300 likes | 559 Vues
Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā. SUSTENTO sapulce 2013.gada 15.februāri. Cik lielu pakalpojumu var saņemt?.
E N D
Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā SUSTENTO sapulce 2013.gada 15.februāri
Cik lielu pakalpojumu var saņemt? Personām ar invaliditāti, izņemot personas, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā, stacionārā ārstniecības iestādē vai ieslodzījuma vietā, ir tiesības saņemt no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu līdz 40 stundām nedēļā. Personām ar I grupas redzes invaliditāti, kuras saņem pabalstu par asistenta izmantošanu 10 stundas nedēļā, ir tiesības saņemt asistenta pakalpojumu daļā, kas pārsniedz 10 stundas nedēļā.
Problēmas aktualitāte 1.11.2012. Latvijā bija: personas ar I invaliditātes grupu – 17 611 personas ar II invaliditātes grupu – 70 542 bērni ar invaliditāti – 7733 Kopā – 95 886 personas Asistenta pakalpojuma nodrošināšanai paredzēts: 2013.gadā - 1 866 454 lati; 2014.gadā un turpmāk ikgadēji – 1 903 783 lati. Asistenta pakalpojumu ir tiesīga sniegt fiziska persona, kurai ir izglītība, darba vai personiskā pieredze personu ar invaliditāti aprūpē. Asistenta pakalpojumu persona var sniegt vairākām personām ar invaliditāti nepārsniedzot 40 stundas nedēļā. .
Pamatojums MK noteikumiem Invaliditātes likums (15.11.2012. redakcijā) uzdod MK noteikt : kārtību, kādā personai ar I vai II invaliditātes grupu un personai no piecu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti piešķir asistenta pakalpojumu pašvaldībā; prasības asistentam, kas sniedz asistenta pakalpojumu pašvaldībā; kritērijus atzinuma sniegšanai par asistenta pakalpojuma nepieciešamību; kritērijus asistenta pakalpojuma apjoma noteikšanai; asistenta pakalpojumam nepieciešamā valsts budžeta finansējuma aprēķināšanas un piešķiršanas kārtību. To nosaka Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumi Nr.942„Kārtība, kādā piešķir un finansē asistenta pakalpojumu pašvaldībā” (http://www.likumi.lv/doc.php?id=253781).
Kritēriji atzinuma sniegšanai par asistenta pakalpojuma nepieciešamību Asistenta pakalpojumu piešķir: • personai no 5 līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk – komisija) atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionālajiem traucējumiem*; • personai ar I vai II invaliditātes grupu, pamatojoties uz komisijas atzinumu par asistenta pakalpojuma nepieciešamību. Šo atzinumu sniegs, pamatojoties uz invaliditātes ekspertīzes rezultātiem. * Sociālajiem dienestiem tika nosūtīts LM skaidrojums
Kam sniegs atzinumu? Komisija sniedz atzinumu par asistenta pakalpojuma nepieciešamību personai, kurai asistents nepieciešams tādu darbību veikšanai ārpus mājokļa, kuras tā invaliditātes dēļ nevar veikt patstāvīgi (nokļūt vietā, kur tā mācās, strādā, saņem pakalpojumus, veic sociālās aktivitātes), un tai: - noteikta I invaliditātes grupa redzes traucējumu dēļ; - noteikta I vai II invaliditātes grupa un ir kāds no šādiem funkcionēšanas ierobežojumiem: • slimības vai anatomiskie defekti, uz kuru pamata ir izsniegts atzinums par medicīnisko indikāciju noteikšanu speciāli pielāgota vieglā automobiļa iegādei un pabalsta transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, saņemšanai; • ir abu augšējo ekstremitāšu anatomiski defekti: amputācijas stumbri plaukstu pamata līmenī vai augstāk; • vai ir garīgās veselības traucējumi.
Kā saņemt atzinumu personām no 18 gadu vecumam? Personām ar I grupas redzes invaliditāti tas tiks izsniegts, pamatojoties uz iesniegumu. Pārējām šo noteikumu 3.punktā minētajām personām atzinums tiks izsniegts, pamatojoties uz iesniegumu un Valsts komisijas rīcība esošajiem dokumentiem. Līdz 2013.gada 1.janvārim bija spēka Invaliditātes likuma 2012.gada 15.septembra redakcija, atbilstoši kurai asistenta pakalpojumu piešķir personai, kurai, pamatojoties uz komisijas ieteikumu, individuālajā rehabilitācijas plānā ir noteikta asistenta pakalpojuma nepieciešamība. Tāpēc pārejas noteikumos ir ieslēgts 26.punkts: «26.p. Šo noteikumu 3.punktā minētā atzinuma vietā pakalpojuma pieprasītājs sociālajā dienestā var iesniegt personas individuālo rehabilitācijas plānu, kurā ir ieteikums par asistenta pakalpojuma nepieciešamību, ja komisija to izsniegusi no 2012.gada 1.novembra līdz 2012.gada 31.decembrim».
Kritēriji asistenta pakalpojuma apjoma noteikšanai • Pakalpojuma apmēram jābūt atbilstošam reālai nepieciešamībai saņemt pakalpojumu. • Pakalpojumam ir jāveicina personu ar invaliditāti integrāciju sabiedrība, nevis kļūt par piemaksu pie pensijas. • Lielākās NVO, t.sk. SUSTENTO, jau sen ierosināja: - prioritāri piešķirt pakalpojumu tām personām ar invaliditāti, kuras mācās, stādā vai apmeklē dienas centru, - vērtēt personu aktivitātes. Pakalpojuma apjoms nevar būt vienāds tām personām, kuras strādā, mācās vai regulāri apmeklē dienas aprūpes centru, un tām, kurām pakalpojums ir nepieciešams tikai periodiski vai vienreizēji.
Asistenta pakalpojuma apjoma vērtēšana (1.pielikums MK noteikumiem), nepārsniedzot stundas nedēļā • Strādā algotu darbu - 15; • Mācās –10 (tikai mācību gada vai sesijas laikā);* • Regulāri apmeklē dienas aprūpes centru –10; • Regulāri (ne retāk kā divas reizes nedēļā) iesaistās dažādās aktivitātēs ārpus mājokļa: ceļš – 10 + atbalsts aktivitātēm - 10; • Regulāri (ne retāk, kā reizi nedēļā) saņem ārstniecības pakalpojumus –20; • Neregulāri iesaistās dažādās aktivitātēs - 10; • Vienreizēji pasākumi – izvērtē sociālais dienests. * līdz 40 – personām ar I gr. redzes invaliditāti augstskolās
Asistenti personām, kuras saņem pabalstu invalīdam, kam nepieciešama kopšana Atbilstoši minēto MK noteikumu Nr. 942 11.2.apakšpunktam: Personām ar I invaliditātes grupu, kuras saņem pabalstu invalīdam, kam nepieciešama kopšana, var piešķirt asistenta pakalpojumu konkrētam mērķim un nodrošināt nokļūšanu uz darba vietu, mācību vietu, dienas aprūpes centru un atpakaļ. Piemēram, gadījumā, ja persona ir guļoša, tiek pieņemts lēmums: „Piešķirt asistenta pakalpojumu vienreizējām vajadzībām (bez apjoma norādes)”. Asistents ___ stundu tiek piešķirts konkrētam gadījumam, pamatojoties uz atsevišķa iesnieguma izvērtēšanu.
Kas ir regulāri ārstniecības pakalpojumi? Ja persona, piemēram, pirmā nedēļa aiziet pie zobu ārsta, otrajā – pie ģimenes ārsta, trešajā – pie logopēda, pakalpojumu saņemšana šo MK noteikumu izpratnē netiek uzskatīta par regulāru ārstniecības pakalpojumu saņemšanu. Tā ir neregulāra pakalpoju saņemšana, un asistenta pakalpojums šim nolūkam nevar pārsniegt 10 stundas nedēļa. Šeit ir domāts ambulatoro procedūru kurs pēc stacionārās ārstēšanas un citas procedūras, kas tiek noteiktas uz noteiktu laiku. Iknedēļas ģimenes ārsta apmeklējums uzskatāms par regulāru, bet šajā gadījumā sociālā dienesta pienākums ir noteikt nepieciešamo pakalpojuma apjomu, nevis bez vērtējuma piešķirt 20 stundas nedēļā. Vienlaicīgi var būt noteikts asistenta pakalpojumus regulāru ārstniecības pakalpojumu saņemšanai un neregulāru pakalpojumu (t.sk. kāda cita ārsta) saņemšanai.
Vai tiks apmaksāts asistenta laiks, ko viņš pavada gaidot asistējamo personu, piemērām, rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas laikā, apmeklējot baseinu u.c. speciālistus vai citās aktivitātes? • Katru gadījumu vērtēs individuāli. Ja rehabilitācijas pasākums vai nodarbības pulciņā tiek speciāli organizētas personām ar invaliditāti vai personām ar noteiktajām slimībām, no personāla puses tiek nodrošināta nepieciešamā palīdzībā. Tāpēc gaidīšanas laiks netiek apmaksāts. • Gadījumā, ja persona, īpaši bērns ar invaliditāti, tiek ieslēgts grupā vai pielaists nodarbībām baseinā ar nosacījumu, ka viņam tiks sniegts atbalsts, gaidīšanas laiks tiek apmaksāts. Protams, tiek apmaksāta gaidīšana pie speciālista, konsultanta u.c.
Ar kādu dokumentu var pierādīt, ka persona patiešām ir apmeklējusi teātri, sporta pasākumu, veikalu u. c.? Pierādījumu pieprasīšanu nevar uzskatīt par aizvainojošu. Saskaņā ar likuma „Par sociālo drošību” 26.pantu personai, kura iesniedz pieprasījumu pēc sociālajiem pakalpojumiem vai tos saņem, ir pienākums sniegt pilnīgas pakalpojuma saņemšanai nepieciešamās ziņas un pēc sociālo pakalpojumu sniedzēja pieprasījuma: • nekavējoties ziņot par pārmaiņām apstākļos, kuri nosaka sociālā pakalpojuma saņemšanu vai par kuriem sakarā ar pakalpojuma saņemšanu iepriekš sniegtas ziņas; • iesniegt pierādījumus un nepieciešamos dokumentus. Savā atskaitē asistents norādīs, kādi veikali tika apmeklēti un kādā laikā (to var pierādīt ar čekiem), uzrādīs biļetes uz pasākumiem. Ja sociālajam dienestam ir zināms, ka līdz asistenta pakalpojuma ieviešanai persona nekad nav redzēta ārpus mājokļa, nepieciešama īpaša kontrole.
Vai pavadot personu ar invaliditāti uz baseinu nepieciešams sniegt palīdzību nokļūt ūdenī, vai vajadzētu pavadīt veikalā iepirkšanas laikā vai vajadzētu pieskatīt koncerta laikā? • Vienā un tanī pat pasākuma personai atkarībā no veselības stāvokļa ir vai nav vajadzīgs asistenta atbalsts. • Pēc lēmuma pieņemšanas par asistenta pakalpojuma piešķiršanu sociālais dienests slēdz uzņēmuma līgumu ar pakalpojuma pieprasītāju un asistenta pakalpojuma sniedzēju. Līgumā nosaka būtiskus jautājumus, kuri saistīti ar asistenta pakalpojuma sniegšanu (piemēram, sīku pakalpojumu sniegšana pa ceļam: palīdzība tualetes apmeklējumā, veikalā, palīdzība baseinā u.c.). • Īpaši norādām, ka asistentam nevar uzlikt par pienākumu darbības ar personas kredītkarti, jo domstarpību gadījumā asistentam būs neiespējami pierādīt, ka nav veiktas nelikumīgas darbības. • Ja sociālais dienests konstatēs, ka personai nepieciešams atbalsts pasākuma (koncerts, teātra izrāde, sporta sacensības), asistentu ar biļeti sev blakus par saviem līdzekļiem nodrošina persona ar invaliditāti vai tās likumiskais pārstāvis.
Vai sociālajam dienestam ir jāpiešķir asistents, ja persona pieprasa asistenta pakalpojumu, lai aizbrauktu uz ziemas zivju zveju, sauļoties un peldēties Jūrmalā vai kādā citā vietā? Sociālajam dienestam ir jānodrošina asistents, lai persona varētu nokļūt pie tā ezera (upes), kur persona vēlās zvejot. Toties personai nav tiesību pieprasīt, lai asistents stumtu invalīda ratiņus vai ietu ar personu pa ledu. Slēdzot uzņēmuma līgumu, izpildītājs (asistents) uzņemas pilnu atbildību par savu rīcību (asistents atbild par zaudējumiem, kas radīti pasūtītājam, asistenta pakalpojuma darbības vai bezdarbības rezultātā, izpildot līguma saistības, atbilstoši LR Civillikuma 2217.p.2218.p.). Tāpēc jebkādiem pakalpojumiem, īpaši tiem, kas var apdraudēt personas drošību vai dzīvību, jābūt ieslēgtam līgumā ar asistentu par pakalpojuma sniegšanu. Asistentam ir tiesības atteikties iekļaut līgumā šādas darbības. Asistents ir tiesīgs atteikties ieslēgt līgumā punktu par palīdzību peldēties.
Asistenta pakalpojumi personām ar I invaliditātes grupu, kuras saņem pabalstu invalīdam, kam nepieciešama kopšana. Ko nozīmē «konkrēts mērķis»? • Pulciņu nodarbību, izstāžu, koncertu, sporta sacīkšu, dievkalpojumu, kapsētas, ārstniecības iestāžu u.c. sabiedrisku vietu apmeklējumi ir uzskatāmi kā konkrēts mērķis, kuram piešķirams asistenta pakalpojums. • Asistenta pakalpojums piešķirams arī, lai nodrošinātu brīvā laika pavadīšanu, piemēram, aizbrauktu uz dārziņu vai uz Jūrmalu. • Pakalpojuma saņemšanu ir nepieciešams pamatot ar dokumentu (piemēram, biļete, pulciņa vadītāja izziņa utml). Ja pakalpojuma laiku nevar pamatot ar dokumentu, tas nosakāms atbilstoši laikam, kas nepieciešams, lai nokļūtu personai vajadzīgajā vietā un atpakaļ. • Sociālā dienesta pienākums ir veikt asistenta pakalpojuma sniegšanas kontroli un uz attiecīgo pamatojošo dokumentu un citas informācijas pamata pārbaudīt, vai ir nepieciešama asistenta klātbūtne pasākuma laikā.
Vai minētajām personām piešķir asistenta pakalpojumu veikalu apmeklējumam? „Īpaša kopšana”, kurai tiek izmaksāts valsts pabalsts, ietver sevī personas pamatvajadzību apmierināšanu, t.sk. arī nodrošināšanu ar pārtiku un citām precēm. Līdz ar to katru gadījumu ir nepieciešams vērtēt individuāli un piešķirt asistenta pakalpojumu veikala apmeklējumam vienīgi tad, kad pirkumu nevar veikt bez personas klātbūtnes – piemēram, ir jāiegādājas apavus.
Kādus lēmumus par asistenta piešķiršanu pieņem sociālie dienesti? Ja persona zina, kurās konkrētās dienas būs nepieciešams pakalpojums, viņa it tiesīga to norādīt iesniegumā. Šajā gadījumā sociālā dienesta lēmums varētu būt, piemēram, šāds: „1. Piešķirt asistenta pakalpojumu. 2. Noteikt šādu asistenta pakalpojuma apjomu un ilgumu: 2.1. 10 stundas nedēļā – līdz 2013.gada 31.decembrim, lai nokļūtu darba vietā; 2.2. Papildus 4 stundas 2013.g. 19.februārī, lai saņemtu ārstu konsultāciju P.Stradiņa slimnīcas konsultatīvajā poliklīnikā un 5 stundas 2013.g. 26.februārī, lai pielāgotu tehnisko palīglīdzekli RRC „Vaivari””. Ja vajadzība pēc vienreizējiem pakalpojumiem radīsies vēlāk, pakalpojums pieprasāms ar atsevišķu iesniegumu un dienests pieņems jaunu lēmumu.
Lēmumi par asistenta pakalpojumu (2) Atbilstoši 1.pielikumam (7.punkts) MK noteikumiem Nr.942, neregulāriem pakalpojumiem piešķir ne vairāk par 10 stundām nedēļa. Lai atvieglotu personai ar invaliditāti pakalpojuma pieprasījumu un samazinātu slodzi sociālajiem dienestiem gadījumā, ja persona pieprasa asistenta pakalpojumu tikai vienreizējiem pakalpojumiem, bet apgalvo, ka to būs pietiekami daudz, sociālais dienests ir tiesīgs pieņemt šādu lēmumu: „1. Piešķirt asistenta pakalpojumu vienreizējām vajadzībām. 2. Asistenta pakalpojumi tiks apmaksāti pēc darba uzskaites lapas, bet ne vairāk kā par 10 stundām nedēļā”.
Asistenta pakalpojuma pieprasīšana (1) • Lai saņemtu asistenta pakalpojumu, persona vai tās likumiskais pārstāvis (turpmāk – pakalpojuma pieprasītājs) • uzrāda sociālajam dienestam: • personu apliecinošu dokumentu; • pārstāvības tiesības apliecinošu dokumentu; • komisijas atzinumu. • iesniedz personīgi vai nosūta rakstisku iesniegumu (brīvā formā), kurā norāda: • vārdu, uzvārdu, personas kodu, dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru un atzinuma izsniegšanas datumu. Ja iesniegumu iesniedz personas likumiskais pārstāvis, papildus šajā apakšpunktā minētajam, iesniegumā norāda arī savus personas datus un pievieno pārstāvības tiesības apliecinoša dokumenta kopiju.
Asistenta pakalpojuma pieprasīšana (2) Iesniegumā norāda un tam pievieno: • vēlamo asistenta pakalpojuma saņemšanas apjomu; • informāciju par to, vai persona saņem asistenta pakalpojumu vai pabalstu par asistenta izmantošanu Eiropas Savienības finansēto projektu ietvaros; • vēlamo asistenta pakalpojumu sniedzēju, ja personai tāds zināms; • informāciju par to, vai pakalpojuma sniedzējs nodrošina personai nokļūšanu no mājokļa pakalpojuma sniegšanas vietā un atpakaļ; • institūcijas, kura organizē aktivitātes ārpus mājokļa apliecinājumu par attiecīgās personas dalību aktivitātēs; • darba devēja apliecinājumu, ka persona ir darba ņēmējs pie attiecīgā darba devēja, ja persona strādā; • izglītības iestādes apliecinājumu, ka persona apgūst attiecīgu izglītības programmu konkrētajā izglītības iestādē, ja persona mācās; • dienas aprūpes centra vai cita rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēja apliecinājumu, ja persona tos apmeklē.
Sociālā dienesta rīcības • Viena mēneša laikā: • pārbauda un izvērtē personas atbilstību asistenta pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem; • pieprasa informāciju no NVA, ja persona saņem pabalstu par asistenta izmantošanu ES projektu ietvaros, kā arī citām institūcijām, ja tas nepieciešams; • izvērtē un nosaka: • asistenta pakalpojuma apjomu (stundas nedēļā); • asistenta pakalpojuma ilgumu (vienreizējs, uz vienu mēnesi, vairākiem mēnešiem, līdz kārtējā gada beigām vai vienu gadu); • pieņem lēmumu par asistenta pakalpojuma piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt asistenta pakalpojumu; • 10 dienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas informē personu.
Kādos gadījumos atsaka piešķirt asistenta pakalpojumu? Persona neatbilst Invaliditātes likumā minētajiem asistenta pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem: • nav saņēmusi komisijas atzinumu; • atrodas ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā; • atrodas stacionārā ārstniecības iestādē; • atrodas ieslodzījuma vietā; • saņem asistenta pakalpojumu Eiropas Savienības finansēto projektu ietvaros (izņemot personas ar I grupas redzes invaliditāti, kuras saņemt pabalstu par asistenta izmantošanu 10 stundas nedēļā).
Sociālā dienesta tiesības • Nepieciešamības gadījumā (liels attālums, slikta satiksme u.c.) sociālajam dienestam ir tiesības palielināt šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai aktivitātei paredzēto maksimālo stundu skaitu, pamatojot to, nepārsniedzot Invaliditātes likumā noteikto asistenta pakalpojuma maksimālo stundu skaitu – līdz 40 stundām nedēļā; • Sociālajam dienestam ir tiesības samazināt šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajai aktivitātei paredzēto maksimālo stundu skaitu atkarībā no tehniskā palīglīdzekļa veida izmantošanas.
Līgums par asistenta pakalpojuma sniegšanu • Pēc lēmuma par asistenta pakalpojuma piešķiršanu pieņemšanas sociālais dienests slēdz līgumu ar pakalpojuma pieprasītāju un asistenta pakalpojuma sniedzēju. Līgumā nosaka asistenta pakalpojuma apjomu, tā sniegšanas ilgumu un kārtību, līdzēju tiesības, pienākumus un atbildību, norēķinu kārtību un citus būtiskus jautājumus, kuri saistīti ar asistenta pakalpojuma sniegšanu, kā arī līguma izbeigšanas nosacījumus. • Invaliditātes likumā nav deleģējuma MK noteikt līguma formu vai noslēgšanas kārtību.
Asistenta pakalpojuma finansējuma izlietojuma veidi Valsts budžeta līdzekļus izmanto šādu asistenta pakalpojuma izmaksu nodrošināšanai: • asistenta atalgojums 1.203 Ls stundā; • darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas; • transporta izdevumi, pavadot personu ar invaliditāti; • administrēšanas izdevumi.
Asistenta pakalpojuma apmaksa Ja uzņēmuma līgums slēgts ar personu, kas nav saimnieciskās darbības veicēja un sociālais dienests reģistrēs asistentu VID kā darba ņēmēju, attiecīgi dienestam ir pienākums veikt nodokļu nomaksu tāpat kā gadījumā, ja ir slēgts darba līgums, - no šī ienākuma veic sociālās apdrošināšanas iemaksas kā no algota darba ienākumiem (t.sk. darba devēja daļu), ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli. Attiecīgi personai pašai nodokļu maksājumi nav jākārto. Ja uzņēmuma līgums slēgts ar pašnodarbināto, ministrija sociālajam dienestam samaksās asistenta atalgojumu 1,203 lati stundā un noteiktā apmērā kompensēs transporta izdevumus, pavadot personu ar invaliditāti, bet maksāt darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu daļu nav nekāda tiesiska pamata, jo par pašnodarbināto šādas iemaksas nav jāveic (pašnodarbinātajam nav darba devēja, visus nodokļus viņš maksā pats).
Transporta izdevumi Asistētam, kas pavada personas ar I invaliditātes grupu vai bērnu ar invaliditāti, ir tiesības izmantot sabiedrisko transportu bez maksas. Ar minēto personu pārvadājumu saistītie izdevumi tiek kompensēti pārvadātājiem. Tāpēc nepamatota atteikšanās no sabiedriskā transporta ved pie liekiem valsts budžeta izdevumiem un samazina personu ar invaliditāti iespējas saņemt asistenta pakalpojumu. Transporta izdevumu kompensācija galvenokārt ir paredzēta personām, kuras sniedz asistenta pakalpojumu personām ar II invaliditātes grupu. Privāto autotransportu asistents ir tiesīgs izmantot tikai gadījumā, ja: • veselības stāvokļa dēļ persona ar I vai II invaliditātes grupu vai bērns ar invaliditāti nevar izmantot sabiedrisko transportu; • slikta satiksme neļauj izmantot sabiedrisko transportu.
Privātā transporta pakalpojumu izmantošana • Sociālā dienesta pienākums ir izvērtēt katru lūgumu izmantot privāto transportu individuāli. Nav pamata pieprasīt atļauju izmantot privāto autotransportu personām ar redzes invaliditāti vai ar garīgā rakstura traucējumiem. Ja asistents tomēr to izmanto, transporta izdevumi apmaksājami atbilstoši sabiedriskā transporta biļešu cenām. • Visos gadījumos nepieciešams izvērtēt alternatīvos variantus un brauciena pamatotību. • Protams, ka šajā gadījumā asistenta pakalpojuma laiks, kas nepieciešams, lai aizbrauktu uz skolu, darba vietu u.c. vērtējams, izejot no automobiļa, nevis sabiedriskā transporta ātruma. Kā arī ir jānoslēdz patapinājuma līgums par transporta izmantošanu un grāmatvedībā jāiesniedz ceļazīme un degvielas iegādes čeki.
Paldies par uzmanību! Jevgenijs.Strebkovs@lm.gov.lv, 67021674 Jautājumos, saistītos ar pakalpojuma finansējumu, atskaitēm u.c.: Lilita.Cirule@lm.gov.lv, 67021647