7 neizmantotās kopdarbības iespējas

1. 7 neizmantotās kopdarbības iespējas Iveta Kažoka, Sabiedriskās politikas centrs Providus (prezentācija diskusijai e-prasmju nedēļas ietvaros)

2. Aplamie priekšstati • Valsts pārvaldes darbiniekam par savu tēmu būtu jāzina viss; • Valsts sektors nenodarbojas ar tādiem jautājumiem, kur cilvēkam “no sabiedrības” varētu būtu interese savā brīvajā laikā iesaistīties; • Līdzdalības taciņa ved no sabiedrības uz valsts pārvaldi (piemēram, atzinumi par VSS pieteiktiem projektiem) nevis otrādi; • Sabiedrības līdzdalība ir “menedžējama” tikai tad, ja tas notiek labi pazīstamās formās, – piemēram, darba grupās vai NVO sūtot atzinumus par izstrādātajiem likumprojektiem vai politikas plānošanas dokumentiem; • Paverot slūžas plašākai līdzdalībai, valsts pārvalde nogrims “mēnessērdzīgo” pieteikumos, un tai būs jāsaskaņo nesaskaņojami viedokļi.

3. Ko dod jaunās tehnoloģijas? • Papildus kompetence – zināšanas no “āras”. Vienkāršāks un ātrāks veids, kā atrast cilvēkus, kas varētu būt saskārušies ar specifisku problēmu, kuriem varētu būt labas idejas jaunam regulējumam. • Sabiedrības informēšana par to, ko ministrijas dara. Lūdzot konsultāciju, tiek pievērsta sabiedrības uzmanība tiem jautājumiem, pie kuriem ministrijās notiek darbs. • Lielāka leģitimitāte pieņemtajiem lēmumiem. Ja cilvēki redzēs, ka plānošanā iesaistīti kompetenti cilvēki un process nav noticis “aiz slēgtām durvīm”, viņi vairāk ticēs tam, ka labā procedūrā ir pieņemti labi lēmumi. • Cilvēku iedrošināšana, ietekmes spēju stiprināšana (empowerment). Redzot, ka pārvalde regulāri aicina vērtēt, komentēt, līdzdarboties, arī pārējiem pastiprināsies sajūta, ka nepieciešamības gadījumā un ar labiem argumentiem viņi spētu ietekmēt pārvaldē pieņemtos lēmumos. • [Galu galā!] pārvaldes cilvēkiem tas arī palīdzētu aizpildīt anotācijas. Sadaļas par sabiedrības līdzdalību dokumenta izveidē, kā arī par ietekmi uz sabiedrību, uzņēmējdarbības vidi, u.tml.

4. 7 neizmantotās iespējas Ko darīju: Aplūkoju pēdējo 2-3 nedēļu laikā VSS pieteiktos vai MK izskatītos dokumentus. Tad noteicu “uz aci”, kuros no tiem varētu būt: • kaut kas interesants plašākai sabiedrībai (ne obligāti visai sabiedrībai, pietiktu ar to, ja interesētu vismaz dažus) • vai arī skartas problēmas, par kurām, manuprāt, pārvalde zina KAUT KO, bet ne VISU

5. 1 • Dokuments: MK noteikumu projekts "Grozījums Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1036 " Audžuģimenes noteikumi" • Būtība: Bāriņtiesas apsekos audžuģimenes vairs ne reizi 2 mēnešos, bet reizi gadā • Anotācijā norādītais iemesls, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība: “Ministru kabineta noteikumu projekts paredz samazināt pašvaldību izdevumus un atvieglot administratīvo slogu, līdzar to nav nepieciešama sabiedrības iesaiste” !!! • Neizmantotā iespēja: No bērnu tiesību NVO vai jebkura cita cilvēka, kurš kaut ko zina par audžuģimenēm Latvijā, uzzināt, cik lieli ir šādas samazinātās kontroles riski. Vai panāktais ieguvums tos atsver. Varēja mēģināt tviterī palaist ziņu: vai pietiktu ar to, ja bāriņtiesas apsekotu situāciju audžuģimenēs reizi gadā? Ja Jums ir viedoklis, atstājiet komentārus šeit (links)

6. 2 • Dokuments: Koncepcija “Informācijas par lobētājiempubliskās pieejamības nodrošināšana" • Būtība: Kas un kādos gadījumos ir lobētājs (cenšas ietekmēt lēmumus)? Kādai informācijai par lobētājiem būtu jābūt pieejamai? Vai nosacījumus labāk noteikt kopīgā likumā vai ļaut katrai iestādei tos noteikt atsevišķi? • Neizmantotā iespēja: Lielisks dokuments, ko iedot “saplosīšanai” tviterī. Internetā būtu jāieliek viegli uztverama informācija par to, kam, kas (kāda info?), kādos gadījumos un kādā veidā būs jādeklarē. Tad jāpasaka “uz āru”, ka ministrija/iestāde vāc viedokļus par to, vai šie ir saprātīgi nosacījumi. Veiksmīgi to nomenedžējot, varētu: 1) savlaicīgi prognozēt un novērst “izlocīšanās iespējas”; 2) uzzināt, vai cilvēki, kas ir saskārušies ar lobēšanu, uzskata regulējumu par saprātīgu un būtu gatavi to izmantot; 3) no lobistiem uzzināt atsauces par piedāvātajiem variantiem (centralizētu lobētāju reģistru vai katrai iestādei atsevišķu)

7. 3 • Dokuments: Informatīvais ziņojums "Par izglītības sistēmu reformu" ; • Būtība: Tiek vērtēts līdz šim IzM paveiktais izglītības sistēmu reformas veikšanā un apzināti nākotnē veicamie pasākumi (jomas: izglītības efektivitāte un kvalitāte, skolēnu praktiskās zināšanas, “nauda seko skolēnam”, profesionālās izglītības) • Neizmantotā iespēja: Acīmredzama. Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kuriem varētu būt vērtīga informācija, kas palīdzētu gan novērtēt līdz šim sasniegto, gan arī izplānot prioritātes IzM nākotnes aktivitātēm. Par šādu dokumentu noteikti prasītos izvērsta sabiedriskā apspriešana.

8. 4 • Dokuments: Ministriju,to pakļautībā un pārraudzībā esošo institūciju prioritāro projektu saraksts elektroniskās pārvaldes un informācijas sabiedrības attīstības jomā Eiropas Savienības fondu 2007.-2013.gada plānošanas periodam. • Būtība: pieteikti desmitiem no ES fondiem finansētu projektu, kuru katra izmaksas vidēji mērāmas miljonos. Piemēram, "centralizēts iesniegums (jautājums) valsts pārvaldes iestādei/pašvaldībai izmantojot portālu www.latvija.lv”(izmaksas: 820 000 latu) • Anotācija: ailīte: “Iemesli,kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība?“ Ieraksts: “Nav attiecināms”. Ailīte: “Sabiedrības mērķgrupa“. Ieraksts: "39 tiešās valsts pārvaldes iestādes, tām pakļautībā un pārraudzībā esošās institūcijas." Ailīte: “Citas sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums arī ietekmē vai varētu ietekmēt.” Ieraksts: “Nav attiecināms.” Vienīgā ministrija, kas iesaistīja nvo viena projekta vērtēšanā – Zemkopības ministrija. • Neizmantotās iespējas: milzums. Noteikti bija veidi, kā iesaistīt plašāku cilvēku loku galveno vajadzību noteikšanā, ļaut izvērtēt prioritāros projektus (piemēram, balsošana par projektu aprakstiem 1-10 ballu skalā); izvērtēt izmaksu samērīgumu ieguvumam

9. 5 • Dokuments: Dokumentu juridiskā spēka likumprojekts • Būtība: kādi nosacījumi jāievēro, lai dokumentiem(līgumiem, iesniegumiem, pavadzīmēm, to kopijām, norakstiem utt.) būtu juridisks spēks • Anotācija: sabiedrības informēšanas pasākumi nav notikuši, un sabiedrība arī netika iesaistīta likumprojekta rakstīšana. • Neizmantotās iespējas: uzņēmējiem, juristiem, lietvežiem varēja būt kas vērtīgs sakāms par šo dokumentu. Varēja uztaisīt salīdzinošo tabulu: vecais/jaunais regulējums un lūgt izteikties, sūtīt savus priekšlikumus (varbūt tādā veidā iegūstot informāciju arī par kādu pārmērīgu prasību, no kuras varētu atteikties, lai neviens nejauši “neuzķeras”)

10. 6 • Dokuments: MK noteikumu projekts " Noteikumi par valsts un pašvaldību mantas iznomāšanas kārtību, nomas maksas noteikšanas metodiku un nomas līguma tipveida nosacījumiem" • Būtība: nosacījumi valsts un pašvaldības mantas iznomāšanai un nomas maksas noteikšanai • Anotācija: "Konsultācijas nav notikušas, jo noteikumu projekts nekādā veidā neierobežo un nesašaurina nevienas personas grupas vai indivīda tiesības.“[!!!] • Neizmantotās iespējas: Latvijā ir cilvēki, kas ir no iestādēm nomājuši (vai mēģinājuši nomāt) mantu. Ir arī cilvēki, kas zina, kā atsevišķas iestādes izmanto iznomāšanas iespējas negodprātīgi (par pazeminātām maksām un citiem izdevīgiem nosacījumiem atsevišķiem uzņēmumiem vai “pietuvinātajiem”). Varēja pamēģināt uzzināt, vai kādam no viņiem nav kaut kas vērtīgs sakāms par to, vai šis MK noteikumu projekts risina līdzšinējās problēmas un vienlaicīgi neuzliek pārmērīgus ierobežojumus.

11. 7 • Dokuments: Informatīvas ziņojums par nepieciešamību normatīvajos aktos definēt terminu " ārzona" • Neizmantotā iespēja: Žurnālisti, kā arī esošie vai bijušie nodokļu konsultanti, no kuriem varētu pamēģināt uzzināt informāciju par to, kas ir Latvijas iedzīvotāju visbiežāk izmantotie ofšori, un kas, visticamāk, notiktu, ja “ofšors” tiktu definēts vienā vai otrā veidā. Paldies par uzmanību!