1 / 37

VIENOT Ā MAKS Ā JUMA IEVIEŠANA LATVIJ Ā NO 2011.GADA

VIENOT Ā MAKS Ā JUMA IEVIEŠANA LATVIJ Ā NO 2011.GADA. Rīga 21.12.2009. ZM Tirgus un tiešā atbalsta departaments. SATURS. Vispārīgā daļa 1.1 Vienotā maksājuma (VM) shēmas mērķis un būtība? 1.2. Tiešo maksājumu aploksnes sadalījums 1.3. Atbalsttiesīgā zeme

nariko
Télécharger la présentation

VIENOT Ā MAKS Ā JUMA IEVIEŠANA LATVIJ Ā NO 2011.GADA

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. VIENOTĀ MAKSĀJUMA IEVIEŠANA LATVIJĀ NO 2011.GADA Rīga 21.12.2009 ZM Tirgus un tiešā atbalsta departaments

  2. SATURS • Vispārīgā daļa 1.1 Vienotā maksājuma (VM) shēmas mērķis un būtība? 1.2. Tiešo maksājumu aploksnes sadalījums 1.3. Atbalsttiesīgā zeme 2.Maksājumu tiesību piešķiršana 2.1.MT veidi 2.2. Pamata MT skaita noteikšana 2.3. Pamata MT vērtības noteikšana 2.3.1. izlīdzinātā daļa 2.3.2. vēsturiskā daļa 2.4. MT piešķiršana no valsts rezerves 2.4.1. īpašās situācijas 2.4.2. jaunajiem lauksaimniekiem 2.4.3. restrukturizācijas gadījumi 2.5. Īpašo maksājumu tiesību piešķiršana 3. Maksājumu tiesību aktivizēšana 4. Darījumi ar maksājumu tiesībām un nodošana valsts rezervē

  3. 1.1 VM IEVIEŠANAS MĒRĶIS • Saglabāt lauksaimniekiem ienākumu atbalsta apjomu līdzvērtīgu kopējam saņemtajam tiešo maksājumu atbalsta apjomam individuālā līmenī iepriekšējos gados; • Izvairīties no atbalsta pārdales starp sektoriem, starp ražotājiem un starp atbalsta saņēmējiem.

  4. Tiešo maksājumu kopapjoma izmaiņas 2013.g., salīdzinot ar 2008.g., ja neievieš vienotā maksājuma shēmu (LVL)

  5. 1.1 VM UN VPM SHĒMU ATŠĶIRĪBA Zeme Zeme + maksājumu tiesības

  6. 1.2. TIEŠO MAKSĀJUMU APLOKSNES SADALĪJUMS

  7. 1.3. ATBALSTA TIESĪGAIS HEKTĀRS: • jebkura saimniecības lauksaimniecības zeme(aramzemes, pastāvīgo ganību vai ilggadīgo kultūru kopējā platība) un • jebkurš zemes gabals, kurā iestādītas ātraudzīgas mežaudzes, ko izmanto lauksaimniecības darbībām, vai, • ja to izmanto nelauksaimniecības vajadzībām, bet pārsvarā izmanto lauksaimniecības darbībām; • b) jebkuras zemes platības, par kurām bija tiesības saņemt maksājumus saistībā ar VM shēmu vai VPM 2008. gadā un kuras: • vairs neatbilst definīcijai par atbilstību, jo ir īstenoti atsevišķi dabas aizsardzības pasākumi; • lauksaimnieka attiecīgo saistību laikā ir apmežotas, saskaņā ar atsevišķām programmām; vai • lauksaimnieka attiecīgo saistību laikā ir atmatā atstāta zeme saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1257/1999 22., 23. un 24. pantu vai Regulas (EK) Nr. 1698/2005 39. pantu.

  8. MAKSĀJUMU TIESĪBU PIEŠĶIRŠANA

  9. 2. MAKSĀJUMU TIESĪBU PIEŠĶIRŠANAS GRAFIKS MT piešķiršana no valsts rezerves Darījumi ar MT Faktisko MT piešķiršana Iesnieguma iesniegšana ( VM un VR) Sākotnējo MT piešķiršana (pamata MT) līdz 15.04.2011 15.04.2011- 15.05. 2011 15.06.2011- 01.04. 2012 15.06.2011 – 01.04.2012 pēc 1.04.2012 LAD var uzsākt maksājumu izmaksu tikai pēc faktiskās MT piešķiršanas

  10. 2.1.MAKSĀJUMU TIESĪBU VEIDI 1) Pamata maksājumu tiesība- piešķir lauksaimniekam par references periodā atbalstam deklarētajiem ha (sastāv no izlīdzinātās daļas un [piemaksām] no valsts rezerves - vēsturiskās daļas); 2) Īpašā maksājumu tiesība - piešķir lauksaimniekam, kas references gadā saņēmis tiešos maksājumus un viņam nav hektāri; 3) Maksājumu tiesība no valsts rezerves– piešķir lauksaimniekam , kas: - atrodas īpašā situācijā, - atrodas [restrukturizācijai] pakļautā teritorijā, - uzsācis darbību pēc 01.01.2011., jeb [jaunajam lauksaimniekam]. Piešķirt tikai pirmajā VM ieviešanas gadā

  11. 2.1.MAKSĀJUMU TIESĪBU VEIDU ATŠĶIRĪBAS

  12. 2.2. PAMATA MAKSĀJUMU TIESĪBU SKAITA NOTEIKŠANA: • Pamata maksājumu tiesību skaits vienam lauksaimniekam ir vienāds ar references periodā apstiprināto hektāru skaitu • Reference periods: • [2008.gadā] VPM apstiprinātie hektāri; Vai • [2011.gada] vienotā maksājuma atbalstam apstiprinātie hektāri.

  13. 2.3. PAMATA MAKSĀJUMU TIESĪBAS VĒRTĪBA VAR VEIDOTIES NO: • izlīdzinātās daļas (vienāda visām pamata MT) + • vēsturiskās daļas, kas tiek piešķirta no valsts rezerves

  14. 2.3.1. PAMATA MAKSĀJUMU TIESĪBU IZLĪDZINĀTĀS DAĻAS APRĒĶINĀŠANA: • Izlīdzinātā daļa – visiem lauksaimniekiem ir vienāda, jo aprēķināta valsts līmenī; • Pēc EK norādījumiem – ievērojama vienlīdzība starp visiem lauksaimniekiem – tādēļ izlīdzinātās daļas minimums vienāds ar VPM likmi 2010.gadā; • Tad izlīdzinātās daļas aploksne = 67,23 m. Ls

  15. 2.3.2. PAMATA MAKSĀJUMU TIESĪBU VĒRTĪBAS VĒSTURISKĀ DAĻA:

  16. 2.3.2. PAMATA MAKSĀJUMU TIESĪBU VĒRTĪBAS VĒSTURISKĀ DAĻA: • Piešķirama tikai - pirmajā VM ieviešanas gadā; • Piešķir no valsts rezerves: • saskaņā ar objektīviem kritērijiem; • nodrošinot vienlīdzīgu attieksmipret lauksaimniekiem; • izvairoties no tirgus un konkurences izkropļojumiem; • lauksaimniekiem konkrētās nozarēs, kuri atrodas īpašā situācijā sakarā ar pāreju uz VM. • Vēsturiskā daļa ir atšķirīga katram lauksaimniekam, jo tiek aprēķināta individuālā līmenī, pamatojoties uz PVTMdaļu, ACM daļu, kurus tas bija tiesīgs saņemt references periodā.

  17. 2.3.2. PAMATA MAKSĀJUMU TIESĪBAS VĒRTĪBAS VĒSTURISKO DAĻU APRĒĶINA SUMMĒJOT:

  18. 2.3.2. PVTM SHĒMAS, APLOKSNES UN LIKMES, KURAS VAR IZMANTOT VĒSTURISKĀS DAĻAS APRĒĶINĀŠANĀ:

  19. Vēsturiskā daļa + piemaksas Izlīdzinātā daļa Izlīdzinātā daļa Ls/MT = = izlīdzinātās daļas aploksne / / references gadā VPM vai VM atbalstam apstiprināto ha skaits valstī Vēsturiskā daļa Ls/MT = = 53% no PVTM kopsummas, kurus bija tiesības saņemt references gadā / lauksaimniekam piešķirto pamata maksājumu tiesību skaitu + 50% no ACM, kurus bija tiesības saņemt references gadā Vēsturiskā daļa, piemaksas Ls uz MT Izlīdzinātā daļa Ls uz MT = 44,3 Ls/MT Individuālas maksājumu tiesības vērtība Ls/MT 2.3.2. PAMATA MAKSĀJUMU TIESĪBAS VĒRTĪBAS APRĒĶINĀŠANA

  20. 2.4. MAKSĀJUMU TIESĪBU PIEŠĶIRŠANA NO VALSTS REZERVES

  21. 2.4. MAKSĀJUMU TIESĪBAS NO VALSTS REZERVES PIEŠĶIR: 2.4.1. Lauksaimniekiem īpašajās situācijās; 2.4.2. [Jaunajiem lauksaimniekiem] – uzsāk l/s aktivitāti pēc 01.01.2011.; 2.4.3. Lauksaimniekiem, kuri atrodas teritorijā, kas pakļauta [restrukturizācijai vai attīstības programmai] saistītai ar valsts, pašvaldības intervenci; 2.4.4. Lauksaimniekiem, kuriem to paredz tiesas lēmums.

  22. 2.4.1. MAKSĀJUMU TIESĪBAS NO VALSTS REZERVES ĪPAŠAJĀ SITUĀCIJĀS PIEŠĶIR: • Lauksaimniekiem, kuri: • Pārņēmuši saimniecību no pensijā aizgājuša vai miruša lauksaimnieka, kurš references periodā iznomājis saimniecību; • [Pirms 2009.g. 31.janvāra bija iznomājuši zemi uz vismaz 6 gadu ilga līguma pamata, kas nebija grozāms (Īpašnieki) ]; • [ Pirms 2009.g. 31.janvāra iegādājušies zemi, kura references gadā bija iznomāta (nomas līgums nav bijis atjaunots) un ar mērķi uzsākt vai paplašināt l/s aktivitāti gadu pēc nomas beigām. ] • Veikuši [investīcijas VPM] sektorā, iegādājoties vai ilgtermiņā nomājot zemi;

  23. 2.4.1. MAKSĀJUMU TIESĪBU PIEŠĶIRŠANA ĪPAŠAJĀS SITUĀCIJĀS NO VALSTS REZERVES*: • Maksājumu tiesību skaits – vienāds ar pārņemtiem, iznomātiem vai iegādātiem hektāriem, atbilstoši īpašo situāciju nosacījumiem, kuru skaits nav lielāks par rīcībā esošo hektāru skaitu par kuriem tam nav maksājumu tiesību; • Maksājumu tiesību vērtība – vienāda ar pamata maksājumu tiesību vērtības izlīdzināto daļu. *Izņemot investīciju gadījumā zīdītājgovju un aitu saimniecībās zemes iegādei

  24. 2.4.2. MAKSĀJUMU TIESĪBU PIEŠĶIRŠANA NO VALSTS REZERVES – [JAUNAJAM LAUKSAIMNIEKAM] Jaunais lauksaimnieks ir: • Lauksaimnieks, kas ir uzsācis lauksaimniecisko darbību pēc 2011.gada 1.janvāra, • ja tas vai tā saistītā persona (fiziska persona un/vai pretendenta īpašumā esoša juridiska persona, kurā tam pieder vismaz 51% kapitāldaļu vai akciju) 5 gadu laikā pirms vienotā maksājuma iesnieguma iesniegšanas: • nav pretendējis un saņēmis tiešos maksājumus; • nav guvis ienākumus no lauksaimnieciskās aktivitātes veikšanas; • zeme, par kuru lauksaimnieks iesniedz vienotā maksājuma iesniegumu LAD RLP maksājuma tiesību piešķiršanai ir lauksaimnieka īpašumā vai nomā.

  25. 2.4.2. MAKSĀJUMU TIESĪBU PIEŠĶIRŠANA NO VALSTS REZERVES – [JAUNAJAM LAUKSAIMNIEKAM] • Maksājumu tiesību skaits – vienāds ar jaunā lauksaimniekam vienotā maksājuma atbalstam apstiprinātajiem hektāriem, kuru skaits nav lielāks par rīcībā esošo hektāru skaitu par kuriem tam nav maksājumu tiesību; • Maksājumu tiesību vērtība – vienāda ar pamata maksājumu tiesību vērtības izlīdzināto daļu.

  26. 2.4.3. MAKSĀJUMU TIESĪBU PIEŠĶIRŠANA NO VALSTS REZERVES – LAUKSAIMNIEKAM, KURŠ ATRODAS [RESTRUKTURIZĀCIJAI]PAKĻAUTĀ TERITORIJĀ • Piemēro gadījumā, kad lauksaimnieks atrodas restrukturizācijai pakļautā teritorijā, kā rezultātā tam ir mazāks hektāru skaits kā maksājumu tiesību skaits; • Piešķir jaunas maksājumu tiesības: • pie nosacījuma, ka visas viņa īpašumā esošās maksājumu tiesības nodod valsts rezervei; • kuru skaits ir vienāds ar hektāru skaitu, kurus attiecīgais lauksaimnieks deklarē atbalstam attiecīgajā gadā; • kuru vienas tiesības vērtība ir tiek aprēķināta dalot references summu (valsts rezervei nodoto MT kopējā vērtība) ar deklarēto hektāru skaitu; • ja lauksaimnieks deklarē vairāk kā 50% no hektāriem, kas bija tā rīcībā references gadā.

  27. 2.5. ĪPAŠO MAKSĀJUMU TIESĪBU PIEŠĶIRŠANA NO VALSTS REZERVES • Īpašās maksājumu tiesības piešķir lauksaimniekam, kurš darbojas liellopu un teļa gaļas, piena vai aitu un kazu gaļas ražošanas nozarēs, un kuram nav atbalsta tiesīgu hektāru; • Maksājumu tiesību kopējā vērtība vienāda ar 53% no dzīvnieku skaita par kuriem piešķirts PVTM par 2008.gadā (par zīdītājgovīm, aitu mātēm, kautiem vai eksportētiem liellopiem) reizinājuma ar PVTM atbalsta likmi par dzīvnieku; • Maksājumu tiesību skaitu nosaka par maksājumu tiesību kopējās vērtības katriem 5000 eiro un atlikušo daļu.

  28. 3. MAKSĀJUMU TIESĪBU AKTIVIZĒŠANA • Atbalstu piešķir pēc tam, kad aktivizētas tiesības uz maksājumu par hektāru, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu; • Aktivizētās maksājuma tiesības sniedz tiesības uz tajās noteikto maksājumu summu. Vienāds atbalstam apstiprināto hektāru un maksājumu tiesību skaits dod tiesības aktivizēt visas tiesības un saņemt maksājumu Zeme – 25 ha Maksājumu tiesības – 25 MT =

  29. 3. MAKSĀJUMU TIESĪBU AKTIVIZĒŠANA Apstiprināto hektāru skaits pārsniedz maksājumu tiesību skaitu, taču maksājumu var saņemt tikai par 25 ha, kuriem ir atbilstošs maksājumu tiesību skaits Zeme – 30 ha Maksājumu tiesības – 25 MT >

  30. 3. MAKSĀJUMU TIESĪBU AKTIVIZĒŠANA Atbalstam apstiprināto hektāru skaits mazāks kā maksājumu tiesību skaits, tādēļ var aktivizēt tikai 20 maksājumu tiesības un saņemt tajās noteikto maksājumu summu Zeme – 20 ha Maksājumu tiesības – 25 MT <

  31. Piešķir pēc 2008.g.: Atbalstam piesaka 2011.g.: 1 MT=5000 € 1 MT=2500 € 1 MT=5000 € 1 MT=2500 € Reference lv = 20 L/s aktivitāte: lv = 9 Aktivizē: MT netiek aktivizētas, jo l/s aktivitāte < 50% 3. ĪPAŠO MAKSĀJUMU TIESĪBU AKTIVIZĒŠANA • Īpašās maksājumu tiesības aktivizē un tiesības saņemt atbalstu ir, ja lauksaimnieks saglabā 50% no l/s darbības, kas veikta pirms pārejas uz VM shēmu un ko izsaka liellopu vienībās

  32. 4. MAKSĀJUMU TIESĪBU NODOŠANA – MT ĪPAŠNIEKS VAR: 1. pieteikties maksājumam 2. neizmantotās MT nodot valsts rezervē 3. pārdot, veikt citus darījumus (dāvināt utt.) 4. iznomāt 5. nodot/saņemt mantojumā

  33. 4. MAKSĀJUMU TIESĪBU NODOŠANAS VEIDI Maksājumu tiesību nodošanas veidi citam lauksaimniekam: • Galīgā nodošana (pārdot, dāvināt utt.) • Nodošana uz laiku (noma un tmldz. īslaicīgi darījumi)

  34. 4. MAKSĀJUMU TIESĪBAS VAR NODOT, JA: Maksājumu tiesības var pārdot: • Ar zemi (MT + līdzvērtīgs ha skaits), vai • Bez zemes (tikai MT) Maksājumu tiesības var iznomāt: • Tikai ar zemi (MT + līdzvērtīgs ha skaits)

  35. 4. MAKSĀJUMU TIESĪBAS BEZ ZEMES VAR NODOT, JA: MT bez zemes var nodot tikai pēc tam, kad ir izmantotas vismaz 80 % no MT viena kalendārā gada laikā vai, pirmajā VM shēmas piemērošanas gadā, kad visas MT, kuras nav izmantotas, ir brīvprātīgi nodotas valsts rezervē

  36. 4. [IETURĒJUMI] NO MAKSĀJUMU TIESĪBU GALĪGAS NODOŠANAS • DV var paredzēt ieturējumus: • daļa pārdoto MT jānodod valsts rezervē vai MT vērtība jāsamazina par labu valsts rezervei:

  37. 4. MAKSĀJUMU TIESĪBU ATGRIEŠANA VALSTS REZERVĒ Maksājumu tiesības var tikt atgrieztas valsts rezervē: • 2 gadus neizmantotas (neaktivizētas) MT tiek automātiski ieskaitītas valsts rezervē; • Lauksaimnieks var brīvprātīgi nodot visas savas neizmantotās MT jau pirmajā VM piemērošanas gadā, lai varētu pārdot pārējās MT bez zemes citam lauksaimniekam; • Valsts rezervē tiek ieskaitītas MT ar mazāko vērtību, jo pirmkārt tiek aktivizētas un apmaksātas MT ar augstāko vērtību.

More Related