Enerģiju taupošu ēku būvniecība Ventspils Domes seminārs 11.03.2010.

1. Enerģiju taupošu ēku būvniecība Ventspils Domes seminārs 11.03.2010. www.passivehouse.lv Anda Kursiša Arhitekte PassiveHouse Latvija Valdes priekšsēdētāja

2. Vides prasības projektēšanas un būvniecības iepirkumos I Ieteikumi videi draudzīgas būvniecības veicināšanai II Zaļā iepirkuma kritēriji Vides Ministrijas KPFI konkursos III Labas prakses piemēri

3. Zaļā iepirkuma potenciāls • Jaunu un konkurētspējīgu zināšanu apguve vides jomā visiem procesā iesaistītajiem profesionāļiem – pasūtītājiem (iepirkumu veicējiem), arhitektiem un inženieriem, būvniekiem, un ēku lietotājiem, kā arī - ģimenēm, kolēģiem, draugiem; un plašākai sabiedrībai kopumā; • Profesionāli un jēgpilni un arhitektūras un būvniecības iepirkumi • Vides investīcijas un būvniecība, ar kurām leposimies arī pēc desmit un divdesmit gadiem Zaļais iepirkums projektēšanā un būvniecībā ir gan reglamentējošs akts, gan solis uz domāšanas veida maiņu uz kvalitatīvākām nākotnes investīcijām.

4. I Ieteikumi videi draudzīgas būvniecības veicināšanai1 Būvniecības procesam ir būtiska ietekme uz vidi un cilvēku veselību visās procesa stadijās: • enerģijas patēriņš; • dabas resursi un atkritumu apsaimniekošana; • ūdens patēriņš; • būvmateriāli un to sastāva ietekme uz veselību; • transports. 1- Apstiprināti Latvijas Republikas Ministru kabineta 2008. gada 22. decembra sēdē (Prot.Nr.94, 92.§)

5. Aprites cikla izmaksas ietver ēkas dzīves ciklu: • projektēšana un būvdarbi; • ekspluatācija; • otrreizējai izmantošana un utilizācija. Ēkas ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas pārsniedz sākotnējās būvniecības izmaksas līdz pat 85%. Projektēšanas izmaksas, kurām ir vislielākā ietekme uz Aprites ciklu, veido tikai 0,3–0,5% no aprites cikla izmaksām. Tāpēc Aprites cikla izmaksas jāņem vērā jau pirms projektēšanas uzsākšanas, un uz tām jābalsta visi ar būvniecību saistīti lēmumi.

6. Kritēriju sistēmu pielietošana priekšnosacījumi: • kompetents pasūtītājs; • sistēmas izvēle un pielietošana no investīciju lēmuma pieņemšanas brīža; • sistēma ticama un verificēta valsts vai starptautiskā mērogā; • I, II, III tipa ekomarķējuma1 sistēmu pielietošana. 1- Ieteikumi, p.1.4.1.

7. Pasūtītāja kompetence pieredze videi draudzīgas būvniecības jomā: • Arhitekta pieredzes vērtēšanā nepieciešama pasūtītāja vai eksperta pieredze; • Rekomendējam piesaistīt tehniskos ekspertus mērķa konsultācijām, Zaļā iepirkuma specifikācijas sastādīšanai, izveidot kompetentu iepirkuma komisiju konkursā, lai iesniegtos piedāvājumus.

8. Projektēšanas specifikācija • piemērotākie arhitektoniskie un konstruktīvie risinājumi - iekārtas, tehnoloģijas, videi un lietotājam draudzīgu materiālu un resursu izvēle; • pareizs ēku novietojums, telpu lietošanas mērķis un izvietojums; • ja būvi nojauc, projektēšanas uzdevumā jānorāda prasības nojaukšanas darbu projektam; • energoefektivitātes standarti un atjaunojamo resursu pielietošana; • inovatīvu risinājumu pielietošana objektu plānošanā.

9. Iepirkuma kritēriji Būvprojekta iepirkumam – būtiska ekspertu komisija, ar kompetenci videi draudzīgā būvniecībā; un verifikācijas metodes vērtēšanas procedūrā; Būvdarbu iepirkumam - iekļaut zaļos kritērijus kas balstīti uz salīdzināmu un uzticamu vides informāciju, piemēram, būvniecībā izmantojamie materiāli vai atkritumu saimniecība būvlaukumā.

10. Arhitekta pieredze Arhitektam jābūt ar pietiekamu pieredzi videi draudzīgu ēku projektēšanā: • Energoefektīvu ēku projektēšana, uzrādot pieredzi iepriekšējos projektos, par sasniegtiem energopatēriņa rādītājiem, ieskaitot apkuri, kondicionēšanu, apgaismojumu un ventilāciju; • pieredze ēkas hermētiskuma un gaisa apmaiņas sistēmu ar siltuma rekuperāciju projektēšanā; • Videi draudzīga arhitektūra, iekštelpu gaisa kvalitātes standarti, atbilstošu būvniecības materiālu un izstrādājumu izmantošana.

11. Rekonstrukcija vai jaunbūve? • vai nepieciešama jauna ēka? • Ja var izmantot esošās ēkas, tas ir videi draudzīgāk • ēka jānovieto tā, lai tā iederētos vidē ainaviski un funkcionāli, optimāli izmantotu dienas gaismu • ēkas galveno fasādi vēlams vērst uz dienvidiem, lai maksimāli izmantotu saules enerģiju. • izvēlētā vieta nedrīkst apdraudēt bioloģisko daudzveidību un pastiprināt nepieciešamību pēc transporta. • jāņem vērā objekta radīto emisiju un atkritumu apsaimniekošanas un mazināšanas iespējas.

12. Energoefektivitāte Tehniskajā specifikācijā jānosaka minimālie standarti: • ieteicams pieprasīt augstāku energoefektivitāti, kā noteikts valsts vai reģionālajos standartos un/vai pieejamajās vadlīnijās; • prasības veikt atbilstošas kvalitātes pārbaudes būvdarbu laikā, piemēram, ēkas gaisa apmaiņas koeficienta pārbaude; • faktiskā ēkas enerģijas patēriņa pārraudzība pēc būvniecības; • lietotāju apmācība un paradumu uzlabošana. Katram būves tipam nepieciešama sava pieeja būves energoefektivitātes maksimizēšanas ziņā, ņemot vērā telpu elastīgumu, dažādus izmantošanas laikus (piem., skolas ēkas mācību telpas, sporta zāle), gaisa apmaiņu (gaisa kvalitāte), apkures un enerģijas vajadzības, kā arī apgaismojumu.

13. Būvdarbi Videi draudzīgas būvniecības pamatprincipi: • videi un veselībai draudzīgu materiālu izvēle; • būvorganizācijas pieredze darbā ar vides standartiem; • optimāla būvlaukuma un transporta organizācija; • samazināts enerģijas un ūdens patēriņš; • kvalitatīvi būvdarbi. Kvalitāte nemaksā neko, daudz maksā kļūdu labošana

14. Būvorganizācijas tehniskā kapacitāte Pretendentiem jāpierāda tehniskā kapacitāte, lai īstenotu Vides pārvaldības pasākumus: • pasākumi, kas vērsti uz atkritumu rašanās samazināšanu būvniecības vietā līdz minimumam, ievērotu pieļaujamā trokšņu līmeņa prasības un izvairītos no satiksmes sastrēgumiem. • bioloģiskās daudzveidības aizsardzības nodrošināšana būvniecības vietā un tās apkārtnē (ja būvniecības darbi norisinās vietā, kurā vide ir īpaši viegli ietekmējama); • pasākumi, kas aizkavē bīstamo atkritumu plūsmas, kas var nelabvēlīgi ietekmēt apkārtējo vidi.

15. Līguma izpildes nosacījumi Līguma izpildes nosacījumus var izmantot, lai iekļautu vides kritērijus visos izpildes posmos. Tiem jābūt skaidri izteiktiem paziņojumā par iepirkumu, lai pretendentiem būtu saprotamas visas saistības. Līgumu izpildes nosacījumi ir obligāti. Piemēram: • Autoruzraudzības un Būvuzraudzības nosacījumi; • ēkas norobežojošo konstrukciju hermētiskuma pārbaudes veikšana (blowerdoortest); • Būvniecības materiālu transportēšana un otrreizēja pārstrāde; atkritumu apsaimniekošana; • Uzskaitvedība un monitorings.

16. Būvmateriāli • Materiālu primārās enerģijas saturs (ieguve, apstrāde, transportēšana un atkritumu pārstrāde), toksisku un kaitīgu ķīmisko vielu izmantošana, un neatjaunojamo resursu izmantošana būtiski ietekmē vides stāvokli. • Būvmateriālu izvēles kritēriji ietver izstrādājuma ietekmi uz vidi, sociālo un ekonomisko situāciju, specifisko pielietojuma ēkā, pakļaušanos dažādām iedarbībām, ekspluatācijas sekas un izmaksas, kā arī paredzamo ēkas lietošanas laiku. • Ir iespējams izslēgt kādu noteiktu vielu izmantošanu. Šajā gadījumā jāpievieno informācija, kādi videi nekaitīgāki materiāli vai izstrādājumi tiek pieprasīti, vai kādiem tiek dota priekšroka.

17. Lietotāju uzvedība Sabiedriskām ēkām nepieciešams Enerģijas pārvaldības plāns, kas ietver atbildīgo amatpersonu vai tehnisko speciālistu nozīmēšanu, lietotāju regulāru apmācību, un monitoringu visās enerģijas patēriņa pozīcijās. Siltuma, karstā un aukstā ūdens, elektrības utt. patēriņš ir atkarīgs ne tikai no ēkas projekta un konstrukcijas, bet arī no ēkas lietotāju uzvedības. Lai cik efektīva būs biroja apkures sistēma, enerģijas patēriņš būtiski pieaugs, ja, piemēram, apkure būs ieslēgta visu nedēļas nogali.

18. Informatīvās barjeras Trūkst iepirkuma speciālistu motivācijas un zināšanu zaļās būvniecības jomā, nav informācijas par videi draudzīgām precēm un pakalpojumiem un to sabiedrisko labumu, kā arī trūkst zināšanu un informācijas par: • vides politiku pasaulē, Eiropā un Latvijā; • vides problēmām, un par patēriņa radīto ietekmi uz vidi; • valsts iepirkuma izmantošanu kā instrumentu, lai veicinātu videi draudzīgāku preču un pakalpojumu izplatīšanos; • preču sastāvu un alternatīvu produktu esamību; • metodēm videi draudzīgu preču un pakalpojumu definēšanai, kā arī preču un pakalpojumu ietekmes uz vidi novērtēšanai; • vides marķējumiem.

19. Tehniskās barjeras • Neliels videi draudzīgo preču piedāvājums tirgū un šaurs sortiments; • Problēmas ar videi draudzīgu un alternatīvu risinājumu tehnisko saskaņošanu un būvniecības atļauju saņemšanu; • Īstermiņa budžeti (parasti 1 gads) nedod iespēju atainot Zaļā iepirkuma ekonomiskos ieguvumus ilgtermiņā

20. un pāri ekonomiskajām barjerām... Pastāv cenu atšķirības starp videi draudzīgām precēm un rutīnas zemo cenu pirkumiem, bet: • Pieaugot pieprasījumam pēc videi draudzīgām precēm, pieaug piedāvājums, sagaidāms cenu izlīdzinājums; • Zaļais iepirkums jāievieš vienlaikus ar organizatoriskām izmaiņām, samazinot lietoto produktu daudzumu, var samazināt vai līdzsvarot finansiālos izdevumus; • Izvēloties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, jāņem vērā arī dzīves cikla izmaksas, ieskaitot ar atkritumu apsaimniekošanu vai pārstrādi saistītās izmaksas.

21. Rekomendācijas • būvniecības projektu ilgtspēja ir tieši atkarīga no arhitektu projektiem, tādēļ ir svarīgi konkursu specifikācijās iekļaut vides prasības; • videi draudzīgam iepirkumam būvniecībā jābūt balstītam uz sistēmisku pieeju, nevis koncentrēšanos uz atsevišķām sastāvdaļām; • jāsaīsina birokratizētās dokumentu izstrādes procedūras, un jāievieš iepirkuma dokumentu paraugi, tā atvēlot vairāk laika projektēšanai un būvniecībai; • piemērot augstākus vides standartus atsevišķiem projektu konkursiem vai finansējuma mērķiem, piemēram, KPFI, kur tiešais mērķis ir CO2 emisiju samazinājums; • Pielietot būvniecības izstrādājumiem ekomarķējumus • ACI (Aprites cikla izmaksas) un ACA (Aprites cikla analīze) ir rekomendējami būvdarbu iepirkuma procedūrā, bet komplicētības dēļ pielietojami ar ekspertu konsultāciju palīdzību.

22. II Zaļā iepirkuma kritēriji VIDM KPFI konkursos • Ņemot vērā Vides Ministrijas Klimata pārmaiņu Finanšu Instrumenta galveno mērķi – siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu, enerģiju taupošas būvniecības konkursiem Zaļā iepirkuma piemērošana ir ļoti būtiska. • Tāpēc 2010. gada projektu konkursos šo kritēriju izveidei tika pievērsta īpaša uzmanība, gan veidojot vadlīnijas iesniedzējiem, gan detalizējot kvalitātes vērtēšanas kritērijus.

23. KPFI vadlīniju mērķis • raita un veiksmīga KPFI konkursa norise; • samazināti potenciālie riski Finansējuma saņēmējam, Projektētājam un Būvuzņēmējam; • atklāta un sekmīga Publiskā iepirkuma procedūra; • konkursa kvalitatīvo kritēriju izpilde; • Zaļā iepirkuma pielietošana.

24. Vadlīniju saturs 1. Vispārīgā informācija 2. Projekta norises shēma 3. Iesnieguma Tehniskās dokumentācijas sagatavošana (I stadija) 4. Ieviešanas Tehniskās dokumentācijas sagatavošana (II stadija) 5. Zema energopatēriņa ēku Tehniskie risinājumi 6. Projektu vērtēšanas kritēriji 7. Vadlīnijas Tehniskās dokumentācijas iepirkumam 8. Vadlīnijas Būvniecības iepirkumam

25. Vispārīgā informācija • Dokumentācijas apjoms katram objektam nosakāms atkarībā no ēkas tehniskā stāvokļa un pieejamo investīciju apjoma. • 2. Projekta iesniedzējs ir atbildīgs par lēmuma pieņemšanu, kas attiecas uz Projekta akceptēšanas kārtību un energoefektīvu risinājumu izstrādi, Projekta iesniedzējam jāpieņem lēmums, kas sniedz lielāku energoefektivitāti ilgtermiņā. • 3. Tehniskās dokumentācijas akceptēšanas kārtība pieļauj gan vienkāršoto renovāciju, gan rekonstrukciju, ieskaitot pilnu Būvprojekta izstrādi saskaņā ar likumdošanu.

26. 4. Ja Projekta iesniedzēja Finansu līdzekļi ir ierobežoti, bet nepieciešami lielāki darbu apjomi, tad rekomendējam projektēt pa kārtām, lai darbi nākotnē būtu veicami iespējami vienkāršākā veidā, un bez papildu izmaksām. • 5. Finansējuma saņēmējam jānodrošina Tehniskās dokumentācijas izstrāde pilnā apjomā par jebkuru no projekta daļām un darbu veidiem, kas ietverams attiecināmajās izmaksās, un Augstākās izglītības mācību iestādes statusam atbilstoša arhitektūras kvalitāte fasāžu apdarē. • 6. Būvprojekta vadītājs ir atbildīgs par projektēšanas darbu koordinēšanu, atsevišķo projekta daļu savstarpējo atbilstību un būvprojekta saturu kopumā, kā arī par būvprojekta atbilstību Būvniecības likumam, Latvijas būvnormatīviem un šiem noteikumiem.

27. 7. Par I, II stadijas Tehnisko dokumentāciju un autoruzraudzību tiek organizēts vienots Publiskais iepirkums. • 8. Neatkarīgi no plānotā darbu apjoma vai akceptēšanas kārtības, renovācijas procesā nav pieļaujami vienkāršoti vai rutīnas prakses risinājumi, kas pasliktina ēkas fasāžu vai energoefektivitātes pasākumu kvalitāti. • 9. Darbu organizācijas projekts jāsaskaņo ar mācību grafiku, izmantot metodes, kas ļauj veikt darbus, netraucējot mācību procesam. • 10. Lai nodrošinātu KPFI mērķu sasniegšanu, Pasūtītājs ir atbildīgs par sertificēto speciālistu pārbaudi attiecībā uz speciālistu piesaisti arī pēc iepirkuma, tieši projektēšanas un ieviešanas gaitā.

28. Vadlīnijas būvniecības iepirkumam • 1. vērtēšanas posmā tiek pārbaudīts, vai uz pretendentu neattiecas izslēgšanas nosacījumi, kā arī to vai pretendenti izpilda minimālo atbilstības līmeni; • 2. vērtēšanas posmā Finansējuma saņēmējs vērtē piedāvājumus, lai noteiktu saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu saskaņā ar vērtēšanas kritērijiem. Vērtēšanai tiek pieņemti un salīdzināti tikai tie piedāvājumi, kas izturējuši 1.posmā noteiktos kritērijus. • Būtiski nosacījumi: • Pretendentam jāiesniedz piedāvājuma nodrošinājuma galvojums 5% apmērā no līguma paredzamās summas (no Pasūtītāja kontroltāmes); • Zaļā iepirkuma nosacījumi: Pretendentam jāstrādā saskaņā ar EMAS vai ISO-14000 standartiem vides pārvaldības jomā, Pasūtītājam jāpieņem arī citi pierādījumi ar līdzvērtīgu pasākumu nodrošināšanu (apraksti, shēmas, atbildīgie speciālisti, to kvalifikācija).

29. Dokumentu paraugi • Projektēšanas iepirkuma nolikums, ieskaitot : • Pretendenta pieteikuma forma; • Finanšu piedāvājuma forma • Līgumu projekti projektēšanai un autoruzraudzībai. • Būvniecības iepirkuma nolikums, ieskaitot : • Pretendenta pieteikuma forma; • Finanšu piedāvājuma forma; • Līguma projekts.

30. Kvalitātes kritēriji VIDM KPFI konkursos

31. Kvalitātes vērtēšanas kritēriju pielietošanas potenciāls nākotnē Projektēšanā un būvniecībā izmantojamo kritēriju sistēmu pielietojumam Latvijā par pamatu ieteicams pieņemt praksē pārbaudītas sistēmas (Starptautiskā ēku novērtējuma marķējuma paraugus), piemēram: • BREEAM Buildings – no 2009. gada tiek pielāgoti lietošanai Latvijā, rudenī tiks publiskoti pielietošanai, izstrādā Biedrība „Zaļās mājas” • Pasīvās mājas sertifikāts – brīvi pieejams pielietošanai, pagaidām sertificēšanas dokumentus izsniedz Darmštates Pasīvo ēku institūts, drīzumā to varēs darīt Tartu, un tuvāko 2 gadu laikā arī Latvijā.

32. BREEAM sistēma • BREEAM Buildings marķējumu var piemērot gan esošu, gan jaunu ēku ekoloģisko īpašību novērtēšanai. Biežāk sastopamu ēku tipiem pastāv marķējuma standartversijas. Specifiski ēku tipi var tikt novērtēti pēc speciāliem kritērijiem. Ar BREAM International novērtējumu var veikt ārpus Apvienotās Karalistes esošām ēkām. Marķējuma versijas tiek regulāri aktualizētas atbilstoši Apvienotās Karalistes būvnormatīvu un Eiropas vides ekoloģisko standartu prasībām. • Kopš šī marķējuma ieviešanas ir izveidotas atšķirīgas marķējuma versijas dažādiem ēku tipiem, starp tām biroji, skolas, veikali, rūpnīcas, tiesas u.c.

33. BREEAM:KPFI? Vides kritēriju izpildi Zaļajos iepirkumos iespējams pielietot, nosakot detalizētus un izmērāmus kritērijus katrā apakšpunktā, sekojot, piemēram, BREEAM sistēmai. Šī sistēma ir plaša, bet tā nav komplicēta, un ir racionāli pielietojama jebkurai publiskai ēkai, neatkarīgi no tās izmēra un funkcijas. Zaļais iepirkums ietver 5 kategorijas:  1. Enerģijas patēriņš; 2. Dabas resursi un atkritumu saimniecība; 3. Ūdens patēriņš; 4. Būvmateriāli un to sastāva ietekme uz veselību; 5. Transports. A- Pārvaldība: tikai daļēji iekļauta MK ieteikumos Zaļajam iepirkumam, bet ir ļoti būtiska vides kritēriju izpildē un uzturēšanā ilgākā laika posmā, tāpēc iekļaujam to kritērijos.

34. BREEAM sistēmā ēkas tiek vērtētas pēc 9 kategorijām, kuras ir salīdzināmas ar KPFI konkursa kvalitātes prasībām.

36. A Ēkas pārvaldība

37. 1. Enerģija * - šeit ieteicams pielietot arī Pasīvās ēkas vai zema enerģijas patēriņa ēkas kritērijus, siltuma un elektroenerģijas patēriņam uz kvadrātmetru.

38. 2. Dabas resursi un atkritumi

39. 3. Ūdens patēriņš

40. 4. Būvmateriāli un to sastāva ietekme uz veselību

41. 5. Transports

42. III LABAS PRAKSES PIEMĒRI Pašvaldību iniciatīvas Latvijā • Augot sabiedrības informētībai, pašvaldību speciālisti atsaucīgi apgūst ilgstpējīgas būvniecības pamatprincipus, un ir gatavas pāriet uz atbildīgu iepirkumu un būvniecības investīciju praksi. • Ventspils pašvaldība plāno arodskolas rekonstrukciju pēc zema enerģijas patēriņa standarta, un jaunu kopmītņu būvniecību pēc Pasīvās ēkas standarta. • Arī citu pašvaldību pārstāvji izrāda interesi, taču ir jūtams, ka speciālistiem nepieciešams informatīvs un tehnisks atbalsts.

43. Energiewerkstatt biroja ēka • Objekts:Energiewerkstatt biroja ēka. • Darbības profils: inženieru uzņēmums, kas projektē vēja parkus, un sniedz konsultāciju pakalpojumus enerģijas ekonomijas un atjaunojamo enerģijas resursu jomā. • 2003.-2004. gadā tika uzbūvēta 380 m2 liela biroja ēka, kura par 100% tiek apgādāta ar atjaunojamiem enerģijas resursiem. • Iepirkuma organizācija. Projektēšanai un projekta īstenošanai tika noteikti sekojoši kritēriji: • 100% enerģijas apgāde no atjaunojamiem resursiem; • videi draudzīgi būvmateriāli; • zems enerģijas patēriņš; • koka konstrukciju izmantošana, ar uzsvaru uz vietējiem būvmateriāliem; • priekšroka vietējiem materiālu piegādātājiem.

44. Raksturlielumi. Ēkas norobežojošās konstrukcijas tika projektētas atbilstoši zema enerģijas patēriņa prasībām: • ēkas norobežojošās konstrukcijas: 28 cm bieza siltumizolācija, U-vērtība = 0.147 W/m²K; • jumts: 30 cm bieza siltumizolācija, U-vērtība = 0.147 W/m²K; • logi: trīskāršā pakete, U-vērtība = 0.7 W/m²K; • ēkas hermētiskums: nl50 = 0.3 1/h (spiediena testa rezultāti). Tika izmantoti tikai videi draudzīgi materiāli, ēkai ir koka konstrukcijas ar celulozes siltumizolāciju. Ēkas enerģijas resursus nodrošina atjaunojamie enerģijas avoti: • saules fotoelementu izmantošana elektrības ražošanai; • vēja enerģijas izmantošana; • saules kolektori karstā ūdens sagatavošanai un apkurei; • granulu apkures katls. Rezultāti: zema enerģijas patēriņa biroja ēka, ar zemām būvniecības izmaksām un 100% atjaunojamo enerģijas resursu nodrošinājumu.

45. Freistadt pašvaldības ēka • Objekts:Freistadt pašvaldības ēka • Darbības profils: administrācija • Freistadt pilsēta ir pirmā pilsēta Austrijā, kur tika izmantota iespēja pielietot trešās puses finansējumu. Projekta veiksmīga īstenošana un pozitīvā reputācija motivēja šo un citas pašvaldības uzsākt enerģijas ekonomijas projektus, un veidoja bāzes pieredzi enerģiju taupošiem iepirkumiem. • Iepirkuma organizācija. Iepirkums bāzēts uz trešās puses finansējuma pielietojumu, kurš tika aizsākts jau iepriekš, ar bērnudārza, skolas un ielu apgaismojuma rekonstrukcijas projektiem. Iepriekšējo projektu enerģijas ietaupījums bija 24.4% (66 000 EUR). Pašvaldības iepirkums tika veikts uz iepriekšējo kritēriju pamata.

46. Raksturlielumi. • visas jaunbūves izpilda zema enerģijas patēriņa standartus; • tiek veikts elektroenerģijas patēriņa monitorings; • jaunām elektroierīcēm zems enerģijas ir galvenais kritērijs; • IT: lietoti tikai enerģiju taupoši monitori; • apgaismojums: lietoti tikai enerģiju taupoši apgaismes ķermeņi; • citas ēkas komponentes: atbilstoši iepirkumā dotiem enerģijas standartiem; Rezultāti: sasniegti pateicoties ar entuziasmu apveltītas pašvaldības amatpersonas centieniem, iekļaujot enerģijas kritērijus visos pašvaldības iepirkumos.

47. Energiesparverband konsultācijas • Projekts: Energiesparverband konsultācijas pašvaldības iepirkumiem • Darbības profils: konsultācijas • Enerģijas kritēriji tika iekļauti arhitektūras konkursa nosacījumos (galvenokārt publiskām ēkām, bērnudārziem un skolām), bieži enerģijas konsultanti tiek pieaicināti konkursa žūrijas sastāvā. • Iepirkuma organizācija. • Projekta mērķis ir padarīt enerģijas kritērijus par jebkura nozīmīga objekta iepirkuma sastāvdaļu. Tas tiek realizēts, pieprasot izpildāmus enerģijas datus (zems enerģijas patēriņš un atjaunojamo resursu pielietošana) no konkursa dalībniekiem – arhitektiem un plānotājiem. Turklāt, enerģijas konsultanti konkursa žūrijas sastāvā nodrošina, ka šie dati tiek kompetenti izvērtēti.

48. Raksturlielumi. • Energiesparverband konsultanti izveidoja vienkāršu enerģijas kontroles sarakstu, kas jāaizpilda arhitektiem, un jāpievieno konkursa dokumentācijai. Tas nodrošina, ka enerģijas kritēriji tiek ņemti vērā iepirkuma konkursa vērtējumā. • Enerģijas kontroles sarakstā, kā galvenie iekļauti šādi kritēriji: • ēkas norobežojošo konstrukciju U vērtības; • siltuma zudumu aprēķini; • iekšējie siltuma ieguvumi un ieguvumi no saules siltuma; • pasākumi pret pārkaršanu vasaras periodā. • Norādot šos datus, var aprēķināt ēkas enerģijas patēriņu, un salīdzināt dažādus ēkas projektu variantus. • Rezultāti. Enerģijas kritēriji tika iekļauti ap 20 ēku projektu konkursos, kuru rezultātā tika projektētas zema enerģijas patēriņa ēkas

49. Izmantotie avoti: - Ieteikumi videi draudzīgas būvniecības veicināšanai, apstiprināti Latvijas Republikas Ministru kabineta 2008. gada 22. decembra sēdē (Prot.Nr.94, 92.§); - Vides Ministrijas KPFI konkursa nolikums “Energoefektivitātes paaugstināšana augstākās izglītības iestāžu ēkās”; • BREEAM sistēmas apraksts (www.breeam.org); • www.passiv.de • www.greenlabelspurchase.net • foto no Passive House Latvija arhīva

50. Paldies par uzmanību!