Galvenie normatīvie akti, kas reglamentē darbības ar iepakojumu un videi kaitīgām precēm

1. Biedrības “Latvijas Zaļā Josta” valdes priekšsēdētāja Velga VilciņaMob. tālr. 9525682, tālr./fakss 7808320E-pasts: velga.vilcina@zalajosta.lv

2. Iepakojuma likums (09.01.2002) ar grozījumiem, kas veikti līdz 21.04.2005. Ministru kabineta 2007.gada 16.janvāra noteikumi Nr.65 "Noteikumi par visa izlietotā iepakojuma reģenerācijas procentuālo apjomu (īpatsvaru) un termiņiem, reģistrēšanas un ziņojumu sniegšanas kārtību un veidlapu paraugiem, prasībām, kas komercsabiedrībai jāizpilda, lai tā tiktu reģistrēta kā iepakojuma apsaimniekotājs, iepakojuma definīcijas kritēriju piemērošanas piemēriem un izņēmumiem attiecībā uz smago metālu saturu iepakojumā“ Ministru kabineta 2003.gada 22.jūlija noteikumi Nr.414 "Noteikumi par depozīta sistēmas piemērošanu atkārtoti lietojamam iepakojumam" ar grozījumiem, kas izdarīti līdz 28.02.2006. Ministru kabineta 2002.gada 2.aprīļa noteikumi Nr.140 "Iepakojuma klasifikācijas un marķēšanas noteikumi" ar grozījumiem, kas izdarīti līdz 25.10.2005. Galvenie normatīvie akti, kas reglamentē darbības ar iepakojumu un videi kaitīgām precēm

3. 2. "Dabas resursu nodokļa likums “(15.12.2005) ar grozījumiem līdz 12.06.2009. Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumi Nr.404 "Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju"ar grozījumiem līdz 02.06.2009. Ministru kabineta 2009. gada 19. maija noteikumi Nr.450"Kārtība, kādā slēdz un izbeidz līgumu par nolietotu transportlīdzekļu, preču un izstrādājumu iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu vai videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu, lai saņemtu atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa samaksas“ Ministru kabineta 2008. gada 17. jūnija noteikumi Nr.446 "Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem“

4. Ministru kabineta 2008. gada 30. jūnija noteikumi Nr.489 "Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm" Ministru kabineta 2007.gada 18.septembra noteikumi Nr.631"Videi kaitīgu preču atkritumu, iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmu auditēšanas kārtība un kārtība, kādā nosaka personu, kura drīkst veikt apsaimniekošanas sistēmu auditu“

5. 3. "Atkritumu apsaimniekošanas likums" (01.03.2001.) ar grozījumiem ,kas  izdarīti līdz 13.03.2008.

6. Iepakojuma likums ( 09.01.2002) . ar grozījumiem, kas izdarīti līdz 21.04.2005): Iepakotājs - preces ražotājs, pakalpojuma sniedzējs vai pārdevējs, kurš iepako preci vai izstrādājumu Latvijā vai ieved iepakotu preci vai izstrādājumu Latvijā no citām valstīm. 1‘.p. Iepakojums ir precēm pievienots izstrādājumu kopums, ko izmanto, lai aizsargātu, saturētu, piegādātu, uzglabātu, ērti lietotu, realizētu izejvielas un gatavas preces; Par iepakojumu uzskata arī to iepakojumu un iepakojuma materiālu, ko pakalpojumu sniedzējs pievieno izstrādājumiem un kas pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojumu saņēmēja; 13.p.Iepakotājs ir atbildīgs par tā izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, kas radies viņa darbības rezultātā; 15.p.(1) Izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu iepakotājs veic pats vai slēdz līgumu ar iepakojuma apsaimniekotāju. Iepakotājs, kurš noslēdzis līgumu par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu ar iepakojuma apsaimniekotāju, drīkst izbeigt līgumu ar šo iepakojuma apsaimniekotāju un slēgt līgumu ar citu iepakojuma apsaimniekotāju ne biežāk kā vienu reizi kalendārajā gadā. 16.p.(2) iepakotāja pienākums ir informēt sabiedrību par izlietotā iepakojuma dalītas savākšanas un resursu atgūšanas iespējām

7. 5.p. Iepakojumu iedala šādos veidos: Primārais iepakojums – tirdzniecības vajadzībām izmantojams iepakojums, kas nonāk pie iepakotāja vai patērētāja tirdzniecības vietā un ir tiešā saskarē ar preci. Sekundārais iepakojums – ko izmanto noteikta daudzuma tirdzniecībai paredzētu preču vienību kopīgai iepakošanai. Tas var nonākt pie iepakotāja vai patērētāja neizsaiņots vai arī to atdala no preces tirdzniecības vietā. Terciārais (transporta) iepakojums – ko izmanto, lai pārvadātu tirdzniecībai un ražošanai paredzētas preces vai sekundārā iepakojuma vienības un izvairītos no preču bojāšanas pārvadājuma laikā. Terciārais ( transporta) iepakojums nav konteineri, ko izmanto sauszemes, ūdens un gaisa pārvadājumiem.

8. 2.p.Visa izlietotā iepakojuma un dažādu iepakojuma veidu reģenerācijas procentuālais apjoms, kā arī termiņi, kādos noteiktais apjoms reģenerējams ir noteikti 1.pielikumā. 4.p.Iepakotājs, kura radītā izlietotā iepakojums kalendārā gadā ir lielāks par 300 kg, reģistrējas Valsts vides dienesta attiecīgajā reģionālajā vides pārvaldē triju mēnešu laikā no dienas, kad minētais apjoms tiek pārsniegts. 11.p.Iepakotājs vai iepakojuma apsaimniekotājs līdz kārtējā gada 1.maijam iesniedz iestādē, kurā tas ir reģistrējies: 11.1.ziņojumu par saražotā, uz citām valstīm izvestā vai no citām valstīm ievestā un realizētā tukšā iepakojuma apjomu un veidiem (2.pielikums) iepriekšējā kalendāra gadā. 11.2.ziņojumu par izlietotā iepakojuma savākšanas un resursu atgūšanas apjomu un veidiem (3.pielikums) iepriekšējā kalendāra gadā, ja izlietotā iepakojuma apjoms kalendāra gadā ir lielāks par 300 kilogramiem. Ministru kabineta 2007.gada 16.janvāra noteikumi Nr.65: "Noteikumi par visa izlietotā iepakojuma reģenerācijas procentuālo apjomu (īpatsvaru) un termiņiem, reģistrēšanas un ziņojumu sniegšanas kārtību un veidlapu paraugiem, prasībām, kas komercsabiedrībai jāizpilda, lai tā tiktu reģistrēta kā iepakojuma apsaimniekotājs, iepakojuma definīcijas kritēriju piemērošanas piemēriem un izņēmumiem attiecībā uz smago metālu saturu iepakojumā“

9. Iepakojuma materiālu reģenerācijas (pārstrādes un enerģijas atgūšanas) apjomi % 1.pielikums 1.tabula

10. Depozīta sistēmu piemēro atkārtoti lietojamam primārajam un sekundārajam iepakojumam, kura veidi noteikti I.pielikumā Ministru kabineta 2003.gada 22.jūlija noteikumi Nr.414 "Noteikumi par depozīta sistēmas piemērošanu atkārtoti lietojamam iepakojumam" ar grozījumiem, kas izdarīti līdz 28.02.2006.

11. Vides pārraudzības valsts birojs reģistrē preču ražotājus, tai skaitā personas, kas ieved preces iepakojumā no citām valstīm (turpmāk ražotājs, kurš izmanto atkārtoti lietojamo primāro vai sekundāro iepakojumu. Primārajam depozīta iepakojumam etiķetē ir speciāla norāde. Preces pavaddokumentos norāda attiecīgu informāciju par primāro un sekundāro depozīta iepakojumu. Realizējot preci, depozīta maksu norāda atsevišķi. Primārajam un sekundārajam depozīta iepakojumam – pavadzīmē. Primārajam depozīta iepakojumam mazumtirdzniecībā – preces cenu zīmē. Ražotājs, kurš izmanto atkārtoti lietojamo iepakojumu un vēlas tam piemērot depozīta sistēmu, iesniedz Vides ministrijā iesniegumu par depozīta sistēmas piemērošanu konkrētam atkārtoti lietojamam iepakojumam. Persona, kas ieved preces iepakojumā no citām valstīm, papildus iesniedz līguma kopiju ar preces izstrādājuma piegādātāju no citām valstīm par atkārtoti lietojamā iepakojuma pieņemšanu atpakaļ un visu Latvijā paredzamo izdevumu segšanu. Pārdevējs var slēgt līgumu ar komersantu , kurš apņemas nodrošināt depozīta iepakojuma pieņemšanu atpakaļ no patērētāja. Šajā gadījumā pārdevējs informē patērētāju par depozīta iepakojuma pieņemšanas vietu un iespējām.

12. 1. Iepakojuma materiālus klasificē saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu. 2. Ja iepakotājs marķē iepakojumu, tad iepakojuma vai iepakojuma materiāla marķējumā uz iepakojuma vai tā etiķetes iepakotājs norāda šādu informāciju: 2.1. iepakojuma materiāla veids (2.pielikums) 2.2. grafiskais simbols, kas norāda, ka iepakojuma materiāls ir reģenerējams un/vai pārstrādājams (3.pielikums) 3. Marķējumam jābūt skaidri saredzamam, viegli salasāmam un noturīgam (arī pēc iepakojuma atvēršanas) 4. Ja iepakotās preces gala lietotājs ir ražotājs vai pakalpojumu sniedzējs, kas preci izmanto par izejvielu, informāciju par izejvielas iepakojumu var norādīt tikai pavaddokumentos. Ministru kabineta 2002.gada 2.aprīļa noteikumi Nr.140 "Iepakojuma klasifikācijas un marķēšanas noteikumi" ar grozījumiem, kas izdarīti līdz 25.10.2005.

13. Marķējumā iekļauts vispārīgais otrreizējās pārstrādes grafiskais simbols (1.zīm.) vai vienkāršots vispārīgais otrreizējās pārstrādes grafiskais simbols (2.zīm.) un attiecīgā iepakojuma materiāla ciparu kods, kuru ievieto grafiskajā simbolā, un/vai saīsinājums, kuru novieto zem grafiskā simbola (3.zīm.).

14. 3. pants Nodokļa maksātājs ir persona, kura: Dabas resursu nodoklis"Dabas resursu nodokļa likums" (15.12.2005) ar grozījumiem līdz 12.06.2009. • (1) pirmā Latvijas Republikas teritorijā: • realizē videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā • (arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, • sekundāro un terciāro iepakojumu); • kā arī pircēja ērtības vai reklāmas noformējuma dēļ • iepakotu vai neiepakotu preču vai produktu • kopumam (pirkumam) pievieno iepakojumu; • savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai • izmanto videi kaitīgas preces, izņemot preces, kuras • apliekamas ar nodokli, tās realizējot, vai iepakojumā • iegādātas preces (arī kopā ar preci ievesto precei • pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu) • izņemot preces iepakojumā, kuras apliekamas ar • nodokli, tās realizējot.

15. sniedzot pakalpojumu, pievieno iepakojumu izstrādājumam, un šis iepakojums pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja(piemēram, ķīmiskā tīrītavā iztīrīta mēteļa maiss, kurā klients saņem savu iztīrīto mēteli) • Latvijas Republikas teritorijā sabiedriskajā ēdināšanā un mazumtirdzniecībā realizē vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus, kas gatavoti no plastmasas (polimēriem), papīra, kartona, to kompozītmateriāliem (laminātiem) ar polimēru vai metāla komponentiem, metāla folijas, koksnes vai citām dabiskām šķiedrām; • (3) Persona , kura veic videi kaitīgu preču vai preču iepakojumā piegādes darījumu muitas noliktavā vai brīvajā zonā, maksā nodokli, ja tā videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā izlaiž brīvam apgrozījumam un realizē Latvijas Republikas teritorijā.

16. (4) Ja persona, kura ražo preces, nodod tās citai personai iepakošanai, nodokļa maksātājs ir persona, kura pirmā realizē šīs preces iepakojumā Latvijas Republikas teritorijā. (5) Ja persona, kura ražo un realizē preces Latvijas Republikas teritorijā vai ieved preces iepakojumā no citām valstīm, izmanto atkārtoti lietojamu iepakojumu, ko nomā no citas personas, nodokļa maksātājs ir persona, kura iznomā šo iepakojumu preču iepakošanai.

17. Plastmasas maisiņiem, ko pircēja ērtības vai reklāmas noformējuma dēļ iepakotu vai neiepakotu preču vai produktu kopumam (pirkumam) pievieno tirgotājs, neatkarīgi no tā, vai par šiem maisiņiem tiek iekasēta atsevišķa samaksa, piemēro nodokļa likmi, kas noteikta šā likuma 24.pantā. Augstāk minētajiem plastmasas maisiņiem, kas izgatavoti no bioplastmasas vai oksi-sadalāmās plastmasas,piemēro nodokļa likmi, kas noteikta likuma 7.pielikumā atkarībā no izejmateriāla. Ja preces tiek realizētas plastmasas maisiņos, kuros tirgotājs tās safasējis un iepakojis pirms novietošanas tirdzniecības vietā, šiem plastmasas maisiņiem piemēro nodokļa likmi, kas noteikta šā likuma 7.pielikumā. 4.pants. Ar nodokli apliekamie objekti un nodokļa likmes

18. 24.pants. Nodokļa likmes plastmasas maisiņiem, kurus pircēja ērtības vai reklāmas noformējuma dēļ iepakotu vai neiepakotu preču vai produktu pirkumam pievieno tirgotājs, neatkarīgi no tā, vai par šiem maisiņiem tiek iekasēta atsevišķa samaksa: maisiņiem, kuru viena maisiņasvars nepārsniedz 0,003 kilogramus (1000 maisiņu svars nepārsniedz 3 kilogramus), — 2,60 latu par vienu kilogramu; maisiņiem, kuru viena maisiņasvars ir lielāks par 0,003 kilogramiem (1000 maisiņu svars pārsniedz 3 kilogramus), — 0,80 latu par vienu kilogramu. Plastmasas maisiņiem, kas izgatavoti nobioplastmasas, no 2008.gada 1.janvāra piemēro tādu pašu nodokļa likmi kā par iepakojumu no koksnes, papīra un kartona vai citu dabisko šķiedru izejmateriāliem (0,15 latu par vienu kilogramu – 2008./2009.gadā) – noteikts likuma 7.pielikumā. Plastmasas maisiņiem, kas izgatavoti nooksi-sadalāmās plastmasas, no 2009.gada 1.janvāra piemēro nodokļa likmi, kas noteikta likuma 7.pielikuma 2.tabulas 5.pozīcijā (0,45 latu par vienu kilogramu).

19. Bioplastmasa- bioloģiski noārdāma plastmasa (biopolimērs), kuras sastāvdaļas pilnībā vai gandrīz pilnībā iegūtas no atjaunojamām izejvielām; Oksi-sadalāmā plastmasa – plastmasa, kura iegūta no neatjaunojamiem izejvielām un skābekļa un gaismas ietekmē sadalās sīkās sastāvdaļās, bet nav bioloģiski sadalāma (kompostējama).

20. Iepakojumam un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, uz kuriem nav norādīta normatīvajos aktos noteiktā informācija (marķējums) par to, ka iepakojums un trauki ir no bioplastmasas vai oksi-sadalāmās plastmasas izejmateriāliem, piemēro nodokļa likmi, kas noteikta likuma 7.pielikuma likmēm no plastmasas (polimēru) izejmateriāliem ( 0.65 latu par vienu kilogramu) Prasības stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā. 24.Panta (6) Dabas resursu nodokļa likuma grozījumi

21. Nodokļa likmes par preču un izstrādājumu iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem no 2009.gada 1.janvāra 7.pielikums

22. Ja nodokļa maksātājs: Nodrošina vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto izlietotā iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu reģenerācijas normu izpildi; ir izveidojis un piemēro izlietotā iepakojuma vai vienreizlietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmu; Ir noslēdzis ar iepakojuma vai vienreizlietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekotāju līgumu par piedalīšanos izlietotā iepakojuma vai vienreizlietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmā; Atbrīvojumu no nodokļa samaksas iepakojumam, kurš bijis saskarē ar bīstamām ķīmiskām vielām vai bīstamiem ķīmiskajiem produktiem piemēro šādos gadījumos; Ja iepakojumu pēc iepakoto vielu izlietošanas attīra līdz tādai pakāpei, ka tas vairs nav izskatāms par bīstamo atkritumu un to var dokumentāri pierādīt; - Ja iepakojumu pēc iepakoto vielu izlietošanas nav iespējams attīrīt līdz tādai pakāpei, ka tas vairs nav uzskatāms par bīstamo atkritumu, šo iepakojumu apsaimnieko saskaņā ar normatīvo aktu prasībām par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu un to var dokumentāri pierādīt. 8.pants. Atbrīvojumu no nodokļa par iepakojumu un vienreizlietojamiemgalda traukiem un piederumiem

23. Nodokli par videi kaitīgām precēm nodokļa maksātājs nemaksā: ja tas nodrošina vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto videi kaitīgu preču atkritumu reģenerācijas normu izpildi; ir izveidojis un piemēro videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, ir noslēdzis ar videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotāju līgumu par piedalīšanos nolietotu videi kaitīgu preču apsaimniekošanas sistēmā. Persona, kura ieved un savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto elektriskās un elektroniskās iekārtas, nemaksā nodokli, ja piegādes līgumā ir ietvertas garantijas, ka nolietotās elektriskās un elektroniskās iekārtas tiks nosūtītas atpakaļ piegādātāj valstij. 9.pants. Atbrīvojumu no nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm

24. (11) nodokļa maksātājs, kas videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā realizē citai personai, kura tās izved no Latvijas Republikas teritorijas un var dokumentāri pamatot attiecīgo videi kaitīgu preču vai preču iepakojumā izvešanu: nodokli nemaksā, ja videi kaitīgu preču vai preču iepakojumā realizācija un izvešana notikusi vienā nodokļa maksāšanas periodā; samaksāto nodokļa summu ieskaita kā nodokļa avansa maksājumu, ja videi kaitīgu preču vai preču iepakojumā realizācija un izvešana notikusi dažādos nodokļa maksāšanas periodos un nodokļa maksātājs var dokumentāri pamatot nodokļa samaksu.

25. 23.pants.Nodokļa aprēķināšana par videi kaitīgām precēm Nodokli par videi kaitīgām precēm aprēķina atbilstoši nodokļa likmēm pa preču veidiem saskaņā ar 6.pielikumu.

26. (7)Nodokļa maksātājs, kurš ir atbrīvots no nodokļa samaksas atbilstoši likuma 8. vai 9.pantam par iepakojumu, vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem vai videi kaitīgām precēm, pārskatuattiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādeinesniedz par periodu, kurā ticis piemērots atbrīvojums no nodokļa samaksas. Par šo periodu nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs iesniedz Vides ministrijai (no 01.07.2008. – Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācijai – LVAFa) normatīvajos aktos par kārtību, kādā piemēro atbrīvojumus no nodokļa samaksas par iepakojumu, vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem un videi kaitīgām precēm (MK noteikumos Nr.489 un Nr.446),noteiktu pārskatu par aprēķināto nodokli. 27.pants.Kārtība, kādā tiek aprēķināts, maksāts nodoklis un iesniegti pārskati par aprēķināto dabas resursu nodokli

27. (13) Nodokļa maksātājs, kas savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai ieved videi kaitīgas preces, kuras tiek izmantotas jaunu preču ražošanai, ja šīs jaunās preces tiek realizētas ārpus Latvijas Republikas teritorijas, un nodokļa maksātājs var dokumentāri pamatot attiecīgo preču izvešanu: nodokli nemaksā, ja videi kaitīgu preču ievešana, izmantošana jaunu preču ražošanai un šo jauno preču izvešana notikusi vienā nodokļa maksāšanas periodā ; par šīm precēm samaksāto nodokļa summu ieskaita kā nodokļa avansa maksājumu, ja videi kaitīgu preču ievešana, izmantošana jaunu preču ražošanai un šo jauno preču izvešana notikusi dažādos nodokļa maksāšanas periodos.

28. 47.p. Ja vairākas videi kaitīgas preces tiek realizētas komplektā vienā iepakojumā, nodokli aprēķina: 47.1. par visu komplekta kopējo svaru, izņemot šīm precēm pievienoto vai šajās precēs ievietoto bateriju un akumulatora svaru, piemērojot komplektam tās preces nodokļa likmi, kuras funkciju nodrošināšanai ir nepieciešamas pārējās iepakojumā esošās preces; 47.2. atsevišķi par komplektā ietilpstošajām baterijām un akumulatoriem, piemērojot tiem attiecīgo nodokļa likmi par baterijām un akumulatoriem (MK 02.06.2009. noteikumi nr.509.redakcijā) 48.p.Par pamatojumu tam, vai no papīra, kartona, to laminātiem ar polimēra vai metāla komponentiem, plastmasas (polimēriem) tajā skaitā bioplastmasas un oksi-sadalāmās plastmasas un metāla folijas gatavotie un mazumtirdzniecībā realizējamie vai sabiedriskajā ēdināšanā izmantojamie trauki ( tai skaitā šķīvji, bļodas, krūzes, tasītes, glāzes, kokteiļu salmiņi, naži, dakšiņas karotes, spraudiņi) ir vienreiz vai daudzkārt lietojami, izmanto informāciju, kas iekļauta to iegādes līgumos vai pavaddokumentos, vai norādīta uz to iepakojuma Ja nodokļa maksātājs nevar dokumentāri pamatot, ka trauki ir daudzkārt lietojami, nodoklis jāmaksā kā par vienreiz lietojamiem traukiem saskaņā ar likuma 24.pantu un 7.pielikumu ( ar grozījumiem, kas izdarīti MK 02.06.2009.noteikumiem nr.509) Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumos Nr.404 "Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība un kārtība, kādā izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju"ar grozījumiem līdz 02.06.2009

29. 66.Tirgotājs (nodokļa maksātājs), kurš pircēja ērtības vai reklāmas noformējuma dēļ iepakotu vai neiepakotu preču vai produktu kopumam (pirkumam) pievieno plastmasas maisiņus neatkarīgi no tā, vai par šiem maisiņiem tiek iekasēta atsevišķa samaksa, nodrošina šo plastmasas maisiņu uzskaiti atbilstoši likuma 24.panta piektajā daļā noteiktajam iedalījumam. ( MK 02.06.2009.notekumu nr. 509 redakcijā) 66.² Ja preces tiek realizētas tādos plastmasas maisiņos, kuros tirgotājs tās safasējis un iepakojis pirms novietošanas tirdzniecības vietā, un tiem piemēro likuma 7.pielikumā norādīto likmi, nodokļa maksātājs nodrošina attiecīgo plastmasas maisiņu uzskaiti atsevišķi no šo noteikumu 66.‘ punktā minētajiem plastmasas maisiņiem, kā arī pamato to materiāla veidu, svaru un izlietojuma veidu ar jebkuru no šo noteikumu 58.punktā minētajiem dokumentiem. ( MK 02.06.2009.noteikumu nr. 509 redakcijā)

30. 67.Ja nodokļa maksātājs Latvijas teritorijā realizē vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto preces atkārtoti lietotā iepakojumā, nodoklis par šo iepakojumu nav jāmaksā, ja atkārtoti lietotā iepakojuma materiāla veidu un svaru var dokumentāri pamatot. 67¹.Ja nodokļa maksātājs izmantoto iepakojumu nodod tālāk citai personai, kura šo iepakojumu izmanto atkārtoti, nodokļa maksātājs pavaddokumentos norāda par attiecīgo iepakojumu samaksātā nodokļa apmēru (MK 02.06.2009.noteikumu nr.509.redakcijā). 79. Nodokli nemaksā par elektriskām un elektroniskām iekārtām, kas ir tādu iekārtu sastāvdaļas, kuras neietilpst likuma 6.pielikumā un šo noteikumu 7.pielikumā. 80.Nodoklinemaksā par liela izmēra stacionārām iekārtām un ražošanas mehānismiem, kas nav pārnēsājami vai ir pastāvīgi piestiprināti atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektrisko un elektronisko iekārtu kategorijām, kā arī par šajās iekārtās iebūvētām vai pievienotām elektriskām un elektroniskām sastāvdaļām.

31. 86.Nodokļa maksātājs, kas ieved preces iepakojumā un pēc preču izpakošanas šo iepakojumu realizē, izvedot to ārpus LR teritorijas, vai šo iepakojumu izmanto citu preču iepakošanai, kuras realizē ārpus LR teritorijas un nodokļa maksātājs var dokumentāri pamatot attiecīgā iepakojuma izvešanu: 86.1.nodokli nemaksā, ja preču iepakojumā ievešana un šo preču iepakojuma izmantošana citu preču vai izstrādājumu iepakošanai un šo iepakoto preču vai izstrādājumu izvešana notikusi vienā nodokļa maksāšanas periodā. 86.2.samaksātonodokļa summu ieskaita nodokļa avansa maksājumā, ja izvešana notikusi dažādos nodokļa maksāšanas periodos. noteikumi nosaka: videi kaitīgu preču svaru apliecinošus uzskaites dokumentus un tajos iekļaujamo informāciju; videi kaitīgu preču svara noteikšanas metodes, ja nodokļa maksātāja rīcībā nav nepieciešamo videi kaitīgu preču svaru apliecinošu uzskaites dokumentu; iepakojuma materiāla veidu un svaru apliecinošus uzskaites dokumentus un tajos iekļaujamo informāciju. Noteikšanas metodes.

32. Nolietotu transportlīdzekļu, preču un izstrādājumu iepakojumu un vienreizlietojamo galda trauku un piederumu vai videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas līgumu (turpmāk-apsaimniekošanas līgums) noslēdz uz laikposmu par kādu Vides ministrija ( turpmāk ministrija) pieņēmusi lēmumu slēgt apsaimniekošanas līgumu ar nodokļa maksātāju vai ar apsaimniekotāju, bet ne ilgāk kā uz trijiem gadiem. Ministru kabineta 2009. gada 19. maija noteikumi Nr.450"Kārtība, kādā slēdz un izbeidz līgumu par nolietotu transportlīdzekļu, preču un izstrādājumu iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu vai videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu, lai saņemtu atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa samaksas"

33. 8. Lai saņemtu atbrīvojumu no nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm, nodokļa maksātājs, kurš pats izveidojis un piemēro atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, iesniedz Latvijas vides aizsardzības fonda administrācijā šādus dokumentus Ministrijai adresētu iesniegumu; apsaimniekošanas plānu turpmākajiem trijiem gadiem. sarakstu , kurā norādīti līgumi par reģenerāciju ar komersantiem, kuri veic videi kaitīgu preču atkritumu reģenerāciju vai izvešanu reģenerācijai; nodokļu maksātāju sarakstu , kuri noslēguši ar attiecīgo apsaimniekotāju līgumu par atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu un apsaimniekotāja līgumpartneru piedalīšanos šīs sistēmas darbībā. apsaimniekošanas plāna īstenošanas finanšu plānu; apliecinājumu par statūtkapitāla un rezervju lielumu aprēķinātā dabas resursu nodokļa apmērā vienam mēnesim. Ministru kabineta 2008. gada 30. jūnija noteikumi Nr.489 "Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm

34. 16.Apsaimniekošanas līgums un atbrīvojums no nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm stājas spēkā ar nākamā ceturkšņa pirmā mēneša pirmo datumu pēc attiecīgā apsaimniekošanas līguma parakstīšanas. 20.Nodokļa maksātājs līgumu par viena veida videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanu vienlaikus drīkst slēgt tikai ar vienu apsaimniekotāju. 24.Apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksā nodokli par videi kaitīgām precēm, katru gadu līdz 1.maijam iesniedz fonda administrācijā auditētu pārskatu par iepriekšējo gadu (5.pielikums). Apsaimniekotājs pārskatam pievieno vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto auditora atzinumu par pārskatā norādītās informācijas atbilstību normatīvajos aktos par videi kaitīgo preču atkritumu uzskaiti un apsaimniekošanu noteiktajām prasībām. 31. Videi kaitīgo preču atkritumu reģenerācijas apjomi atkritumu apsaimniekošanas sistēmu ietvaros noteikti šo noteikumu 6.pielikumā.

35. Ministrijai adresētu iesniegumu par atbrīvojuma piemērošanu Apsaimniekošanas plānu turpmākajiem trijiem gadiem; Sarakstu, kurā norādīti noslēgtie vai plānotie līgumi ar komersantiem, kuri savāc, pārstrādā vai izved pārstrādei un reģenerācijai iepakojumu; Nodokļa maksātāju sarakstu , kuri noslēguši ar attiecīgo apsaimniekotāju līgumu par apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu; Apsaimniekošanas plāna īstenošanas finanšu plānu; Apliecinājumu par finanšu vai materiālo resursu nodrošinājumu plānotā nodokļa apjomā ceturksnī; Apsaimniekotāja līgumpartneru iepakojuma plūsmas auditēšanas aprakstu. Ministru kabineta 2008. gada 17. jūnija noteikumi Nr.446 "Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par iepakojumu un vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem"

36. Nodokļa maksātājs, kurš nemaksā nodokli, vai apsaimniekotājs, kura līgumpartneri nemaksā nodokli, katru ceturksni līdz ceturksnim sekojošā mēneša divdesmitajam datumam iesniedz fonda administrācijā pārskatu par ceturksnī realizēto vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantoto iepakojumu vai mazumtirdzniecībā un sabiedriskajā ēdināšanā realizēto vienreiz lietojamo trauku apjomu un aprēķināto nodokli (3.pielikums) un apliecinājumu par finanšu vai materiālo resursu nodrošinājumu aprēķinātā plānotā nodokļa apjomā nākamajam ceturksnim. Apsaimniekotājs katru gadu līdz 1.maijam iesniedz fonda administrācijā vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā auditētu pārskatu par iepriekšējo gadu atbilstoši šo noteikumu 4.pielikumam.

37. 1. Noteikumi nosaka 1.2.Videi kaitīgo preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu auditēšanas kārtību 1.3.Izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas sistēmu un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmu auditēšanas kārtību. II Apsaimniekošanas sistēmu audits 4. Apsaimniekošanas sistēmu auditam ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju no: 4.2. apsaimniekotāju līgumpartneriem – dabas resursu nodokļa maksātājiem Ministru kabineta 2007.gada 18.septembra noteikumi Nr.631"Videi kaitīgu preču atkritumu, iepakojuma un vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu apsaimniekošanas sistēmu auditēšanas kārtība un kārtība, kādā nosaka personu, kura drīkst veikt apsaimniekošanas sistēmu auditu“

38. V¹ nodaļa Elektrisko un elektronisko iekārtu, bateriju un akumulatoru atkritumu apsaimniekošana 20.²pants. (1)Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājs ir jebkura persona, kas neatkarīgi no izmantotās tirdzniecības metodes: 1) Izgatavo un pārdod elektriskās un elektroniskās iekārtas ar savu firmas zīmi; 2) Pārdod ar savu firmas zīmi elektriskās un elektroniskās iekārtas, ko izgatavojušas citas personas, izņemot gadījumus, kad uz iekārtas ir arī izgatavotāja firmas zīme; 3) Savas komercdarbības vai saimnieciskās darbības ietvaros ieved no citām valstīm vai izved uz citām valstīm elektriskās un elektroniskās iekārtas. (3) Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājus MK noteiktajā kārtībā reģistrē Vides ministrijas pilnvarota iestāde. Atkritumu apsaimniekošanas likums (01.03.2001.) ar grozījumiem kas  izdarīti līdz 13.03.2008.

39. 20.4pants(1)elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājs nodrošina elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu pieņemšanu, apstrādi, iekārtu izmantošanu, pārstrādi, reģenerāciju un apglabāšanu, izmantojot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus. (2)Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājs var pats veikt šā panta pirmajā daļā minētos pasākumus vai slēgt līgumu ar elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekotāju ( komercsabiedrību, kas pamatojoties uz noslēgto līgumu ar elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju, organizē un koordinē elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekošanu) (3) Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotājs nodrošina to, ka mājsaimniecības elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu pieņemšanu izveidotajā savākšanas sistēmā notiek bez maksas.

40. (4) Elektrisko un elektronisko iekārtu izplatītājs ir jebkura persona, kas savas komercdarbības vai saimnieciskās darbības ietvaros piegādā elektriskās un elektroniskās iekārtas personai, kas plāno tās lietot – nodrošina šo iekārtu atkritumu pieņemšanu , neprasot par to samaksu, ja attiecīgā iekārta pieder pie līdzīga tipa iekārtām un veikusi tādas pašas funkcijas kā piegādātā iekārta.

41. 20. 8pants(1) Baterija vai akumulators ir elektriskās enerģijas avots, kurā enerģijas rodas tieši pārveidojoties ķīmiskajai enerģijai, un kurš sastāv no vienas vai vairākām primārām ( atkārtoti neuzlādējamām) vai sekundārām ( atkārtoti uzlādējamām) daļām. 20 9pants(1) Bateriju un akumulatoru ražotājs ir jebkura persona, kas neatkarīgi no izmantotās tirdzniecības metodes, savas komercdarbības vai saimnieciskās darbības ietvaros pirmo reizi Latvijas tirgū laiž baterijas un akumulatorus t.sk. Kas atbilstoši ražotāja komercdarbībai iestrādāti ierīcēs vai transportlīdzekļos. 20 11pants (1) Bateriju un akumulatora ražotājs nodrošina bateriju un akumulatoru atkritumu pieņemšanu, savākšanu, apstrādi un pārstrādi. (2) Bateriju un akumulatoru ražotājs var pats veikt šā panta pirmajā daļā minētos pasākumus vai slēgt līgumu ar komersantu. 20 12pants (1) Pārnēsājamos bateriju vai akumulatoru atkritumus arī tad, ja to nodrošina bateriju un akumulatoru izplatītājs, savāc vai pieņem bez maksas. (2) Transportlīdzekļu bateriju un akumulatoru ražotājs vai izplatītājs nodrošina šādu bateriju un akumulatoru atkritumu savākšanu vai pieņemšanu no privātiem, saimnieciskai darbībai neparedzētiem (nekomerciāliem) sauszemes transportlīdzekļiem vai citas pašgājējas tehnikas bez maksas.

42. Ministru Kabineta 2004.gada 30.novembranoteikumi Nr.985“Noteikumi par atkritumu klasifikatoru un īpašībām, kuras padara atkritumus bīstamus” 1.Noteikumi nosaka atkritumu klasifikatoru un īpašības, kuras padara atkritumus bīstamus cilvēku dzīvībai un veselībai, videi, kā arī personu mantai.