1 / 17

Latviešu vēsturiskās vārdnīcas (16.–18. gs.) projekts

LATVIEŠU VALODAS VĒSTURISKĀS VĀRDNĪCAS (16. – 18. gs.) PROJEKTS: PIRMĀ POSMA REZULTĀTI UN TURPMĀKIE UZDEVUMI Everita Andronova, Renāte Siliņa-Piņķe, Anta Trumpa, Pēteris Vanags Letonikas 2. kongress 29.10.2007. Latviešu vēsturiskās vārdnīcas (16.–18. gs.) projekts.

gil-cain
Télécharger la présentation

Latviešu vēsturiskās vārdnīcas (16.–18. gs.) projekts

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. LATVIEŠU VALODAS VĒSTURISKĀS VĀRDNĪCAS (16.–18. gs.) PROJEKTS:PIRMĀ POSMA REZULTĀTI UN TURPMĀKIE UZDEVUMIEverita Andronova, Renāte Siliņa-Piņķe, Anta Trumpa, Pēteris VanagsLetonikas 2. kongress 29.10.2007.

  2. Latviešu vēsturiskās vārdnīcas (16.–18. gs.) projekts LZP projekts Nr.04.1307 (2004–2007). Iecere – interaktīva pilna tipa seno tekstu vārdnīca pēc seno tekstu korpusa datiem. Uzdevumi – metodoloģijas izstrāde, paraugšķirkļu izveide, šķirkļa elektroniskās versijas izstrāde, leksikogrāfa darba vietas sagatavošana. Šobrīd apstrādāti 473šķirkļi (300sugas vārdi, 173īpašvārdi), tiek sagatavotas šķirkļu rakstīšanas instrukcijas.

  3. LVVV šķirklis • Šķirkļa vārds (arī rekonstruēta forma, kļūdaini pierakstīta forma korpusā) plus lietojumu skaits. • Gramatiskais raksturojums. • Visas korpusā sastaptās vārdformas (plus lietojumu skaits). • Tā laika latviešu valodas vārdnīcās ietvertie nozīmju skaidrojumi. • Nozīmes skaidrojums (viena vai vairākas). • Katras nozīmes lietojuma piemēri (agrākais un vēlākais citējums rakstu avotos). • Brīvie (skaitliski nozīmīgie) un stabilie vārdu savienojumi. • Frazeoloģismi. • Etimoloģija. • Plaša mijnorāžu sistēma (vārddarināšana u. c.).

  4. LVVV šķirklis burbulis (4) s. m. burbuli (1), burbulis (2), burrbulis (1) Burbulis, Burbuli, die waßer blase. Puckeln. Fuer1650_70_1ms, 395. 1. ‘ūdens burbulis’. Uhdens burbulis śaplohk. die wasser=blase swindet vergehet. Fuer1650_70_1ms, 18420, ..bett irr muh§śo §tarrpa` da§ch / kaß §chkeetahß wehl illghe d§iewoht / ka Ähna bähg / unnd ka Burrbulis us Vhdeni śa=plohk. Manc1654_LP2, 267{247}4 ; 2. ‘izcilnis (metāla priekšmetam)’. Burbulis, Burbuli, die waßer blase. Puckeln. Fuer1650_70_1ms, 395. Sal. liet. burbulas‘burbulis; izcilnis’.  burbulains.

  5. Variantu traktējums LVVV Rakstības varianti – tiek apvienoti vienā šķirklī. Gramatiskie varianti (atšķirīgi fonētiskie, vārddarināšanas, celmu vai formu varianti) – sniegti atsevišķos šķirkļos ar mijnorādi vienam uz otru. baleksne (14) s.f. balexne (12), balexnis (2) balksne (83) s.f. balkśne (6), balkśnes (3), balkśni (17), ballxne (3),ballxni (51), ballxnis (1), ballxnu (2) balksnis (22) s.m. ballxneem (1), ballxneems (1), ballxnes (3), ballxneß (1), ballxnis (12), ballxnus (1), ballxny (3) balss (17) s. f. ballśi (4), ballśu (1), ball§śa (1), ball§śi (7), ballß (4) Leksiskie varianti – sniegti atsevišķos šķirkļos ar mijnorādi vienam uz otru. āraneāreneārapuse

  6. Vārdu semantiskais raksturojums LVVV Vārda nozīme var tikt skaidrota ar: 1) mūsdienu latviešu literārajā valodā lietoto ekvivalentu; 2) aprakstošu skaidrojumu; 3) enciklopēdiska rakstura informāciju (piemēram, eksotismiem, etnogrāfismiem, historismiem); 4) norādi par lietošanas sfēru vai sintaktisko funkciju.

  7. Vārdu semantiskais raksturojums baltiņš (1) s. m. baltiņsch (1) Baltiņsch Ein weißer Schilling. it. Ein Setznetze, Ein blenke. Fuer1650_70_1ms, 4018. 1. ‘baltais šiliņš.’ Šiliņš – kopš 14. gs. sudraba monēta vairākās Eiropas valstīs. Acīmredzot nosaukumā norāde uz sudraba gaišo krāsu. Baltiņsch Ein weißer Schilling. it. Ein Setznetze, Ein blenke. Fuer1650_70_1ms, 4018. 2. ‘zvejas tīkls’. 3. ‘klajums mežā, meža pļava’. Ducmane, Vēciņš 1995, Ducmane 2004. balts.

  8. Vārdu savienojumu atspoguļojums LVVV 1. Frazeoloģismi. 2. Stabilie vārdu savienojumi bez īpaša nozīmes pārnesuma. 3. Bieži lietotie brīvie vārdu savienojumi.

  9. Vārdu savienojumu atspoguļojums būšana (169) ‘stāvoklis, esamība’ – bezdievīga būšana (23) – dievīga būšana (12) – elkadievīga būšana (3) – jauka būšana (4) – laba būšana (6) – nešķīsta būšana (3) – svēta būšana (4) – cilvēk(u) būšana (1) cilwäke bu^ßen (1) ‘cilvēce’; – debess būšana (1) ‘debesis; debesu valstība’. – dieva būšana (2) ‘Dieva esamība’. – vella būšana (2) ‘velna darbs?’. – viena būšana (4) ‘vienība’.

  10. Cilmes raksturojums LVVV 1.  Norādes par vārddarināšanu, ja darināšanas process ir pietiekami skaidrs atvasinājumi baudīšana  baudīt. salikteņi baltvēdris  balts + vēders. kalki apzābakot ap- + zābaks, pēc v. gestiefelt hibrīddarinājumi adatmanis  adata + -manis < lv. man ‘vīrs’ dažādi gadījumi ar komentāriem aitiņa avs – ar v zudumu deminutīvā avitiņa ‘aitiņa’.

  11. Cilmes raksturojums 2. Sal. Norādes par radniecīgiem vārdiem, ja darināšanas process ir neskaidrs vai attiecas uz periodu pirms latviešu valodas izveidošanās mantoti vārdi ar tiešu atbilsmi baltu valodās adata Sal. liet. ãdata ‘adata’. mantoti vārdi ar tuvu atbilsmi baltu valodās aknis Sal. liet. dial. jẽknos ‘aknas’. mantoti vārdi ar atbilsmi tikai tālākās radu valodās agrs Sal. ave. agrō ‘pirmais’, agrәm ‘sākums’. baltiski vārdi ar neskaidru darināšanas procesu biedēt Sal. la. baidīt, liet. baidyti ‘baidīt, biedēt’.

  12. Cilmes raksturojums 3. < Norādes par aizgūšanu leksiski aizguvumi boķēt < vlv. bōken ‘sist, dauzīt’. 4. Neskaidra cilme burkāns Neskaidra cilme; sal. baltv. burkan, ig. porgand, kr. dial. burkan, borkan.

  13. Īpašvārdi LVVV Auseklis (3) s. m. npropr. Auśeklis (2), auśeklis (1) Auśeklis Spulgis. der Morgen stern. deeniņņa ne tahļu, auśeklis jau uhslez, der tag ist o~ weit, der morgen stern gehet schon auff.Fuer1650_70_1ms 1428-33 ‘Auseklis, rīta zvaigzne (Venēra)’ Auśeklis Spulgis. der Morgen stern. deeniņņa ne tahļu, auśeklis jau uhslez, der tag ist o~ weit, der morgen stern gehet schon auff.Fuer1650_70_1ms 1428-33 Zaur to Śirds=dibbenigu Schehla§tibu muhśo Deewa zaur ko muhs apraud§ijis irr tas Auśeklis no Aug§tibas. JT1685 Lk 1:78  latv. aust (par gaismu)  Austriņš

  14. Īpašvārdi Betanien, Betanija, Betānija (14) s. f. nloc. Betahnias (1), Betanijas (3), Betaniju (3), Bethanias (2), Bethanien (5) ‘Betānija, JD ciems’ Vnd kad JE§us by eek§chan Bethanias Simoņa tha Spittaliga Namma` pee§tayahß tam weena Śeewa tay by Ghla§e ar itt §kie§tu vnd ļohte darrgu Sahles Vhdeni vnd ta śadau§iya to Ghlahs vnd lehya to vs winja Ghallwu py Ghalldu śeh§choht. Manc1631_LVM 8115, Tis nutika ik§zan Bethanias winia pu§e Jordan upes, kur Joņs krystyja. EvTA1753 410  1. < vc. Bethania un Bethanien 2. < lat. Bethania  Batanien; Behabar; Betabara; Betaneja; Betanius, Betānius

  15. LVVV pirmā posma rezultāti Regulāri vārdnīcas darba grupas semināri, kuros apspriesti gandrīz 500 sagatavotie šķirkļa vārdi. Vārdnīcas instrukcijas uzmetumi. Vārdnīcas šķirkļa elektroniskās versijas shēma. Mājas lapa (www.ailab.lv/LVVV).

  16. LVVV nākamā perioda uzdevumi • Turpināt 16. – 18. gs. latviešu tekstu korpusa papildināšanu. • Precizēt un pilnveidot vārdnīcas šķirkļu rakstīšanas instrukcijas. • Turpināt jaunu šķirkļu izstrādi, kā arī jau esošo precizēšanu un pārskatīšanu, ņemot vērā gan iespējamas nostādņu maiņas dažos jautājumos, gan arī jauna materiāla ietveršanu. • Izstrādāt LVVV elektronisko versiju. • Paplašināt sadarbību ar līdzīgiem vēsturisko un elektronisko vārdnīcu projektiem gan Latvijā, gan ārzemēs.

  17. Paldies par uzmanību! Jautājumi ?

More Related