1 / 60

Ipa uma prasiba,

plans. Ipauma prasibas jedziens un veidiPrasijumu konkurencePrasitajs un atbildetajsPieradiana un atbildetaja iebildumiAtbildiba. literatura. Kalnin, E. Nekustama ipauma labticiga ieguveja aizsardziba. Mans Ipaums Nr. 23/24 (117/118)`99: 29.lpp.; Kalnin, E. Publiskas ticamibas princips

leane
Télécharger la présentation

Ipa uma prasiba,

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


    1. Ipauma prasiba,

    2. plans Ipauma prasibas jedziens un veidi Prasijumu konkurence Prasitajs un atbildetajs Pieradiana un atbildetaja iebildumi Atbildiba

    3. literatura Kalnin, E. Nekustama ipauma labticiga ieguveja aizsardziba. Mans Ipaums Nr. 23/24 (117/118)`99: 29.lpp.; Kalnin, E. Publiskas ticamibas princips tiesu prakse. Likums un Tiesibas Nr. 2, 1999: 81. 85. lpp.; Krauze, R. Par nostiprinajuma ierakstu nozimi zemesgramatas. Mans Ipaums Nr. 6, 2000: 16. lpp.; Zemesgramatas Latvija. Raksti, statistika, normativie akti, komentari, tiesu prakse. Tiesu namu agentura. Riga: 2003;

    4. literatura Rozenfelds J. Valdijuma teorijas (Possession Theories) Latvijas Universitates Zinatniskie raksti. 740. sejums. R., 2008. 42. 60. lpp. Rudans S. Nekustama ipauma labticiga ieguana JV, 30.05.2006, nr. 21 Rudans S. Nekustama ipauma labticigas ieguanas koncepcijas attiecinaana uz lietas divkaro atsavinaanu. 7. Starptautiska zinatniska konference 2006.g. Ipaums, ta apgrutinajumi: problemas, risinajumi, iespejas

    5. prakse . Nr. SKC-435/ 2001, SKC-5/2002.g., SKC-32/2002.g., SKC-91/2002.g., SKC-676/2002.g., SKC-31/2003.g., SKC-531/2003.g., SKC-521/2003.g., SKC-28/2004.g., SKC-124/2004.g. SKC 15,2008 SKC-424/2001.g., SKC-180/2003.g., SKC-47/2005.g SKC 22/

    8. Publiciana ..ex iusta causa et nondum usucaptuum.. Ari fiktiva ipanieka prasiba

    10. atzianas prasiba 1044. Ipauma prasibu ipanieks var celt pret katru, kas prettiesigi aiztur vina lietu; tas merkis ir atzit ipauma tiesibu un sakara ar to piekirt valdijumu

    11. valdijuma piekiranas prasiba Ar ko ta atkiras no valdijuma aizsardzibas prasibas? Pec dau domam ne ar ko! T.i. possessora un petitora prasijuma konkurence. Vai ie prasijumi konkure vai ari tie viens otru izsledz?

    13. Tomer prasijuma ietilpst ne tikai kermeniskas lietas 1052. [..] nevien piederumi auraka nozime un augli, bet ari atlidziba par visu to, ko prasitajs zaudejis atbildetaja valdijuma del. 855. Auglis a varda plaaka nozime ir katrs labums, ko var iegut galveno lietu lietojot.

    14. Bez tam.. zaudejumi Apr 2nd 2009 From The Economist print edition The second trial of Mikhail Khodorkovsky, Apr 2nd 2009 | MOSCOW From The Economist print edition A fresh trial of Russias jailed oligarch On January 29th the European court declared that the Yukos case was admissible

    15. vindikacija . If the court [ECT] finds that Russia applied the law retrospectively and unlawfully levied $34 billion in back taxes that destroyed the company, or that it singled out Yukos to disguise expropriation, it could order the government to compensate the company and its shareholders.

    16. Prasijumu konkurence

    17. Prasijumu konkurance Mantojuma prasiba un ipauma reformas prasiba Petitora un possessora prasiba Ligumiska prasiba Netaisnas iedzivoanas prasiba

    19. 19

    20. 20

    22. indikators 1061. Atbildetajs var prasibu noraidit, ja pierada, ka ipauma tiesiba uz lietu pieder vinam, vai ka vin drikst to valdit pamatojoties uz kadu lietu tiesibu vai ari tadu personisku tiesibu, kas prasitajam jaatzist.

    23. prioritates Nemot vera iespejamos iebildumus par personisku tiesibu labak priekroku dot personiskam prasijumam (in personam), t.sk. Prasibai no netaisnas iedzivoanas.

    25. ieguveja labticigums ka kategorija, kura izplust valdijuma un ipauma atkiribas nelabticiga ieguveja tiesibas, nevar tikt aizstavetas, atsaucoties uz ierakstu zemesgramata. Nr. SKC-435/ 2001. Lidzigi spriedumos Nr. SKC-32/2002.g., SKC-91/2002.g., SKC-676/2002.g., SKC-31/2003.g., SKC-531/2003.g., SKC-521/2003.g., SKC-28/2004.g., SKC-124/2004.g.

    26. Un otradi.. Tacu izradas, ka atbilstoi CL ipaumu iespejams atprasit no jebkura ari labticiga ieguveja (SKC-424/2001.g., SKC-180/2003.g., SKC-47/2005.g.),

    27. Interdictum de arborius caedentis (1098)

    28. Prasitajs un atbildetajs Ipanieks ka prasitajs Atbildetajs un persona, kas atbild uz prasibu

    31. Fiktivais atbildetajs 1046. Kas, nevaldidams atprasamo lietu, tomer formali atbild uz prasibu, pret to var taisit spriedumu it ka pret isto valditaju.(D.6.1.25.) Ja atbildetajs, lai noverstu prasibu no sevis, lietu pirms pravas sakuma launpratigi atsavina, tad pret vinu aja prasiba tapat var taisit spriedumu, it ka vin o lietu vel valditu.(D.6.1.27.3.)

    32. Prasitaja formalais uzstadijums Par nekustama ipauma ipanieku atzistams tikai tas, kas par tadu ierakstits zemes gramatas (994.).

    33. istais un neistais ipanieks jeb divu ipanieku problema SKC32/2002. Jurista vards:24.09.2002Nr. 19 (252) Pirms ipauma tiesibu atjaunoanas uzdavinats vienam, pec atjaunoanas otram. Prasiba: nodot ipaumu apdavinatajam nr.1 Palata: uz [pirma] davinajuma liguma nosleganas bridi [..] ipauma tiesibas [davinatajam] zemesgramata nebija nostiprinatas. Davinajuma liguma objekts nevar but nakotne iegustama manta. Senats: spriedums atcelams.

    34. divu ipanieku problema atstumtam ipaniekam ir tiesibas lidz koroboracijai celt vindikacijas prasibu Grutups A. 1996., 79. Koroboracija nenover darijuma trukumus, ja darijums pats par sevi nav speka G.A., E.K., 2002., 131. Absoluti speka neesoi darijumi, ta ka tie nevar radit tiesiskas sekas, ..ipaniekam neapaubami ir vindikacijas prasiba, neraugoties uz to, ka vina vards vairs nav atrodams zemes gramata Bukovskis V., 1914, II, 1159.

    35. Treas personas vindikacijas cela pec zemesgramatas ieraksta atstumtais ipanieks var prasit savu ierakstu atjaunot ne tikai no sava kontrahenta, bet ari no III personas, kura apzinati ieguvusi ipaumu no personas, kas guvusi labumu no absoluti speka neesoa darijuma, Bukovskis V., 1914, II, 1159. Diemel, ne Bukovskis, ne Grutups nenorada, kas notiek ar tas III personas tiesibam, kura nav apzinajusies, ka iegust ipaumu no personas., kas nav ipanieks.

    36. Attiecas uz ieguveja ipauma tiesibam, bet ne uz ieguveja darbibas sekam Civillikumi ar paskaidrojumiem. Otra gramata. Lietu tiesibas. Sastadijui: Sen. F. Konradi un Rigas apgabaltiesas locekli A. Walter. Likuma teksts Prof. Dr. Iur A. Bumana, H. Elersa un J. Lauvas tulkojuma. Rramatrupnieks izdevuma. 1935. Neoficials izdevums, 106.lpp.

    37. Konradi, Walter, 106.lpp. ..pilnigi cits jautajums ir tas, vai ar to, ka zinams ligums par nekustamas mantas pardoanu un uz to pamatota nekustamas mantas korroboracija pircejam ticis atcelts ar tiesas spriedumu ka pardevejam nesaistos aiz i pedeja vajpratibas liguma sleganas laika, un ka adai atcelanai piekirams atpakalejos speks, butu uzskatami par ipso iure speka neesoiem, atkrituiem un prasitajai nesaistoiem ..

    38. Konradi, Walter, 106.lpp. ..ari visi tie nekustamas mantas apgrutinajumi (obligacijas, nomas ligumi) kurus pa starplaiku bija licis apstiprinat uz nekustamo mantu tas pircejs atbildetajs, neatkarigi no tas treas personas labas vai launas ticibas, kurai par labu adi apgrutinajumi tikui ievesti zemes gramatas. Tiesu Palata o jautajumu atbildejusi apstiprinoi. is Tiesu Palatas uzskats nav atzistams par pareizu (106)

    39. kauzalitates princips neviens nevar nodot otram vairak tiesibu neka vinam ir darijumam zaudejot savu speku, vienlaikus izbeidzas ari uz ta pamata nodotas ipauma tiesibas (kauzalitates princips). CL iznemuma veida atzist ari abstrakcijas principu- Rudans S. Nekustama ipauma labticiga ieguana JV, 06.06.2006, nr. 21

    40. Rudans, ibid Lai gan kauzalitates principu atzist ieverojams Latvijas tiesibu zinatnieku skaits,50 [Konradi u.c.] juridiskaja literatura par o jautajumu joprojam izskan preteji viedokli.51 [J.R.] [pretaji S. Rudana apgalvojumam, Konradi, Walter neatzist, ka no labticigas III varetu atprasit ipaumu. Konradi, Walter , tiesi otradi, norada, ka apgrozijuma intereses jaierobeo kauzalitates pincips]

    41. 41

    42. 42 Kauzalitates princips prakse: SKC-47/2005 atsavinaana notikusi viltojot prasitaja [..] pilnvaru[..]. Tas ir likumigs pamats, lai tiesa, atsaucoties uz Civillikuma 1041. un 1044. pantu atceltu visus sekojoos darijumus[..] adi darijumi nevar palikt speka ari tad, kad ieguvejs pec pedeja pirkuma liguma ir labticigs. Tapec norades kasacijas sudziba uz atbildetajas labticigumu nevar ietekmet sprieduma pareizibu.

    43. SKC 353/2008 Ar nekustama ipauma pardoanu vairakiem pircejiem un velaka pirceja ipauma tiesibu nostiprinaanu zemesgramata, agrakajam pircejam tiek atnemta iespeja celt ipauma prasibu, jo gadijumos, kad nekustams ipaums pardots diviem pircejiem, priekroka ir tam, kura ligums ierakstits zemesgramata (Civillikuma 2031.pants).

    44. Publiciana regs: SKC32, 2002. Pats koroboracijas fakts neizsledz iespeju apstridet darijumu uz likuma noteiktiem pamatiem.

    45. SKC- 180, 2003 Civillikuma 1041. panta ir noradits, ka ipanieks var atprasit savu ipaumu no jebkura valditaja, t.i., ka no nelabticiga, ta ari no labticiga valditaja. No ta secinams, ka noradito materialo tiesibu normu piemeroana nav atkariga no ta, vai darijumi, [..] tiek vai netiek atziti par speka neesoiem viena vai otra vai abu lidzeju nelabticibas del.

    46. SKC 47, 2005. uz viltotas pilnvaras pamata [..] darijumi slegti ar noluku izkrapt nekustamo ipaumu no ta likumiga ipanieka

    47. SKC-91, 2002 Ja pamatojoties uz speka neesou tiesas nolemumu vai darijumu, zemesgramata nostiprinats ieguveja ipaums [..] var celt prasibu par attieciga zemesgramatu ieraksta jeb ipauma nostiprinajuma izlaboanu.

    48. 48

    49. 49

    50. 50

    51. Preteji: SKC 416, 2008 ipauma prasibu var celt tikai ipanieks, tapec prasitajam, lai apmierinatu vina prasibu, japierada sava ipauma tiesiba. (Civillikuma 1060.pants)

    52. Pravas norise Prasitajam japierada: Ipauma tiesibas Atbildetaja valdijums

    53. Prasiba par lietas atdoanu. Prasiba par lietas cenas atlidzinaanu

    54. 54

    55. 55

    56. 56

    57. 57

    58. 58

    59. Atbildetaja iebildumi pret ipauma prasibu Par prasitaja ipauma tiesibu zudumu Par lietas pirkanu un nodoanu Par personisku tiesibu Par rokas kilas tiesibu Par ipauma prasibas noilgumu Par aizturejuma tiesibu izdevumu

    60. Lietas atdoanas un atbildibas nosacijumi

    61. Lietas atdoana Lieta atdodama tas ipaniekam bez atlidzibas; (1063.).

More Related