Bērnu un jauniešu sporta atbalsta programma

1. Bērnu un jauniešu sporta atbalsta programma RĪGAS FUTBOLA FEDERĀCIJAS Prezidents JURIS KEIŠS

2. Bērnu un jauniešu sporta atbalsta programmasLatvijā pamattēzes: • Bērnu un jauniešu sports kā nācijas fiziskās un garīgās attīstības garants. • Sasniegumi sportā bāzējas uz masveidību. • Masveidība sportā ir atkarīga no finansējuma. • Igaunijas pieredze bērnu un jauniešu sporta attīstībā – spilgts piemērs sporta atbalsta programmas izstrādei. • Sporta atbalsta programmas variants Latvijas apstākļiem (ieteikumi, priekšlikumi, iestrādes).

3. Bērnu un jauniešu sports kā nācijas fiziskās un garīgās attīstības garants • Sports ir katras sabiedrības dzīves neatņemama sastāvdaļa. Nodarbojoties ar sportu, cilvēks garīgi atpūšas un pilnveido sevi fiziski, kas nav mazsvarīgi, lai pilnvērtīgi realizētu sevi ikdienā, bet mērķtiecīga nodarbošanās ar kādu sporta veidu paver ceļu arī uz lieliem panākumiem. • Īpaši liela loma valsts mērogā ir bērnu un jauniešu agrīnai pievēršanai fiziskām aktivitātēm, sportam, lai mums izaugtu stipra, fiziski un garīgi vesela jaunā paaudze. Taču reālā situācija valstī ir tālu no vēlamā.

4. Ne mazāksvarīgabērnusportamiraudzinošā un raksturaveidojošāloma. Sportanodarbības un sacensībassniedz ne tikaiprieku un gandarījumu, bet arīcaurgrūtībam un neveiksmēmnorūdaraksturuvisaiturpmākaidzīvei. Kolektīvisportapasākumiradakopībassajūtu, neskatotiesuzetniskām, reliģiskām un citāmatšķirībām, iemācabērnus no mazotnesizprast un cienītcitus. Tasvissganirsasniedzamstikai tad, jaarbērniemstrādākvalificēti, pieredzējušisportapedagogi. • Bērnumasveidaiesaistīšanaisportairļotisvarīgssociālaisaspekts. Veidojasnoteiktsdzīvesveids – sistemātiskitreniņi, piedalīšanāssacensībās, kopējibraucieni un pasākumiarsaviemklubabiedriem, kaskļūstkāvairogs, kaspasargābērnus no ielukaitīgasietekmes – narkomānijas, alkoholisma un noziedzīgasrīcības. Jo vairākbērnumēspiesaistīsimsportam, joveselākakļūsmūssabiedrība. Tātadļotinepieciešamsvalstslīmenīizstrādātbērnu un jauniešusportaattīstībasprogrammu, kuraspamatnostādnesreglamentētunormatīvieakti, precīzinosakotvalsts un pašvaldībuinstitūcijupienākumus.

5. Sasniegumi sportā bāzējas uz masveidību • Kā pierādījies praksē, kāda sporta veida popularitāte ir cieši saistīta ar šī sporta veida pārstāvju sasniegumiem starptautiskā arēnā. Pilnā mērā to var attiecināt arī uz bērnu un jauniešu sportu – mūsu jauno talantu sasniegumi iedrošina citus izmēģināt savus spēkus. Tā ir kā ķēdes reakcija. Pat statistikas skaitļi apstiprina šo faktu. Viens “supertalants” izaug no 100 sportojošajiem, bet ar savu piemēru var piesaistīt nākamo simtu. Tātad, lai nodrošinātu nacionālās futbola izlases komplektāciju (vismaz 20 spēlētāju), jāpanāk, lai ar šo sporta veidu sistemātiski nodarbotos vismaz 2000 jauniešu. • Salīdzinājumam – Latvijas Jaunatnes čempionātā U–18 piedalās 20 komandas (ap 400 spēlētāju), kas ir 5 reizes mazāk nekā to paredz minimālo prasību līmenis. Ja aplūkojam situāciju citās Eiropas Savienības valstīs, tad situācija krasi atšķiras.

6. Piemēram, Dānijā, kura savu iedzīvotāju resursu ziņā ir tuvāka Latvijai nekā tādas lielvalstis kā Vācija, Francija, Anglija ar saviem 5 milj. iedzīvotājiem. Visas norises, kas saistītas ar futbolu Dānijā, vada un organizē 2 organizācijas: • Dānijas sporta un vingrošanas asociācija (ap 250000 biedru); • Dānijas futbola savienība (ap 308000 biedru). • Kopā šīs organizācijas apvieno 1600futbola klubus. No 1993. gada Dānijā darbojas vasaras futbola skola, kurā 1200 augsti kvalificētu treneru vadībā apmāca bērnus un jauniešus vecumā no 8 līdz 16 pareizi spēlēt futbolu. Pateicoties 400 dažādu futbola klubu menedžeru aktīvai darbībai, šajā vasaras futbola skolā katru gadu savu meistarību pilnveido ap 25000 bērnu un jauniešu. Desmit gadu laikā apmācību pēc šīs valsts programmas ir izgājuši ap 200000 skolēnu. Tas vien norādā par valsts rūpēm par jauno paaudzi, ierādot svarīgu vietu bērnu sportam.

7. Masveidībasportāiratkarīga no finansējuma • Finansējumu sportam Latvijā veido valsts un pašvaldību piešķirtie līdzekļi. Atvēlētie līdzekļi vispirms tiek tērēti Latvijas Olimpiskās izlases vajadzībām, tādejādi atstājot novārtā sportu plašākai sabiedrībai, jo īpaši bērniem un jaunatnei. (Piemērs: Izglītības un zinātnes ministrijas finansējums sportam 2000. – 2004.gadā, skat. 1.tabulu)

8. 1. tabula Izglītības un zinātnes ministrijas finansējums sportam 2000. – 2004. gadā (LVL)

10. Igaunijaspieredzebērnu un jauniešusportaattīstībā – spilgtspiemērssportaatbalstaprogrammasizstrādei • Rūpes par nācijas fizisko un garīgo veselību pamudināja arī mūsu kaimiņus igauņus izstrādāt bērnu sporta atbalsta programmu. Igaunijas pieredze šajā jomā Latvijai ir sevišķi interesanta un noderīga, ņemot vērā līdzīgos politiskos un ekonomiskos apstākļus laikā pēc neatkarības atgūšanas. Galvenās rūpes par jaunatnes iesaistīšanu aktīvajā sporta dzīvē Igaunijā uzņēmās pašvaldības.

11. Igaunijas pieredze • Igaunijā pabalsta piešķiršanas kārtību bērnu un jauniešu sporta skolām reglamentē Tallinas domes 2008. gada 21. augusta lēmums Nr.28 „Kārtība sporta aktivitāšu atbalstam”. • Ar šo lēmumu noteikta kārtība kādā apstiprina un izskata pieteikumus attiecībā uz pabalstiem no Tallinas pilsētas budžeta sporta organizācijām, sporta pasākumu organizēšanai bērniem vecumā no 4 līdz 19 gadiem, jauniešiem un jebkura vecuma cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. • Lēmums attiecas uz uzņēmējiem - fiziskām personām, kas uztur privātās skolas un privāto tiesību juridiskām personām, kuru galvenais darbības veids ir sporta attīstība un kuri organizē šādas sporta aktivitātes: 1) attiecībā uz amatieriem, saskaņā ar iedzīvotāju reģistru, kas dzīvo Tallinā; 2) kur ar amatieru grupām strādā treneri, kuriem ir vismaz II līmeņa profesionālā kvalifikācija. Apmācību grupās cilvēkiem ar invaliditāti, var papildus apmācību II līmeņa kvalifikācijai, strādāt arī personas, kuras apmācītas darbam ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

12. Pabalsts: • pabalsts saņēmējam tiek piešķirts vienreiz gadā, pamatojoties uz amatieru skaitu un tiek maksāts saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar saņēmēju. Piešķirot pabalstus, ņem vērā amatieru skaitu un vecumu, sporta veida koeficientu, sporta veida līgas reitinga tabulu, un trenera kvalifikāciju. • Nosakot sporta veida koeficientu tiek ņemtas vērā izmaksas, kas saistītas ar konkrēto sporta veidu, izmaksas, kas saistītas ar sporta inventāru, kā arī ekonomiskie un sociālie apsvērumi un citi faktori. • Par pamatu pabalsta lielumam, tiek aprēķināts sporta veida līgas reitings, pamatojoties uz amatieru piedalīšanās vecumā līdz 19 gadiem (ieskaitot) Olimpiskajās spēlēs, Pasaules čempionātā, Eiropas, Igaunija un Tallinas kalendārā gada turnīros pirms piemērošanas gada vai iepriekšējā sezonā. • Aprēķinot pabalstus ņem vērā treneru izglītību sākot no III profesionālā kvalifikācijas līmeņa pieteikuma iesniegšanas brīdī, un, ja saņēmējam ir vismaz 51% amatieru no Tallinas.

13. Koeficienti: • (1) koeficienti, kuru pamatā ir amatieru vecums: 1) 4-6 gadiem - koeficients 0,4; 2) 7-10-gadu vecumā - koeficients 0,8; 3) 11-15 - vasara - koeficients 1,0; 4) 16-19 - vasara - koeficients 1,3; 5) cilvēkiem ar invaliditāti jebkurā vecumā - koeficients 1,0. • (2) koeficients nodarbojoties ar vingrošanu, daiļslidošanu un sporta dejām, kas pamatojas uz amatieru vecumu: 1) 4-6 - vasaras - koeficients 0,6; 2) 7-10 - vasaras - koeficients 1,0; 3) 11-19-gadu vecumā - koeficients 1,3.

14. (3) Sporta veidus koeficienti: 1) aerobika, fitness, svarcelšana, dambrete, kultūrisms, šahs, orientēšanās - koeficients 0,7; 2) akrobātiskā vingrošana, kapoeira, golfs, futbols, Džiu-džitsu, džudo, karatē, vieglatlētika, kikbokss, basketbols, handbols, galda teniss, cīņas, krosa slēpošanas apvidū, bokss, hokejs zālē, skvošs, badmintons, slēpošanas divcīņa, teikvando, vingrošana, sporta dejas, volejbols, u-šu - koeficients 1,0; 3) airēšana, zemūdens sports, slidošana, riteņbraukšana, hokejs, kērlings, burāšana, šaušanas sports, biatlons, modernā pieccīņa, burāšana, jāšana, airēšana, teniss, triatlons, peldēšana, paukošana - koeficients 1,3 . (4) koeficients, pamatojoties uz sporta veida nozares reitingu: 1) ranga pēdējā trešdaļa - koeficients 0,7; 2) ranga otrā trešdaļa - koeficients 1,0; (5) koeficients, pamatojoties uz trenera profesionālo kvalifikāciju: 1) III līmeņa kvalifikācija - koeficients 5,0; 2) IV līmeņa kvalifikācija - koeficients 7,5; 3) V līmeņa profesionālā kvalifikācija - koeficients 10,0.

15. Pieteikums uz pabalstu •  (1) pieteikums – noteiktas formas rakstisks iesniegums, kas jāiesniedz departamentam kopā ar dokumentiem, kas minēti šajā lēmumā ne vēlāk kā līdz 1. novembrim. Iesniegumu paraksta persona, kas pieprasa pabalstus, vai tās pilnvarota persona. • Pabalsta pieteikumā ietver:1) personas, kas pieprasa pabalstu, un viņa pārstāvja datus;2) sarakstu par sporta grupām;3) apliecinājumu, ka pabalsta pieprasītājam nav nodokļu parādu.

16. Pabalsta pieteikumam pievieno šādus dokumentus: • budžetu nākamajam gadam; • pienācīgi noformētu treneru un amatieru sarakstu. Sarakstā jānorāda treneru un amatieru vārdi un personas kods pa grupām, amatieru skaits un treneru kvalifikācija. Sadalot amatierus pa vecuma grupām tiek ņemts vērā to vecums uz pabalsta saņemšanas gada 1.janvāri; • darbības programma nākamajiem trijiem gadiem (izņemot privātas sporta skolas); • dokumentu kopijas, kas apliecina īpašumtiesības vai lietošanas tiesības uz sporta objektiem vai ēkām, kas nepieciešamas sporta pasākumu organizēšanai (izņemot privātās skolas); • apmācību vai treniņu grafiku, kas nav mazāks par vienu mēnesi no nākamā pabalsta perioda; • dokumenta kopija, kas apliecina apmācību darbam ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

17. Pabalsta izmantošana Pabalsta saņēmēja ir pienākums izmantot pabalstu šādiem mērķiem: 1) darba algas izmaksai treneriem, kuri strādā ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām; 2) telpu īres maksai; 3) līdz pat 30% - citu izmaksu segšanai, kas saistīti ar sporta pasākumiem (izmaksas, kas saistītas ar līdzdalību pasākumos, sporta inventāra un aprīkojuma izmaksas, izmaksas, kas saistītas ar sporta nometnēm). Ja pabalsts netiek izmantots, saņēmējam ir pienākums atgriezt departamentam neizlietoto summu ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā pēc atskaites iesniegšanas termiņa iesniegšanas beigām. Ja departaments nosaka, ka dotācija tika izmantota ļaunprātīgi vai neizmantota, pabalsta saņēmējam ir pienākums 10 darba dienu laikā pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas atgriezt pabalstu.

18. Igauņubērnu un jaunatnessportaatbalstaprogrammasdarbībasshēma: ... 4. Kontrole 1. Pieteikumi dotācijām Pašvaldības sporta komisija 5. Atskaites par dotāciju izlietojumu 2. Pašvaldības bērnu sporta organizāciju dotāciju budžets 3. Budžeta pārdale saskaņā ar saņemto pieteikumu skaitu proporcionāli sportojošam bērnu skaitam

19. AnalizējotIgaunijaspieredzibērnusportaatbalstaprogrammasīstenošanā, varsecināt, ka: • Igaunijā dotācijas bērnu sportam var saņemt nopietni darbojošies sporta klubi ar noteiktu pārvaldes struktūru un “caurspīdīgu“ grāmatvedību, pie kam, ļoti stingri tiek ievērota finanšu disciplīna. • Sporta klubiem jāstrādā saskaņā ar rūpīgi izstrādātiem treniņu un pasākumu plāniem, stingri ievērojot treniņu un pasākumu grafikus, jāveic precīza klubā sportojošo bērnu uzskaite, kā arī jārūpējas par regulāru treneru kvalifikācijas celšanu.

20. Bērnu sporta atbalsta programmas ieviešana ir nodrošinājusi krasu bērnu sporta līmeņa celšanos. Piemēram, futbolā, kur Igaunijai agrāk nebija izteiktu tradīciju, ir parādījušās daudz Baltijas reģionā konkurētspējīgu komandu. Arī ievērojami palielinājies to skaits, kuri nodarbojas ar futbolu. Pašlaik Igaunijā ar futbolu nodarbojas ap 8000 bērnu un jauniešu, kas ir ievērojami lielāks skaits nekā Latvijā un Lietuvā. Tāpēc jāuzskata, ka Igaunijā ieviestā programma pilnā mērā ir sevi attaisnojusi, un izvēlētais ceļš ir pareizs, turpināms un pilnveidojams. • Ņemot vērā augstāk minētās problēmas Latvijas bērnu sportā, būtu lietderīgi līdzīgu sistēmu ieviest arī Latvijā, attiecīgi papildinot esošos likumdošanas aktus un normatīvus, kas regulē savstarpējās attiecības: bērnu sports - valsts un pašvaldība. Likumdošanā vajadzētu iestrādāt normatīvu, ka pašvaldībām jāveido finansējums bērnu sporta dotācijām, kam jābūt ne mazākam kā 2% no pašvaldību kopējā gada budžeta.

21. Sportaatbalstaprogrammas variants Latvijasapstākļiem (ieteikumi, priekšlikumi, iestrādes). • IZM Sporta pārvaldei, ņemot par pamatu, Igaunijas variantu (naudas pārdale proporcionāli sportojošo bērnu skaitam attiecīgajā bērnu sporta klubā vai skolā), jāizstrādā rekomendācijas pašvaldību sporta departamentiem vai komisijām par dotācijām dažādiem bērnu sporta veidiem. Tas ir nepieciešams, lai ņemtu vērā nevienlīdzīgos vidējos izdevumus vienam sportojošam bērnam dažādos sporta veidos. (Piemērs: izdevumi vienam bērnam, kas nodarbojas ar hokeju un izdevumi otram, kas spēlē šahu, noteikti ļoti atšķirsies. Tādēļ šeit būtu ieviešama stingri pamatota koeficientu sistēma. (Piemēram, hokejs – koef. 1, šahs – koef. 0,2 ).

22. Šie vidējie izdevumi, saskaņā ar IZM Sporta pārvaldes izstrādātu metodiku, jāaprēķina attiecīgo sporta veidu federācijām un jāiesniedz IZM Sporta pārvaldē apstiprināšanai. Tāpat arī sporta veidu Federācijām jābūt noteicošai lomai, kas apstiprina to sporta klubu sarakstus, ko tās iesniedz pašvaldībam. Nav izslēgts, ka dažas sporta organizācijas var atbalstu nesaņemt, ja nebūs skaidri un pamatoti izklāstīti objektīvi iemesli dotāciju piešķiršanai vai arī atklāti trūkumi un pārkāpumi klubu darbā. • Šī nav programma bērnu un jauniešu sporta attīstības uzlabošanai vai darbības diapazona paplašināšnai, bet gan pilnīgi jauna pieeja ar konkrētiem priekšlikumiem. Būt vai nebūt fiziski un garīgi veselai mūsu jaunai paaudzei ir atkarīgs tikai no mums, no mūsu politiskās gribas pieņemt pareizus, pārdomatus, ilgtermiņa lēmumus. Pieņemot šādu programmu, ievērojami tiks neitralizēts politiskās konjunktūras faktors, kad pēc pašvaldību vēlēšanām, mainoties partiju pārstāvjiem, mainās arī budžeta sadales prioritātes.

23. PALDIES PAR UZMANĪBU! RFF prezidents Juris Keišs Tālr. 29216877, 67089361 E-pasts: juris.keiss@rigasfutbols.lv