Asinsrites sistēmas funkcijas

1. Asinsrites sistēmas funkcijas • Trofiskā jeb barotājfunkcija. Transportē uzsūktās barības vielas • no tievajām zarnām uz visiem audiem. Transportē O2 no plaušām • uz audiem. Transportē sintezētās vielas no orgāniem,piemēram, aknām uz audiem; • Izvadfunkcija. Slāpekli saturošos olbaltummaiņas galaproduktus • aiznes, galvenokārt, uz nierēm. CO2 – no audiem uz plaušām. • Nepareizas vielumaiņas procesā radušos acetonu uz plaušām. • Urīnvielu, sāļus aizvada uz ādu, lai izvadītu ar sviedriem. Daļu • hormonu sabrukšanas produktus, zāļvielas, vecos eritrocītus • aiznes uz aknām, no kurām izvadīs ar žults palīdzību; • Informatīvā funkcija. Asinsrite tiek izmantota kā sakaru kanāls • humorālajā regulācijā. Piemēram, hipofīzes izdalīto vazopresīnu • (antidiurētiskais hormons) asins straume aiznes līdz mērķšūnām • nieres kanāliņos; 1.

2. Termoregulācijas funkcija. Asinīm ir liela siltumietilpība, lielāka kā • ūdenim. Tās plūstot cauri siltākiem iekšējiem orgāniem, kuros • intensīvi notiek bioķīmiskās reakcijas, nedaudz uzsilst. Siltās asinis, • aiztekot uz perifērajiem audiem un orgāniem, tos sasilda. Tā notiek • siltuma pārdale, izlīdzināšana organismā. Audu tO izmaiņas, mainot • to apasiņotību. Jo asinsvadi platāki, jo audos vairāk asiņu, jo tie ir • siltāki; • Mehāniskā funkcija. Audu mehāniskās īpašības atkarīgas no audu • apasiņotības. Jo tajos ir vairāk asiņu, jo to blīvums – turgors, ir • lielāks; • Imūnfunkcija. Asinīs ir antivielas, kas neļauj saslimt otru reizi ar • vienu infekciju, piemēram, masaliņām, vēja bakām. Asins leikocīti • aktīvi fagocitē svešas olbaltumvielas; • Asiņu skābuma (pH) uzturēšana jeb iekšējās vides homeostāze. • Asinīs ir vairākas bufersistēmas: hemoglobīns, hidrogēnkarbonāti, • fosfāti un asins olbaltumvielas, kuras neitralizē lielu daļu skābju un • sārmu, kas ieplūst asinīs no audiem, tādejādi stabilizējot asiņu pH • vidēji 7,36 līmenī. 2.

3. Aortas loks Plaušu stumbrs Labās plaušas artērijas Kreisās plaušas artērijas Augšējā dobā vēna Kreisās plaušas vēnas Muskulatūra Pusmēness vārstulis Labais priekškambaris Divviru vārstulis Kreisais kambaris Trīsviru vārstulis Hordas Labais kambaris Papilārie muskuļi Trabēkulas Kambaru starpsiena Apakšējā dobā vēna Krūšu aorta 3.

4. Sirds sieniņas uzbūve (tipiskās šūnas jeb darba miokards) Šķiedru skelets Blīvas šķiedras Somiņa Irdenie saistaudi Mezotēlijs Perikarda dobums Mezotēlijs Irdenie saistaudi Epikards Sirds muskuļaudi - Miokards Irdenie saistaudi Endokards Endotēlijs Tipisko šūnu funkcija ir vienlaicīgi sasprindzināties, saspiest asinis, radot to spiedienu un izgrūst cirkulācijā. 4.

5. Sirds vadītājsistēma (atipiskās šūnas) Sinusa un priekškambara mezgls (sinusatriālais) Hisa kūlītis Priekškambara un kambara mezgls (atrioventrikulārais) Hisa kūlīša labā un kreisā kājiņa Purkinjē šķiedras Skaitļi rāda, cik liels laiks nepieciešams (s), lai pienāktu impulss no sinusatriālā mezgla Atipisko šūnu funkcija ir pašuzbudināties un likt uzbudināties tipiskajām šūnā. 5.

6. Sirdsdarbības regulācija Pašregulācija Neirālā regulācija Humorālā regulācija 1/ Sirds saraušanos izsauc pašas sirds atipiskās šūnas; 2/ Saraušanās spēks atkarīgs kameras pildījuma pakāpes. Jo vairāk asiņu, jo tās vairāk iestieps muskuli un tas spēcīgāk sarausies; 3/ Paātrinoties sirdsdarbībai, muskuļa šūnā uzkrāsies Ca joni un tie izsauks spēcīgāku kontrakciju; 4/ Intrakardiālā neirālā regulācija. Sirdī ir neironu tīkls-NS, un tajā var realizēties refleksa loks. Sensorie neironi jutīgi uz iestiepumu vai metabolītiem Inervē veģetatīvā NS, kura pa diviem neatkarīgiem viens no otra sakaru kanāliem sūta komandas sirdij. Simpatiskā regulācija nāk no apakšējiem kakla un augšējiem krūšu muguras smadzeņu segmentiem.Sinapsēs visbiežāk izdalīsies adrenalīns (A) vai noradrenalīns (NA). Parasimpatiskā regulācija nāk no iegarenajām smadzenēm ar klejotājnerva palīdzību.Acetilholīns Specifiskā Nespecifiskā Receptori uz metabolītiem. Piem., CO2 koncentrācijas pieaugums izsauc sirdsdarbības paātrināšanos. Sirdsdarbības spēku un biežumu ietekmē jonu koncentrācija asinīs. Piem., Ca2+ izsauc biežāku un spēcīgāku sirdsdarbību, bet K+ pavājina Hormoniem īpaša nozīme sirdsdarbības regulācijā nav. Neliela ietekme tikai kateholamīniem Piem.,virsnieru serdes daļas hormons adrenalīns nelielā devā paātrinās un pastiprinās sirdsdarbību, bet lielākā devā to nomāks 6.

7. Asinsrites gultnes secīgu etapu asinsvadu pamatfunkcijas: Aorta (plaušu artērijas) sākuma daļa – elastiskais rezervuārs, kas samazina sirds darbu un nodrošina nepārtrauktu asinsplūsmu asinsvados; Artērijas - caurules ar necaurlaidīgu sieniņu; Sīkās artērijas, arteriolas – pretestības asinsvadi, kuru sieniņas muskulatūras tonuss nosaka t.s. asinsvadu perifēro pretestību; Kapilāri – apmaiņas asinsvadi, kuru sieniņas endotēlija šūnu slānis veido t.s. histo-hematisko barjeru vielu apmaiņai starp asinīm un audu šķidrumu; Vēnas - tilpuma asinsvadi, kuru sieniņas stiepjamību (un līdz ar to venozā rezervuāra ietilpību) var regulēt, mainot vēnu sieniņas plānā muskulatūras slānīša tonusu. 7.

8. Asinsvadi un to uzbūve Elastīgā tipa artērija Liela izmēra vēna Elastīgā logotā membrāna Elastīgā logotā membrāna Ārējais asinsvadu apvalks Iekšējais asinsvadu apvalks Vidējais asinsvadu apvalks Vidējais asinsvadu apvalks Ārējais asinsvadu apvalks Endotēlija šūnas Iekšējais asinsvadu apvalks Kolagēnās un elastīgās šķiedras Kolagēnās un elastīgās šķiedras Vidēja izmēra vēna Muskuļu tipa artērija Ārējais asinsvadu apvalks Ārējais asinsvadu apvalks Vidējais asinsvadu apvalks Vidējais asinsvadu apvalks Iekšējais asinsvadu apvalks Iekšējais asinsvadu apvalks Arteriola Venula Gludo muskuļu šūnas Ārējais asinsvadu apvalks Iekšējais asinsvadu apvalks Iekšējais asinsvadu apvalks Endotēlija šūnas Endotēlija šūnas Kapilāri ar lodziņiem Nepārtrauktie kapilāri Poras Bazālā membrāna Bazālā membrāna 8.

9. Asinsvadu tonusa (muskuļu sapringtības pakāpe) regulācijā piedalās asinsvada endotēlija šūnas (tās izklāj asinsvadu un sirds dobumu iekšējo virsmu). Endotelocīti piedalās kā 1. Asinsvadu sienas iestiepuma un asins plūsmas lineārā ātruma sensori; 2. Šūnas, kas uztver un integrē neiromediatoru un vazoaktīvu hormonu ietekmes; 3. Šūnas, kas sintezē un sekretē vielas, kas regulē asinsvadu gludās muskulatūras šūnu tonusu: - NO – vazodilatātoru (asinsvadu paplašinātājs), kas nomāc asinsvada muskulatūras kontrakcijas, - hiperpolarizējošu vazodilatatoru, - PGI2 – prostaciklīnu, kas arī ir vazodilatators, - endotelīnus, kas ir spēcīgi vazokonstriktori (asinsvadu sašaurinātāji). Asinsvada tonusa regulācija ir atšķirīga plānsienu un biezsienu vados. Sienas cirkulāri novietotā gludā muskulatūra visu laiku ir saspringusi, pretojoties asiņu izraisītajam iestiepumam, savādāk sieniņa pārplīstu. 9.

10. Asinsvadu gludā muskulatūra ir jutīga uz iestiepumu: a/ vidējais iestiepums ir optimālais spēcīgai kontrakcijai, b/ iestiepums ir arī adekvāts kairinājums, tas var izsaukt muskulatūras kontrakciju. Regulāciju, pateicoties paša asinsvada muskulatūras īpatnībām, sauc par miogēno regulāciju. Šāda regulācija tiek izmantota adaptācijas laikā. Piemēram, nierei nav darīšana par to, ka jūs skrienat uz tramvaju, viņa attīra asinis. Tāpēc, lai neizmainītu asins plūsmu nierē, ir jāpalielina asinsvadu pretestība (jāsašaurina asinsvads). Šāda asinsvada pašregulācija nodrošina stabilu plūsmu. Asinsvadu diametra neirālā regulācija. Šis regulācijas veids ir būtisks. Impulsācija pa eferentajiem (lejupvadošajiem) nerviem izraisa asinsvadu diametra maiņu sakarā ar gludās muskulatūras kontrakciju vai atslābšanu, tāpēc tos sauc par vazomotoriskajiem nerviem. Pēc izraisītā efekta vazomotoriskos nervus iedala asinsvadu sašaurinātājos jeb vazokonstriktoros un asinsvadu paplašinātājos jeb vazodilatatoros. Visi vazokonstriktori pieder pie sipatiskās NS. Vazodilatatoru šķiedras nav atrodamas visos orgānos. Pēc izcelsmes tās pieder gan pie veģetatīvās, gan somatiskās nervu sistēmas. 10.

11. Vazomotoriskais centrs – nervu šūnu sakopojumi dažādās NS daļās, kuri piedalās asinsvadu diametra regulācijā. Šādas šūnu grupas atrodas muguras smadzenēs un galvas smadzeņu dažādās daļās. Vissvarīgākā ir šūnu grupa iegarenajās smadzenēs. Ja to iznīcina, samazinās asinsvadu tonuss un strauji pazeminās asinsspiediens. Iegareno smadzeņu vazomotoriskais centrs ir cieši saistīts ar hipotalāma kodoliem – augstākajiem veģetatīvajiem centriem, kuri pieskaņo iegareno smadzeņu vazomotoriskā centra darbību ikvienai organisma funkcionālajai situācijai. Iegareno smadzeņu centrs savukārt nemitīgi raida impulsus uz muguras smadzeņu simpatiskajiem centriem un uztur to aktivitāti. Asinsvadu humorālā regulācija. Tā ir ļoti nozīmīga, jo vielas no starpšūnu telpas nonākot asinsvadā galvenokārt ietekmē gludo muskulatūru, jo tai ir specifiskie receptori. Uz metabolītiem reakcija ir vazodilatācija. Asinsvada paplašināšanos izraisa gan liela CO2 koncentrācija, gan augsta ūdeņraža jonu koncentrācija, kā arī adenozīna savienojumi un pienskābe. 11.

12. Bez metabolītiem asinsvadu diametru ietekmē hormoni. Virsniera dziedzera serde sekretē adrenalīnu (līdzīgi kā simpatisko postganglionāro šķiedru galā). Adrenalīnam lielos daudzumos saistoties ar α receptoriem, asinsvadi sašaurinās, bet, saistoties ar β receptoriem – mazās devās -, asinsvadi paplašinās. No hipofīzes mugurējās daivas izdalītais vazopresīns lielās devās izraisīs asinsvadu sašaurināšanos. Angiotenzīns, kas veidojas no plazmas olbaltuma globulīna, ir visspēcīgākais no zināmajiem bioloģiskajiem asinsvadu sašaurinātājiem. Histamīns izraisa arteriolu paplašināšanos un palielina kapilāru caurlaidību. Tas atbrīvojas no tuklajām šūnām audu traumas gadījumā un dažās alerģiskās izpausmēs un rada piesarkumu. Pie vielām, kuras paplašina asinsvadus, pieder arī acetilholīns, kas veidojas visu parasimpatisko nervu un simpatisko vazodilatatoru nervgalos. Acetilholīns paplašina sīkās artērijas. 12.