Izdevumu-ieguvumu analize un projekti, no kuriem gust ienemumus

1. Izdevumu-ieguvumu analize un projekti, no kuriem gust ienemumus Francesco ANGELINI Eiropas Komisija Regionalas politikas generaldirektorats � Verte�anas nodala Riga, 2007. gada 23. marta

2. 2 Prezentacijas kopsavilkums: Izdevumu-ieguvumu analize (CBA): Definicija, merki un struktura Risinajumu un tehniski ekonomiska analize Finansiala analize un pamatojums ES finansejuma pie�kir�anai Ekonomiska analize Jutiguma un riska analize Projekti, no kuriem gust ienemumus (55. pants) ES pie�kiruma aprekina�ana: skaitlisks piemers

3. 3 CBA vadlinijas Regula Nr. 1083/06 nosaka, ka Komisija sniedz ieteikumus par izdevumu un ieguvumu analizes metodiku Regionalas politikas generaldirektorats ir izstradajis darba dokumentu ar merki: piedavat kopigus darba noteikumus, kas jaizmanto izdevumu un ieguvumu analize, pielaujot dalibvalstu fleksibilitati; dalibvalstim ir jaizstrada pa�am savi pamatnoteikumi izdevumu un ieguvumu analizei; izklastit ES finansejuma pie�kir�anas metodi (55. panta piemero�ana).

4. 4 DEFINICIJA: Izdevumu un ieguvumu analize (CBA) ir publisko investiciju projektu izverte�anas metodika. MERKI: CBA izmanto, lai noteiktu: labako iespejamo alternativu; finan�u resursus, kas nepiecie�ami projekta isteno�anai; projekta ietekmi uz regionu, kura tas tiks ieviests; projekta riskus un ta finansialo un ekonomisko ietekmi.

5. 5 CBA un lieli projekti, kas istenoti ar strukturfondu un Kohezijas fonda atbalstu Izvertet, vai ir verts lidzfinanset projektu ekonomiska pievilciba, ieguldijums ES regionalas politikas merku sasnieg�ana. Izvertet, vai projektam ir nepiecie�ams lidzfinansejums �finansejuma deficita� metode

6. 6 CBA loma finansejuma pie�kir�ana

7. 7 METODIKA noteikt projekta ietekmi, tas apmeru un aprekinat naudas izteiksme (ja iespejams); noteikt projekta papildu izmaksas un ieguvumus noteikta laika perioda; noteikt tiros ieguvumus (ieguvumus � izmaksas) un diskontet tos uz pa�reizejo bridi; aprekinat rezultatu raditajus un izdarit secinajumus par projekta pievilcibu

8. 8

9. 9 1. RISINAJUMU UN TEHNISKI EKONOMISKA ANALIZE 1. solis. Makroekonomikas un nozares konteksts 2. solis. Risinajumu noteik�ana 3. solis. Tehniski ekonomiska analize 4. solis. Risinajuma izvele

10. 10 1. solis. MAKROEKONOMIKAS UN NOZARES KONTEKSTS Tas merkis ir izstradat scenariju, kura ietvaros projekts tiks istenots Galvenokart �is analizes merkis ir apkopot nepiecie�amo informaciju, lai prognozetu projekta galaproduktu/pakalpojumu pieprasijumu

11. 11 PIEPRASIJUMA ANALIZE Pieprasijuma analize lauj noteikt investiciju nepiecie�amibu, izvertejot: pa�reizejo pieprasijumu (izmantojot modelus un faktiskos datus); prognozeto pieprasijumu (no makroekonomikas un nozaru prognozem un pieprasijuma elastiguma aprekiniem lidz butiskam cenam un ienakumiem); izraisito pieprasijumu (atkariba no izveleta risinajuma).

12. 12 2. solis. RISINAJUMU NOTEIK�ANA Tas merkis ir noteikt investiciju alternativas un to raksturigas iezimes. Nosakot alternativas, loti svariga informacija ir katras alternativas izraisitais pieprasijums. Vienmer jaanalize vismaz divi no tris risinajumiem: neko nemainit, veikt minimalus uzlabojumus, veikt uzlabojumus.

13. 13 Nemiet vera, ka CBA veic diferenceti, t.i., nemot vera at�kiribas starp scenariju, kura ieklauts projekts (veikt uzlabojumus vai veikt minimalus uzlabojumus); scenariju, kura nav ieklauts projekts (neko nedarit vai da�os gadijumos � veikt minimalus uzlabojumus). Svariga ir to projektu ietekme, kurus istenojot tiek papla�inati eso�ie tikli

14. 14 3. solis. TEHNISKI EKONOMISKA ANALIZE Taja nosaka iespejamos projekta ekonomiskos (kapitals, darbaspeks, tehnologijas), reglamentejo�os un parvaldibas ierobe�ojumus, un saistitos risinajumus. 4. solis. RISINAJUMU IZVELE Balstoties uz tehniski ekonomiskas analizes rezultatiem, ir jaizvelas vispiemerotakais risinajums.

15. 15

16. 16 Finansiala analize Metodika: diskonteta naudas plusma (DCF) Noteikta parskata perioda tiek nemtas vera tikai naudas plusmas (t.i. � netiek nemta vera amortizacija, rezerves neparedzetiem gadijumiem, u.c.) Naudas plusmas tiek diskontetas uz pa�reizejo bridi Finansialas analizes merki ir: izvertet investiciju un (valsts) kapitala finansialo ienesigumu; noteikt aptuveno (minimalo) nepiecie�amo finansejumu no fondiem; parbaudit projekta finansialo ilgtspeju.

17. 17 Parskata periods: laika periods, par kuru sniegtas prognozes izdevumu un ieguvumu analize. �is periods atspogulo laiku, kad aktivs ir ienesigs. Kad vien iespejams, ir janem vera atlikusi vertiba

18. 18 Nakotnes naudas plusmu diskonte�ana� Kadel? �odien 1 EUR ir vairak verts neka 1 EUR rit (kapitala alternativas izmaksas) Ka? Nosakiet (t.i. diskontejiet) nakotnes vertibas pa�reizejo vertibu: kur: P = pa�reizeja vertiba F = nakotnes vertiba r = diskonta likme n = gadu skaits Diskonte�ana

19. 19 �lai noteiktu ienesiguma raditajus Neto pa�reizeja vertiba (NPV) Iek�eja ienesiguma norma � internal rate of return (IRR) kur CFt ir projekta naudas plusma gada t NPV unIRR

20. 20 NPV unIRR

21. 21 Diskonta likme Realos apstaklos 5% diskonta likme tiek ieteikta ka standarta likme publisko investiciju projektiem, kas tiek lidzfinanseti no fondiem. Atkapes no 5% diskonta likmes ir pielaujamas atkariba no �adiem faktoriem: - specifiski dalibvalsts makroekonomiskie apstakli, - investors (publisks/privats), - nozare (piem., transports, vide, energetika, u.c.). Japiemero vienadas diskonta likmes lidzigiem projektiem viena un taja pa�a regiona/dalibvalsti

22. 22 Investiciju ienesigums FNPV/C un FRR/C Investiciju atdeves raditajs, kuru aprekina, nenemot vera visus finanse�anas avotus (t.i., neatkarigi no projekta finan�u strukturas) Izmantojamas naudas plusmas: - investiciju izmaksas - darbibas un uzture�anas izmaksas + ienemumi + atlikusi vertiba Aprekinot FNPV/C un FRR/C, netiek nemti vera finan�u resursi

23. 23 Kapitala ienesigums FNPVK un FRR/K Projekta atdeves raditajs, ko aprekina nemot vera ta finan�u strukturu, bet nenemot vera investiciju izmaksas, t.i., dalibvalsts �investora(-u)� ienesigumu Izmantojamas naudas plusmas: - dalibvalsts kapitala ieguldijums (kas nav ES pie�kirums) - darbibas un uzture�anas izmaksas - kreditu atmaksa (ja tadi ir) + ienemumi + atlikusi vertiba

24. 24 Finansiala ilgtspeja Tiek noteikta, lai parbauditu, vai finan�u resursi (taja skaita projekta ienemumi) sedz izmaksas visa projekta ievie�anas laika Izmantojamas naudas plusmas: - investiciju izmaksas - darbibas un uzture�anas izmaksas - kreditu atmaksa (ja tadi ir) + visi finan�u resursi (dalibvalsts un ES) + ienemumi Parbaudiet, vai summaras (nevis diskontetas) tiras naudas plusmas ir pozitivas visos parskata perioda gados.

25. 25

26. 26

27. 27

28. 28

29. 29 3. EKONOMISKA ANALIZE Tas merkis ir novertet projekta ekonomisko pievilcibu, nosakot ekonomiskas darbibas raditajus (ENPV, ERR, B/C); nosakot nemonetaru ekonomisko ietekmi. Ekonomiska analize apluko projektu no visas sabiedribas viedokla, bet finansiala analize - no ipa�nieka/operatora viedokla.

30. 30 Ekonomiskas analizes pamatojums Ekonomisko analizi veic pec enu (uzskaites) cenam: ieguldijumi projekta javerte pec alternativam izmaksam (piem., darbaspeka alternativas izmaksas ir atkarigas no ta, vai darbinieks ir iepriek� bijis nodarbinats vai ne); projekta rezultati javerte pec pateretaju velmes maksat (piem., velme maksat par labaku udens kvalitati upes).

31. 31 finan�u (noverotas) cenas var but sagrozitas vai pat neeso�as; tas ne vienmer atspogulo alternativas izmaksas un velmi maksat; sakot ar finansialas analizes naudas plusmam, ir jaaprekina �adas ekonomiskas naudas plusmas: fiskala korekcija, arejo izmaksu ieklau�ana, no tirgus uz enu (uzskaites) cenam (citu tirgus izkroplojumu korekcijas).

32. 32 Fiskalas korekcijas Netie�ie nodokli � neieklauj ekonomiskaja analize (piem., PVN) Tie�ie nodokli � no ekonomiskajam cenam atnem tie�os nodoklus (piem., darba algas) Nodoklus, kas attiecas uz arejam izmaksam, var ieklaut, bet izvairieties no to atkartotas ieklau�anas aprekina! Tiros parveduma maksajumus neieklauj aprekina (piem., socialas apdro�ina�anas maksajumi)

33. 33 Arejo izmaksu ieklau�ana Tiek izmantotas divas pieejas, lai noteiktu izdevumus un ieguvumus, kuri netiek nemti vera finansialaja analize: �atklatas priek�rocibas metodes� attiecas uz noverotas uzvedibas vertibam (piem., hedoniska metode, celo�anas izmaksu metode); �noteiktas priek�rocibas metodes� tie�i prasa personai noteikt tas velmi maksat (piem., kontingenta vertejums). Pastav subjektivu rezultatu iespeja.

34. 34 Citas korekcijas Pat pec fiskalo un areju apstaklu korekciju veik�anas, cenas tirgus izkroplojumu del (piem., monopoli, tirdzniecibas ierobe�ojumi, minimalas algas, u.c.) joprojam var neatspogulot alternativas izmaksas vai velmi maksat). Janem vera iespejami izkroplojumi (piem., robe�cenas vai robe�izmaksas, enu algas, u.c.). Tirgus cenas var parverst enu cenas, piemerojot konversijas faktorus.

35. 35 Sociala diskonta likme Socialajai diskonta likmei ir jabalstas uz ilgtermina ekonomisko izaugsmi un ieguvumiem ilgtermina perspektiva. Dalibvalstis, kas pretende uz Kohezijas fonda finansejumu, piemero 5,5% socialo diskonta likmi (citas valstis � 3,5%). Lidzigos projektos ir jaizmanto vienada sociala diskonta likme.

36. 36 Ekonomiskas analizes rezultati Izmantojot ekonomiskas naudas plusmas, kas izteiktas enu cenas, un socialo diskonta likmi, var noteikt tadus raditajus ka: ekonomiska neto pa�reizeja vertiba (ENPV): projekts ir pievilcigs no socialekonomiska viedokla, ja ENPV ir lielaks par 0; ekonomiska ienesiguma norma (ERR): ERR ir jabut lielakai par socialo diskonta likmi; ieguvumu un izmaksu attieciba (B/C): B/C jabut lielakai par 1.

37. 37

38. 38 4. JUTIGUMA UN RISKA ANALIZE �i analize ir jaieklauj izdevumu un ieguvumu analize, lai noverstu neskaidribas. To var izdarit, veicot divus galvenos solus: 1) jutiguma analize ar merki noteikt projekta kritiskos mainigos; 2) riska analize: mainot kritiskos mainigos, ir iespejams aprekinat sagaidamos finansialos un ekonomiskos ieguvumus.

39. 39 Jutiguma analize Analizes gaita par da�iem procentiem (piemeram � 20%) izmainiet projekta faktoru (piem., izejmateriali, zeme, algas, bet ne tikai faktoru �investiciju izmaksas�) vertibas. Nosakiet kritiskos mainigos, piemeram, mainigie, uz kuru izmainam rezultatu raditaji ir visjutigakie (piem., FNPV/C vai ENPV). Par jutigiem parametriem uzskata tadus mainigos, kuru vertibas izmaina par 1% izraisa: IRR izmainu par 1% (vienu procentu); NPV izmainu par 5%.

40. 40 Interesantu informaciju sniedz mainiga parmainas punkts. Ta ir kritiska mainiga vertiba, pie kuras NPV maina savu zimi (piem., iespejams aprekinat, ka, ja ietaupitais celo�anas laiks samazinas par, piemeram, 15%, ENPV klust 0). Tomer jutiguma analize vien nesniedz informaciju par izmainu varbutibu, ir nepiecie�ams veikt riska analizi!

41. 41 Riska analize Janoverte to kritisko mainigo varbutibu sadalijums, kuri tika noteikti jutiguma analize. Varbutibu sadalijums var but atsevi�ks vai nepartraukts, un tas var balstities uz objektiviem (piem., laiks) vai subjektiviem (piem., specialista atzinums) datiem Kad ir noteikts kritisko mainigo varbutibu sadalijums, ir iespejams aprekinat projekta sagaidamos rezultatu raditajus.

42. 42 Ir iespejams aprekinat ari ienesiguma raditaju varbutibu sadalijumu, no kura var iegut noderigu informaciju lemuma pienem�anai (piem., kads ir ienesigums, ja ENPV ir negativs?). Visi ieguvumu raditaji, kas pieteikuma veidlapa tiek ieklauti ka CBA rezultati ir sagaidama vertiba, kuru iegust no riska analizes. Attiecigi, nejau�ibu ieklau�ana atbilstigos izdevumos ir japamato ar riska analizes rezultatiem.

43. 43 Projekti, no kuriem gust ienemumus Regulas Nr. 1083/2006 55. pants

44. 44 55. pants Projekti, no kuriem gust ienemumus �Finansejuma deficita� metode ir apstiprinata ka pamats ES pie�kirumiem projektiem, no kuriem gust ienemumus. Tomer, lai moduletu fondu ieguldijumu un tiktu nemti vera kopejie ienemumi, Regulas Nr. 1083/2006 55. pants paredz atbilstigu izdevumu module�anu. Nemiet vera, ka plano�anas perioda 2000. - 2006. gadam tiek moduleta lidzfinansejuma likme.

45. 45

46. 46

47. 47 55. Pants � piemero�anas joma �is pants attiecas uz visiem projektiem (ne tikai lieliem projektiem). �is pants attiecas uz visam investiciju darbibam, kuru rezultata rodas tirais ienemums no izmanto�anas maksas, kuru tie�i sedz lietotaji. �is pants neattiecas uz �adiem gadijumiem: projekti, no kuriem negust ienemumus (piem., par kuriem nemaksa lietotaji); projekti, kuru ienemumi pilniba nesedz izmanto�anas izmaksas; projekti, kurus regule valsts atbalsta noteikumi. 55. pants Piemero�anas joma

48. 48 55. pants 55. Panta 2. punkts �Atbilstigie izdevumi projektos, no kuriem gust ienemumus, neparsniedz ieguldijumu izmaksu pa�reizejo vertibu, atskaitot tadu tiro ienemumu pa�reizejo vertibu, kas guti no ieguldijumiem konkreta atsauces perioda.� Nemiet vera, ka lidzfinansejumu var sanemt tikai projekta finansejuma deficita seg�anai.

49. 49 Plano�anas perioda no 2007.-2013. gadam ir jano�kir divi atbilstibas aspekti: �juridiska atbilstiba� saskana ar 56. pantu: atbilstiba saskana ar dalibvalstu un atsevi�ku fondu atbilstibas noteikumiem; �finansiala atbilstiba� saskana ar 55. pantu: investiciju izmaksu dala, ko sedz tirie ienemumi, nav atbilstiga. Atbilstibas divi aspekti

50. 50 Atbilstigi izdevumi

51. 51

52. 52

53. 53

54. 54

55. 55 ES pie�kiruma aprekina�ana

56. 56 ES pie�kiruma aprekina-�ana3 soli Aprekina R = Max EE/DIC, kur R ir finansejuma deficita likme Max EE ir maksimalie atbilstigie izdevumi = diskontetas investiciju izmaksas (DIC) - diskontetie tirie ienemumi (DNR) (55. panta 2. punkts) Aprekina DA = EC*R, kur DA ir lemuma summa, t.i., �summa, uz kuru attiecas prioritara virziena lidzfinansejuma likme� EC ir atbilstigas izmaksas (41. panta 2. punkts � lielie projekti) Aprekina ES pie�kirumu = DA*Max CRpa, kur Max CRpa ir maksimala prioritara virziena lidzfinansejuma likme, kas noteikta Komisijas lemuma par darbibas programmas pienem�anu (53. panta 6. punkts)

57. 57 ES pie�kiruma aprekina�ana: skaitlisks piemers Pienemsim, ka tiek izvertets liels projekts: kopejas investiciju izmaksas ir 100 milj. EUR, no kuriem 80 milj. EUR ir atbilstigas izmaksas; prioritara virziena maksimala lidzfinansejuma likme (Max CRpa) ir 75%; finansiala diskonta likme realos apstaklos ir 5%; aprekins tiek veikts 20 gadu periodam. Piemers

58. 58 Naudas plusma

59. 59

60. 60

61. 61

62. 62 Lai iegutu papildu informaciju par izdevumu un ieguvumu analizi un pie�kirumu aprekina�anu, skatit: Regionalas politikas generaldirektorata izdevumu un ieguvumu analizes rokasgramatu http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docgener/guides/cost/guide02_en.pdf Regionalas politikas generaldirektorata darba dokumentu Nr. 4 par izdevumu un ieguvumu analizes indikativo metodiku http://ec.europa.eu/regional_policy/sources/docoffic/2007/working/wd4_cost_en.pdf

63. 63 Paldies par uzmanibu!