1 / 58

MEDIACIJAS PRINCIPI TEORIJA UN PRAKSE STRIDOS, KAS IZRIET NO GIMENES TIESISKAJAM ATTIECIBAM

STRIDU RISINA?ANAS MEHANISMI. SarunasSamierina?anaMediacijaArbitra?aTiesa. SAMIERINA?ANA. tre?a persona saved kopa konflikta puses, lai tas pa?as diskutetusamierinatajam parasti nav aktiva lomasamierinatajs var darboties ka mediators, ja puses nesastopas tie?isamierinatajs var darboties ka

ronnie
Télécharger la présentation

MEDIACIJAS PRINCIPI TEORIJA UN PRAKSE STRIDOS, KAS IZRIET NO GIMENES TIESISKAJAM ATTIECIBAM

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

    1. MEDIACIJAS PRINCIPI TEORIJA UN PRAKSE STRIDOS, KAS IZRIET NO GIMENES TIESISKAJAM ATTIECIBAM Riga 2009. gada 10. decembri Laima Arija Zelmene

    2. STRIDU RISINAANAS MEHANISMI Sarunas Samierinaana Mediacija Arbitraa Tiesa

    3. SAMIERINAANA

    4. MEDIACIJA

    5. MEDIACIJAS DEFINICIJA MEDIACIJA ir brivpratigs process, kura konflikta partneri ar neitrala trea palidzibu, kuram nav saturisku lemej- pilnvaru, vienojas par kopigiem, abpuseji attiecinamiem, pec iespejas augligiem lemumiem, kuri veidojas uz augoas sevis paa un otras puses, ka ari puu realitates skatijuma izpratnes.

    6. MEDIACIJAS IZPRATNEI Mediacija (mediation) - starpnieciba Strukturets pakapenisks process Konfidencials un atrs process Problemu noskaidroana Iespeju raana Risinajums= ieguvejs/ieguvejs

    7. SARUNU VEANAS PRINCIPI K.Roderss Empatija Istums (autentiskums) un atklatiba Beznosacijumu pozitivs novertejums, ciena un katras konfliktejoas puses pienemana Sistemiska domaana kas izzina konfliktus izejot no esoas attiecibu sistemas

    8. MEDIACIJAS PAMATPRINCIPI Brivpratiba Konfidencialitate Neitralitate Puu kontrolets iznakums

    10. MEDIACIJAS KLASIFIKACIJA PEC PARRUNU PRIEKMETA Gimenes un kiranas mediacija Biznesa mediacija Skolu mediacija Mediacija mantojuma jautajumos Vides mediacija Mediacija darba stridos Mediacija nomas un ires attiecibas Politiska mediacija Cietua-Vainiga izligums Kaiminu mediacija

    11. MEDIACIJA IESAISTITAS PUSES

    12. KOMEDIACIJA

    13. GIMENES MEDIACIJAS DALIBNIEKI Mediatori virietis un sieviete psihologs un jurists Atbalstitaji Advokati Konsultanti Berni Citas personas, kuras nepastarpinati ieinteresetas mediacija

    14. KOLABORATIVAIS MEDIACIJAS MODELIS I Akcentet Win Win risinajumu, pamatojoties uz abu puu interesem Atkiribu uztvere atziana preteji pareizai un nepareizu uztverei Empatiska reageana preteji aizsargajoai un agresivai reakcijai Izzinaana un lidzcietiba preteji vertejumam un vainoanai Abas puses kopa pret problemu preteji abas puses viena pret otru Iespeju mekleana preteji parsvaram un domineanai

    15. KOLABORATIVAIS MEDIACIJAS MODELIS II Process, kura tiek iesaistita starpdisciplinara komanda preteji tikai divam strida pusem Komandu veido puses, to advokati, kiranas konsultants (veicinot izpratni un virzibu caur kiranas procesu), bernu specialists (iestajoties par bernu vajadzibam) un finanu konsultants (palidzot risinat budeta un finanu jautajumus) Progresivaks un perspektivaks mediacijas modelis, kas uzsver veseligaku attiecibu izveidoanu, nevis vienkari konflikta atrisinaanu ka iznakumu kiranas mediacija

    16. MEDIACIJAS PRIEKROCIBAS IZMAKSU IETAUPIANA LAIKA EKONOMIJA PRIVATUMS TURPMAKU ATTIECIBU SARGAANA KOPEJU IEGUVUMU IESPEJA PAAUGSTINATA PUU APMIERINATIBA

    17. MEDIACIJAS TRUKUMI IESPEJAMS, TIKS ZAUDETS LAIKS TRUKST TIESAS PIESPIEDU FUNKCIJAS LIETAS, KURU IZNAKUMS VARETU RADIT JAUNU TIESISKU PAMATU

    18. PRASIBAS PUSEM Puu atbildiba (konfliktu risina nevis mediatori, bet puses) Brivpratiba (visi iesaistitie, ari mediatori, procesa piedalas brivpratigi un var to jebkura laika izbeigt)

    19. PRASIBAS PROCESAM Konfidencialitate (nedrikst izpaust procesa ieguto informaciju) Informetiba (visiem iesaistitajiem jasniedz procesam vajadziga informacija)

    20. PRASIBAS MEDIATORAM Mediatora neitralitate (bezpartejiskums) (nenostaties nevienas personas puse, neaizstavet vienas puses intereses) Neesoas lemej-pilnvaras (neienemt varas poziciju un nelemt strida priekmetu)

    21. KA PALIDZ MEDIATORS? Paliekot neitrals Netiesajot Ieklausoties un palidzot cilvekiem ieklausities Radot drou vidi Risinot konfliktu konstruktivi Radoi pieejot risinajuma mekleana

    22. MEDIATORA IPAIBAS I 1.Ir neitrals izturas pret pusem vienlidzigi un taisnigi nelauj savam personiskajam jutam pret pusem ietekmet darbu 2.Ir labs klausitajs izrada simpatijas vina kermena valoda norada, ka vin klausas uztur acu kontaktu ik pa laikam pozitivi maj ar galvu, radot izpratni 3.Izmanto aktivas klausianas metodi un profesionali izjauta puses iegust visu butisko informaciju atzist jutas un emocijas ar aktivas klausianas metodem mudina puses uz runaanu isuma atkarto puu stastus

    23. MEDIATORA IPAIBAS II 4. Rada uzticibu liek pusem saprast, ka vin saprot puu jutas un domas rada atmosferu, kura puses jutas erti lauj pusem paam izlemt ar savu pieeju un uzvedibu lauj pusem saprast, ka vin tieam ir ieinteresets pusem palidzet risinat stridu 5. Kontrole pats sevi piedoma, lai netiam neraditu nepareizu iespaidu par savu neitralitati 6. Ir profesionals nopietns pret savu darbu ir sagatavojies un ierodas laika vienmer izrada pusem cienu

    24. MEDIATORA IPAIBAS III 7. Ir rados vinam ir radoas idejas un ieteikumi par iespejamiem risinajumiem 8. Spej parliecinat ir spejigs parliecinat puses par sadarbibu un elastigumu 9. Nepaklaujas puu ietekmei: nereage uz puu personiskiem komentariem vai sautumu pret vinu 10.Ir pacietigs neuztraucas, ja process ieilgst vai puses gari runa 11.Ir elastigs ir ar mieru mainit mediacijas gaitu un proceduru, lai ta pielagotos puu velmem un sesijas situacijai

    25. SAPRATNES TEHNIKAS Aktiva klausianas Parjautaana Parfrazeana Verbalizeana Apkopoana Atkartoana Es-vestijums Normalizacija

    26. MEDIACIJAS ANALIZE Intereses Citi fakti LAVA/SAVA Iespejamie risinajumi

    27. CITI PARASTIE FAKTI Personiskas problemas i strida risinaanas vesture Atraanas hierarhijas pakape Objektivie standarti tirgus cena cits partneris Ko saka likums?

    28. IEGUVUMS-REZULTATS Esmu apmierinataks Ekonomeju lidzeklus Ekonomeju laiku Paplainu redzesloku Iegustu droibu Saglabaju attiecibas Klustu mierigaks Klustu atslabinataks Vairak energijas Varu vairak rupeties par sevi

    29. KONSENSS Kas mums nepiecieams, lai sasniegtu konsensu? pretejas puses intereu sapraana savu intereu sapraana atbildiba brivpratiba / gataviba lidzsvars / atteikanas no varas saskana

    30. STRATEGISKAS PRASIBAS Lai vienotos ir janover kerli nedroiba varas nevienlidziba emocijas bailes zaudet atriebiba parlieciba par uzvaru vertibas komunikacija

    31. MEDIACIJAS MAGIJA GRIBET UN VARET SAPRAST GRIBET UN VARET SAPRASTO NODOT TALAK APSPRIEST TALAK NODOTO

    32. MEDIACIJAS IESPEJAS GIMENES LIETAS Stridi par uzturlidzekliem Stridi par aizgadnibu Stridi par laulato kopmantas sadali Stridi par saskarsmes tiesibam Stridi par berna dzivesvietu Stridi par attiecibam pec laulibas kiranas Stridi par bernu audzinaanu

    33. MEDIACIJAS IEGUVUMI GIMENES LIETAS Tiek atrasti konstruktivi risinajumi Tiek ieverotas bernu intereses Saisina stridu risinaanas laiku Ekonome lidzeklus Nover stresu Rada uzticeanos Puses jutas apmierinatakas Lauj saglabat attiecibas Lauj civilizeti partraukt attiecibas Lauj pusem atgriezties pie labakas saskarsmes

    34. MEDIACIJAS SOLI Pirmais kontakts Pirma kopeja sesija Privatas sesijas Kopejas un privatas sesijas tiek atkartotas pec vajadzibas Pedeja kopeja sesija Vienoanas dokumenti Izpildes kontrole

    35. MEDIACIJAS IEMANAS Uzticibas ieguana Informacijas vakana Informacijas nodoana Darbibas, lai sasniegtu vienoanos

    36. UZTICIBAS IEGUANA Saglabat neitralitati But atvertam, informativam un pozitivam Rupigi izveleties frazes Klausities uzmanigi

    37. INFORMACIJAS VAKANA apkopot faktus un izpratni apkopot problemu jautajumus un iespejamos risinajumus apkopot problemu jautajumu iemeslus apkopot informaciju par pusem apkopot pozitivo informaciju apkopot jomas, kuras pastav vienoanas pierakstu veikana

    38. INFORMACIJAS NODOANA hipotetisko jautajumu izmantoana pozitivo lietu uzsverana laika koordinacijas svarigums

    39. MEDIACIJAS PROCESS STRUKTURA

    40. MEDIACIJAS PROCESA FAZES Iepriekeja faze (nosedinat puses pie galda) Ievads ( ieskaitot sarunu temas) Konflikta uzrunaana (puu redzejuma un poziciju uzklausiana) Konflikta izzinaana (slepto jutu, intereu, vajadzibu un konflikta iemeslu noskaidroana) Problemas risinaana (risinajumu vakana un iespejama lemuma izstrade) Vienoanas noslegana Realizacija (kontrole un korekcija)

    41. TIKANAS PIRMS PROCESA Informet par to, kas ir mediacija Informet par procesu Informet par mediacijas principiem Informet par puu atbildibu Vienoties par darba kartibu Parakstit mediacijas ligumu

    42. MEDIACIJAS LIGUMS Iss strida saturs Komunikacijas noteikumi (nekadu apvainojumu un draudu u.c.) Vienoanas par negrieanos citas iestades (piem. tiesa) vai iesakto procesu aptureana Informacija, kas ieguta mediacijas laika netiek izmantota liecinot tiesa, iznemot gala vienoanos Katrs no dalibniekiem var pamest procesu jebkura laika, ja neuzskata to par perspektivu vai efektivu Vienoanas par tikanos skaitu Vienoanas par mediatora darba samaksu (ir ieteicams, ka puses sedz to lidzigas dalas)

    43. I Faze IEVADS UN MERKU NOTEIKANA Iepazit Radit attiecibas Vienoanas par merkiem Vienoanas par temam Saprast

    44. IEVADS Sagaidiana un sasveicinaanas Izskaidrot mediacijas sesiju Izskaidrot mediatora lomu Izskaidrot procesu Izskaidrot konfidencialitati Izskaidrot pamatnoteikumus Atbildet uz jautajumiem Pirms ievada nepiecieams sagatavot telpu!

    45. II Faze KONFLIKTA UZRUNAANA Konflikta noskaidroana Puu versijas Puu pozicijas Jautajumi Apkopojums

    46. SITUACIJAS NOSKAIDROANA UN TEMU APKOPOANA Informacijas savakana Kas? Kur? Kad? Kadel? Ko puses grib? Katrai pusei ir telpa savam viedoklim Par ko pastav vienoanas? Par ko trukst konsensa? Ko ir nepiecieams noskaidrot?

    47. III Faze INTEREU ATKLAANA Saredzet intereses Atklat intereses Saprast intereses But par starpnieku intereses Noverst uzmanibu uz risinajumiem

    48. INTERESES Ir noteiktas situacijas atrodoos cilveku problemas un vajadzibas, kas liek viniem darit to, kas pec vinu domam sekmes o vajadzibu apmierinaanu un doto problemu atrisinaanu

    49. INTEREU TIPI I INTERESES, kuru apmierinaanai pietiek noregulet esoo konfliktu un atrisinat problemu veleanas atbrivoties no stresa saglabat attiecibas noskaidrot nakotni gut parliecibu par konflikta atrisinaanu ieekonomet laiku un energiju, kuru var izmantot lietderigak samazinat konflikta noreguleanas izdevumus

    50. INTEREU TIPI II INTERESES, kuru apmierinaana atkariga no pienemta lemuma konkretiem noteikumiem uzturlidzekli laulato mantas sadale aizgadniba saskarsme dzivesvieta

    51. MATERIALAS UN TEHNISKAS INTERESES Majoklis (dzivesvieta) Ienakumu avoti (uzturlidzekli) Mantas sadale Saskarsmes iespeja ar berniem Iespeja stradat Iespeja nodarboties ar iemilotam lietam Zaudejumu kompensacija Proceduras turpinaana ar merki panakt labaku finansialu rezultatu

    52. PSIHOLOGISKAS INTERESES Tiesibas uz personigo dzivi Paciena Piederiba Droiba Miers Attiecibu saglabaana Neatkariba Parlieciba par sevi Nopietna attieksme, uzmaniba no citu puses Atziana un sapratne Domineana par citiem Proceduras paildzinaana ar merki sagadat neertibas citiem

    53. IV Faze PROBLEMAS RISINAANA Risinajumu vakana Prata vetras Citas radoas tehnikas LAVA/SAVA Abpuseji izdevigu risinajumu mekleana Vienoanas prieklikumu vakana Iespejama lemuma izstrade

    54. V Faze VIENOANAS NOSLEGANA Vienoanas uzmetums Izverteana Eksterna parbaude Vienoanas par realitati Vienoanas dokumenteana Vienoanas parakstiana Vienoanas par procesa kontroli

    55. REALIZACIJA Vienoanas izpilde Labpratiga Tiesiska cela(prasiba par liguma izpildi) Vienoanas izpildes kontrole Tikanas ar mediatoru Pakontrole Vienoanas korekcija Ar mediatora palidzibu Patstaviga

    56. KOMEDIACIJA Atvieglo darbu Iespeja efektivak vadit procesu (viens vada, otrs pieraksta) Iespeja konsulteties Iespeja ieverot dzimumu, nacionalo un cita veida lidztiesibu

More Related