Fizikālās Enerģētikas Institūts Enerģijas resursu laboratorija Laboratorijas vadītājs

1. Projekta ClearSupport ieviešanas progress Latvijā, saistība ar Valsts Pētījuma programmu enerģētikā un energoefektivitātes projektu perspektīvas Fizikālās Enerģētikas Institūts Enerģijas resursu laboratorija Laboratorijas vadītājs LZA kor.loc.,Prof., Dr.habil.sc.ing. Pēteris Šipkovs 02.jūnijs 2008.gads, Rīga, Latvija

2. Atbalsts projektu biržas veidošanas FEI & konsultatīvā padome • Valsts pētījumu programma enerģētikā - • sastāv no 7 apakšprogrammām, ieskaitot • enerģijas efektivitātes tehnoloģiju pilnveidošanu un vadību, • atjaunojamo enerģijas veidu izmantošanas iespēju un tehnoloģiju izpēti un novērtējumu ClearSupport: Dānija Vācija Latvija Polija Lietuva Čehija Slovēnija Grieķija • Energoefektivitātes projektu ieinteresētās puses • Latvijas pašvaldību savienība; Lielo pilsētu asociācija; Rīgas mājoklis; • Energoefektivitātes projektu realizētāji; • Namu pārvaldes, namu īpašnieki utt. 02.jūnijs 2008.gads, Rīga, Latvija

3. ClearSupport projekts • Projekta ietvaros: • Veikta dalībvalstu kopējas ekonomiskas situācijas, ēku energoefektivitātes, enerģētikas un tt. analīze un tā ļauj teikt, ka problēmas ir līdzīgas. • Izveidota informatīva bāze par enerģijas efektivitātes projektiem visās projekta dalībvalstīs. • Apkopota un izanalizēta: • informācija par enerģijas efektivitātes projektu likumdošanas un institucionālo bāzi, kā arī par projektu organizatoriskiem noteikumiem. • informācija par enerģijas efektivitātes projektu finansējumu; • informācija par enerģijas efektivitātes projektu tehniskiem risinājumiem. 02.jūnijs 2008.gads, Rīga, Latvija

4. Informatīva bāze par enerģijas efektivitātes projektiem visās projekta dalībvalstīs • Informatīvajā bāzē apkopoti realizētie energoefektivitātes projekti un izanalizēti visi plusi un mīnusi. • Salīdzināti realizētie projekti dažādās valstīs ne tikai kvantitatīvi, bet arī kvalitatīvi. 02.jūnijs 2008.gads, Rīga, Latvija

5. Enerģijas efektivitātes projektu finansējums • Apkopota un izanalizēta enerģijas efektivitātes projektu finansējumu shēmas visās projekta dalībvalstīs. • Salīdzināta dažādu valstu prakse un iespējams izmantot praktiski pārbaudītas shēmas, ņemot vērā visas to priekšrocības un trūkumus. • Piemēram, Slovēnijas, Lietuvas un Polijas prakse ēku energoefektivitātes projektu realizācijā ir atšķirīga un varētu būt aprobēta arī citās valstīs. 02.jūnijs 2008.gads, Rīga, Latvija

6. Enerģijas efektivitātes projektu tehniskie risinājumi • Enerģijas efektivitātes projektu tehnisko risinājumu analīze parādīja, ka siltumcaurlaidības radītāji nedaudz atšķiras (ņemot vērā klimatiskos parametrus), kā arī normatīvās vērtības un ēku energoefektivitātes novērtēšana un tehniskie risinājumi ir ļoti līdzīgi. • Praktiski norobežojošo konstrukciju siltumcaurlaidības koeficienti līdzīgām ēkām un materiāliem arī daudz neatšķiras. • Tas ļauj secināt, ka tehniskie risinājumi un atbilstošās investīcijas varētu tikt izmatotas arī Latvija. • Projekta gaitā ēku energoefektivitātes projekti ir apkopoti un aprakstīti Excel formās. 02.jūnijs 2008.gads, Rīga, Latvija

7. Informācija par projektu 02.jūnijs 2008.gads, Rīga, Latvija

8. Energoefektivitāte un enerģijas taupīšana Enerģijas lietderīgu izmantošanu ēkās sekmē gan enerģijas efektivitātes paaugstināšanas pasākumi, gan enerģijas taupīšanas pasākumi. Enerģijas efektivitāte būtiski ir atkarīga no pielietotās tehnoloģijas. Uzlabot enerģijas efektivitāti tādējādi nozīme izmantot labākas tehnoloģijas, lai patērētu mazāk enerģijas. Turpretim enerģijas taupīšana lielā mērā ir atkarīga no patērētāja uzvedības izmaiņām. 02.jūnijs 2008.gads, Rīga, Latvija

9. Enerģijas patēriņš Latvijā pa nozarēm Lielākie enerģijas patērētāji pēdējos gados mājsaimniecība un transports, attiecīgi 36% un 25%. Savukārt mājsaimniecības sektorā, apmēram, 85% no patērētās enerģijas tiek izmantoti mājokļu apsildei un karstā ūdens sagatavošanai. Šie skaitļi pārliecinoši pamato enerģijas izmantošanas efektivitātes paaugstināšanas lielo lomu mājsaimniecību ēkās. 02.jūnijs 2008.gads, Rīga, Latvija

10. Enerģijas patēriņa sadalījums mājsaimniecības sektorā 02.jūnijs 2008.gads, Rīga, Latvija

11. Ēku sadalījums pēc uzcelšanas gadiem 02.jūnijs 2008.gads, Rīga, Latvija

12. Enerģijas efektivitātes projektu nepieciešamība Latvijā Daudzdzīvokļu ēku sadalījums pēc uzcelšanas gadiem Savrupmāju sadalījums pēc uzcelšanas gadiem Zemās prasības pret norobežojošo konstrukciju siltuma noturību un ne vienmēr augsta celtniecības darbu kvalitāte ir divi galvenie faktori zemam komforta līmenim un lieliem siltumenerģijas zudumiem ēkās, kas celtas laika periodā no 1958.-1992. un veido lielāko daļu no dzīvojamā fondā. 02.jūnijs 2008.gads, Rīga, Latvija

13. Enerģijas cenu kāpums Realizētos projektos īpatnējā siltumenerģijas patēriņa samazinājums sasniedzis no 36% līdz pat 47% un atbilstošs izmaksu samazinājums sasniedzis no 30% līdz 46%. 02.jūnijs 2008.gads, Rīga, Latvija

14. Energoefektivitātes nepieciešamība: • Mājsaimniecības patēriņš ir ap 40 % no kopējā gala enerģijas patēriņa; • 85% enerģijas mājsaimniecībās tiek patērēti apkurei un siltā ūdens sagatavošanai; • Dzīves kvalitātes, komforta paaugstināšana, enerģijas pieejamība un enerģijas apgādes drošība; • Enerģijas apgādes drošums un vides kvalitātes saglabāšana; • Ilgtspējīgas attīstības veicināšana; 02.jūnijs 2008.gads, Rīga, Latvija

15. Enerģijas ekonomijas potenciāls dzīvojamās mājās 02.jūnijs 2008.gads, Rīga, Latvija

16. Dzīvojamā fonda piederības struktūra Avots: CSP-gada grāmata 02.jūnijs 2008.gads, Rīga, Latvija

17. Energoefektivitāte mājokļu sektorā Lai gan daudzdzīvokļu mājas lielākoties ir privātīpašumā (86%), pašvaldībām un valstij jāuzņemas vadošā un koordinējošā loma energoefektivitātes jautājumu risināšanā ēkās. 02.jūnijs 2008.gads, Rīga, Latvija

18. Pašvaldību loma energoefektivitātes projektu realizācijā • Pašvaldības ir atbildīgas par siltumapgādes organizēšanu savā teritorijā, bet ilgtermiņa siltumapgādes plānošanā viens no galvenajiem aspektiem ir siltumenerģijas pieprasījums, ko lielā mērā ietekmē energoefektivitāte ēkās. • Valsts enerģētikas politikas divi galvenie uzdevumi - enerģijas apgādes drošība un vides kvalitātes saglabāšana ir sasniedzami, paaugstinot energoefektivitāti ēkās. 02.jūnijs 2008.gads, Rīga, Latvija

19. Projektu realizācijas mehānismi • Dažādās īpašuma formas (privātīpašums, pašvaldības, valsts) daudzdzīvokļu ēkās apgrūtina lēmuma pieņemšanas procedūru jautājumos par energoefektivitātes pasākumu realizāciju ēkā. Pastāv arī dažādas ēku apsaimniekošanas formas – dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, namu pārvaldes, privātie uzņēmumi un tml. • Dažāda veida realizēto projektu finansu mehānismi: • dažos projektos tie bija kredīti, kurus saņēma dzīvokļu īpašnieku sabiedrības, vai pilnvarota juridiska persona, • citos gadījumos no pašvaldībām ir iespēja saņemt līdzfinansējumu, bet visos gadījumos ir noteikts nepieciešamo dokumentu saraksts un lēmumu pieņemšanas kārtība. 02.jūnijs 2008.gads, Rīga, Latvija

20. Priekšlikumi aktivitātēm energoefektivitātes veicināšanas jomā: • Likumdošanas pilnveidošana un standartu izstrādāšana (EM, BEMA, Vides min-ja, Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu min-ja, Sabiedrisko pakalpojumu regulators); • Atbalsta mehānismu izstrādāšana (EM, BEMA, Vides min-ja, Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu min-ja, Sabiedrisko pakalpojumu regulators, Bankas, Latvijas vides investīciju fonds, Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācija, utt.); • Izglītošana un apmācība (visas institūcijas un masu medījas); • Ēku energosertifikācijas un monitoringa sistēma (EM, BEMA, Vides min-ja, Sabiedrisko pakalpojumu regulators); • inovācija un pētniecība u.c. (EM, BEMA, LVIF, FEI, RTU, ..) 02.jūnijs 2008.gads, Rīga, Latvija

21. Šķēršļi enerģijas efektivitātes pasākumiem: • Zināšanu un informācijas trūkums par enerģijas efektivitāti un enerģijas taupīšanu; • Efektīvas organizatoriskās struktūras trūkums, kas skaidri definētu katras institūcijas uzdevumus enerģijas efektivitātes paaugstināšanas politikas realizēšanā; • Ekonomisko stimulu trūkums enerģijas efektivitātes pasākumu plašai izmantošanai (enerģijas cenas ikgadu samazina to ietekmi); • Apgrūtināta pieeja lētiem finanšu resursiem; • Enerģijas patērētāju organizēšanas problēmas efektīvākam energoresursu izlietojumam daudzdzīvokļu ēkās. 02.jūnijs 2008.gads, Rīga, Latvija

22. Paldies par uzmanību! 02.jūnijs 2008.gads, Rīga, Latvija