Valmieras rajona uzņēmējdarbības vide

1. Valmieras rajona uzņēmējdarbības vide Id.nr. VPD1/ESF/NVA/05/APK/3.1.5.2/0021/2

2. Projekta mērķisunpētījuma metode

3. Projekta mērķis • Veikt izpēti un analizēt informāciju par Valmieras pilsētas un rajona uzņēmējdarbības vidi, un mazo un vidējo uzņēmumu attīstības iespējām Valmieras pilsētā un rajonā.

4. Pētījuma metode (1) • Intervijas ar Valmieras rajona uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem (n=196 no N=1338) • Izlase: proporcionāla, stratificēta • Kritēriji: uzņēmējdarbības forma, uzņēmuma lielums, darbības nozare, darbības ilgums • Interviju temati: informācija par uzņēmumu, uzņēmējdarbības uzsākšana, uzņēmuma attīstības perspektīvas, vadība, cilvēkresursi, tehnoloģijas, resursi, finanses un investīcijas, tirgus un konkurence, ārējā vide

5. Pētījuma metode (2) • Valmieras rajona 12.klašu skolēnu aptauja par nākotnes plāniem pēc vidusskolas beigšanas, tālākās izglītības un profesijas izvēli (n=420 no N=683)

6. Pētījuma metode (3) • Informācijas analīze par ekonomiskās attīstības politikas veidošanu un īstenošanu Valmieras rajona pašvaldībās, t.sk. intervijas ar Valmieras rajona pašvaldību pārstāvjiem

7. Uzņēmumu izveidošana un vadība • Uzņēmumu dibināšana • Uzņēmumu attīstība un to ietekmējošie faktori • Uzņēmumu vadība

8. Uzņēmējdarbību ietekmējošie faktori • uzņēmējdarbības uzsākšanu apgrūtina: • finanšu nepietiekamība, • zināšanu un informācijas trūkums, • birokrātiskās barjeras, • uzņēmējdarbības uzsākšanai nepieciešamo resursu ierobežotība • pēdējo 5-7 gadu laikā parādās tendence, ka uzņēmēji kļūst izglītotāki, bet pastiprinās uzņēmējdarbības uzsākšanai nepieciešamo resursu piesaistes problēmas

10. Uzņēmumu attīstība • Valmieras rajona uzņēmēji jūtas stabili un nākotnē raugās optimistiski: gandrīz divas trešdaļas uzņēmēju attīstības iespējas vērtē kā labas un ļoti labas un nākotnē plāno paplašināt sava uzņēmuma darbību, tikai 3,14% uzņēmēju uzskata, ka tās ir sliktas vai ļoti sliktas.

12. Uzņēmumu attīstība • 1/3 tuvāko trīs gadu laikā plāno saglabāt esošo līmeni • 2/3 tuvāko trīs gadu laikā plāno paplašināties • ģeogrāfiski • ražošanas paplašināšana

13. Uzņēmumu vadība • Uzņēmumu vadībā tiek izmantotas dažādas metodes un visbiežāk tiek pielietota finanšu rādītāju analīze, atalgojuma politika un budžeta plānošana. • Nepietiekami tiek izmantota personāla vadība un stratēģiskā plānošana, īpaši tirdzniecības sektorā.

14. Cilvēkresursi • Valmieras rajona demogrāfiskais raksturojums • Cilvēkresursu vērtējums Valmieras rajona uzņēmēju skatījum • Valmieras rajona vidusskolēnu viedokļi par karjeras izvēli un veidošanu

15. Valmieras rajona demogrāfiskais raksturojums

16. Iedzīvotāju skaits Valmieras rajonā pēdējo gadu laikā samazinās - 2006.gadā tas sasniedza 58,742 tūkstošus (2,6 % no Latvijas iedzīvotāju kopskaita). • Neliels iedzīvotāju skaita pieaugums vērojams tikai Kauguru, Kocēnu un Valmieras pagastos. • Sākot ar 2003.gadu , iedzīvotāju skaits gadā vidēji samazinājies par 0,5% jeb aptuveni 300 cilvēkiem, kamēr iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā ik gadu turpina pieaugt, veidojot 37,5 tūkstošus(2006.gada beigās)

17. Ekonomiski aktīvo un iedzīvotāju darbaspējas vecumā īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā(2002.-2006.) (Avots: NVA dati)

18. Nodarbināto skaits pašvaldību teritorijā 2006. gada beigās pēc VIDrīcībā esošajiem datiem- 24,2 tūkstoši (64,6%), kas liecina par stabilu nodarbināto skaita palielināšanos. • Ekonomiskās aktivitātes jeb līdzdalības līmenis 2006.gadā- 68,84% .

19. 2006.gada beigās NVA Valmieras filiālē bija reģistrēti 1439 bezdarbnieki, no kuriem 13,5 % bez darba bija ilgāk par gadu, bet 7,92% - cilvēki ar invaliditāti • Bezdarba līmenis (bezdarbnieku īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā) 2006.gada beigās noslīdēja līdz 5,6%. Valmieras pilsētā bezdarba līmenis 2007.gada janvārī bija 4%.

20. Nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes līmenis (2002.-2006.)Avots :NVA dati

21. Bezdarbnieku skaita izmaiņas (2002.-2006.) Avots :NVA dati

22. Cilvēkresursu vērtējums Valmieras rajona uzņēmēju skatījumā

23. Personāla izglītība, kvalifikācija un tās atbilstība uzņēmuma vajadzībām • Valmieras uzņēmēji un īpašnieki sava personāla izglītību, kvalifikāciju un tās atbilstību uzņēmuma vajadzībām kopumā vērtē kā optimālu vai piemērotu. • Aptuveni 80% respondentu vadītāja darbu vērtē kā optimālu, bet kritiski vērtē pārējo personālu, kas liek domāt par aptaujāto (īpašnieku vai arī uzņēmuma vadītāju) mazāk kritisku attieksmi pret uzņēmuma vadības kompetencēm.

25. Uzņēmēji pamatā apmierināti ar vidējās vadības līmeni, bet gandrīz piektdaļu neapmierina tehniskā personāla izglītība, kvalifikācija un tās atbilstība uzņēmuma vajadzībām. • Darba efektivitāte uzņēmējus pamatā apmierina

26. Darbinieku izglītošana un kvalifikācijas celšana (1) • Daļai uzņēmēju (17%) ir noliedzoša attieksme pret darbinieku izglītošanas un kvalifikācijas vajadzību izvērtēšanu. • Tikai puse uzņēmēju plāno līdzekļus darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanai, kas parāda nepieciešamību lielāku uzmanību pievērst personālā politikas ilgtermiņa plānošanai.

27. Darbinieku izglītošana un kvalifikācijas celšana (2) • Ievērojami lielākā uzņēmēju daļa atbalsta izglītības iegūšanu atbilstošos specializētos izglītības centros. • Valmieras lielo uzņēmumu vadītāji atzīmē Vidzemes Augstskolas ieguldījumu speciālistu sagatavošanā rajonā, uzsverot nepieciešamību atvērt inženiertehniskās studiju programmas.

29. Darbinieku noturēšana un piesaiste • Darbinieku noturēšanai uzņēmumā lielākā daļa uzņēmēju izmanto piemaksas sistēmas, nodrošina sociālās garantijas, kā arī citus materiālos labumus. • Kopumā gandrīz ceturtajai daļai uzņēmēju ir problēmas ar visu līmeņu personāla piesaisti.

30. Nepieciešamais darbaspēks • Valmieras rajona uzņēmumos jūtams darbaspēka trūkums (ap 39% uzņēmumu ir vakances). • Divas trešdaļas uzņēmumu meklē vidējā vadības līmeņa un tehniskā personāla darbiniekus. • Visvairāk trūkst iekārtu un mašīnu operatori un izstrādājumu montieri, kvalificēti lauksaimniecības un zivsaimniecības darbinieki, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, vecākie speciālisti un speciālisti.

32. Darbinieku piesaistes risinājumi • Lielākā daļa uzņēmumu (75,39%) personālu piesaista un atlasa saviem spēkiem, galvenokārt izvēloties neformālās piesaistes formas. • Lielie Valmieras uzņēmumi nepieciešamo speciālistu piesaistē izmanto arī pārpirkšanu.

33. Migrācijas ietekme un ārvalstu darbaspēka izmantošana • 46,6% aptaujāto uzņēmēju uzskata, ka Latvijas iedzīvotāju migrācija būtiski ietekmē rajona uzņēmumu darbu, kas ir nopietns drauds uzņēmējdarbībai • Šobrīd tikai 2,1% uzņēmēju nodarbina cilvēkus no citām valstīm • 45,55% Valmieras rajona uzņēmēju gatavi nākotnē nodarbināt citu valstu iedzīvotājus. • Šos jautājumus būtu svarīgi risināt arī plašākā kontekstā, piemēram, savlaicīgi uzsākot diskusijas par iedzīvotāju, uzņēmēju, pašvaldību un valsts institūciju gatavību ārvalstu darbaspēka ieplūšanai.

34. Sadarbība ar valsts institūcijām imigrācijas formalitāšu kārtošanā • Uzņēmēju viedokļi dalās par darba un uzturēšanās atļauju iegūšanas kārtību – 36,36 % uzskata to par sarežģītu, bet tikpat daudzi to noliedz. • Lielākā daļa uzņēmēju (62, 5%) atzinīgi vērtē sadarbību ar Nodarbinātības Valsts aģentūru • Uzņēmēji pozitīvi (43% ) vērtē arī Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldes darbu

36. Personāla vadība uzņēmumos (1) • Visbiežāk izmantotās personāla vadības metodes ikdienas darbā :darba kvalitātes kontrole un darbinieku pārbaudes (64,92%) un konkrētu darbu plānošana (63,87%). • Gandrīz pusei uzņēmēju būtiska ir darbinieku apmierinātība ar darbu un lojalitāte uzņēmumam.

37. Personāla vadība uzņēmumos (2) • Ceturtā daļa uzņēmēju nenodarbojas ar personāla plānošanas un attīstības jautājumiem, kas varētu liecināt par samērā nepārdomātu attieksmi pret personāla jautājumiem, kas ir vai ar laiku kļūs par nopietnu uzņēmuma problēmu. • Valmieras lielākajos uzņēmums personāla politika tiek rūpīgi plānota un pilnveidota.

38. Valmieras rajona vidusskolēnu viedokļi par karjeras izvēli un veidošanu

39. Vidusskolēnu nākotnes plāni • Gandrīz 90% Valmieras rajona vidusskolu 12.klašu jauniešu ir izlēmuši, ko darīs pēc vidusskolas beigšanas :90% no viņiem iecerējuši mācīties (jaunieši apzinās izglītības līmeņa nozīmību savas nākotnes karjeras veidošanā), lai gan vēl aizvien ir problēmas karjeras un profesijas izvēlē, ko varētu skaidrot ar vecumposmu attīstības īpatnībām. • Aptuveni puse vidusskolēnu nolēmuši mācības apvienot ar darbu • Lielākā daļa turpinās studijas augstskolās(86%), kuras izvēli nosaka piedāvātā studiju programma

40. Profesijas izvēli ietekmējošie faktori (1) • Valmieras rajona vidusskolu 12.klašu jauniešu profesijas izvēli visvairāk ietekmē: individuālie faktori (interese par kādu jomu vai specialitāti un spējas) un sociālekonomiskie faktori (profesijas prestižs un atalgojums) • Nākotnes karjeru Valmieras rajona jaunieši vēlas veidot profesijās, kuras atzīst par prestižām un labi atalgotām

41. Profesijas izvēli ietekmējošie faktori (2) • Pastāv viedokļu atšķirība starp Valmieras pilsētas un Valmieras rajona vidusskolu skolēniem- rajona vidusskolu skolēni bija mazāk informēti par karjeras veidošanas iespējām • Profesijas izvēli neietekmē dzimuma piederība un ar to saistītie stereotipi

42. Karjeras veidošana (1) • Vidusskolēni visaugstāk karjeras iespējas vērtēja informācijas tehnoloģiju un celtniecības un būvniecības nozarēs, bet viszemāk -mākslā un kultūrā • 61% rajona vidusskolēnu karjeru vēlas veidot privātajā sektorā

43. Karjeras veidošana (2) • 12.klašu jaunieši apzinās darba tirgus pieprasījumu un piedāvājumu, jo liela daļa vēlas savu karjeru veidot inženierzinātnēs, kurās šobrīd trūkst kvalificēta darbaspēka. • Jauniešu vidū nav mazinājusies jurista, ekonomista un psihologa specialitātes popularitāte, kurās pastāv darbaspēka pārprodukcijas risks. Tas nozīmē, ka jauniešiem būtu jāsniedz vēl detalizētāks skaidrojums par Latvijas darba tirgus specifiku.

44. Nodomi atgriezties strādāt dzimtajā pilsētā/ pagastā • Vairāk kā trešā daļa Valmieras rajona vidusskolēnu nolēmuši pēc tālākajām studijām neatgriezties dzimtajā vietā, visvairāk (44%)to ir rajona vidusskolu absolventu vidū . • 28% skolēnu nav noteikta viedokļa par pastāvīgās dzīves un darba vietu nākotnē.

45. Tehnoloģiju izmantošana Valmieras rajona uzņēmumos

46. Tehnoloģiju izmantošana • Aptuveni 90% respondentu sava uzņēmuma saimnieciskajā darbībā izmanto tehnoloģijas, kas varētu kalpot par priekšnoteikumu ražošanas optimizācijai, pārdošanas procesu un informācijas apmaiņas atvieglošanai un paātrināšanai.

47. Informāciju tehnoloģiju izmantošana • Populārākais uzņēmuma saimnieciskajā darbībā pielietotās tehnoloģijas veids - informācijas tehnoloģijas (77%). • Informācijas tehnoloģiju izmantošana varētu būt daudzpusīgāka. • Uzņēmēji galvenokārt tās pielieto grāmatvedībā (98%), vadībā (61%) un klientu apkalpošanā (51%).

48. Tehnoloģiju izmantošanas ieguvumi • Ieguvumi tehnoloģiju izmantošanā: • ātrāka darbība (85%), • labāka kvalitāte (60%), • lielāks darbības apjoms (53%), • izmaksu samazinājums (47%), • iesaistīto cilvēkresursu samazinājums (38%). • Kopumā Valmieras rajona uzņēmēji apzinās tehnoloģiju izmantošanas ieguvumus un galvenokārt tos novērtē kā iespēju paaugstināt uzņēmuma darbības efektivitāti, kā arī konkurētspēju.

49. Valmieras rajona uzņēmumu resursi, finanses, investīcijas

50. Ieguldījuma veida izvēle • Uzņēmumi ir orientēti uz esošo produktu attīstīšanu un mazāk uz jaunu produktu izstrādi. • Vērtējot, cik nozīmīgi ir bijuši uzņēmumam dažādi kapitāla ieguldījuma veidi, • visbiežāk kā pirmā prioritāte atzīmēta ieguldījumi, kuru mērķis ir palielināt potenciālu, • kā otrā – ieguldījumi, kuru mērķis ir aizstāt esošās iekārtas, • kā trešā - ieguldījumi, kuru mērķis ir uzlabot iekšējo un ārējo vidi, • bet kā vismaznozīmīgākā – ieguldījumi, kuru mērķis radīt jaunu potenciālu jauniem produkcijas veidiem.