1 / 12

LVVV šķirkļa galva

LATVIEŠU VALODAS VĒSTURISKĀS VĀRDNĪCAS (16.–18. gs.) PROJEKTS: MORFOLOĢISKO CELMU VARIANTI: PROBLĒMAS UN IESPĒJAMIE RISINĀJUMI Everita Andronova LU Matemātikas un informātikas institūts everita.andronova@lumii.lv LATVIJAS UN KAIMIŅVALSTU PIEREDZE VĒSTURISKO VĀRDNĪCU IZSTRĀDĒ 19.12.2008.

euclid
Télécharger la présentation

LVVV šķirkļa galva

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. LATVIEŠU VALODAS VĒSTURISKĀSVĀRDNĪCAS (16.–18. gs.)PROJEKTS:MORFOLOĢISKO CELMU VARIANTI: PROBLĒMAS UN IESPĒJAMIE RISINĀJUMIEverita AndronovaLU Matemātikas un informātikas institūtseverita.andronova@lumii.lvLATVIJAS UN KAIMIŅVALSTU PIEREDZE VĒSTURISKO VĀRDNĪCU IZSTRĀDĒ 19.12.2008.

  2. LVVV šķirkļa galva • Šķirkļa vārds ar lietojumu skaitu. 2. Gramatiskais raksturojums. 3. Visas korpusā sastaptās vārdformas (ar lietojumu skaitu).

  3. Šķirkļa vārds – latviešu leksikogrāfijas prakse • dialektālajā leksikogrāfijā – visi celmu varianti apvienoti vienā šķirklī, piem.:badmira; badmiŗa; badmire; badmiris subst. (LIV: 103) acs subst. ac, ac, acèi, aci, dsk. ģen. acu, demin. actĩna; arī ace ace, aces, acei, aci, dsk. ģen. acu, demin. acĩte (ĒIV: 24)

  4. Šķirkļa vārds – latviešu leksikogrāfijas prakse LLVV: Vārda fonētiskie un morfoloģiskie varianti parasti doti katrs savā šķirklī. Vienā šķirklī apvienoti 1) fonētiskie un morfoloģiskie varianti, kas alfabēta secībā atrodas tieši blakus vai tuvu viens otram (lasmenis, lāsmenis), un 2) vārdu pāri ar -kšķ- un -kš- (blīkšķēt, blīkšēt) (LLVV, 1:10). smalksnājs, -a, v.; arī smalksne, -es, dsk. ģen. -šņu, s.; arī smalksnis, -šņa, v. (LLVV 72:39)

  5. Šķirkļa vārds – citu prakse • „orientieris“ mūsdienu literārajā valodā, kam pievienoti fonētiskie, morfoloģiskie un vārddarināšanas varianti • vārda forma, kā tā parādās vārdnīcas aptveramā perioda beigās • vairāki tekstos fiksēti varianti

  6. Šķirkļa vārds LVVV • celmu (arī daži fonētiskie) varianti – atsevišķi šķirkļi abrakasa (1) s. f. abbrakaśśa (1) abrakasis (1) s. m. abbra kaśsis (1) abrakāsis (2) s. m. abra kahsis (1), abbra=kahśis (1) abrukasis (1) s. m. abru=kaśśis (1)  abrakasa, abrakasis, abrakāsis.

  7. Sarežģītais šķirkļa vārds Aizguvumu adaptācija – tekstos tikai bezgalotnes forma *advent vai *advente(?) *advente(?) s. f. (2) aduent (2) ‘advents, apmēram četras nedēļas ilgs periods pirms Ziemassvētkiem’. Aduent dze§me no mu§u kungu JESV Chri§ti cilwäke tapßen. Elg1621_GCG, 11. : vlv. advente vai po. adwent, kas no lat. adventus ‘advente; atnākšana’. *oktobr vai *oktobris *oktobris (2) s. m. octobr (2) ‘oktobris’. Us §tipra Pawehleśchana Rak§to^s is§pee§ts. Riga^ 19. Octobr. 1696.SKL1696_KB, 0. p.

  8. Sarežģītais šķirkļa vārds – neadaptēts nominatīvs *mesijas (33) s. m. meśśijas (1), meśśiju (1), me§śia (6), me§śiam (3), me§śias (16), me§§ias (2) *mesija vai *mesijas

  9. Sarežģītais šķirkļa vārds Tekstos trūkst nominatīva formas *aitiņš *aitiņš (5) s. m. dem. aitinjeems (1), aitinji (2), aitiņeems (1), aitiņus (1) ‘aitiņa’. ..vnd kaß no winja Aitinjeems gir / tas klau§śa winja Balxnu. Manc1631_LVM, 2014; Vnd kad mehß ka winja Aitinji §taighajam itt Tumm§śa` Eleija`/ tomähr gir Wings py mums.. Manc1654_LP2, 6714.  aitiņa. *ogs (NB tikai G. Manceļa tekstos) *ogs (3) s. m. ohghi (3) ..tha arrid§an taß Wiena=Kohx / ja taß nhe kļuh§t parei§e deh§tietz / und ee=§trahdahtz / tad aug §kahbi Ohghi / kad tohß ähd.. Manc1654_LP1, 24513.  oga.

  10. Jauktā paradigma zābaks (2) s. m. sabaks (1), sahbakeem (1) Sabaks. m. ein Stieffel. Fuer1650_70_1ms, 2096. ‘zābaks’. Sabaks. m. ein Stieffel.Fuer1650_70_1ms, 2096, Zitz Ba§niza` nahzis / pauśchahß ar jauneem Śwahrkeem / Sahbakeem / Blaweŗeem / śackśchahm / und tha prohjam. Manc1654_LP1, 7020. : skr. zabogъ ‘zābaks’. apzābakot, zābaciņš.  zābaka. zābaka (1) s. f. sahbakas (1) ‘zābaks’. Zitts nahk Ba§niza` / śawas Kurrpes / jaunas Sahbakas / śuddraba Śacktis / und jaunas Drehbes ghribbädams rahdiet. Manc1654_LP1, 33028. : skr. zabogъ ‘zābaks’.  zābaks.

  11. Šķirkļa vārds LVVV Ko darīt ar homoformām? ↓ Šobrīd: liekam pie skaitliski nozīmīgākā celma ↓ Nepieciešama informācija par katru konkrēto avotu ↓ Tas ļautu precizēt celmu

  12. Jautājumi?Paldies par uzmanību!

More Related