1 / 18

Bruņniecība Livonijā Bruņniecības noriets

Bruņniecība Livonijā Bruņniecības noriets. Vēsture 7.klasei (28.02. – 04.03). Jautājumi atkārtošanai. 1. Kāpēc pāvestu un valdnieku attiecības bija sarežģītas?. Jo notika baznīcu šķelšanās un cīņa starp pāvestiem un valdniekiem par varu. Jautājumi atkārtošanai.

pisces
Télécharger la présentation

Bruņniecība Livonijā Bruņniecības noriets

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Bruņniecība LivonijāBruņniecības noriets Vēsture 7.klasei (28.02. – 04.03)

  2. Jautājumi atkārtošanai 1. Kāpēc pāvestu un valdnieku attiecības bija sarežģītas? Jo notika baznīcu šķelšanās un cīņa starp pāvestiem un valdniekiem par varu.

  3. Jautājumi atkārtošanai 2. Kādi bija garīdznieku kārtas uzdevumi sabiedrībā? Viduslaikos reliģija valdīja par cilvēku prātiem un jūtām. Garīdznieki un mūki iestāstīja ticīgajiem, ka visas nelaimes tiem uzsūtījis Dievs, sodīdams tos par grēkiem. Garīdznieki apgalvoja, ka glābt no Dieva soda tos var tikai baznīca, kas ir starpnieks starp cilvēkiem un Dievu. Baznīca centās iestāstīt, ka Dievs sadalījis cilvēkus trijās grupās:1) vieniem jālūdz par visiem Dievs (garīdzniecība);2) otriem jākaro (feodāļi);3) trešiem jāstrādā (zemnieki un amatnieki).

  4. Jautājumi atkārtošanai 3. Ar ko nodarbojās garīdznieks? Laicīgās attiecības: laulības un ģimenes attiecības; saderināšanās; kāzas; šķiršanās; mantošanas tiesības – testamenti; procesuālās tiesības – inkvizīcijas process, spīdzināšana, kriminālprocesuālās tiesības (no 16.gs.).  

  5. Jautājumi atkārtošanai 4. Kas bija ķeceri un kas draudēja par ķecerību? Pilsētu iedzīvotāju un zemnieku vidū, neskatoties uz katoļu baznīcas lielo ietekmi, radās aizvien vairāk cilvēku, kas uzstājās pret baznīcas mācībām. Tādus cilvēkus garīdznieki dēvēja par ķeceriem (tulkojumā no grieķu val. – atkritējs no ticības). Ķeceri noraidīja greznās baznīcas ceremonijas un prasīja, lai garīdzniecība atsakās no desmitās tiesas, no savām zemēm un bagātībām. Ķeceru uzstāšanās grāva garīdzniecības autoritāti. Garīdzniecība vajāja ķecerus un izrēķinājās ar tiem. Viens no briesmīgākajiem sodiem bija izslēgšana no baznīcas. Cilvēku, kas bija izslēgts no baznīcas, varēja nesodīti aplaupīt vai pat nogalināt. Ticīgajiem nebija tiesības sniegt tiem palīdzību. Nereti pāvests no baznīcas izslēdza veselus apgabalus vai pat valstis. Tika slēgti dievnami, jaundzimušie palika nekristīti, nenotika laulības un mirušos nevarēja apglabāt kapsētās.  

  6. Jautājumi atkārtošanai 5. Kas bija inkvizīcija? Baznīcas organizēja karagājienus uz apgabaliem, kuros bija daudz ķeceru. Karagājiena dalībniekiem pāvests solīja grēku piedošanu. Pilsētas tika izpostītas un izlaupītas, bet cilvēki nogalināti. Cīņai pret ķeceriem pāvests noorganizēja speciālu baznīcas tiesu – inkvizīciju. Inkvizitori izsekoja ķecerus un visus, ko turēja aizdomās par nepiekrišanu baznīcas mācībai. Apsūdzētos cietumos spīdzināja, cenšoties panākt atzīšanos. Tiem dedzināja kājas spīlēs un lauza kaulus. Daudzi spīdzināšanu neizturēja un atzina savu vainu vai arī nodeva nevainīgus cilvēkus. Notiesātos dzīvus sadedzināja uz sārta, to mantu savā starpā sadalīja baznīcas un varas iestādes. Nāves sodus parasti rīkoja pilsētas laukumā ļaužu pūļa klātbūtnē, bieži piedalījās gan karalis, gan dižciltīgie.

  7. Jautājumi atkārtošanai 6. Kas ir klosteris? Klosteris ir mūku vai mūķeņu kopienas ēkas komplekss, kuriem ir vienoti statūti. Klostera kompleksā ietilpst gan saimniecības, gan dzīvojamās, gan pašas Dieva lūgšanas vietas. Bieži vien klosteros dzīvo reliģiski pārliecināti cilvēki, kuri vēlas norobežojas no pārējās pasaules un ziedot sevi Dievam. Klosteri nebija no pasaules un visa laicīgā fiziski un garīgi norobežota teritorija, bet gan kultūras, izglītības un saimnieciskās dzīves centrsPie klosteriem tika dibinātas skolas, veidotas bibliotēkasPie klosteriem atvēra slimnīcasVietu skaitu klosteros regulēja, jo dzīvot tajā bija liels gods

  8. Jautājumi atkārtošanai 7. Kurš no attēlā redzamajiem ir klosteris?

  9. Jautājumi atkārtošanai 8. Kas ir bruņinieks? Tas bija metāla bruņās tērpts jātnieks, cīnītājs uz zirga. Cīņa bija viņa aicinājums. Bruņinieks bija glābējs, kas spēja augšāmcelties. Bruņinieks bija stiprs, drosmīgs un viņu cienīja.Bruņinieki radīja veselu kultu. Tādējādi bruņinieka ideāls kļuva arī par visas sabiedrības ideālu. Tomēr līdztekus pozitīvajām īpašībām, kas augsti tika vērtētas bruņiniekos (uzticība, mēra izjūta, pašdisciplīna, džentelmenisms, kalpošana, pazemība, drosme u.c.) klāt nāca arī negatīvā puse, proti izplatījās arī uzskats, ka karš ir taisnīga lieta, jo kalpo baznīcas interesēm. Un tas netieši attaisnoja slepkavību kā svētu darbu. Bruņniecība simbolizē dzīves uzvaru pār nāvi; bruņinieki pie saviem ieročiem nodod zvērestu, bet vēlāk arī baznīca tiem dod savu svētību.

  10. Jautājumi atkārtošanai 9. Kas varēja kļūt par bruņinieku? Bruņinieks kā vasalis kalpoja savam valdniekam vai feodālim, kai gan viņš arī pats parasti bija feodālis. Par bruņinieku parasti varēja kļūt cilvēks, kas dzimis dižciltīgā ģimenē. Taču arī šajā gadījumā jauneklim, lai viņš tiktu iecelts bruņinieku kārtā, vajadzēja kalpot kā pāžam vai cita bruņinieka ieroču nesējam.

  11. Jautājumi atkārtošanai 10. Kāpēc bruņniecība izsīka? • Kara gaitā kļuva acīmredzams, ka viegli bruņotās un mobilās algotņu karaspēka vienības ir daudz efektīvākas, nekā smagnējie un mazkustīgie bruņinieki. • Punktu bruņiniecībai pielika šaujamieroču izgudrošana, kas spēja bez pūlēm cauršaut bruņas un padarīja bruņinieku karaspēku bezpalīdzīgu.

  12. Bruņniecība Livonijā Vācieši Baltijā 13. gs. ieradās ar saviem, no vietējām tradīcijām atšķirīgiem priekšstatiem par sabiedriskajām attiecībām. Vācu uzskati par valsti, tiesībām, morāli, sadzīvi utt. bija atbilstoši tā laika Rietumeiropā, īpaši Vācijā, valdošajai sabiedriskajai iekārtai. Pēc vietējo tautību pakļaušanas šis attiecību modelis pakāpeniski, piemērojot to vietējiem apstākļiem, tika uzspiests Baltijai. Livonijas bīskapu vasaļi vai vasaļu senči galvenokārt bija izceļojuši no Lejassaksijas, Vestfāles un Frīzijas. Livonijā viņi pakāpeniski izveidoja laicīgo bruņinieku kārtu (milites, Ritterschaft).

  13. Bruņniecība Livonijā Bruņinieki, salīdzinot ar pārējiem Livonijas vāciešiem, ieguva vairākas privilēģijas. Par viņu nogalināšanu bija jāmaksā lielāka galvas nauda, bet tiesāt bruņinieku drīkstēja tikai īpašs vasaļu tiesnesis Bruņinieku attiecības ar senjoriem, privilēģijas, tiesības un pienākumi tika noteikti t. s. Bruņinieku tiesībās

  14. Bruņniecība Livonijā Livonijas ordeņa pils - Cēsis

  15. Bruņniecība Livonijā Bruņniecība Livonijā sevi uzskatīja par visdižciltīgāko sabiedrības daļu, taču patiesībā daudzas Livonijas bruņinieku dzimtas bija cēlušās no Vācijas zemāko muižnieku (Kleinadel) un ministeriāļu ­ laicīgo un garīgo feodāļu kalpu ­ vidus. Livonijas vasaļi 14. gs. sāka pulcēties savās apspriedēs ­ mantāgos, kur sprieda tiesu pār likumus pārkāpušiem vasaļiem, bet vēlāk arī par politiskiem un saimnieciskiem jautājumiem. 13. un 14. gs. Austrumbaltijā bija daudzu lielu un mazu karu laiks, tāpēc vasaļu galvenā nodarbošanās bija dienests bīskapu un ordeņa armijās. Paši bruņinieki bija profesionāli karavīri, kurus visai maz interesēja viņiem piešķirto lēņu apsaimniekošana.

  16. Bruņniecība Livonijā Apsaimniekot savas zemes (lēnes) bruņiniekam nebija izdevīgi, jo tas nenesa lielu peļņu. Tajā laikā Livonijas laukos vēl dominēja naturālā saimniecība ­ t. i., tāda saimniecības forma, kur notika mantas maiņa pret mantu, bet nauda kalpoja tikai kā vērtības mērs, nevis apgrozījuma un maksāšanas līdzeklis. Vasaļi 13. un 14. gs. aprobežojās galvenokārt tikai ar nodevu ievākšanu savās lēņa zemēs, bet paši uzturējās zemes kungu pilīs. Situācija būtiski mainījās 15. gs. Kara tehnikas (šaujamieroču) attīstības rezultātā beidzās “bruņinieku laikmets”. Bruņinieki pakāpeniski pārvērtās par muižniekiem, jo Rietumeiropā 15. un 16. gs. mijā pieauga pieprasījums pēc lauksaimniecības un meža precēm. To cenas pieauga.

  17. Uzdevumi darbam! • Izpētīt zemnieku dzīves apstākļus viduslaikos • Kādi bija dzimtbūšanas iemesli? • Kādi bija zemnieku uzdevumi viduslaiku sabiedrībā?

  18. Izmantotā literatūra I. Misāns, V. Pāvulāns "Viduslaiku vēsture", Zvaigzne ABC, 1997.V. Krieviņa "Pasaules vēstures īss izklāsts", Zvaigzne ABC.Autoru kolektīvs "Pasaules vēsture vidusskolai I", Zvaigzne ABC. http://www.historia.lv/alfabets/L/LI/Livonija/monografijas/klishans/007.htm http://lv.wikipedia.org/wiki/Bru%C5%86inieks http://www.gudrinieks.lv/referati/eseja-domraksts/bruninieka-loma-viduslaiku-kultura.html http://www.hp-lexicon.org/hogwarts/hogwarts.html http://faculty.ksu.edu.sa/zalam/Architectural%20Elements/Forms/DispForm.aspx?ID=5 http://www.gudrinieks.lv/referati/ieskaites-darbs/latvijas-valsts-un-iesiibu-veesture-puslapis6.html http://static.howstuffworks.com/gif/inquisition-wheel.jpg

More Related