Nanotehnoloģija un nedzirdība Lektore: Māra Lasmane

1. EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu NVO fonda grantu shēmas „NVO projektu programma” Latvijas Nedzirdīgo savienības projekts „XXI gadsimts. Nedzirdība. Līdzdalības evolūcija” Nanotehnoloģija un nedzirdība Lektore: Māra Lasmane

2. Kas ir nanotehnoloģija? Nanotehnoloģija ir zinātnes nozare, kas iekļauj jebkādas darbības, kuras veic atomu un molekulu līmenī (precīzāk, no 1 līdz 100 nanometriem) un kuras varētu pielietot dzīvē. Atzīstot šīs nozares daudzveidību, lielākā daļa cilvēku runā par nanotehnoloģijām, nevis nanotehnoloģiju. Daudzu nanotehnoloģiju kopējā iezīme ir šajā mērogā izmantoto materiālu savdabīgās īpašības. Piemēram, sadalot noteiktu materiāla apjomu nano izmēra daļiņās, tiek ievērojam palielināts virsmas laukums. Tādējādi pieaug arī materiāla reakcijas īpašības. Tieši tādēļ pūdercukurs izkūst ātrāk nekā smalkais cukurs. Ņemot vērā nano izmēra daļiņu lielumu, tās varētu viegli iekļūt ķermeņa šūnās vai iziet caur ādu.

3. ParDZIRDI Auss uzbūve Auss ārējā daļa • Ārējā auss (auricula) – apkopo skaņas un pa piltuvveida eju vada tās auss kanālā. • Auss kanāls (meatus eacusticus externus) – raida skaņu iekšup ausī. Vidusauss • Bungādiņa (membrana tympani) – pārvērš skaņu vibrācijas • Trīs nelielu kauliņu virkne (ossicula auditus) – veserītis, laktiņa un kāpslītis (malleus, incus, stapes) – virza vibrācijas uz auss iekšējo daļu. Auss iekšējā daļa • Auss iekšējā daļā (cochlea) ir šķidrums un īpaši jūtīgas šūnas (matveida šūnas), kurām ir ārkārtīgi smalka matveida struktūra un kuras kustas līdz ar skaņas vibrācijām. • Vestibulārajā sistēmā ir šūnas, kas pārvalda līdzsvara izjūtu. • Dzirdes nervs iet no auss gliemeža uz smadzenēm.

5. Kas notiek dzirdēšanas procesā • Skaņa pa piltuvveida eju virzās uz auss kanālu un izraisa bungādiņas kustību. • Līdz ar skaņu bungādiņa vibrē. • Skaņas vibrācijas pārvietojas pa auss kauliņiem līdz auss daļai, ko dēvē par auss gliemezi. • Skaņas vibrāciju rezultātā auss gliemezī esošais šķidrums iekustas. • Šķidruma kustība liek saliekties matveida šūnām. Matveida šūnas rada nervu signālus, kurus uztver dzirdes nervs. Matveida šūnas vienā auss gliemeža daļā nosūta zemo skaņu informāciju, savukārt matveida šūnas otrā galā nosūta augsto skaņu informāciju. • Dzirdes nervs nosūta signālu uz smadzenēm, kur tos interpretē kā skaņas.

6. Par DZIRDES ZUDUMU Audiogramma ir grafiska līkne, kas ilustrē cilvēka lietderīgo dzirdi un dzirdes zuduma apjomu katrā ausī. Veicot dzirdes pārbaudi, dzirdes speciālists atskaņo skaņas pa vienai frekvencei. Visklusākais tonis, kuru cilvēks var dzirdēt katrā frekvencē, audiogrammā tiek iezīmēts kā attiecīgā frekvence un intensitāte. To sauc par dzirdes slieksni. Katrai skaņai it noteikts augstums, to sauc par attiecīgās skaņas frekvenci. Frekvenci mēra viļņu skaitā vai ciklos, ko skaņa veic vienā sekundē. Mērogu, ko izmanto, lai mērītu ciklu skaitu sekundē (cps), sauc par hercu (Hz). Skaņas skaļumu vai intensitāti mēra vienībās, ko sauc par decibeliem (dB). Šādā audiogrammā līknes augšējā daļa atspoguļo skaņas augstumu (frekvenci) – no zemākajām skaņām uz augstākajām. Skaņas skaļumu mēra no klusākās uz skaļāko (no apakšas uz augšu).

8. Ir pieņemts izšķirt vairākas dzirdes zuduma pakāpes. Atkarībā no tā, kuru auss daļu dzirdes zudums skāris, eksperti dzirdes zudumu iedala četros dažādos veidos: vadītspējīgs dzirdes zudums, sensorineirāls dzirdes zudums, jaukts dzirdes zudums, neitrāls dzirdes zudums.

9. Vadītspējīgs dzirdes zudums Šāda dzirdes zuduma kontekstā ir runa par visām tādām problēmām auss ārējā daļā vai vidusausī, kurus neļauj pienācīgi novadīt skaņu. Parasti vadītspējīgs dzirdes zudums ir neliels vai vidējs dzirdes zudums diapazonā no 10 līdz 70 decibeliem. Vadītspējīgs dzirdes zudums var būt pārejošs. Atkarībā no konkrētā problēmas cēloņa, lai pacientam palīdzētu, izvēlas zāles vai ķirurģisku iejaukšanos. Pacientam vadītspējīga dzirdes zuduma gadījumā var palīdzēt arī dzirdes palīglīdzekļi vai vidusauss implants.

11. Sensorineirāls dzirdes zudums Sensorineirāls dzirdes zudums var rasties tad, ja cilvēkam auss gliemezī nav sensorās šūnas (matveida šūnas) vai tās tiek sabojātas: šāds dzirdes zudums parasti ir pastāvīgs. Sensorineirālais dzirdes zudums, ko dēvē arī par “nervu kurlumu”, var būt viegls, vidējs, nopietns vai pilnīgs. Ja pacientam it viegls līdz nopietns sensorineirālais dzirdes zudums, parasti izmanto dzirdes palīglīdzekļus vai arī vidusauss implantu. Nopietna vai pilnīga dzirdes zudums gadījumā parasti var palīdzēt, ievietojot kohleāro implantu. Nosprostojums vai deformējums vidusausī varētu liegt auss kauliņiem veikt atbilstošas vibrācijas.

13. Jaukts dzirdes zudums Jaukts dzirdes zudums ir sensorineirāla un vadītspējīga dzirdes zuduma apvienojums. Parasti tas rodas tad, ja ir sarežģījumi gan auss iekšējā daļā, gan vidusausī. Šāda dzirdes zuduma ārstēšanai var izmantot zāles, ķirurģisku operāciju, dzirdes palīglīdzekļus vai arī vidusauss implantu.

15. Neirāls dzirdes zudums Šāda dzirdes zuduma gadījumā problēma rodas tāpēc, ka ir bojāts dzirdes nervs vai tā nav vispār, un rezultātā rodas neirāls dzirdes zudums. Neirāls dzirdes zudums ir pilnīgs un pastāvīgs dzirdes zudums. Šādā gadījumā nepalīdz ne dzirdes palīglīdzekļi, ne kohleārie implanti, jo nervs smadzenēm nespēj nodot skaņas informāciju. Ir gadījumi, kad pacientiem var palīdzēt ar tā dēvētajiem smadzeņu stumbra (ABI, Auditory Brainstem Implant) implantiem. Dzirdes nervs ir bojāts vai tā nav vispār. Nervu impulsus smadzenēm nav iespējams nodot. Jaukts dzirdes zudums ir sensorineiāla un vadītspējīga dzirdes zuduma apvienojums.

17. Kas ir kohleārā implanta sistēma? Kohleārais implants ir iespēja, ko medicīna piedāvā pacientiem, kuriem ir nopietns līdz pilnīgs sensorineirāls dzirdes zudums. Personām ar šāda veida dzirdes zudumu dzirdes palīglīdzekļi sniedz minimālu uzlabojumu vai neuzlabo situāciju. Kohleārā implanta sistēma apiet nefunkcionējošo auss gliemeža daļu un novada elektriskos signālus tieši dzirdes nervam. Kohleārā implanta sistēmu efektīvi var izmantot gan pieaugušajiem, gan bērniem, turklāt vecumā gan pirms valodas apgūšanas, gan pēc tam.

18. Par kohleārajiem implantiem IEKŠĒJI • Implants To ar ķirurģiskas metodes palīdzību novieto zemādas. Implants sastāv no apvalka, kurā ir elektroniskas daļas, no elektrodiem un uztvērējantenas; magnēts savukārt notur spoli vietā - aiz auss. ĀRĒJI • Runas procesors To nēsā aiz auss. Runas procesoram ir vadības pults, baterijas un spole, kas caur ādu nodod informāciju implantam.

19. Kā darbojas kohleārā implanta sistēma Kohleārā implanta sistēma pārvērš ikdienišķas skaņas kodētos elektriskos impulsos. Šie elektriskie impulsi stimulē dzirdes nervu, un smadzenes tos interpretē kā skaņas. Tā kā smadzenes skaņas informāciju saņem ļoti ātri, skaņas sadzird laikā, kad tās notiek.

20. Kā darbojas kohleārā implanta sistēma • Runas procesora mikrofons uztver skaņas. • Runas procesors analizē un kodē skaņas konkrētā elektrisku pulsu sistēmā. • Šos pulsus nosūta uz spoli un caur ādu nodod implantam. • Implants pulsu nosūta uz elektrodiem auss gliemezī. • Dzirdes nervs uztver signālu un nosūta to uz dzirdes centru smadzenēs. Smadzenes šos signālus atpazīst kā skaņu.

21. Kas varētu lietot kohleāros implantus? MED-EL kohleāros implantus sekmīgi lieto vairāk nekā 80 valstīs visā pasaulē gan pieaugušie, gan bērni, turklāt vecumā pirms valodas apgūšanas, gan pēc tam. Lai gan nav iespējams precīzi pateikt, kāds tieši būs labums katram konkrētajam kohleārā implanta lietotājiem, dažas no šīm vadlīnijām varētu noderēt situācijas izpratnei. • Tā kā dzirde ir ļoti svarīga valodas attīstībai, ir ieteicams veikt implanta uzstādīšanu agrīnā vecumā, turklāt pētījumu dati liecina, ka rezultāti parasti ir labāki, ja bērniem implants tiek uzstādīts agrīnā vecumā. • Lielāki bērni un pieaugušie, kuriem ir izveidojusies runa un attīstījušās valodas spējas, pēc kohleārā implanta uzstādīšanas parasti ir sekmīgāki. • Ilglaicīgs vai pilnīgs dzirdes zudums var samazināt potenciālos kohleārā implanta uzlabojumus.

22. Vispārīgi kandidāta kritēriji • Bērni ar pilnīgu sensorineirālu dzirdes zudumu abās ausīs. • Pieaugušie ar nopietnu līdz pilnīgu sensorineirālu dzirdes zudumu abās ausīs. • Veicot implantēšanu, bērna vecums var būt pat tikai daži mēneši – viss atkarīgs no individuāliem apstākļiem un pieņemtās prakses konkrētajā vietā. • Dzirdes palīgierīces pacientam nespēj nodrošināt ievērojamu dzirdes uzlabojumu vai dzirdi neuzlabo. • Nav medicīnisku kontrindikāciju. • Augsta motivācija un cerības atbilst potenciālajam iznākumam. • Ir pieejama izglītība un rehabilitācija pēcoperācijas posmā.

23. Kohleārā implanta sistēmas priekšrocības Kohleārā implanta sistēmas var nodrošināt vairākas priekšrocības, tostarp iespēju sadzirdēt runu, skaņas apkārtējā vidē un mūziku. Ir pierādījumi, ka ar mūsdienu kohleārajiem implantiem lielākā daļa pacientu, kuriem implants ir uzstādīts, spēj saprast runu. Zinātnieku aprindās kohleāro implantu priekšrocības mēra, norādot uz to runas daļu procentuāli, ko kohleārā implanta lietotājs var saprast laboratorija vidē, nelasot sacīto no runātāja lūpām. Lai gan atklāta runas izpratne ir ļoti svarīgs dzirdēšanas rādītājs, tā tomēr nav vienīgais uzlabojums, ko iegūst kohleāro implantu lietotāji. Piemēram, spēja sadzirdēt tādas skaņas apkārtējā vidē kā durvju zvans, modinātāja zvans un citas skaņas, var būtiski mainīt dzīvi cilvēkam, kuram ir nopietnas dzirdes problēmas.

24. Ikdienišķas skaņas Gandrīz visi kohleāro implantu lietotāji dzird apkārtējās vides skaņas, un tas ļauj viņiem uzturēt saikni ar apkārtni, tostarp apzināties satiksmi, trauksmes signālus, sirēnas u.tml. Runas prasmes Tas, ka kohleāro implantu lietotājiem ir iespēja uztvert apkārtējo runu un sadzirdēt sevi, ļauj tiem attīstīt pašiem savu spēju runāt. Implantu lietotāji uzskata, ka uzlabota spēja runāt paver jaunas sociālas, izglītības un karjeras iespējas.

25. Runas izpratne Burtiski visi pacienti ar kohleārajiem implantiem dzird runas skaņas. Parasti nepieciešams zināms laiks, lai izprastu šādas skaņas, jo īpaši tas sakāms par bērniem. Runas izpratnes apgūšana un runas izpratne sarežģītos apstākļos daudziem pieaugušajiem dod iespēju atgriezties darbā vai turpināt karjeru, ko pārtraukusi dzirdes zaudēšana. Bērniem dzirdes zudums varētu apgrūtināt mācīšanas procesu vai iespējas atbilstoši koncentrēties skolā. Efektīvas apsekošanas programmas ietvaros runas skaņu izpratnes apgūšanu panāk pakāpeniski, un daudzi kohleāro implantu lietotāji turpina attīstīt spēju saprast sacīto, nelasot no lūpām, turklāt sarežģītos apstākļos. Telefona lietošana Daudzi cilvēki spēj lietot kohleārā implanta sistēmu tik efektīvi, ka spēj izprast runu bez lasīšanas no lūpām un var uzturēt interaktīvas sarunas, izmantojot parasto un mobilo tālruni.

26. Kad kohleārais implants varētu nebūt piemērots Kohleārā implanta sistēmas sekmīgi lieto tūkstošiem cilvēku visā pasaulē, bet varētu būt situācijas, kurās šādi implanti varētu nebūt piemēroti visiem. Kavējošu faktoru kopumā ietilpst šādi apsvērumi. Ir citas, vieglāk pieejamas iespējas Ja dzirdes palīgierīces cilvēkam palīdz labi uztvert runu, tad, visticamāk, tā arī ir labāka izvēle nekā kohleārā implanta sistēma. Pilnīgs dzirdes zudums ļoti ilgu laiku Ja dzirdes nervs nekad nav stimulēts vai arī ja tas nav stimulēts pārlieku ilgi, tas varētu nespēt pienācīgi nodot smadzenēm saņemto skaņas informāciju.

27. Auss gliemezis nav būtiskākais dzirdes zuduma cēlonis Kohleārais implants nevar palīdzēt situācijās, kad dzirdes zudums radies citviet, nevis iekšējā ausī, piemēram, ja dzirdes zudums ir dzirdes nerva dēļ. Pastāv liela varbūtība, ķirurģiskā iejaukšanās nebūs sekmīga Ja auss gliemezis ir sliktā stāvoklī, tajā nevar ievietot elektrodu vai arī ja dzirdes nervs ir bojāts vai tā nav, visticamāk, kohleārais implants neko neuzlabos. Medicīniski sarežģījumi Lai veiktu operāciju, pacientam ir jābūt pietiekami veselam. Pacientam ir jāpiedalās attiecīgajā rehabilitācijas un apsekošanas programmā, pacientam arī jāspēj nēsāt ierīces ārējās daļas. Nav pietiekama atbalsts no ģimenes un aprūpes sniedzējiem Kohleārā implanta sistēmas lietotājiem ir ļoti svarīgs atbalsts no aprūpes sniedzējiem un ģimenes locekļiem. Bērniem, kuriem ievieto kohleāros implantus, šāds atbalsts ir vitāli svarīgs.

28. Kā dabūt kohleāro implantu Kā sazināties ar profesionāļiem, kas strādā ar kohleārajiem implantiem Kohleārā implanta ievietošanas ķirurģisko operāciju un pēcoperācijas aprūpi veic specializētos kohleāro implantu centros. Pacientus uz centru nosūta primārās aprūpes ārsti vai ausu, deguna un kakla speciālists (LORs). Kohleāro implantu “komandā” strādā speciālisti, kuri atbild par dažādām kompetences jomām:

29. Dzirdes speciālists (audiologs) Novērtē pacienta dzirdi, nodarbojas ar procesora pielāgošanu, programmēšu un apsekošanu. Kohleārā implanta speciālists/ķirurgi Veic operāciju, ir iesaistīts aprūpē pēcoperācijas posmā. Runas un valodas terapeits Runas un valodas novērtējums, rehabilitācija un atbalsts. Izglītotāji/skolotāji Veic izglītojošās vides novērtējumu, atbild par mācīšanās pieeju un rehabilitācijas iespējām. Izglītības pshologs Vērtē psiholoģiskus aspektus, ģimenes gaidas (attiecībā uz operāciju) un atbalsts sistēmu. Sociālais darbinieks Ģimenes un pacienta gaidas un vadība. Implanta komandas koordinators Pakalpojumu koordinēšana un citas grupas darbības.

30. Novērtējums Pirms operācijas kohleārā implanta kandidātam tiek veikti vairāki standarta novērtējumi. Apkopotā informācija ļauj kohleārā implanta grupai identificēt papildu apstākļus vai vajadzības, procesā arī kandidāti rod iespēju saprast, ko tieši var sagaidīt operācijas procesa rezultātā. Audioloģiski jeb dzirdes ziņā • Dzirdes līmenis ar un bez dzirdes palīgierīcēm • Runas izpratne ar dzirdes palīgierīcēm • Dzirdes nerva funkcijas

31. Medicīniski • Dzirdes zuduma cēloņa novērtējums • Vispārējā veselība Radioloģiski • CT un/vai MRI izpēte Runa un valoda • Runas un valodas attīstības pakāpes novērtējums Psiholoģiski • Spēja “tikt galā” ar operāciju • Spēja piedalīties pēcaprūpes programmā Izglītības ziņā • Izglītības vajadzību novērtējums

32. Operācija Parasti operācija ilgst vienu līdz trīs stundas. Ar kohleārā implanta ķirurģiju saistītais risks nav liels un salīdzinājumi ar citām ausu ķirurģiskajām operācijām labvēlīgi. • Parasti operācija notiek vispārējā anestēzijā. • Galvas rajonā, kur tiks veikts iegriezums, matus noskuj. • Veic iegriezumu. • Kaulā aiz auss tiek izveidota iedobe implanta ievietošanai. • Auss gliemezī izveido atveri. • Auss gliemezī ievieto elektrodu virkni. • Elektrodus un implantu nostiprina. • Pirms iegriezuma aizvēršanas pārbauda elektroda darbību. • Pacientam, pamosties pēc operācijas, parasti ir diskomforta sajūta. Nepieciešamības gadījumā tiek doti pretsāpju līdzekļi. • Parasti pacienti attopas nākošajā dienā pēc operācijas. Slimnīcā pacients uzturas laikposmu no vienas līdz dažām dienām atkarībā no tā, kā attiecīgajā vietā pieņemts.

33. Ķirurģijas iejaukšanās laikā ieliek ausī elektronisku ierīci, līdz ar to tiek apietas iekšējas auss bojātos nervu šūna, un nodot skaņas signāls smadzenēs.

34. Pirmās skaņas ar kohleāro implantu Runas procesora programmā, ko dēvē arī par karti, parasti ir skaļuma, laika un skaņas augstuma uzstādījumi. “Pielaikošanas” laikā pie dzirdes speciālista programmas pielāgo, lai apmierinātu katru pacienta specifiskās vajadzības. Runas procesoru pielāgošanu veic 3 līdz 6 nedēļas pēc operācijas, un uzstādījumi katram lietotājam tiek veidoti individuāli.

35. Lai programmētu runas procesoru • Lietotājam ir jāuzliek procesors. • Procesoru savieno ar klīnikas pielāgošanas datoru. • Pielāgošanas dators ģenerē signālus cieši kontrolētā līmenī. • Lietotājs norāda, kurš ir klusākais signāls, ko tas sadzirdēt (sliekšņa līmenis), un kurš ir skaļākais komfortabli paciešamais signāls, ko tas var sadzirdēt (visērtākais līmenis). • Tad šie divi līmeņi tiek mērīti attiecībā uz auss gliemeža kanāliem. • Izmantojot iegūto informāciju, izveido programmu, kura sadala skaņas starp šiem diviem līmeņiem un nodrošina skaņu pieņemamu skaļumu, lai tās sadzirdētu, bet lai tās nebūtu nepatīkami skaļas. • Programmu uzlabo turpmākajās tikšanas reizes klīnikā.

36. Piesardzība ikdienā, nēsājot kohleāros implantus Lai gan kohleāros implantus lietot ir diezgan vienkārši, jāapzinās, ka piesardzība tomēr ir jāievēro. • Ierīces ārējās detaļas jāuztur tīras. • Jāsamazina saskare ar statisko elektrību. • Dažiem lietotājiem radio viļņi (piem.: mobilie tālruni) var radīt pārejošus traucējumus ar skaņu. • Kontaktsporta veidi, piemēram, bokss vai tamlīdzīgi darbības, kuru rezultātā var iesit galvu, nav ieteicami.

37. Ierīces atteices risks Kā jebkurai tehniskai ierīcei, arī kohleārajam implantam ir ierīces sabijāšanās risks. Tomēr tas notiek ārkārtīgi reti, un šādos gadījumos atkārtota implanta uzstādīšana, ievietojot jaunu, ir ļoti sekmīga.

38. BRIDGETM to Better Communication – tilts uz labāku komunikāciju MED-EL saprot, ka vislabākā iespējamā implanta radīšana ir tikai viens no būtiskiem elementiem dzirdes atjaunošanā. Kohleārā implanta izmantošana apgūšana prasa motivāciju, gatavību, turklāt jāizvirza faktiski sasniedzami mērķi. Eksperti var palīdzēt ilgi pēc operācijas. MED-EL piedāvā plašu materiālu klāstu, lai atbalstītu jūs un jūsu spēju dzirdēt. BRIDGE to better comunication jeb tilta uz labāku komunikāciju ir visaptveroša atbalsta programma, kuras ietvaros MED-EL piedāvā vairāk atbalsta materiālu nekā jebkurš cits uzņēmums, kas ražo implantus. Izstrādāta kopā ar valdošajiem izglītības un dzirdes speciālistiem no visas pasaules, šī programma ietver plašu informācijas klāstu un materiālus, lai apmierinātu pieaugušo, pusaudžu un bērnu, kā arī vecāku, dzirdes speciālistu, runas terapeitu un skolotāju vajadzības.

39. “Jauno ausu” lietošanas apgūšana ir process. MED-EL jūs atbalstīs ikvienā šā procesa posmā.

40. MED-EL kohleārie implanti

44. OPUS I un OPUS 2 runas procesori

50. Paldies par uzmanību!