Starptautiskās valūtas, finansu un kredītu attiecības

1. Starptautiskās valūtas, finansu un kredītu attiecības Nauda, pasaules nauda, kredīts, parāds un procenti

2. Starptautiskās valūtas attiecības • Attiecību kopums, kas saistās ar naudas kā ‘’pasaules naudas’’ izmantošanu, kas ietver sevī tirdzniecību, kapitāla migrāciju, peļņas pārtapšanu investīcijās, kreditēšanu un subsīdijas, tehnoloģiju apmaiņu, tūrismu, naudas pārskaitījumus valsts un privātajā sektorā

3. Money (Livebloodofsociety) Money is anything that is generally accepted as payment for goods. Medium of exchange Unit of account Store of value

4. No dārgmetāla līdz papīram Naudas vēsture un mūsdienu valūtas sistēmas

5. Barter • Barter usually replaces money as the method of exchange in times of monetary crisis, when the currency is unstable and devalued by hyperinflation.

6. 1) Commoditymoney(dārgmetāla nauda) • Naudas vērtība ir vienlīdzīga dārgmetāla daudzumam monētā un preces cena tai pakārtota

7. Commoditymoney • Valsts bagātība ir līdzvērtīga monētu daudzumam valsts kasē neatkarīgi no to izcelsmes. Ir zelts, ir nauda, nav zelta – nav naudas • Commodity money is inconvenient to store and transport

8. 2) Representative Money Representativemoneyin which paper notes (often called 'certificates') are used to represent real commodities stored elsewhere

9. Representative Money Valsts banka Valsts Monetārā sistēma Zelta krājumi Naudas emisija atbilstīgi zelta krājumiem valstī

10. Valūtas sistēma:GoldStandart(zelta standarts 1875 – 1914) Dažādu valstu valūta (valsts ietvaros) bija brīvi maināma pret zeltu • Valūtas vienības attiecība pret noteiktu zelta daudzumu • Iespēja konvertēt zeltu pret valūtu arī ārpus savas valsts robežām • Brīva zelta apmaiņa pret naudu, zelta eksports/imports un starptautiska tirdzniecība • Strikta valsts zelta krājumu atbilstība pret naudas stāvoli valstī

11. Valsts ietvaros viss skaidrs, bet attiecībās citai ar citu? ?

12. Zelta jeb devīžu standarts 1922.g. (pārejas periods) • banknotes vairs netiek mainītas pret zeltu, bet gan pret devīzēm (banknotēm $, £, vekseļiem vai čekiem), kuras vēlāk var tikt apmainītas pret zeltu

13. Valūtas sistēma: Valūtas-zelta (dolāra) standarts, jeb Bretonvudas valūtas sistēma(30-60ie gadi) – valūta vairs netiek mainīta pret zeltu • Zeltu var izmantot tikai norēķiniem starp valstīm • Par rezerves (zelta) valūtu kļūst $, kura vērtība bija 35$ par 31.1g. Zeltu var brīvi iegādāties • Tiek ieviesta valūtu paritāte (valūtu attiecība un to atbilstība zelta saturam vai $) • Katrai valstij bija jāuztur stabils kurss ar novirzi no paritātes max.1% - dolāra loma aug, bet zelta krītas • Starptautiskajam valūtas fondam (tiek nodibināts) tiek uzdots sekot dalībvalstu jaunizveidoto noteikumu ievērošanai

14. Bretonvudas (Bretton Woods) valūtas sistēmas krahs 70ie gadi • Zelta standarts pārvēršas par $ standartu, savukārt Japānas un Eiropas ekonomiskā izaugsme ‘’pārpumpē’’ milzīgu skaitu $ uz Eiropu, radot ‘’EiroDolāru’’. ASV atteicās mainīt zeltu pret dolāriem par oficiālo cenu, kas attiecīgi paaugstināja zelta tirgus cenu. Tā rezultātā stabilu valūtu kursu vairs noturēt nebija iespējams. Zelts pārstāj ietekmēt SVS. Valstis sāk paļauties uz ‘’peldošajiem’’ valūtu kursiem vai piesaista savu valūtu citām stabilām valūtām.

15. The Bretton Woods Agreement had to be abandoned because there was no longer enough gold to cover all the paper money in circulation. The Federal Reserve had printed far more money than they had the gold to back.

16. Fiatmoney Fiat money relate to types of currency usefulness results not from any intrinsic value or guarantee that it can be converted into gold or another currency, but instead from a government's order (fiat) that it must be accepted as a means of payment

17. Valūtas sistēma: Jamaikas valūtas sistēma 1976.g. • Zelta loma krītas, to brīvi pērk un pārdod par brīvu cenu. Zeltu valstis izmanto tikai kā likvīdu. • Valstis pašas brīvi var noteikt valūtas kursu – kurss kļūst peldošs: a) brīvi peldošs (spēcīgajām valūtām) b) peldošs, bet ar piesaisti citām valūtām • Tiek ieviests SDR (specialdrawingrights)

18. Valūtas kurss • Brīvi peldošais (nosaka pieprasījums un piedāvājums) • Kontrolējami peldošais (nosaka pieprasījums un piedāvājums, kā arī nacionālo banku regulas un tirgus konjunktūra) • Fiksētais valūtas kurss (novirze 2.25%) • Valūtu grozs • Jauktā valūtas kursa noteikšanas sistēma

19. Kursu ietekmējošie faktori Gada laikā mēdz būt reģistrētas 1.5 miljoni svārstību $ pret ¥ Tirgus konjunktūra Prognozes (P un E) Krīzes Valūtas spekulācijas Valūtas tirgus darbība Strukturālie faktori Ekonomikas atvērtības līmenis Valsts regulas Procentu likmes atšķirības Fundamentālie faktori Inflācijas līmenis un tempi Tirdzniecības bilance Konkurētspēja pasaules tirgū Pieprasījums un piedāvājums

20. Kursa svārstības • Zems kurss izdevīgs preču eksportētājiem, bet neizdevīgs kapitāla eksportētājiem un preču importētājiem • Augsts kurss izdevīgs preču importētājiem

21. Conclusion:HistoricalPhasesof Money commodity money, in which actual valuable objects are bartered Representativemoneyin which paper notes (often called 'certificates') are used to represent real commodities stored elsewhere fiat money, in which paper notes are backed only by use of' "lawful force and legal tender laws" of the government, in particular by its acceptability for payments of debts to the government (usually taxes).

22. Currencycomponents M0: is usually called the monetary base M1: currencyincirculation M2: M1 + savings deposits, time deposits M3: M2 + large time deposits

25. Fiatmoney Valsts obligācijas 1 000 000 vērtībā Fed.rezervju banka Valsts Drukāšana Parāds Sabiedrība Komercbanka Kredīts 900 000 vērtībā Reāla nauda 1 000 000 vērtībā

26. Debt Who is debtor and who is creditor? A debt is created when a creditor agrees to lend a sum of assets to a debtor

27. Mūžīgais parāds jeb parādsaistību apburtais loks Jauna nauda 0,2$ 1$ Vajadzība pēc jaunas naudas Kredīts + procenti 1,2$ 0,2$ Parāds + procenti Pienākums maksāt procentus par naudas izmantošanu rada vajadzību pēc jaunas naudas

28. Jaunā nauda zog vērtību no vecās - inflācija

29. 1-2% vērtības zudums gadā ir jāpieņem kā fakts Inflācijas dzinējspēki: 1-2% (naudas emisija) var tikt raksturots kā fundamentāls faktors Tirgus konjunktūra. Jo lielāks pieprasījums, jo lielāks inflācijas koeficents

30. Money oftoday Paper money 3% Electronic money 97%

31. WhyweneedDebt? Present Past Future Debt is a means of using future purchasing power in the present before a summation has been earned Iftherewere no debtinourmonetarysystem, therewoulden’tbemoney

32. Starptautiskais valūtas fonds • Apmēram 213 miljadrdi SDR un 184 dalībvalstis • Latvija pievienojās SVF 1992.g.19.maijā • It was established to promote international monetary cooperation, exchange stability, and orderly exchange arrangements; to foster economic growth and high levels of employment; and to provide temporary financial assistance to countries to help ease balance of payments adjustment

33. SDR rezerves valūta/kredīts • Kopējā rezerves valūta jeb galvenais starptautiskās valūtas sistēmas rezerves aktīvs. • A type of international money created by the International Monetary Fund (IMF) and allocated to its member nations. SDRs are an international reserve asset, although they are only accounting entries (not actual coin or paper, and not backed by precious metal). Subject to certain conditions of the IMF, a nation that has a balance of payments deficit can use SDRs to settle debts to another nation or to the IMF. www.tgbr.com/tgbr/terms.html

34. Kam SDR ir nepieciešams • Maksājumu bilances regulēšanai, rezervju palielināšanai, norēķiniem ar Starptautisko valūtas fondu vai citai ar citu un nacionālās valūtas vērtības saglabāšanai • Acore responsibility of the IMF is to provide loans to countries experiencing balance-of-payments problems. This financial assistance enables countries to rebuild their international reserves, stabilize their currencies, continue paying for imports, and restore conditions for strong economic growth. Unlike development banks, the IMF does not lend for specific projects. http://www.imf.org/external/np/exr/facts/howlend.htm

35. Vai SDR ir nauda? • Nē SDR ir noteikta vienība. SDR emisija veidojas kā Starptautiskā valūtas fonda kreditēšanas kvotas dalībvalstīm. • Daļa (1/3) no kvotas jāsedz iestājoties SVF un daļu nosaka valsts ekonomiskās aktivitātes. Kvotas var tikt izmantotas, lai iepirktu konvertējamu valūtu vai dzēstu maksājumu bilances deficītu

36. Eiropas valūtas sistēma • Senāk ECU (European Currency Unit) – tagad Eiro. • 1972.g.vienojās par valūtas svārstību minimizēšanu starp dalībvalstīm (4.5% max) • 1994.g.sāk veidot centrālo banku sistēma ar Eiropas centrālo banku priekšgalā • 1998.g.iestrādāti kritēriji eiro ieviešanai ar galveno – inflācija ne vairāk kā 3% gadā • 2002.g.tiek ieviests Eiro