KVANTITATĪVAIS PĒTĪJUMS

1. Bezglutēna diētas nodrošināšana bērniem ar celiakiju vispārizglītojošo skolu un pirmsskolas izglītības iestādēs KVANTITATĪVAIS PĒTĪJUMS 2013.gada maijs

2. SATURS Metodoloģiskā informācija. Galvenie secinājumi. Bērni ar celiakijas diagnozi Latvijas izglītības iestādēs. Informācijas sniegšana par bezglutēna diētas nepieciešamību no bērnu vecāku puses. Bezglutēna ēdināšanas nodrošināšana bērniem ar celiakijas diagnozi. Bezglutēna ēdināšanas nodrošināšanas iniciatori. Bezglutēna ēdienu ēdienkartes esamība izglītības iestāžu ēdnīcās. Bezglutēna produktu iegāde. Drošības noteikumu ievērošana bezglutēna ēdienu gatavošanā izglītības iestāžu virtuvēs. Bērnu ar celiakijas diagnozi ēdināšanas kārtība izglītības iestāžu ēdnīcās. Nepieciešamās izmaiņas esošajā bezglutēna ēdināšanas sistēmā. Izglītības iestāžu mācību personāla informētība par situācijām, kurās bērni ar celiakiju nedrīkst piedalīties. Nepieciešamais atbalsts izglītības iestādēm, lai atvieglotu rūpes par bērniem ar celiakijas diagnozi. Izpratne par celiakiju izglītības iestādēs, kurās nav bērnu ar celiakijas diagnozi. Bezglutēna ēdināšanas nodrošināšanas iespējas izglītības iestādēs, kurās nav bērnu ar celiakijas diagnozi.

3. 1. Metodoloģiskā informācija

5. 2. Galvenie secinājumi

6. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem: • Bērni ar celiakijas diagnozi ir pārstāvēti vairāk nekā pusē (54,1%) aptaujāto vispārizglītojošo skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu; • 27,4% aptaujāto izglītības iestāžu ir 5 un vairāk audzēkņu ar celiakijas diagnozi, 35,9% skolu un bērnudārzu ir 2 – 4 bērnu ar celiakiju, savukārt 36,7% izglītības iestāžu ir tikai viens audzēknis ar celiakijas diagnozi. • Skolās bērni ar celiakijas diagnozi, galvenokārt (53,1%), ir pārstāvēti sākumskolā, retāk pamatskolā (34%) un vidusskolā (12,9%). • Dominējošā daļa (84,2%) vecāku bērniem ar celiakijas diagnozi informēja izglītības iestādi par speciālās bezglutēna diētas nepieciešamību. • Bezglutēna ēdināšana pilnā apjomā, speciāli iepērkot bezglutēna produktus bērniem ar celiakijas diagnozi, tiek nodrošināta nedaudz mazāk kā pusē (45%) vispārizglītojošo skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu. 37,5% skolu un bērnudārzu bezglutēna ēdināšanu cenšas nodrošināt, izmantojot iestādes ēdnīcā pieejamos produktus, bet neiepērkot speciālos bezglutēna produktus. 17,5% aptaujāto izglītības iestāžu atzina, ka nenodrošina īpašu bezglutēna ēdināšanu bērniem ar celiakijas diagnozi. • Iniciatīvu nodrošināt bezglutēna ēdināšanu līdzīgā mērā ir izrādījuši gan bērnu vecāki (33,3%), gan arī izglītības iestādes (31,3%). Bieži (27,3% gadījumu) tika norādīts, ka tā ir kopīga sadarbība, kurā nevar izdalīt kādu vadošo lomu.

7. Trīs ceturtdaļās (73,7%) aptaujāto izglītības iestāžu bērniem ar celiakiju tiek gatavota bezglutēna ēdienu ēdienkarte. • 41,7% izglītības iestāžu speciālos bezglutēna produktus neiepērk, ēdināšanu nodrošinot no iestādes rīcībā esošajiem produktiem. Visbiežāk (30,8%) bezglutēna produktus nodrošina izglītības iestāde vai ēdināšanas firma. 15,8% izglītības iestāžu nepieciešamos bezglutēna produktus sarūpē bērnu vecāki. Daļā (10%) izglītības iestāžu vērojams arī jaukts variants – daļēji bezglutēna produktus nodrošina iestāde, daļēji – bērnu vecāki. • Lielākajā daļā (55%) aptaujāto izglītības iestāžu nav redzamā vietā pieejams bezglutēna diētai aizliegto un atļauto produktu saraksts. • Vairāk kā pusē (55%) aptaujāto skolu un bērnudārzu virtuves personāls bezglutēna ēdieniem izmanto atsevišķus traukus un virtuves piederumus. • Dominējošā daļā (88,3%) izglītības iestāžu bērni ar celiakijas diagnozi maltīti ietur kopā ar citiem bērniem. Atsevišķās skolās, kur ir vairāki bērni ar celiakiju, viņiem tiek nodrošināts atsevišķs galds. • Runājot par vēlamajām izmaiņām esošajā bezglutēna ēdināšanas sistēmā, visbiežāk izskanēja sekojošas vēlmes: • Nodrošināt lielāku finansējumu bezglutēna ēdināšanas jautājuma risināšanai (minēja 25,2% respondentu); • Nepieciešams centralizēts bezglutēna produktu iepirkums/ centralizēta produktu piegāde (9,2%); • Izstrādāt paraugēdienkartes bezglutēna ēdināšanai (9,2%).

8. Gandrīz visās izglītības iestādēs medmāsa ir informējusi ar celiakiju slimo bērnu klases audzinātājus, darbmācības/ mājturības skolotājus par to, ka situācijās, kurās ir saskare ar miltiem/ miltu ēdieniem (piemēram, ekskursijas uz konditorejas fabrikām un citām aktivitātēm, kur būs kopīgi jāēd; mājturības nodarbības, kad tiek izmantoti milti) bērns ar celiakiju nedrīkst piedalīties. • Runājot par nepieciešamo atbalstu, lai atvieglotu rūpes par audzēkņiem ar celiakiju, visbiežāk (55,8% gadījumu) izskanēja vēlme pēc drukātajiem materiāliem. Vairāk nekā 40% aptaujāto izglītības iestāžu labprāt izmantotu tādas iespējas, kā pavāru un medmāsu apmācības uz vietas izglītības iestādē, seminārus vai arī videomateriālus internetā. • Gandrīz visas (90,2%) izglītības iestādes, kurās nav audzēkņu ar celiakijas diagnozi, ir informētas par šo slimību. • Tikai nedaudz vairāk par pusi (54,9%) izglītības iestāžu, kurās nav audzēkņu ar celiakijas diagnozi, būtu gatavas nepieciešamības gadījumā nodrošināt speciālo bezglutēna ēdināšanu.

9. 3. Bērni ar celiakijas diagnozi Latvijas izglītības iestādēs

10. Bērni ar celiakijas diagnozi ir pārstāvēti vairāk nekā pusē (54,1%) aptaujāto vispārizglītojošo skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu.

11. Bērni ar celiakijas diagnozi ir pārstāvēti 63,2% vispārizglītojošo skolu un 28,8% aptaujāto bērnudārzu.

12. Bērnu ar celiakijas diagnozi skaits izglītības iestādēs

13. Bērnu ar celiakijas diagnozi skaits vispārizglītojošās skolās un bērnudārzos

14. Bērnu ar celiakijas diagnozi sadalījums skolās Skolās bērni ar celiakijas diagnozi, galvenokārt (53,1%), ir pārstāvēti sākumskolā, retāk pamatskolā (34%) un vidusskolā (12,9%).

15. 4. Informācijas sniegšana par bezglutēna diētas nepieciešamību no bērnu vecāku puses

16. Dominējošā daļa (84,2%) bērnu ar celiakijas diagnozi vecāki informēja izglītības iestādi par speciālās bezglutēna diētas nepieciešamību.

17. Nav vērojamas būtiskas rezultātu atšķirības dažādās pētījuma apakšizlasēs. Visās grupās vairāk nekā 80% gadījumu vecāki ir informējuši izglītības iestādes par speciālās bezglutēna diētas nepieciešamību bērnam.

18. 5. Bezglutēna ēdināšanas nodrošināšana bērniem ar celiakijas diagnozi

19. Saskaņā ar pētījuma rezultātiem, bezglutēna ēdināšana pilnā apjomā, speciāli iepērkot bezglutēna produktus bērniem ar celiakijas diagnozi, tiek nodrošināta nedaudz mazāk kā pusē (45%) vispārizglītojošo skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu. 37,5% skolu un bērnudārzu bezglutēna ēdināšanu cenšas nodrošināt, izmantojot iestādes ēdnīcā pieejamos produktus, bet neiepērkot speciālos bezglutēna produktus. 17,5% aptaujāto izglītības iestāžu atzina, ka nenodrošina īpašu bezglutēna ēdināšanu bērniem ar celiakijas diagnozi.

21. 6. Bezglutēna ēdināšanas nodrošināšanas iniciatori

22. Iniciatīvu nodrošināt bezglutēna ēdināšanu līdzīgā mērā ir izrādījuši gan bērnu vecāki, gan arī izglītības iestāde. Bieži tika norādīts, ka tā ir kopīga sadarbība, kurā nevar izdalīt kādu vadošo lomu.

23. Kopīgo sadarbību ilustrē sekojoši komentāri: • Pienāk diagnoze par celiakiju, uzreiz tiek runāts ar ēdināšanas firmu - nevar teikt, ka kāda konkrēta iniciatīva, drīzak tā ir sadarbība; • Iniciatīva abpusēja, gan no vecākiem, gan no skolas; • Kad ir informācija par celiakijas slimo bērnu, skola uzreiz nāk pretim, piedāvājot viņam bezglutēna ēdināšanu; • Ja ir pieprasījums, ir piedāvājums. Vecāki informē par bērna slimību, skola reaģē un piedāvā bērnam piemērotu pārtiku. Ēdiens tiek gatavots skolā uz vietas. Ja bērns ar celiakiju nevar ēst konkrētu mērci, viņam tiek pagatavota alternatīva mērce. Ir reizes, kad vecāki paši atnes, piemēram, makaronus, ko pievienot zupām utt.; • Ja ir vajadzība, ir piedāvājums. To varētu nosaukt nevis par kāda konkrēta iniciatīvu, bet par sadarbību. Vecāki informē - skola un ēdināšanas iestādes attiecīgi reaģē; • Nav nodalāma kāda konkrēta iniciatīva - vecāki informē par bērna diagnozi, skola sazinās ar ēdināšanas firmu, vai ir iespējams šādu ēdienu nodrošināt; • Sadarbojoties vecākiem, skolai un ēdināšanas virtuvei; • Tā nav iniciatīva, bet sadarbība visu starpā - no vecākiem, ārstiem nāk ziņa, ka bērnam nepieciešama speciāla diēta, skola attiecīgi rīkojas; • Vecāki ziņo, ka bērnam ir celiakija, skola attiecīgi reaģē sazinoties ar ēdināšanas firmu; • Visu iniciatīva - medmāsas, vecāku, skolas, ēdināšanas firmas.

24. 7. Bezglutēna ēdienu ēdienkartes esamība izglītības iestāžu ēdnīcās

25. Trīs ceturtdaļās aptaujāto izglītības iestāžu bērniem ar celiakiju tiek gatavota bezglutēna ēdienu ēdienkarte.

27. 8. Bezglutēna produktu iegāde

28. 41,7% izglītības iestāžu speciālos bezglutēna produktus neiepērk, ēdināšanu nodrošinot no iestādes rīcībā esošajiem produktiem. Visbiežāk (30,8%) bezglutēna produktus nodrošina izglītības iestāde vai ēdināšanas firma. 15,8% izglītības iestāžu nepieciešamos bezglutēna produktus sarūpē bērnu vecāki. Daļā izglītības iestāžu vērojams arī jaukts variants – daļēji bezglutēna produktus nodrošina iestāde, daļēji – bērnu vecāki.

29. Respondenti, kuru iestādes speciālos bezglutēna produktus neiepērk, sniedza sekojošus komentārus: • bērni nāk uz pusdienās, brokastis jau ir mājās paēduši, dod to, kas ir, bet nedod, to, ko nevar; • Bērniem pašiem līdzi savos trauciņos ir vecāku sagatavota (gatava) pārtika no mājām. Bērni paši ir ļoti labi informēti par to, ko viņi drīkst ēst, ko nedrīkst; • Bērns skolā ēd tikai tajās dienās, kad ir atbilstošs ēdiens. Vecāki iepriekš iepazīstas ar ēdienkarti un tajās dienās, kad ēdiens nav atbilstošs, bērns ņem ēdienu līdzi no mājām; • dot citu ēdienu, to produktu, ko nevar ēst, aizvieto ar to, kas ir atļauts, speciālie produkti netiek pirkti; • Ēdināšanas firma piedāvā ēdienkartē tos ēdienus (dērzeņus utt.) ko bērns var ēst no viņu piedāvātā klāsta. Speciālus produktus nepērk (miltus, makaroni, maize); • Firma produktus neiepērk, vienkārši piedāvā no sava ēdienu klāsta produktus, kas nesatur glutēnu; • gatavo atsevišķi nepievienojot aizliegtos produktus no esošiem nespecializētiem produktiem; • gatavo kopā ar visiem, tā bērna procijā vienkārši nepievieno neatļautos produktus (piem., zupai nepieliek krējumu), specializētu pārtiku nepērk, to vecāki var iedot līdzi pašam bērnam; • gatavo no pieejamiem produktiem, nepievienojot aizliegtos; • Gatavo no tā, kas nesatur glutēnu. Speciālo pārtiku neiepērk; • Īpašos produktus nepērk, bet izmanto tos produktus, ko bērni var lietot; • mamma atnes pati, kaut ko , ko drīkst, to ēd no skolas, pieliek klāt mammas doto,, mammas ēdienu uzsilda; • nē, vecāki neko nenes, īpašu pārtiku nepērk, bet gatavo atsevišķi, no parastiem produktiem;

30. paši gatavojam tādus ēdienus, kuros nav milti utt.- ja citi ēd makaronus, tad uzvārām šiem bērniem rīsus, gatavojot mērci, nosmeļam pirms miltu likšanas un pieliekam klāt krējumu utt. • Pusdienas tiek gatavotas no produktiem, kas nesatur glutēnu. Speciali nekas netiek iepirkts. • Sastādu ēdienkarti no produktiem, kas nesatur glutēnu. Bet tie principā ir tikai augli un dārzeņi. Bērniem trūkst kalorijas no šāda ēdiena. • Skolā bērni ar celiakiju neēd, ēdienu ņem līdzi no mājām. • skola nodrošina ēdienus, kuros nav miltu, vecāki atnes specializētas lietas • Speciala pārtika netiek iepirkta, vecāki uz skolu nenes. Tiek piedāvāti produkti no esošā klāsta, kas nesatur glutēnu. • Speciāli nekas netiek iepirkts, ja ēdiens ietver aizliegtos produktus, tad tos nomainām ar citiem, piem., ja ir kotletes, tad bērniem ar celiakiju dodam vistas gaļu vai ko citu. • Speciāli produkti netiek iepirkti. Tiek piedāvāti produkti bez glutēna no esošā klāsta. Sīkāk neko nezinu, jo vecāki paši iet uz virtuvi un kārto ēdināšanas jautājumus. • Speciāli šie produkti netiek pirkti, bet no esošajiem produktiem pavārs izmanto atļautos. • šie bērni skolā neēd pusdienas, nav arī nekad izrādījuši vēlmi to darīt, tāpēc skola nav meklējusi risinājumus; • Šie bērni skolā neēd, līdz ar to produktus neiepērk; • Tā kā mums brokastis līdzi dod pašii vecāki, tad nav problēmu ar to. Speciālos produktus ēdināšanas firma neiepērk - pusdienas gatavo no tiem produktiem, ko konkrētais bērns var ēst; • Tiek piedāvāta bērnam pārtika, kas nesatur glutēnu - speciāli neiepērk miltus, maizi utt.;

31. vāra atsevišķā katlā vai nepievieno aizliegtos produktus; ir arī bezglutēna cepumi, bet bērni ir ļoti neapmierināti ar tiem, jo viņiem negaršo. Iepirkumā uzvar firma ar zemāko cenu, tas attiecas arī uz specializēto pārtiku, bet vislētākā nav kvalitatīvākā, līdz ar to ir zaudējumi, jo šie produkti ir dārgi, bet bērni neēd. Vecāku pienesumus uzskata par nepieņemamu lietu, jo nav skaidri derīguma termiņi un uzglabāšana. Tiek iepirkti milti un pārslas, maize nē, jo tai ir pārāk īss derīguma termiņš. Firma iepērk vairumā, lai būtu lētāk, bet nav iespējas uzglabāt. Ir atsevišķi trauki gatavošanai, vecāki atnesa bērnam arī savu šķīvīti, no kura ēd tikai bērns. Kad paredzami svētki, audzinātāja brīdina vecākus, viņi tad atnes kaut kādu īpašu kēksiņu, lai šis bērns arī var piedalīties svētkos; • vāra kopīgā katlā, nepieliekot tos produktus, kurus nedrīkst ēst- ir zināms saraksts ar aizliegtajiem produktiem un no tiem izvairās. • Vecāki nekādu iniciatīvu neizrādīja, ka kaut ko vajadzētu speciāli piedāvāt. Bērns ēda ar visiem, laikam zināja, ko nevar ēst, to ari neēda. Bet man liekas, ka nekādu speciālo dietu neievēro.

32. 9. Drošības noteikumu ievērošana bezglutēna ēdienu gatavošanā izglītības iestāžu virtuvēs

33. Lielākajā daļā (55%) aptaujāto izglītības iestāžu nav redzamā vietā pieejams bezglutēna diētai aizliegto un atļauto produktu saraksts.

35. Vairāk kā pusē (55%) aptaujāto skolu un bērnudārzu virtuves personāls bezglutēna ēdieniem izmanto atsevišķus traukus un virtuves piederumus.

37. 10. Bērnu ar celiakijas diagnozi ēdināšanas kārtība izglītības iestāžu ēdnīcās

38. Dominējošā daļā (88,3%) izglītības iestāžu bērni ar celiakijas diagnozi maltīti ietur kopā ar citiem bērniem. Atsevišķās skolās, kur ir vairāki bērni ar celiakiju, viņiem tiek nodrošināts atsevišķs galds.

40. 11. Nepieciešamās izmaiņas esošajā bezglutēna ēdināšanas sistēmā

41. Runājot par vēlamajām izmaiņām esošajā bezglutēna ēdināšanas sistēmā, visbiežāk izskanēja vēlme pēc papildus finansējuma, bezglutēna ēdināšanas paraugēdienkartēm, kā arī centralizēta bezglutēna produktu iepirkuma/ apgādes.

42. Respondentu atbildes: • būtu labi, ja skolai būtu noteikta naudas summa šo speciālo produktu iegādei, vismaz sākumskolai; • Jāpiešķir krietni lielāki līdzekļi ar celiakiju slimo bērnu barošanai, jo šobrīd nav iespējams nodrošināt bērniem pilnvērtīgu ēdināšanu par paredzēto summu. Bezglutēna ēdināšana ir krietni dārgāka; • Papildus finansējumu bērnudārziem specproduktu iegādei un apmācība uz vietas; • Firma pati iepērk produktus un to finansētu pašvaldība; • ideāli būtu, ja skolā varētu speciāli gatavot, bet trūkst finansējuma , jo tā pārtika ir dārga; • ideāli, ja būtu atsevišķi bērnudārzi, jo daudziem bērniem ir dažādas alerģijas, un pavārs var sajukt prātā, lai visu atcerētos, arī vecāki ne vienmēr informē, vai bērns vispār šodien būs dārziņā; kompleksa pieeja nepieciešama, diagnosticēšana pareiza nepieciešama; bērnudārzs sākotnēji nebija ieplānojis ēdināšanas iepirkumā bezglutēna produktus, tāpēc, kad tāds bērniņš parādās, tad tajā gadā sarunāja, ka vecāki nes šos produktus, bet tagad ir paredzējuši iepirkumā 17 produktu kategorijas. Vilsones Annas mamma aktīvi darbojas biedrībā "Dzīve bez glutēna", viņa atnesa bukletu uz bērnudārzu, ko visi lasīja, tai skaitā pavāre, tas bija ļoti noderīgi. Vēlams būtu kompensēt daļu ēdināšanas šiem bērniem no valsts puses, jo speciālie produkti ir dārgi, u n šo bērnu kļūst arvien vairāk. • Ja būtu vairāk tādu bērnu ar celiakiju, tad būtu pagrūti, jo tagad ari jau ir pagrūti materiālā ziņā un tāpēc, ka jānodrošina atsevišķa ēdināšana; • pagrūti atbilstošajām prasībām nodrošināt, bet iespēju robežās par 80 sant. cenšamies nodrošināt ar alternatīviem produktiem- lielāku finansējumu vajadzētu;

43. Mums jau viss ir atstrādāts ļoti labi, bērni ir gudri un pasi zina, ko var ēst un kāpēc - nav vajadzības sēdināt pie atsevišķa galda. Tagad ari pārtika Latvijā gana pieejama - jautājums tikai par to, cik tas maksā - izmaksas stipri dārgākas, jo nodrošinām bezmaksas ēdināšanu, - viss kopā sanāk daudz dārgāk nekā parastajiem bērniem, bet mēs rēķināmies ar mūsu esošajiem resursiem un visu plānojam, lai varētu sniegt visiem bezmaksas ēdināšanu; • No valsts lielāku finansējumu speciāli izdalīt tieši celiakijas slimniekiem - lai var vairāk nodrošināt augļus, dzelzi, to , kas nesatur miltus utt.. Šobrīd visiem bērniem pusdienas apmaksā 0.80 Ls - nav izdalīts atsevišķi, ka šiem bērniem varētu maksāt vairāk, bet reāli viņu pusdienas izmaksātu vairāk, ja gatavotu no bezglutēna produktiem. Arī atsevišķu gatavošanu no citiem nodrošināt varētu. Vēlama speciāla personāla apmācība, bet tas viss atduras pret finansējumu lielāku; • Palielināt finansējumu. Bezglutēna ēdināšana ir krietni dārgāka - ne ēdināšanas firma to var nodrošināt, ne vecāki atļauties; • Pašvaldībai ir jāpiešķir lielāks finansējums. Laukos ir grūti nopirkt bezglutēna pārtiku. Kaut vai vecākiem, lai tiek piešķirta 10 Ls ceļa nauda, lai var izbraukāt pēc šīs pārtikas. Celiakijas slimais bērns ēd pie speciāla galda ar veģetāriešiem; • plašākas telpas, jo ierobežota vieta, kur pilnībā nodalīt celiakijas bērnus no parastajiem; • priekš virtuves tas ir grūti, jo ir liels bērnudārzs, ir bijusi seminārā, bet visu izskaitīt nevar, ko dot un cik kas maksā, porcijas lielums saistībā ar izdevumiem, tas ir sarežģīti, jo arī vecāku prasības ir augstas; ja vecāki ir adekvāti, tad viss ir kārtībā; • produkti dārgi - cepumi, maizīte speciālā dārga - vajadzētu risināt kaut kādā veidā finansējuma jautājumu - vai nu no pašvaldības vai valsts kādu papildus atbalstu; • produkti dārgi, būtu nepieciešams īpašs finansējums;

44. Produktu izvēle diezgan liela. Lai varētu lētāk iegadāties specialos produktus, lai valsts nāk pretī finansējuma ziņā, jo bezglutēna ēdināšana ir krietni vien dārgāka; • Sniegt liekāku finansiālo atbalstu vecākiem, lai varētu nodrošināt labāku ēšanu skolās, jo bezglutēna ēdināšana ir krietni dārgāka. 1 Ls pusdienām ir par maz; • Šī problēma jārisina valstiskā līmenī. Varētu būt parauga ēdienkartes. Būtu nepieciešams speciāls finansējums, jo šie produkti ir dārgi. • Vairāk informācijas, vecākiem finansiāls atbalsts šo produktu iepirkšanai, ja arī bērns neapmeklē speciālo bērnudārzu. • Vajag lielāku finansējumu skolai, ja ir bērni ar celiakiju; ātrāk informēt skolas medmāsu par bērniem ar celiakiju; • valsts atbalstīta speciāla samaksa šiem bērniem, jo tā ir papildus slodze pavāram un vecākiem; • Valsts finansējumu atsevišķu, jo produkti ļoti dārgi; • Vecākiem būtu tiesības saņemt lielāku ēdināšanas pabalstu. Pagaidām tie ir 70 Ls, bet lai bērnam nodrošinātu bagātīgākus ēdienus, vajadzētu šo finansējumu palielināt. Šobrīd pusdienas izmaksa aptuveni 1 Ls, bet lai būtu bagātīgāks, sātīgāks ēdiens, tiem vajadzētu būt aptuveni 2 Ls uz pusdienām; • vecākiem dārgs prieks - vajadzētu pašvaldības finansējumu šo bērnu ēdināšanai, daļēji segt izmaksas; • vecāku iespējas ir nelielas, skolai nav naudas iepirkt speciālo pārtiku; • Visu vajag izmainīt, vajag sākt nopietni risināt šo problēmu valstiskā līmenī, jo tas saistās ar lielām izmaksām;

45. Izstrādātas paraug ēdienkartes ierosmei; • Jāsastāda speciāla ēdienkarte; • Nav pieejama informācija par celiakiju laukos, un firmas - reti kura piedāvā šādus produktus - tas nav vienkārši, būtu labi, ja tādas ēdienkartes izstrādātu speciālisti un nosūtītu izglītības iestādēm; • Noregulēt šo problēmu, ieviest kaut kādu sistēmu gan speciālo produktu iepirkšanai, gan izveidot parauga ēdienkartes. Tagad paši cenšamies organizēt šo ēdināšanu kā protam. • porcijas pārāk lielas, jo pārāk daudz kalorijas jānodrošina bērniem- vajadzētu risināt šo jautājumu, jo porcijas ir pārāk lielas -var uztaisīt daudz mazāku, bet pilnvērtīgāku, sātīgāku ēdienu, bet ne ar nepieciešamajām likumā noteiktajām kalorijām, jo kalorijās iekļaujas daudz ēdienu, kurus bērni neēd. Ēdienkarti šobrīd pielāgoju pati no tā, ko bērni labprātāk ēd un pa reizei pieliku klāt, to kas nepieciešams no likumā noteiktā. Vajadzētu lielāku fleksibilitāti; • Vairāk dažādot ēdienkarti; • Vairāk ideju ēdina dažādošanai, ko var pagatavot no atbilstošajiem produktiem.; • Vajadzētu piedāvāt gatavas ēdienkartes, lai atvieglotu ari ēdināšanu firmu darbu; • Vajadzīgas būtu kādas ēdienkartes paraugam; • 100% centralizēta produktu piegāde; • Centralizēti apmācīt pavārus un centralizēti gatavot un piegādāt ēdienu skolām. Uz vietām apmācīt pavārus nav nozīmes, jo liela kadru mainība; • Iespēju centralizēti iepirkt šos specialos produktus par lētākām cenām. Izveidot kaut kādu sistēmu, tagad katrs kuļas kā var; • lai būtu vairāk produktu, lai varētu dažādot ēdienus bērniem ar celiakiju; • Lai valsts varētu vairāk organizēt produktus, ja gadās vairāk tādu bērnu;

46. Mūsu skolā ir bezmaksas ēdināšana, tad arī šiem bērniem speciālie produkti varētu būt bez maksas; • palīdzēt ar speciāliem produktiem; • Virtuve varētu sagatavot tos ēdienus, nevis vecāki nest; • apmācīt virtuves darbiniekus; • diagnozes vairāk jāpārbauda - varbūt ir daudz vairāk bērnu ar šādu diagnozi celiakija- ja bērnam jau ir diagnoze ar gremošanas traucējumiem, tad tie būtu ģimenes ārstiem vairāk jāpārbauda. • Ir nepieciešama diagnostika ātrāk; • Izmainīt kopējo skolas ēdienkarti - nepārdot ne saldumus, ne citus neveselīgos ēdienus, bet visiem dot vienādi veselīgu ēdienu; • jālieto atbilstoši produkti ,informēt pašus bērnus ,ko labāk lietot, ko neēst, bet nevajag pasvītrot un izdalīt šos bērnus no citiem, lai viņi nejustos nepilnvērtīgi; • liela nesaprašana uzsākot diētas, viens saka var biezpiena sieriņus, citi, ka nevar, sākums bija grūts, palīdzība nepieciešama sākuma procesā; • Mums ir jāseko līdzi MK noteikumiem un to mēs darām. Līdz ar to nekādas problēmas šobrīd nesaskatu- viss it kā apmierina. Mēs bērniem pērkam gan specialos produktus, gan cenšamies iekļauties ēdināšanas firmas produktu klāstā; • Mums nav bezglutēna ēdināšanas, mēs izgrozāmies kā protam, vispirms vajag to ieviest, tad jautāt, ko mainīt; • Nodrošināt viņiem atsevišķu bezglutēna ēdināšanu; • Sniegt vairāk informācijas;

47. Nepareizi ir tas, ka konkursā par ēdināšanu ņem vērā tikai cenu, lētākais nav tas labākais - firmas uzliek cenas zemas, bet nevar par to šīm zemajām cenām sagādāt kvalitatīvus produktus. Bet tā kā šobrīd ir prasība ņemt lētāko ēdinātāju, tad diemžēl tie nespēj nodrošināt augstā kvalitātē ēdināšanu. Nepareizi arī ir tas, ka launagā ir maz kaloriju un ka uzsvars kaloriju ziņā tiek likts uz brokastīm - bērni ir badā jau pēc plkst. 18-iem; • Valstij jāmaina likums par iepirkumu - jāmaina nosacījums "zemākā cena" - par to nodrošināt kvalitatīvu ēdināšanu nedrīkst un nevar. Firmas dempingo cenas un cenšas dabūt zemāko cenu - lai arī veido speciālu diētu un kvalitatīvu ēdienkarti, tik un tā saņem konkursa kārtā tiesības uz ēdināšanu tas, kurš uzliek zemāko cenu; • Nodrošināt nodokļu atlaides uzņēmumiem, kas piegādā skolām pārtiku, lai būtu ieinteresēti piegādāt ari bezglutēna pārtiku; • Pirmkārt jau vecākiem pašiem ir jāizrāda iniciatīva, ka bērnam ir nepieciešama speciala dieta. Mūsu skolas gadījumā vecāki nav īsti interesējušies par bērnu ēdienkarti - bērni ēd visu. Mums bija celiakijas slimnieks, viņam palika slikti, bet turpināja ēst aizliegtos produktus. Vecāki nelikās ne zinis. Mēs kā skola tomēr nevaram noteikt un regulēt viņa ēdienkarti; • Problēmas pašiem skolā nav. Vienīgais, ko vajadzētu - vairāk informācijas arī tiem bērniem un viņu vecākiem, kuriem nav diagnoze celiakija, lai, aizejot ciemos pie citiem, bērnam nav problēmas ar ēdienu - lai ir arī kaut ko drīkst ēst, lai arī viņiem kāds piemērots ēdiens. Vairāk informācijas vispusīgas, ka ir vispār šāda slimība un ka šādi bērni ir; • Rīkot seminārus ēdināšanas firmām par iespējamo ēdienkarti bērniem ar celiakiju. Diemžēl maz informēti, līdz ar to piedāvājumu klāsts salīdzinoši nabadzīgs.

48. standarta skola ar standarta bērniem- nav nekas īpašs. Varētu vienīgi būt bukleti jaunajiem vecākiem, jo tie neizprot šīs nopietnās slimības būtību un iespējamās sekas; • varētu firmas ievest pašas produktus nevis tikai skola iepirkt, jo šobrīd iepirkumu šim produktiem veic pati skola. Dažādākus piedāvājumus pieejamajos bezglutēna produktos- produktu klāstu plašāku, jo tas ir ļoti niecīgs, lielāku importu šiem produktiem; • Vecāki ir apmierināti, viss ir kartībā. Sadarbība izdodas laba; • Vecāki ir diezgan ambiciozi. Lai gan skola nopērk bērniem speciālos cepumus, viņi tik un tā līdz galam nav apmierināti - grib lai palielina esošo produktu klāstu; • Vecākiem vajag vairāk informēt skolu par bērna veselības problēmām. Nenāk prātā ko vajadzētu mainīt ēdināšanas sistēmā - viss mūsu skolā ir labi; • ir bijis tikai viens bērns, nav tik daudz pieredzes, centās individuāli risināt šo problēmu, visi pieiet jautājumam saprotoši; • ir nopietna pieeja, ir kontakts ar vecākiem, atnes medicīnas dokumentus, tad iepazīstas ar vecākiem un bērniem, reaģē atbilstoši, nav problēmu; • Mums viss apmierina, jo ir ļoti laba sadarbība ēdināšanas iestādei ar vecākiem - tiek iepirkta speciāla pārtika, visas puses ir apmierinātas.; • Mums viss apmierina. Galvenais, lai ievēro to ēšanu ari mājās; • Mūsu skolā visi ir apmierināti - gan vecāki, gan visi citi ir apmierināti ar ēdināšanu; • nav nekā, esmu jauna šajā sistēmā, vēl daudz ko nezinu, kas un kā darbojas; • Neko nevajadzētu mainīt, jo viss ir nodrošināts; • Sadarbība skolai un vecākiem ir laba. Veicam vecāku aptauju, vecāki vienmēr uzraksta, kas neapmierina, kas ir uzlabojams. Pagaidām visas puses ir apmierinātas.

49. 12. Izglītības iestāžu mācību personāla informētība par situācijām, kurās bērni ar celiakiju nedrīkst piedalīties

50. Gandrīz visās izglītības iestādēs medmāsa ir informējusi ar celiakiju slimo bērnu klases audzinātājus, darbmācības/ mājturības skolotājus par to, ka situācijās, kurās ir saskare ar miltiem/ miltu ēdieniem (piemēram, ekskursijas uz konditorejas fabrikām un citām aktivitātēm, kur būs kopīgi jāēd; mājturības nodarbības, kad tiek izmantoti milti) bērns ar celiakiju nedrīkst piedalīties.