1 / 15

A.Gancone Klimata pārmaiņu un adaptācijas politikas nodaļa

Informācija par emisiju prognožu sagatavošanas nepieciešamību, laika grafiku, institucionālo atbildības sadalījumu, būtiskākie prognožu sagatavošanas vadlīniju aspekti, prognožu sagatavošanas finansēšanas jautājumi 17.01.2013., Zemkopības ministrija. A.Gancone

kasie
Télécharger la présentation

A.Gancone Klimata pārmaiņu un adaptācijas politikas nodaļa

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. Informācija par emisiju prognožu sagatavošanas nepieciešamību, laika grafiku, institucionālo atbildības sadalījumu, būtiskākie prognožu sagatavošanas vadlīniju aspekti, prognožu sagatavošanas finansēšanas jautājumi17.01.2013., Zemkopības ministrija A.Gancone Klimata pārmaiņu un adaptācijas politikas nodaļa Klimata un vides politikas integrācijas departaments t.67026508 agita.gancone@varam.gov.lv

  2. Emisiju prognožu sagatavošanas nepieciešamība Galvenokārt, lai izpildītu starptautiskajos normatīvajos aktos Latvijai noteiktās saistības : 2008.-2012.g.: - samazināt emisijas par 8%, salīdzinot ar 1990.gadu; • nodrošināt regulāru un precīzu ziņošanu. 2013.-2020.g.: - ES-ETS -21% pret 2005.gadu kopīgs ES mērķis, jo ETS kopīgs tirgus mehānisms; - ne-ETS* +17% salīdzinot ar 2005.gadu (aktuālās prognozes rāda +23% pieaugumu); • 40% AER kopējā enerģijas gala patēriņā 2020.gadā (2007.gadā ap 30%), tai skaitā 10% transportā (2007.gadā 0,14%); - 2020.gadā nepārsniegt 12,19 Mt CO2 (saskaņā ar Latvijas nacionālās reformu programma „ES 2020” stratēģijas īstenošanai (2011); Vides politikas pamatnostādnes 2009-2014 gadam) *ne-ETS: ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā neiekļautās nozares – transports, mazā enerģētika un rūpniecība, mājsaimniecības, lauksaimniecība, atkritumu saimniecība

  3. Emisiju prognožu sagatavošanas nepieciešamība Kioto protokola otrais saistību periods 2013.-2020: - ES viens kopīgs mērķis: -20% (-30%, ja citas valstis uzņemas līdzvērtīgas saistības) • Mērķu pārskatīšana uz augšu 2014.gadā. 2013. gadā EK noteikti strādās pie jauna normatīvā akta, kas noteiks gaisu piesārņojošo vielu emisiju griestus 2020. gadam. Ženēvas konvencijas Gēteborgas protokola ietvaros tie jau ir noteikti (Lauksaimniecības nozare – amonjaka, putekļu emisijas).

  4. ES jaunās politikas prasības klimata jomā • Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (LULUCF) emisiju samazināšanas/piesaistes palielināšanas plāni (noteikts ar LULUCF lēmumu) • Adaptācijas politikas stratēģijas (noteikts Monitoringa regulā) • Zema oglekļa attīstības stratēģijas (noteikts Monitoringa regulā)

  5. Ne-ETS sektora SEG emisiju sadalījums pa sektoriem – 2008.gads un 2020.gada prognoze

  6. Ziņojumi (termiņi) [1]: Eiropas Komisijai (EVA): ik pēc divi gadi līdz 15. martam (15.03.2013): • Latvijas progresa ziņojums Eiropas Parlamenta un padomes Lēmuma 280/2004/EK 3(2) panta ietvaros par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcefekta izraisošo gāzu emisiju un par Kioto protokola īstenošanu Kopienā (Ziņojums par politiku, prognozēm un pasākumiem). ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam: līdz 1.01.2014.gadam jāiesniedz: • Sestais nacionālais ziņojums; • divgadu ziņojums Konvencijas un Kioto protokola ietvaros .

  7. Ziņojumi (termiņi) [2]: EVA un Ženēvas konvencijas sekretariātam: Sākot ar 2013.gadu reizi piecos gados: • gaisu piesārņojošo vielu emisijas prognozes 2015., 2020., 2030. un 2050.gadam.

  8. Institucionālais atbildības sadalījumu Gaisu piesārņojošo vielu emisijas prognozes 2015., 2020., 2030. un 2050.gadam – ar MK noteikumiem Nr.419 atbildīgā institūcija – Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. Ziņojumu EK un UNFCCC par emisiju prognozēm, politiku un pasākumiem Klimata konvencijas ietvaros jāiesniedz VARAM (uz doto brīdi nav noteikta institucionālā kārtība ziņojumu sagatavošanai). Plānots, ka ziņojums 2013. g. tiks sagatavots uz iepirkuma pamata.

  9. Būtiskākie prognožu sagatavošanas vadlīniju aspekti Uz šo brīdi apstiprinātās vadlīnijas prognožu sagatavošanai: EMEP/EEA airpollutantemissioninventoryguidebook — 2009 http://www.eea.europa.eu/publications/emep-eea-emission-inventory-guidebook-2009. Klimata konvencijas ietvaros vadlīnijas tikai vēl top un uz doto brīdi ir pieejamas tikai kā “Draft” dokuments. Vadlīnijās noteikts: -) prognozes jāsagatavo «ar pasākumiem» un «papildus pasākumiem»; -) jāņem vērā esošie samazināšanas plāni. -) Metodes izvēle: Emission projections are, as with emission inventories, a function of a rate of activity (activitydata) combined with an emission rate (or emission factor), or controls applicable to the source. However, with projections a number of elements that make up the activity data and emissionfactor cannot be measured or counted and have to be estimated or modeled using assumptionsabout future activities including behavioral or structural changes and future emission rates.

  10. Būtiskākie prognožu sagatavošanas vadlīniju aspekti Prognozētie darbību dati (Future activity) Future activity assumptions are based on a range of datasets including projections of, population growth, changes in land use patterns, and transportation demand. Energymodels often combine the above basic growth factors with energy price information to estimateenergy demand by sector and fuel. These models can be used as a core dataset as long as theassumptions underpinning them are consistent with national economic strategies, policies andmeasures. Prognozētie emisiju faktori (Future emission factors) Future emission factors should reflect technological advances, environmental regulations, deterioration in operating conditions and any expected changes in fuel formulations. Rates of penetration of new technologies and/or controls are important in developing the right sectoral emission factors for any particular projection year. It is good practice for a tiered approach to be used when projecting emissions as indicated in the decision tree below. Key categories (5)or sources where changes in technology or controls are expected to be significant should be estimated using Tier 2 or Tier 3 methods. Where national models are used they must incorporate underlying activity/energy data that is consistent with other relevant projected datasets and ensure that relevant policies and measures are incorporated appropriately.

  11. Būtiskākie prognožu sagatavošanas vadlīniju aspekti Vienkāršākā aprēķinu metode - izmantojot vēsturiskos datus no SEG inventarizācijas+izmantots aktivitātes pieauguma faktors un nākotnes emisiju faktors + nākotnes/prognožu tehnoloģiju informācija

  12. Būtiskākie prognožu sagatavošanas vadlīniju aspekti Vadlīnijas nosaka, ja nav pieejami darbību dati, tad var izmantot starptautiskos datus no: o The CAPRI model www.ilr1.uni-bonn.de/agpo/rsrch/capri/caprifp4_e.htm o The Food and Agriculture Organisationwww.fao.org/ o The European Fertilizer Manufacturer Association (www.efma.org) o The International Fertilizer Industry Association www.fertilizer.org Papildus var izmantot informāciju no GAINS modeļa:http://gains.iiasa.ac.at kurā ir informācija valstu līmenī par darbības datu prognozēm visos sektoros.Gaisu piesārņojošo vielu emisiju griezti tiek noteikti pamatojoties tieši uz šā modeļa rezultātiem.

  13. LV iesniegtaisZiņojums par politiku, pasākumiem un prognozēm: • http://cdr.eionet.europa.eu/lv/eu/ghgpro/envtg3hgw Balstoties uz dalībvalstu iesniegtiem prognožu ziņojumiem tiek sagatavots ziņojums par visu Eiropas Savienību: «Greenhouse gas emission trends and projections in Europe 2011» http://www.ab.gov.tr/files/ardb/evt/1_avrupa_birligi/1_6_raporlar/1_3_diger/environment/ghg_emmissions_trends_and_projections.pdf - Ziņojums sniedz pārskatu par kopējo ESun dalībvalstu progresu, lai sasniegtu savus noteiktos siltumnīcefekta gāzu emisijas mērķus Kioto protokola ietvaros.

  14. Nepieciešamā informācija • Paredzamā nākotnes politika lauksaimniecībā; • Lauksaimniecības sektora radītā IKP daļa un IKP pieaugums % - Ekonomikas ministrija • Zemes lietojums; • Lauksaimniecības dzīvnieku prognozes; • Vidējā izslaukuma no govs gadā un vidējā piena tauku satura prognozes; • Kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas pēc Lauksaimniecības dzīvnieku veida; • Lauksaimniecības kultūraugu platību un kopražu prognozes; • Izmantotie slāpekļa minerālmēsli (pārrēķinot 100% augu barības elementos) prognozes; • Emisiju samazinošie pasākumi (piem., šķidrmēslu izmantošana biogāzes ražošanai, u.c.).

  15. Paldies! Papildu informācija un kontakti: VARAM: http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/Klimata_parmainas/ http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/emisiju_tirdznieciba/ ES Klimata ģenerāldirektorāts: http://ec.europa.eu/dgs/clima/ ANO Klimata konvencijas lapa: http://unfccc.int/

More Related