1 / 28

Par radošajām industrijām

Par radošajām industrijām. L.Ķestere Mg Artis. Radošās industrijas Latvijā. BICEPS ( Baltic International Centre for economic policy studies ) pētniece Anda Miķelsone Latvijas problēmu raksturo šādi: „ Mums ir modes dizaineri, taču nav, kas viņu radītās idejas pārvērstu apģērbu

dinh
Télécharger la présentation

Par radošajām industrijām

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Par radošajām industrijām L.Ķestere Mg Artis

  2. Radošās industrijas Latvijā BICEPS (BalticInternationalCentreforeconomicpolicystudies) pētniece Anda Miķelsone Latvijas problēmu raksturo šādi: „Mums ir modes dizaineri, taču nav, kas viņu radītās idejas pārvērstu apģērbu kolekcijās veikalu plauktos. Mums ir izcili kinorežisori, taču latviešu kinematogrāfā ir ieilgusi krīze. Mums ir pasaules līmeņa mākslinieki, taču Latvijā nav šīm radošajām izpausmēm atbilstošu industriju.” Miķelsone, Anda. Radošās industrijas Latvijā. Latvija Eiropas Savienībā. 2008.gads.

  3. Radošās industrijas Latvijā Par radošām industrijām Latvijā sāka interesēties jau 1999.gadā, kad Dr. ekon. Raita Karnīte veica LR Kultūras ministrijas kultūrpolitikas departamenta pasūtīto pētījumu par kultūras sektora taustaimniecisko nozīmīgumu. Šajā pētījumā definīcija Radošās industrijas vēl neparādās, toties kultūra tiek apskatīta kā perspektīvā tautsaimnieciskā nozare un ir aprakstītas svarīgākās tendences, aktuālas arī šodien.

  4. Radošās industrijas Latvijā Galvenie pamatsecinājumi, kas izriet no kultūras kā tautsaimniecības nozares identifikācijas ir: • kultūra ir sarežģīta un neviendabīga tautsaimniecības nozare, kas rada gan pakalpojumus, gan materiālas vērtības, • kultūras produkts ir sarežģīts un grūti novērtējams, tas nav precīzi identificēts un klasificēts, • kultūras nozare rada produktu ar augstu pievienoto vērtību, kurš Latvijā netiek pilnīgi uztverts Kultūras sektora taustaimnieciskais nozīmīgums. – Ziņojums. Projekta vadītājā : Karnīte R. - BO SIA Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts, 1999.-7.lpp;

  5. Radošās industrijas Latvijā Šie secinājumi parādās arī nākamajos valsts kultūrpolitikas dokumentos (piem. ilgtermiņa politikas pamatnostādņu programmā NACIONĀLA VALSTS, valsts kultūrpolitikas vadlīnijās 2006-2015 gadam) Tiek minēta ideja par kultūras plašās nozīmes nošķiršanu no kultūras ekonomiskās nozares, jo tās pirmatnēja funkcija ir daudz plašāka un ietver pārnacionālas nemateriālas funkcijas tādas kā garīgums, miers, attiecības ar cilvēkiem. Savukārt kultūras nozare ir mērāma ekonomiskās kategorijās tādās kā produkts, pārdošana, izmaksas, nodarbinātība

  6. Radošās industrijas Latvijā Pētījumā tiek noteikta kultūras tiešā un netiešā ietekme uz tautsaimniecību. Kultūras tiešo ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā var novērtēt pēc vairākiem rādītājiem: • nacionālā bagātība, kas atrodas kultūras nozares pārraudzībā, • nozarē saražotais IKP, • nozarē nodarbināto skaits, • nozares produkcija vērtības un naturālā izteiksmē, • nozares līdzdalība ārējā tirdzniecībā, • nozares nozīme investīciju (vai ekonomiskā potenciāla veidošanas) ziņā

  7. Kultūras netiešais ieguldījums tautsaimniecībā Ir būtiski mainīt priekšstatu par kultūru kā patērētāju nozari un noskaidrot tās patieso vērtību – gan humanitāro, gan ekonomisko, un to pilnīgāk izmantot: • kultūra un ekonomiskās attīstības palielināšanās citās nozarēs, • kultūra un nodarbinātība, • kultūra un darba spēka kvalitāte, • kultūra un reģionālā attīstība, • kultūra un bērni un jaunieši.

  8. Radošās industrijas Latvijā Pirmo reizi Radošās industrijas definīcija Latvijā oficiāli parādījās ilgtermiņa politikas pamatnostādņu projektā NACIONĀLA VALSTS, Valsts kultūrpolitikas vadlīnijās 2006-2015.gadam (pieņemtas ar Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa rīkojums Nr.264), kur tā tika izvirzīta kā viens no akcentiem kultūrpolitikā, un kura kā jauna tautsaimniecības nozare nodrošina šī resursa izmantošanu preču un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību radīšanā. Ilgtermiņa politikas pamatnostādņu projekts NACIONĀLA VALSTS. Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006. – 2015.gadam – LR Kultūras ministrija, 2005. gads

  9. Radošās industrijas Latvijā Radošās industrijas – aktivitātes, kuru izcelsme balstās indivīda radošajā darbībā, prasmēs un talantā un kurām, radot un izmantojot intelektuālo īpašumu, ir potenciāls veidot produktus ar augstu pievienoto vērtību. Tās aptver arhitektūru, reklāmu, mākslas un kultūras industrijas, dizainu (ieskaitot modi, grafisko dizainu un lietišķo mākslu), filmu, datorspēles un interaktīvās programmatūras, mūziku, jaunos medijus, izdevējdarbību, radio un televīziju.

  10. Radošās industrijas Latvijā • Radošo industriju jēdziens nācis no Lielbritānijas, kur Kultūras un sporta departaments pirms vairāk nekā 20 gadiem veica pirmo radošo industriju kartēšanas projektu. • Tieši par kultūras vadlīniju Radošo industriju definīcijas pamatu tika ņemta Lielbritānijas noteiktā definīcija kas parādās 2001. gadā Radošo industriju plānošanas dokumentā (CreativeIndustriesMappingDocument), ko ir izstrādājis Lielbritānijas Kultūras, mediju un sporta departaments (TheDepartmentofCulture, MediaandSport – DCMS) – tās iraktivitātes (industrijas), kuru izcelsme balstās indivīda radošajā darbībā, prasmēs un talantā un kuram, izveidojot un izmantojot intelektuālo īpašumu, ir potenciāls celt labklājību un radīt darba vietas “those industries which have their origin in individual creativity, skill and talent and which have a potential for wealth and job creation through the generation and exploitation of intellectual property. - TheDepartmentofCulture, MediaandSport. Creativeindustries. Pieejams: http://www.culture.gov.uk/what_we_do/creative_industries/default.aspx

  11. Radošās industrijas Latvijā • Tieši par kultūras vadlīniju Radošo industriju definīcijas pamatu tika ņemta Lielbritānijas noteiktā definīcija kas parādās 2001. gadā Radošo industriju plānošanas dokumentā (Creative Industries Mapping Document), ko ir izstrādājis Lielbritānijas Kultūras, mediju un sporta departaments (The Department of Culture, Media and Sport – DCMS) – tās iraktivitātes (industrijas), kuru izcelsme balstās indivīda radošajā darbībā, prasmēs un talantā un kuram, izveidojot un izmantojot intelektuālo īpašumu, ir potenciāls celt labklājību un radīt darba vietas “those industries which have their origin in individual creativity, skill and talent and which have a potential for wealth and job creation through the generation and exploitation of intellectual property. - The Department of Culture, Media and Sport. Creative industries. Pieejams:http://www.culture.gov.uk/what_we_do/creative_industries/default.aspx

  12. Radošās industrijas Latvijā • Latvijā tika pieņemta tieši Lielbritānijas pieredze Radošo industriju jomā, jo šajā ziņā tā darbojas veiksmīgi un padziļināti jau kopš 1998.g. izdotā Radošo industriju plānošanas dokumenta (CreativeIndustriesMappingDocument) pirmās publikācijas, kur radošās industrijas valdības līmenī ir atzītas par zināšanu ekonomikas pamatu gan nacionālajā, gan reģionālajā aspektā, tās ir identificētas kā prioritāra ekonomiskās izaugsmes joma un to attīstībai britu ministru kabinetā tika izveidots jauns “portfelis” – radošās ekonomikas ministrs.

  13. Radošo industriju problemātika Latvijas valsts kontekstā, kas jāatrisina: • kultūra netiek pilnvērtīgi novērtēta kā resurss tautsaimniecības un cilvēkkapitāla attīstībā • Latvija radošās industrijas nav definētas kā perspektīva valsts attīstības nozare. Radošo industriju biznesa uzsākšanai nav izveidotas adekvātas atbalsta shēmas: biznesa konsultācijas, radošās laboratorijas, biznesa inkubatori, inovāciju riska kapitāls, investīcijas vai labvēlīgu nosacījumu kredīti biznesa uzsākšanai • Kultūras ekonomiskās ietekmes palielināšanai trūkst pētnieciskās bāzes un datu, kuras veicinātu kultūras ekonomisko un sociālo ietekmi uz valsts attīstību, t.sk. reģionālajā un lokālajā līmenī.

  14. RADOŠĀS INDUSTRIJAS LATVIJĀ POLITIKAS DOKUMENTOS UN NORMATĪVAJOS AKTOS • Valdību deklarācijas • LV ilgtspējīgas attīstības stratēģija “Latvija 2030” • Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2007 – 2013 • Valsts stratēģiskais ietvardokuments 2007 – 2013 • Politikas pamatnostādnes “Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.-2015.gadam. Nacionāla valsts” • KM Informatīvais ziņojums “Par radošo industriju un tās politiku Latvijā” (2008) http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=30353658&mode=mk&date=2008-08-12

  15. Radošo industriju formālās definīcijas

  16. Radošo industriju Latvijā - definīcija sastāv no divām daļām : • Konceptuālā definīcija, kura bija nepieciešama, lai vienotos par radošo industriju jēdziena izpratni un jēdziena robežām. Tā tika speciāli izveidota ilgstošai lietošanai, pielāgojoties Latvijas ekonomiskajai, tehnoloģiskajai, sociālajai un/vai kultūras situācijai, kad rodas jaunas nozares un saplūst vai izzūd vecas.

  17. Radošo industriju Latvijā - definīcija sastāv no divām daļām : • Operacionālā definīcija ir praktiska un parocīga, kurai vajadzēja būt saskaņotai ar datu veidu un pieejamību, vajadzēja būt pietiekami vienkāršai, lai to varētu lietot izpētes projektā, un tajā pašā laikā tai vajadzēja atbilst konceptuālajai definīcijai vismaz ierobežotā laikā un vietas izpratnē. Tāpēc par operacionālo definīciju tika izvēlēts industriju saraksts pēc NACE klasifikatora. Šīs nozares ir pašlaik labākais atspoguļojums Latvijā sastopamajām radošajām industrijām, kādu var atlasīt no pieejamās informācijas CSP. Nākotnē šis saraksts noteikti var mainīties – gan ienākot jaunām industrijām, gan uzlabojoties datu pieejamībai. CSP – Centrālā statistikas pārvalde

  18. Latvijas definīcija: • Radošās industrijas ir tautsaimniecības nozares, kas balstās uz individuālo vai kolektīvo radošumu, prasmēm un talantu un spēj celt labklājību un radīt darba vietas, radot un/vai izmantojot intelektuālo īpašumu. Radošās industrijas rada, attīsta, ražo, izmanto, izrāda, izplata, saglabā produktus, kam piemīt ekonomiska, kultūras un/vai izklaides vērtība. • Šajā pētījumā definīcijai atbilstošas un NACE klasifikatorā noradītās nozares iedalītas deviņos sektoros:

  19. Latvijas definīcija uzrāda 9 sektorus: • (1) literatūra, prese un poligrāfija, • (2) vizuāla māksla, • (3) audiomāksla, • (4) audiovizuālā māksla, • (5) TV, radio un interaktīvie mediji, • (6) reklāma, • (7) izpildītājmāksla, • (8) kultūras saglabāšana, izplatīšana un izglītība, • (9) atpūta, izklaide un citas kultūras darbības.

  20. The definition of the creative industries, DCMS 2009 The creative industries are those industries that are based on individual creativity, skill and talent. They are also those that have the potential to create wealth and jobs through developing intellectual property. 

  21. The definition of the creative industries, DCMS 2009 • Advertising • Film and video • Architecture  • Music • Art and antiques markets • Performing arts • Computer and video games • Publishing • Crafts • Software • Design • Television and radio • Designer fashion

  22. Cits avots: • Advertising • Architecture • Art and Antique markets • Broadcasting • Crafts • Design (Including Fashion) • Film, Video and Photography • Software, computer games and electronic publishing • Music and the Visual and Performing Arts • Publishing

  23. AVOTS: http://ec.europa.eu/culture/eac/sources_info/studies/economy_en.html

  24. AVOTS: Kultūras ministrijas statistikas datu pieprasījums Centrālajai statistikas pārvaldei

  25. Latvijas CSP dati 2010 • 4633 uzņēmumi, kas saistīti ar radošo industriju • 200 000 nodarbināto radošajās industrijās Skatīt NACE kodus, kas atbilst radošajām industrijām. LR Kultūras ministrija izmantojusi Vācijas, Šveices un Somijas piemērus.

  26. Kultūras tūrisms un pasākumu tūrisms Kultūras tūrisms ir saistīts ar kultūras objektiem: kultūras mantojuma objekti, muzeji, izstādes, atrakcijas, utt. Piemēri – Ēģiptes piramīdu, Romas kolizeja, Vecrīgas un mākslas muzeja Rīgas Birža apskate Pasākumu tūrisms ir saistīts ar konkrēta kultūras pasākuma apmeklēšanu. Piemēri – Rīgas Operas Festivāls, Baltās Naktis Rīgā,Parīzē... Madonnas koncerts Amsterdamā

  27. Paldies par uzmanību!

More Related