Par Latvijas un Lietuvas forumu

1. Par Latvijas un Lietuvas forumu • Idejas un norises

2. Latvijas un Lietuvas forums ir abu baltu tautu kultūras, mākslas, plašsaziņas līdzekļu, akadēmisko, politisko un citu sabiedrības slāņu pārstāvju aicinājums apspriest izmainījušos 21. gs. divu baltu tautu situāciju.

3. Latvijas un Lietuvas foruma mērķis – konstatēt problēmas, meklēt to risinājuma veidus un plašāk atklāt baltisko identitāti, nostiprināt tās moderno izpratni. • Baltu valodas un kultūra ir unikāls pasaules mantojums, kuru glabāt un kopt varam tikai mēs paši – kļūdami stiprāki kā valstis, tautas un tuvākie partneri.

4. Latvijas un Lietuvas foruma kongresi • 1. – Kauņā, 2005. g. 21.-22. IX • 2. – Rīgā, 2006. g. 21.-22. IX • 3. – Aglonā un Rēzeknē, 2008. g. 20.-21. IX • 4. – pirmā diena Rīgā, 2010. g. 23. IX

5. Kongresa pirmās dienas centrālais notikums: ES mājā • apaļais galds „Latvija, Lietuva: nacionālas valsts sūtība, perspektīva un izaicinājumi“.

6. Apaļā galda iecere • zinātnes profesionāļu lokā izvērst diskusiju par nacionālas valsts problemātiku mainīgajā vēsturiskajā, ekonomiskajā un sociokulturālajā situācijā

7. Diskusijas dalībnieki

8. no Latvijas puses

9. Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta priekšsēdētājs akadēmiķis Jānis Stradiņš • Latvijas Universitātes profesore, akadēmiķe Janīna Kursīte • Latvijas Universitātes profesore, akadēmiķe Maija Kūle

10. no Lietuvas puses • Kultūras, filozofijas un mākslas institūta vecākā zinātniskā darbiniece, humanitāro zinātņu doktore Rita Repšiene

11. Viļņas universitātes Vēstures fakultātes dekāns, humanitāro zinātņu doktors, profesors Zenons Butkus

12. Lietuvas Pilsoniskās sabiedrības institūta direktors, Viļņas Universitātes docents, humanitāro zinātņu doktors Daŗus Kolis

13. Foruma kongresu ievadīja vairākas uzrunas un apsveikumi

14. Latvijas Republikas prezidents Valdis Zatlers

15. Lietuvas Republikas vēstnieks Antans Vaļonis nolasīja prezidentes Daļas Grībauskaites uzrunu forumam

16. Lietuvas Ārlietu ministrijas Eiropas valstu departamenta Īpašo uzdevumu vēstniece Daļa Kraulīte

17. Latvijas Ārlietu ministrijas Eiropas Savienības direkcijas vadītāja, vēstniece Ilze Juhansone

18. Apaļā galda diskusijas atziņas

19. Akadēmiķis Jānis Stradiņš • Līdz 2004. gadam uzstājāmies kopīgi, tikāmies konferencēs lielākās, piem. LZA sēdēs visās Baltijas galvaspilsētās, bet šodien tikai Briselē. It kā Brisele ir mūsu šodienas Maskava. Mēs veidojam horizontālas saites. Padomju laikos vairāk tikāmies un strādājām kopā, bet šodien zūd šis kopējais – Baltijas valstis. (...) Šodien pat reģions ir padarīts lielāks ar Skandināviju un Ziemeļvāciju. Bet kā saglabāsim mūsu baltu vienību, šo panbaltismu?

20. Kultūrologs Daŗus Kolis • Vai esam saimnieki savā zemē? • No nacionālas valsts bija sagaidāms, ka tā veidos vairogu mums visiem – šo valstu iedzīvotājiem, taču globālajā pasaulē sajūtam to, ka valsts ir kā policists, kas savāc nodokļus un regulē, bet vai rūpējas par cilvēkiem?

21. Daŗus Kolis (turpinājums) • Un kas notiek ar mūsu kopīgo identitāti? • Vai mēs esam no etniskas kopienas kļuvuši par politisku kopienu? • Vai tautiskums piepilda valsti? • Vai tomēr esam tikai etniska kopiena atjaunotajā valstī?

22. Profesors Zenons Butkus • Kādreiz domājām, ka vajadzētu daudz angliski runāt, lai veidotu labklājību, bet tad tajā citvalodībā pazūd valsts. • Vai nav tā, ka savā pašsajūtā esam pēckolonijas tautas izjūtās?

23. Zenons Butkus (turpinājums) • Gājām uz Eiropu, bet nonācām Āfrikā. Mēs neko neražojam. Tagad dzirdam, ka valsts ir slikts saimnieks. Jā, šodien NATO mūs aizsargā no ārējiem draudiem. Bet kas sargās mūsu ekonomiku? Kas sargās politiskos procesus? Mūsu valstīm un tās institūcijām ir par to jārūpējas. Un tieši tāpēc mums ir cieši jāsadarbojas.

24. Profesore Janīna Kursīte • Mums nevajadzētu ciest no mazvērtības kompleksiem. Mums nevajag idejas, kas būvētas uz skaitļiem un prognozēm, bet gan uz pārliecības par savu vietu. Mēs esam it kā atgrūsti Āfrikā. • Vai tiešām stāsimies atpakaļ Padomju Savienībā, lai atgūtu kopības saites?

25. Janīna Kursīte (turpinājums) • Mums jāpārvar mazvērtības kompleksi. No mazajām lietām ir jāveido vīzija, lai varam izrauties! • Visur dzirdam tikai “ekonomika, ražošana”, bet tajā pazūd valsts ideja un jēga. • Ne mazāk svarīga ir kultūra un identitāte.

26. Profesore Maija Kūle • Mūsu valstis atšķiras ar augstu tolerances līmeni. Pat kritiskajos brīžos nekad nav sākušies etniskie konflikti. • Nav jau bijušas tikai integrācijas neveiksmes, bet ir arī veiksmes. Mūsu problēmas ir mazas. Latvija ir multikulturāla valsts. Neskatoties uz reliģiskajā atšķirībām, mums nav konfliktu.

27. Maija Kūle (turpinājums) • Mēs sniedzam atbalstu mazākumtautību skolām cauri vēsturei. Un tas ir apstiprināts arī valsts dokumentos, tieši tiesiskajā ziņā. Mums ir liels mazākumtautību kultūru atbalsts. Un tas taču ir pasaulvēsturisks brīnums par mūsu lielo saticību.

28. Kongresa pirmās dienas vakarēšana: Latvijas kara muzejā

29. Latvijas vēstnieka Lietuvā Mārtiņa Virša uzruna

30. RLtVsk vokālais ansamblis

31. VDU studentu klubs “Balti”

33. Informācija par kongresa 2. dienu

34. Pirmās dienas izskaņā ar otrās dienas sajūtām