīdzekļu koeficients. Šis rādītājs raksturo pamatlīdzekļu atjaunošanas ātrumu. 5. analīzes posmā tiek analizēta pamatlīdzekļu izmantošanas efektivitāte. Svarīgākie rādītāji: pamatlīdzekļu atdeves rādītājs, rentabilitāte, produkcijas kapitālietilpība, relatīvā pamatlīdzekļu ekonomija. Pamatlīdzekļu atdeves rādītājs = Gada neto apgrozījums/Vidējā pamatlīdzekļu vērtība gadā. Jo augstāks ir šis rādītājs, jo efektīvāka ir pamatlīdzekļu izmantošana.

20. Pamatlīdzekļu izmantošanas efektivitātes aprēķins

21. Pamatlīdzekļu rentabilitātes līmenis Pamatlīdzekļu rentabilitātes līmenis raksturo peļņas summu, kas pienākas uz pamatlīdzekļu vērtības latu: Pamatlīdzekļu rentabilitāte % = Peļņa pārskata perioda x 100/Pamatlīdzekļu vidēja gada vērtība. Pamatlīdzekļu pārvaldības efektivitātes rādītājs ir arī pamatlīdzekļu ietilpība: Pamatlīdzekļu ietilpība = 1 : Pamatlīdzekļu atdeve vai Pamatlīdzekļu ietilpība = Vidēja pamatlīdzekļu vērtība gadā/ Gada neto apgrozījums.

22. Piemērs Pamatlīdzekļu vērtība gada sākumā ir Ls 25000. 1.martā uzņēmums iegādājās jaunus pamatlīdzekļus par Ls5000 un 5.jūlijā iegādājās iekārtas par Ls 4000. 1.novembrī norakstīja nolietotus pamatlīdzekļus par Ls 3000. Gada apgrozījums bija Ls 76000, bet peļņa – Ls 1200. Aprēķināt pamatlīdzekļu izmantošanas efektivitātes rādītājus.

23. Risinājums 1.Pamatlīdzekļu vidējā vērtība gadā, Ls = 25000 + (5000 x 9)/12 + (4000 x 5)/12 – (3000 x 1)/12 = 30167 2.Pamatlīdzeklu atdeves rādītājs = 76000/30167 = 2,52 3.Pamatlīdzeklu ietilpības rādītājs = 30167/76000 = 0,39 4.Pamatlīdzekļu rentabilitātes rādītājs = 1200/30167 x 100% = 3,98% Aprēķins parāda, ka uz vienu pamatlīdzekļu vērtības latu ir sasniegts apgrozījums 2,52 Ls, bet pamatlīdzekļu rentabilitāte parāda, ka uz vienu pamatlīdzekļu vērtības latu pienākas ≈ 4 santīmi peļņas.

24. Ražošanas iekārtu izmantošanas efektivitātes rādītāji Pamatlīdzekļu izmantošanas efektivitātes rādītājus var apvienot divas grupās: - ekstensīvas izmantošanas rādītāji, kas atspoguļo pamatlīdzekļu izmantošanas līmeni laikā; - intensīvas izmantošanas rādītāji, kas atspoguļo pamatlīdzekļu izmantošanas intesitāti.

25. Ražošanas iekārtu izmantošanas efektivitātes rādītāji 1.Iekārtu ekstensīvās izmantošanas koeficients (K ekst.): K ekst. = T fakt /T plān., kur T – stundu skaits. Piemērs: Maiņas laikā, kuras garums ir 8 stundas un plānotais laika patēriņš remontam ir 1 stunda, faktiskais iekārtas darbības laiks bija 5 stundas, tad tās ekstensīvās izmantošanas koeficients būs: K ekst. = 5 / (8 -1) = 0,71. Tas nozīmē, ka plānotais iekārtu darba laika fonds ir izmantots tikai par 71%. 2.Iekārtu intensīvās izmantošanas koeficients (K int.) : K int. = J fakt./ J norm. , kur J fakt.- faktiskā iekārtas ražotspēja laika vienībā; J norm. – normatīva iekārtas izstrādes norma. Piemērs: Pieņemsim, ka pēc tehniskās dokumentācijas iekārtas ražotspēja ir 100 produktu vienību stundā, bet faktiski tā bija 80 vienību stundā, tad iekārtas intensīvās izmantošanas koeficients būs: K int. = 80/100 = 0,8. Aprēķinātais rādītājs liecina, ka iekārta tika izmantota par 80%.

26. Apgrozāmie līdzekļi ir uzņēmējdarbībā izmantojamā kapitāla daļa, kas tiek investēta saimniecisko operāciju veikšanai katra ražošanas – komerciālā cikla laikā. Efektīva apgrozāmā kapitāla izmantošana tieši ietekmē uzņēmuma peļņu un naudas plūsmu. Pēc apgrozāmo līdzekļu kopsummas tiek vērtēts uzņēmuma potenciāls, maksātspēja, likviditāte.

27. Apgrozāmie līdzekļi pēc funkcionālās lomas Apgrozāmie līdzekļi Ražošanas Nepabeigtā Gatava Nosūtītā Naudas krājumi ražošana produkcija produkcija līdzekļi noliktavās noliktavā (debitoru pāradi) Apgrozāmie līdzekļi Apgrozāmie līdzekļi apgrozības stadijā ražošanas stadijā

28. Apgrozāmie līdzekļi pēc kapitāla ieguldīšanas riska pakāpes

29. Apgrozāmo līdzekļu pazīmes - tie uzņēmuma saimnieciskajā darbība ir iesaistīti īslaicīgi ( ne ilgāk par vienu gadu); - tiem ir augsts aprites ātrums; - tie pilnīgi zaudē savu sākotnējo formu; - to vērtību pilnībā iekļauj ražojamas produkcijas vērtībā.

30. Apgrozāmo līdzekļu aprites process Nauda – iepirkumi – prece (resursi) – ražošana – prece (gatavais produkts) – pārdošana – nauda. Pirmajā - iepirkšanas - stadijā apgrozāmie līdzekļi no naudas formas pāriet ražošanas priekšmetu formā ( par naudu tiek iepirktas izejvielas, materiāli, preču krājumi). Otrajā – ražošanas - stadijā resursi tiek kombinēti, un rezultātā rodas jauns produkts. Trešajā – realizācijas – stadijā notiek gatavās produkcijas realizācija un apgrozāmie līdzekļi no preču formas atkal pāriet naudas formā.

31. Ražošanas - komerciālā cikla garums. Laila periods, kurā notiek naudas līdzekļu aprite, raksturo uzņēmuma ražošanas – komerciālā – cikla garumu. Šis periods sākas kopš brīža, kad tiek iepirktas izejvielas, un beidzas brīdī, kad tiek saņemta nauda par pārdoto produkciju. Šā cikla garumu ietekmē vairāki faktori: - ražošanas perioda garums; - izejvielu un materiālu atrašanās periods uzņēmuma noliktavā; - gatavās produkcijas uzglabāšanas uzņēmuma noliktavā; - norēķināšanās termiņi par iepirktajām un pārdotajām precēm.

32. Ražošanas-komerciālā cikla garums

33. Ražošanas-komerciālā cikla periodi Kā redzams attēlā ražošanas-komerciālais cikls veidojas no četriem periodiem: - piegādātāju kreditēšanas periods – 15 dienas; - materiālu atrašanās krājumos perioda – 30 dienas; - gatavās produkcijas ražošanas un uzglabāšanas noliktavā perioda – 15 dienas; - pircēju kreditēšanas (debitoru) perioda – 15 dienas. Horizontālajās ailēs ir parādīts ražošanas-komerciālā cikla kalendārais grafiks, pēc kura var spriest, ka kopējais finanšu cikla garums ilgst no 15.septembra līdz 1.novembrim, tātad 1,5 mēnesi. Ražošanas ciklu var saīsināt uz tehnoloģiskā procesa un debitoru pāradu dzēšanas perioda saīsināšanas rēķina, bet finanšu cikla garumu var saīsināt gan uz iepriekšminēto faktoru rēķina, gan samazinot piegādātāju kredītu aprites ātrumu.

34. Finanšu cikls Naudas līdzekļu iesaldēšanas periodu sauc par finanšu ciklu. Finanšu ciklu dienās var aprēķināt ar šādas formulas palīdzību: Finanšu cikls = Ražošanas cikls – Piegādātāju kredītu aprites periods = Krājumu aprites periods + Debitoru parādu aprites periods – Piegādātāju kredītu aprites periods. Krājumu aprites periods = (Vidējā gada krājumu vērtība x 360 dienas) : Gada laikā iepirkto un pārdoto krājumu vērtība; Debitoru parādu aprites periods =( Vidēja debitoru parādu summa gadā x 360 dienas ) : Apgrozījums no preču pārdošanas uz kredīta; Piegādātāju (kreditoru) parādu aprites periods = (Vidējā piegādātāju kredīta summa gadā x 360 dienas) : Gada laikā iepirkto izejvielu vai materiālu (preču) vērtība. Finanšu cikla garums ir viens no apgrozāmo līdzekļu izmantošanas efektivitātes rādītājiem. Jo īsāks ir finanšu cikls, jo efektīvāka ir apgrozāmo līdzekļu pārvaldība.

35. Apgrozāmo līdzekļu iedalījums Visi apgrozāmie līdzekļi pēc to aprites ātruma iedalās šādas grupās: - ātri apritošie līdzekļi: nauda kasē un bankā, īstermiņa finansu ieguldījumi un debitori ar parāda dzēšanas termiņu līdz 3 mēnešiem; - normāli apritošie līdzekļi: debitori ar parāda dzēšanas termiņu no 3 līdz 6 mēnešiem, īstermiņa finansu ieguldījumi no 3 līdz 6 mēnešiem, kārtējie (rezerves) preču krājumi; - lēni apritošie līdzekļi: debitori un īstermiņa ieguldījumi, kuru dzēšanas periods pārsniedz 6 mēnešus, sezonas preču krājumu.

36. Piemērs

37. Aprēķini Ir sniegta šāda informācija (neto apgrozījums un vidējā apgrozāmo līdzekļu vērtība gadā). Aprēķināt: - viena aprites perioda garumu - aprites koeficientu - apgrozāmo līdzekļu noslogošanas rādītāju. • Apgrozāmo līdzekļu aprites ātrums = Neto apgrozījums : Vidējā apgrozāmo līdzekļu vērtība= 458000 : 35230 = 13; 564000 : 37600 = 15. 2.Apgrozāmo līdzekļu aprites periods = 360 : Apgrozāmo līdzekļu aprites ātrums = 360 : 13 = 27,7; 360 : 15 = 24. 3.Apgrozāmo līdzekļu ietilpības rādītājs = 1 : Apgrozāmo līdzekļu aprites ātrums = 1 : 13 = 0,08; 1: 15 = 0,07; Relatīvi izbrīvēto apgrozāmo līdzekļu vērtība = (27,7 – 24) x 564000 : 360 = Ls 5798. Tātad, palielinot apgrozījumu par 106000 latiem, bet saīsinot aprites perioda garumu par 3,7 dienām, ir panākta relatīva apgrozāmo līdzekļu vērtības ekonomija (izbrīvēšana).

38. Preču krājumos avansēto līdzekļu pārvaldība Nepieciešamo finansu līdzekļu apjoma noteikšanai, avansējot tos preču krājumos, izmanto šādu formulu: V avans. = Npr.k. x Q1d + Ipr.k. Kur V avans. – preču krājumos avansētā summa, Ls Npr.k. – preču krājumu normatīvi plānotā perioda beigās, dienās Q1 – 1 dienas pārdošanas apjoms iepirkšanas cenas Ipr.k. – plānotā perioda preču krājumu iegādes izmaksu summa, Ls. Preču krājumos tirdzniecības uzņēmumos ir ieguldīti ap 70-90% no kopējas aktīvu vērtības. Tāpēc finansu vadītāju uzdevumi ir šādi: - noteikt nepieciešamo līdzekļu apjomu, kas avansējami preču krājumu veidošanai; - nodrošināt savlaicīgu lieko preču krājumu iesaistīšanu apgrozībā; - reāli atspoguļot uzskaitē preču krājumu vērtību inflācijas apstākļos.

39. Debitoru paradu pārvaldīšana Debitoru parādi ir uzņēmuma līdzekļi, kas aizdoti citām juridiskām vai fiziskām personām. Debitoru parādu pārvaldības saturu veido: - debitoru analīze; - debitoru parādu reālās vērtības analīze; - debitoru un kreditoru parādu bilance; - avansa norēķinu vai priekšapmaksas politikas izstrādāšana. Debitoru parādu analīzē tiek noskaidrots parādu līmenis, kura novērtēšanai var izmantot šādus rādītājus: - debitoru īpatsvars apgrozāmajos līdzekļos; - maksājumu termiņus pārsniegušo parādu vidējais vecums. Termiņus pārsniegušo debitoru parādu vidējo vecumu var aprēķināt, izmantojot šādu formulu: Debitoru parādu vidējais atlikums : 1 dienas apgrozījums.

40. Reālās debitoru parādu summas aprēķins

41. Debitoru parādu prognoze Debitoru parādu vidējā summa = Vidējais debitoru norēķināšanās termiņš x Plānotais neto apgrozījums : Gada dienu skaits

42. Debitoru un kreditoru parādu bilance Debitoru un kreditoru parādu bilance raksturo uzņēmuma finansiālo stabilitāti un finansu pārvaldības efektivitāti. Bilance tiek uzskatīta par maksātspējīgu, ja (Pašu kapitāls – ilgtermiņa ieguldījumi) : Apgrozāmie līdzekļi < 0,1.

43. Naudas līdzekļu plūsma Naudas ieņēmumi: Naudas izdevumi: • Akciju daļu pārdošana - Finanšu ieguldījumi • Jauni kredīti - Darba alga • Ieņēmumi no debitoriem - Dividenžu izmaksas • Skaidras naudas ieņēmumi - Saistību dzēšana • Īpašuma pārdošana - Kredītu dzēšana • Ieņēmumi no pircējiem - Nodokļi - Pamatlīdzekļi

44. Naudas līdzekļu pārvaldība Naudas līdzekļu pārvaldība aptver šādas darbības: - minimāli nepieciešamā naudas līdzekļu daudzuma noteikšana; - naudas maksājumu plūsmas plānošana; - brīvo naudas līdzekļu izmantošanas rentabilitātes nodrošināšana. Minimāli nepieciešamo naudas līdzekļu summas noteikšanai izmanto šādu formulu: Nmin = M : Kan x Kn, kur Nmin – minimālais nepieciešamais naudas līdzekļu daudzums plānotajā periodā; M – maksājumu plānotais apjoms; Kan – naudas aktīvu aprites koeficients analogā pēc termiņa pirmsplāna periodā; Kn – naudas maksājumu nevienmērības koeficients.

45. Baumola modelis Sn – naudas summa, kas saņemta no vērtspapīru pārdošanas; b – vērtspapīru pārdošanas fiksētas izmaksas; M – kopējais nepieciešamais naudas līdzekļu daudzums gadā; r – vērtspapīru procentu likme pārskata periodā Sn opt .= Ѵ(2 x b x M)/r

46. Piemērs Naudas līdzekļu izdevumu kopējais apjoma mēnesī ir Ls 100 tūkst. Ir gaidāms, ka šie izdevumi būs stabili. Uzņēmuma naudas plūsmā ir iespējams iesaistīt īstermiņa vērtspapīrus, kuru vidējais ienesīgums ir 24% (gada efektīva procentu likme, mēnesī – 2%). Vērtspapīru pārdošanas izmaksas par vienu darījumu ir Ls 100. Aprēķināt optimālā naudas līdzekļu summu. Risinājums: Snopt. = Ѵ(2 x 100 x 100000) : 0,02 = 31,6tukst. Tātad uzņēmumam apmēram 3 reizes ( 100 tūkst. : 31,6) mēnesī ir jāpārdod vērtspapīri par Ls 31,6 tūkst. Vidējais naudas līdzekļu atlikums kasē un banka būs 15,8 tūkst. (31,6 :2 ).

47. Apgrozāmo līdzekļu likviditāte Apgrozāmo līdzekļu likviditāte ir to mobilitāte, spēja pārvērsties naudas līdzekļos. Apgrozāmo līdzekļu spēja pārvērsties naudas līdzekļos ietekmē uzņēmuma likviditātes pakāpi, pēc kuras var spriest par uzņēmuma spēju norēķināties par savām īstermiņa saistībām.

48. Likviditātes rādītāji 1.Likviditātes kopējais koeficients – L1: L1 = Apgrozāmie līdzekļi/Īstermiņa saistības ( L1 teorētiska pietiekamība = 1 – 2) 2.Likviditātes starpseguma koeficients – L2: L2 =(Naudas līdzekļi + īstermiņa vērtspapīri + debitori)/Īstermiņa saistības ( L2 teorētiskā pietiekamība = 0,7 – 0,8) 3.Absolūtas likviditātes koeficients – L3: L3 =(Naudas līdzekļi + īstermiņa vērtspapīri)/ Īstermiņa saistības ( L3 – teorētiska pietiekamība = 0,20 – 0,25).

49. Likviditātes riska novērtēšana Tiek izmantoti vairāki rādītāji: 1.Apgrozījuma pieauguma tempi = Apgrozījums pārskata periodā/Apgrozījums bāzes periodā. 2.Ražošanas krājumu pieauguma tempi = Vidējā krājumu vērtība pārskata periodā/Vidējā krājumu vērtība bāzes periodā. 3.Deditoru parādu aprite = Apgrozījums gadā/ Vidējā debitoru parādu summa gadā. 4.Debitoru parādu īpatsvars kopējā aktīvu vērtībā = Vidējā debitoru parādu vērtība gadā/Vidējā aktīvu vērtība gadā. 5.Debitoru parādu īpatsvars kopējā apgrozījumā = Vidējā debitoru parādu summa gadā/Apgrozījums gadā.

50. Likviditātes kontrole Ar augstāk minēto rādītāju palīdzību var kontrolēt likviditāti ievērojot šādus nosacījumus: - apgrozījuma pieauguma tempiem jāpārsniedz ražošanas krājumu pieauguma tempi; - jāpieaug debitoru parādu aprites ātrumam; - jāpazeminās debitoru parādu īpatsvaram kopējā aktīvu vērtībā un apgrozījumā.