ES 2020 stratēģija

1. ES 2020 stratēģija LATVIJA 2030 Kopējais stratēģiskais satvars (KSS) Partnerības līgums KLP KP KZP ELGF ELFLA ERAF ESF KF KJZF LV budžets LAP DP DP DP DP? NAP LEADER Teritoriālā attīstība RPP

2. ES 2020 stratēģija LATVIJA 2030 Kopējais stratēģiskais satvars (KSS) Partnerības līgums KLP KP KZP ELGF ELFLA ERAF ESF KF KJZF LV budžets LAP DP DP DP DP? NAP LEADER Teritoriālā attīstība RPP

3. Kāda ir LEADER pieejas loma pēc 2014?Kas ir nepieciešams mums Latvijā?Kāda būs VRG loma pēc 2014?Kādām jābūt vietējās attīstības stratēģijām pēc 2014?

4. ES 2020 stratēģijas mērķi

5. Priekšlikums par KLP finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību (1) • KLP mērķi: • Dzīvotspējīga pārtikas ražošana; • Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana un klimata politika; • Līdzsvarota teritoriālā attīstība. • KLP pīlāri: • I - tiešie maksājumi un tirgus pasākumi, kas ļauj lauksaimniekiem saņemt gada pamata ienākumu atbalstu, kā arī atbalstu konkrētu tirgus traucējumu gadījumā; • II – lauku attīstība, kuras nodrošināšanai DV sagatavo un līdzfinansē daudzgadu programmu.

6. Priekšlikums par KLP finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību (2) • KLP budžets (418,4 miljardi EUR): • I pīlārs – 317,2 miljardi EUR (ELGF) – 75,8%; • II pīlārs – 101,2 miljardi EUR (ELFLA) – 24,2%. + 5,1 miljards EUR – pētniecība un inovācijas; + 2,5 miljardi EUR – pārtikas nekaitīgums; + 2,8 miljardi EUR – pabalsti vistrūcīgākajām personām pārtikas iegādei; + 3,9 miljardi ERU – rezerves fonds krīzes situācijām lauksaimniecībā; + 2,8 miljardi EUR – Eiropas Globalizācijas fonds • KOPĀ 17,1 miljards EUR • PAVISAM KOPĀ 435,6 miljardi EUR 2014 - 2020

7. Priekšlikums par atbalstu lauku attīstībai no ELFLA (1) • ES mēroga 6 prioritātes atbilstoši Eiropa 2020: • veicinātzināšanupārnesilauksaimniecībā, mežsaimniecībā un laukuapvidos, • uzlabotvisulauksaimniecībasveidukonkurētspēju un veicinātlaukusaimniecībudzīvotspēju, • veicināt pārtikas ķēdes organizēšanu un riska pārvaldību lauksaimniecībā, • atjaunot, saglabāt un uzlabot no lauksaimniecības un mežsaimniecībasatkarīgāsekosistēmas, • veicināt resursu efektīvu izmantošanu un atbalstīt pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecībasnozarē, • veicināt sociālo iekļautību, nabadzības samazināšanu un ekonomisko attīstību lauku apvidos.

8. Priekšlikums par atbalstu lauku attīstībai no ELFLA (2) Definīcijas: “reģions”: teritoriāla vienība, kas atbilst statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras 1. vai 2. līmenim (NUTS 1. un 2. līmenim) “vietējās attīstības stratēģija”: saskaņots darbību kopums vietējo mērķu un vajadzībuapmierināšanai, kassekmēSavienībaslaukuattīstībasprioritāšu sasniegšanu un ko īsteno attiecīga līmeņa partnerībā; “mazāk attīstītie reģioni”: reģioni, kuru iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 75 % no ES-27 vidējā IKP; “īsa piegādes ķēde”: piegādes ķēde, kurā iesaistīts neliels skaits ekonomikas dalībnieku, kuri apņēmušies sadarboties, attīstīt vietējo ekonomiku un uzturēt ciešas ģeogrāfiskās un sociālās attiecības starp ražotājiem un patērētājiem;

9. Priekšlikums par atbalstu lauku attīstībai no ELFLA (3) • Pavērtaiespējaizveidottematiskas apakšprogrammas(piem., jaunajiemlauksaimniekiem, mazajāmsaimniecībām, kalnuapgabaliem, īsām piegādes ķēdēm), kurām paredzēta augstāka atbalsta intensitāte (+10%). • “Leader” un sadarbībastīkluveidošanaspieejāmarīturpmākbūsnozīmīgaloma, joīpašilaukuapviduattīstības un inovācijuizplatīšanasjomā. • Atbalsts,izmantojot “Leader”, būssaskanīgs un tikskoordinētsaratbalstuvietējaiattīstībai no citiemES dalītāspārvaldībasfondiem. • Balva par vietējamēroganovatoriskiemsadarbībasprojektiematbalstīstransnacionālasiniciatīvasinovācijaslabā. • Mazāk attīstītajiem reģioniem arī turpmāk būtu jāpiemēro augstākas līdzfinansējuma likmes, kas būs piemērojamas arī atsevišķiem pasākumiem, piemēram, zināšanu nodošanai, ražotāju grupām, sadarbībai un “Leader” programmām.

10. Priekšlikums par atbalstu lauku attīstībai no ELFLA (4) (22) MVU irSavienībaslaukuekonomikaspamats.Būtujārosinaprojekti, kasvienlaikusintegrēlauksaimniecību, laukutūrismu, veicinotilgtspējīgu un atbildīgutūrismulaukuapvidos, dabas un kultūrasmantojuma saglabāšanu, kā arī ieguldījumi atjaunojamās enerģijas jomā. (24) Būtisks elements jebkuroscentienosapgūtizaugsmespotenciālu un veicinātlaukuapviduilgtspējuirvietējāsinfrastruktūras un vietējopamatpakalpojumuizveidelaukuapvidos, neaizmirstotarībrīvālaikapavadīšanu un kultūru, ciematuatjaunošana un pasākumi, kuru mērķis ir atjaunot un pilnveidot ciematu un lauku ainavu kultūras un dabasmantojumu. (36) Mazoekonomikasdalībniekuatbalstam,kasparedzētskopīgudarbaprocesuorganizēšanai un iekārtu un resursukopīgaiizmantošanai, būtujāpalīdzuzturēt to ekonomiskodzīvotspēju, neskatotiesuznelielo mērogu. Atbalstam horizontālai un vertikālai sadarbībai starp piegādes ķēdes dalībniekiem, kāarīnoietaveicināšanaspasākumiemvietējāmērogābūtujāstimulē īsas piegādes ķēdes, vietējo tirgu un vietējās pārtikas piegādes ķēdes ekonomiski racionālaizveide.

11. Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi 15.pants • Labuma guvēji: lauksaimniecības, pārtikas pārstrādes vai mežsaimniecības nozarēs strādājošie, zemes pārvaldītāji un citasekonomiski aktīvas personas, kas ir lauku teritorijā darbojošies MVU. • Atbalsta saņēmēji: apmācību vai citu zināšanu pārneses un informācijas aktivitāšu veicēji. • Atbalsts paredzēts arodapmācībām, prasmju apguvei, demonstrējumu aktivitātēm, informācijas aktivitātēm, īstermiņa saimniecību pārvaldnieku apmaiņai un saimniecību apmeklējumiem; • Atbalsts netiek piešķirts apmācību organizēšanai, kas ir daļa no vidējā vai augstākā līmeņa formālās izglītības programmām. ZM viedoklis - nepieciešams papildināt labuma guvēju loku, nosakot, ka arodapmācības ir pieejamas arī lauku teritorijā dzīvojošām fiziskām personām, kas plāno uzsākt uzņēmējdarbību

12. Konsultāciju pakalpojumi, saimniecību pārvaldības un atbalsta pakalpojumi 16.pants Atbalsts paredzēts, lai: • Palīdzētu lauksaimniekiem, meža īpašniekiem un lauku teritorijā esošajiem MVU uzlabot ekonomisko, ar vides jautājumiem saistīto un klimatam draudzīgu saimniekošanu, kā arī to saimniecību, uzņēmumu un investīciju dzīvotspēju. • Sekmētu saimniecību pārvaldības, atbalsta un konsultāciju pakalpojumu, kā arī mežsaimniecības konsultāciju pakalpojumu, t.sk., Saimniecību konsultāciju sistēmas izveidi. • Sekmētu konsultantu apmācību. Atbalsta saņēmēji: Konsultāciju pakalpojumu sniedzēji, institūcija/organizācija, kas atbildīga par saimniecību pārvaldības, atbalsta un konsultāciju pakalpojumu, kā arī mežsaimniecības konsultāciju pakalpojumu sistēmas izveidi.

13. Kvalitātes shēmas lauksaimniecības produkcijai un pārtikas produkcijai 17.pants • Atbalsta saņēmēji: • ir lauksaimnieki, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu un brīvprātīgi piedalās pārtikas kvalitātes shēmās, kas atbilst: • kopienas likumdošanas prasībām; • nacionālās likumdošanas prasībām atbilstošiem kritērijiem • Atbalsta periods – 5 gadi ZM viedoklis – nepieciešams papildināt atbalsta saņēmēju loku ar pārstrādātājiem (pārstrādes uzņēmumiem) tādejādi nodrošinot pilnu ražošanas ciklu

14. Ieguldījumi materiālās vērtībās 18.pants • Atbalsta saņēmēji: • L/s uzņēmumi (gan primārās lauksaimniecības produkcijas ražotāji, gan tās pārstrādātāji) • Aktivitāte - atbalsts investīcijām, kuras: • uzlabo vispārējo lauksaimniecības uzņēmuma darbību; • attiecās uz l/s produktu pārstrādi, mārketingu un jaunu produktu izveidi • attiecās uz infrastruktūru , kas saistīta ar lauksaimniecības attīstību un pielāgošanu, ieskaitot piekļuvi lauksaimniecības un meža zemei, zemes platību konsolidāciju un ielabošanu, enerģijas un ūdens apgādi • neienesīgās investīcijas un paredzētas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai • Atbalsta apjoms (intensitāte no attiecināmajām izmaksām): • 40% - visām investīcijām visos reģionos • 50% - visām investīcijām MLA teritorijās • Papildus šai intensitātei var piešķirt līdz 20%, bet nepārsniedzot kopējo apmēru – 90%: • investīcijām, ko veic jaunais lauksaimnieks, lai izveidotu saimniecību (izņemot l/s produktu pārstrādi) • kopīgām investīcijām (vairāku atbalsta pretendentu kopīgi veidotie projekti) un integrētiem projektiem (kuri ietver vairākas pasākuma aktivitātes) ZM viedoklis – nepieciešams atbalsts arī aktivitātēm, kas saistītas ar infrastruktūras uzlabošanu meža zemēs. Infrastruktūras aktivitātēm paredzot atbalsta intensitāti līdz 100 % apmērā valsts, 90 % privātajiem īpašniekiem

15. Lauksaimnieciskās ražošanas potenciāla atjaunošana un preventīvo pasākumu ieviešana 19.pants • Atbalsta saņēmējs: • Lauksaimnieki vai lauksaimnieku grupa • Aktivitātes: • Investīcijas preventīvajos pasākumos ar mērķi samazināt iespējamo dabas katastrofu ietekmi • Investīcijas lauksaimniecības zemes un produkcijas atjaunošanā kas ir dabas katastrofu postījumi Atbalsts nesedz negūto peļņu • Atbalsta intensitāte – 80 % ZM viedoklis – šobrīd nav skaidra pasākuma būtība, kā arī tā nepieciešamība, ja regulā ietverts plašs riska pārvaldības instrumentu klāsts

16. Saimniecību un biznesa attīstība 20.pants • Atbalsta saņēmēji: • Jaunie lauksaimnieki • lauksaimnieki, kas vēlas dažādot saimniecisko darbību ar nelauksaimniecisku nozari, kā arī lauku apvidu mikro un mazie uzņēmumi • mazās saimniecības (kas atbilst dalībvalsts definētajiem kritērijiem) • Aktivitātes: • Palīdzība biznesa uzsākšanai: • Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem • Nelauksaimnieciskie ieguldījumi lauku teritorijās • Atbalsts mazo lauku saimniecību attīstībai • Investīcijas nelauksaimnieciskās aktivitātēs • Vēsturiskais maksājums lauksaimniekiem par dalību ˝mazo lauksaimnieku shēmā ˝ • ZM viedoklis – iebilstam vēsturiskā maksājuma iekļaušanai lauku attīstības regulā

17. Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos 21.pants Aktivitātes, kas ir saskaņotas ar pašvaldību attīstības plāniem un vietējām attīstības stratēģijām: • Pašvaldību attīstību plānu (t.sk. Natura 2000) izstrāde un atjaunināšana • Investīcijas maza apjoma infrastruktūras izveide, pilnveidošana vai paplašināšana, iekļaujot investīcijas atjaunojamo enerģiju izmantošanā • Platjoslu interneta attīstība • Investīcijaslaukuiedzīvotājiemparedzētuvietējopamatpakalpojumu,ieskaitotbrīvālaikapavadīšanasiespējas un kultūru, un artiemsaistītāsinfrastruktūrasierīkošanā, uzlabošanā un paplašināšanā; • Investīcijas rekreācijas infrastruktūrā, tūrisma informācijā un tūrisma zīmju izvietošanā; • Pētījumi un ieguldījumi, kassaistītiarciematu un laukuainavukultūrasun dabasmantojumasaglabāšanu, atjaunošanu un uzlabošanu, arīattiecībāuzsociālekonomiskajiemaspektiem; • Investīcijas, kuru mērķis ir darbību pārvietošana un ēku vai citu objektu, kasatrodastuvulaukuapdzīvotajāmvietām, pārveidošana, laiuzlabotu dzīves kvalitāti vai uzlabotu apdzīvotās vietas ekoloģiskos rādītājus. • Atbalsts saskaņā ar šo pasākumu attiecas tikai uz maza mēroga infrastruktūru, kā definētskatrasdalībvalstsprogrammā. • Tiesībaspretendētuzatbalstu, jaattiecīgās darbības tiek īstenotas saskaņā ar lauku apvidu pašvaldību un to pamatpakalpojumu attīstībasplāniem, jašādiplāniirizstrādāti, un šieieguldījumiirsaskanīgiar jebkuru vietējās attīstības stratēģiju, ja tāda izstrādāta.

18. Investīcijas mežu attīstībā un mežu dzīvotspējas pilnveidošana 22.pants (1) • Apmežošana(23.pants) • Atbalsta saņēmējs: privātie zemes īpašnieki un nomnieki, pašvaldības un to apvienības • Aktivitāte: atbalsts mežaudzes ieaudzēšanai un kopšanai • “Agro-mežsaimniecības ” sistēmu izveide (24.pants) • Atbalsta saņēmējs: privātie zemes īpašnieki, nomnieki, pašvaldības un to apvienības • Aktivitāte: zemes lietošanas sistēmas, kurās mežsaimniecība kombinēta ar ekstensīvu lauksaimniecību • Preventīvie pasākumi un mežaudžu atjaunošana pēc ugunsgrēkiem un dabas katastrofām(25.pants) • Atbalsta saņēmējs: privātie, daļēji valsts un valsts meža īpašnieki, pašvaldības, valsts meži un to apvienības • Aktivitāte: ietver investīcijas meža apsardzības infrastruktūras ierīkošanā, preventīvus ugunsdrošības mežsaimniecības pasākumus, meža ugunsgrēku, kaitēkļu un slimību monitoringa iekārtu un komunikācijas iekārtu izveidošanai un uzlabošanai, mežaudžu atjaunošana pēc ugunsgrēkiem un dabas katastrofām, tostarp arī kaitēkļiem, slimībām un klimata pārmaiņām saistītus postījumus

19. Investīcijas mežu attīstībā un mežu dzīvotspējas pilnveidošana 22.pants (2) • Investīcijas vides vērtībām meža ekosistēmās, meža dzīvotspējas palielināšana (26.pants) • Atbalsta saņēmējs: fiziskas personas, privātie mežu īpašnieki, daļējas valsts iestādes, pašvaldības un to apvienības • Aktivitāte: ekosistēmu pakalpojumi, infrastruktūras uzlabošana neizslēdzot ekonomisku ieguvumu ilgtermiņā • Investīcijas jaunās mežsaimniecības tehnoloģijās un procesos pārstrādes un mežsaimniecības produktu tirdzniecība (27.pants) • Atbalsta saņēmējs: privātie mežu īpašnieki, pašvaldības un to apvienības • Aktivitāte: investīcijas, kas saistītas ar mežu ekonomiskās vērtības palielināšanu, var ietvert arī investīcijas tehnikai un praksei ZM viedoklis – nepieciešams ietvert atbalstu mežu kopšanai, kas paaugstina mežu ekonomisko vērtību. Pasākumi pēc būtības nav investīciju pasākumi, nepieciešams grozīt 22.panta redakciju.

20. Ražotāju grupu izveide 28.pants • Atbalsta saņēmēji: • Ražotāju grupas lauksaimniecībā un mežsaimniecībā , kuras atzītas DV un sagatavojušas biznesa plānu un atbilst MVU statusam • Atbalsts ražotāju grupu izveidei • 5 gadu maksājums, kas balstīts uz gadā pārdoto produktu apjomu

21. Agrovide un klimats 29.pants • Atbalsta saņēmēji: • lauksaimnieki, vai to veidotas grupas, citi zemes apsaimniekotāji • Atbalsts par brīvprātīgi uzņemtām (vismaz 5 gadu) saistībām lauksaimniecībā izmantojamā zemē • Atbalsta maksājums sedz tikai tās saistības, kas ir virs savstarpējās atbilstības un zaļās komponentes prasībām, kā arī minimālām prasībām augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu lietošanā • DV pilnvērtīgai saistību izpildei jānodrošina ekspertu konsultācijas vai atbilstošas apmācības

22. Bioloģiskā lauksaimniecība 30.pants • Atbalsta saņēmējs: • lauksaimnieki vai to grupas, kuri brīvprātīgi pāriet vai veic lauksaimniecisko darbību ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm • Atbalsta maksājums sedz tikai tās saistības, kas ir virs savstarpējās atbilstības prasībām, kā arī minimālām prasībām augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu lietošanā • Saistības uz 5 līdz 7 gadiem

23. Natura 2000 un Ūdens struktūrdirektīvas maksājumi 31.pants • Atbalsta saņēmējs: • lauksaimnieki vai privātie meža īpašnieki un to apvienības • Kompensācijas maksājums par papildus izmaksām vai neiegūtiem ienākumiem, kas attiecīgajā teritorijā radušies Putnu, Biotopu vai Ūdens struktūrdirektīvas ieviešanas rezultātā • Atbalstāmās teritorijas • Natura 2000 LIZ un meža platības • citas aizsargājamās dabas teritorijas atbilstoši Biotopu direktīvas 10.pantam (nepārsniedzot 5 %) • LIZ, kas ietverts upju baseinu apsaimniekošanas plānos

24. Maksājumi par teritorijām ar dabas vai citiem ierobežojumiem MLA 32.pants • Atbalsta saņēmējs: • lauksaimnieks • Atbalsts: • kompensācijas maksājums par lauksaimniecisko darbību mazāk labvēlīgos apvidos • Jauni teritoriju noteikšanas kritēriji: • klimata kritēriji: zema temperatūra, termiskais spriegums; • augsnes kritēriji: nosusināšana, tekstūra un akmeņainība, sakņošanās dziļums, ķīmiskās īpašības; • augsnes un klimata kritērijs: augsnes ūdens bilance; • apvidus kritērijs: slīpums • Samazināts atbalsta maksājums par teritorijām, kas turpmāk neatbildīs MLA statusam (80% apmērā 2014.gadā līdz 20% 2017.gadā

25. Dzīvnieku labturība 34.pants • Atbalsta saņēmējs: • lauksaimnieks, kas uzņēmies brīvprātīgas dzīvnieku labturības saistības • Atbalsts: • ikgadējs maksājums par dzīvnieku vienību • maksājums sedz radušos zaudējumus un neiegūtos ieņēmumus, kas ir virs savstarpējās atbilstības prasībām

26. Mežu vides un klimata pakalpojumi un mežu saglabāšana 35.pants • Atbalsta saņēmējs: • meža īpašnieks, pašvaldības un to apvienības, kas uzņēmušas brīvprātīgas meža-vides saistības • Atbalsts: • maksājums par hektāru no 5 līdz 7 gadu saistībām • atbalsta maksājums sedz uzņemto saistību dēļ radušos zaudējumus un neiegūtos ienākumus

27. Sadarbība 36.pants • Tiek atbalstīta sadarbība iesaistot vismaz divus dalībniekus: • Sadarbības pieeja starp dažādiem dalībniekiem: lauksaimniecība, pārtikas ķēdē, mežsaimniecība u.c. • Klāsteru un tīklu veidošana • Sadarbība inovāciju ieviešanā starp lauksaimniekiem, zinātniekiem, konsultantiem un biznesā iesaistītajiem lauksaimniecības un pārtikas sektorā • Pasākumi: • Pilotprojekti, jaunu produktu izveide, vides projekti, publiskās partnerības ieviešana, horizontālā un vertikālā sadarbība loģistikas jomā un biomasas izmantošanai pārtikas, enerģijas un industriālā ražošanā, īsas piegādes jomās, vietējo tirgu attīstību, pielāgošanās klimata pārmaiņām, vides projekti, mežsaimniecība u.c.

28. Risku pārvaldība 37.pants • Kultūru, dzīvnieku un augu apdrošināšana (38.pants) • sedz zaudējumus, kas radušies klimata ietekmē vai dzīvnieku, augu slimību uzliesmojumu gadījumā (cietuši vairāk kā 30 %) • Savstarpējās palīdzības fonds (39.pants) • kompensācijas maksājums lauksaimniekiem - finanšu iemaksas kopfondos, lai maksātu finansiālu kompensāciju lauksaimniekiem par ekonomiskajiem zaudējumiem, kas radušies klimata ietekmē vai dzīvnieku, augu slimību uzliesmojumu gadījumā • Ienākumu stabilizācijas rīks (40.pants) • Maksājums savstarpējās palīdzības fonda finansiālo ieguldījumu formā, lai sniegtu kompensāciju lauksaimniekiem, kam būtiski samazinājušies ienākumi ZM viedoklis – iebilstam par ienākumu stabilizācijas rīka iekļaušanu lauku attīstības regulā

29. Priekšlikums par atbalstu lauku attīstībai no ELFLA LEADER (42.-43.pants) • 42.p. - VRGvarpieprasītavansamaksājumu, ja šāda iespēja paredzēta LAP. Avansa apjoms nepārsniedz 50 % no publiskāatbalsta, kassaistītsarkārtējāmizmaksām(admin.) unaktivizēšanasizmaksām. • 43.p. - Atbalstssagatavošanasdarbam attiecas uz spējuveidošanu, mācībām un sadarbībasveidošanuarnolūkusagatavot un īstenot vietējās attīstības stratēģiju. • Komisijairpilnvarotanoteiktminētopasākumuattiecināmāsizmaksas

30. Priekšlikums par atbalstu lauku attīstībai no ELFLA LEADER (44.pants) • 44.p. - LEADER sadarbībaspasākumi • starpteritorijuvaitransnacionāliesadarbībasprojekti; • tehniskassagatavošanāsatbalstsstarpteritoriju un transnacionāliemsadarbībasprojektiemarnosacījumu, ka VRGvarpierādīt,ka tāsplānoīstenotkonkrētuprojektu. • BezcitāmVRG par VRGpartneriem ELFLAietvarosvarbūt: • (a) vietējapubliskā un privātāsektorapartnerībalaukuteritorijā, kasīsteno vietējās attīstības stratēģiju Savienībā vai ārpus tās; • (b) vietējapubliskā un privātāsektorapartnerība, kasneatrodaslaukuteritorijā un īsteno vietējās attīstības stratēģiju. • Gadījumos, kadVRG neizvēlassadarbībasprojektus, dalībvalstisizveidonepārtrauktaspieteikšanāssadarbībasprojektiemsistēmu.

31. Priekšlikums par atbalstu lauku attīstībai no ELFLA LEADER (45.pants) • Kārtējāsizmaksas un aktivizēšana • Kārtējāsizmaksas, irizmaksas, kassaistītasarīstenošanaspārvaldību, kadVRGīsteno vietējās attīstības stratēģiju. • Teritorijasaktivizēšanasizmaksas, irizmaksas par darbībām, kurasveic, laiinformētu par vietējās attīstības stratēģiju, kā arī projekta izstrādes uzdevumiem. • Komisija ir pilnvarota noteiktattiecināmāsizmaksas.

32. Priekšlikums par atbalstu lauku attīstībai no ELFLA Valsts lauku tīkls (55.pants) (1) ELFLA atbalstu izmanto (Līdz 4% no TP ): (a) struktūrām, kasvajadzīgastīklavadīšanai; (b) laisagatavotu un īstenoturīcībasplānu, kurāirvismazšādainformācija: i) par tīklapārvaldību, ii) par ieinteresētopersonulīdzdalībuprogrammasizstrādē, iii) par atbalstuuzraudzībai, konkrēti, vācot un kopīgiizmantojotattiecīgosviedokļus, ieteikumus un analīzi. VLTatbalstaarīVRGvietējāsattīstības stratēģiju uzraudzībā un novērtēšanā, iv) par mācībupasākumunodrošināšanuprogrammasīstenotājāmiestādēmun VRG to veidošanāsprocesā, v) par projektupiemēruvākšanu, kasaptver visas laukuattīstībasprogrammuprioritātes, vi) par notiekošajiempētījumiem un analīzi, vii) par VRGtīkluveidošanaspasākumiem un joīpaši partehniskopalīdzībustarpteritoriju un transnacionālaisadarbībai, VRGsadarbībasveicināšanu un partnerumeklēšanu 36. pantāminētajampasākumam,

33. Priekšlikums par atbalstu lauku attīstībai no ELFLA Valsts lauku tīkls (55.pants) (2) ix) par tīkluveidošanasdarbībāminovācijujomā, x) par komunikācijasplānu, kasaptverreklāmuuninformāciju par lauku attīstības programmu un ir saskaņots ar vadošajām iestādēm, un par informācijas un komunikācijaspasākumiem, kasvērstiuzplašākusabiedrību, xi) par noteikumupiedalīties un dot ieguldījumuEiropasLaukuattīstībastīklapasākumos; (c) par neatkarīguekspertupriekšatlasespadomesorganizēšanu un priekšatlasesprocesupieteikumiemuzbalvu par novatoriskuvietējosadarbību, kasminēta58. panta 2. punktā.(Balva līdz 100 000 EUR)

34. Priekšlikums par atbalstu lauku attīstībai no ELFLA ELFLA ieguldījums (65.pants) LAPnosakavienotu ELFLA ieguldījumalikmi, kopiemērovisiempasākumiem. (a) mazāk attīstītajos reģionos — 85 % no attiecināmajiempubliskajiemizdevumiem; ELFLA maksimālaisieguldījums: • LEADER vietējaiattīstībaiir 80 %. To varpalielinātlīdz 90 % programmām mazāk attīstītajos reģionos. Avansi(70.pants) • Avansuizmaksaspriekšnoteikumsirbankasgarantijavailīdzvērtīgsnodrošinājums, kasatbilst 100 % avansaapjoma. Attiecībāuzpubliskāsektora saņēmējiem avansu izmaksā pašvaldībām, reģionālām iestādēm un to apvienībām, kāarīpubliskotiesībusubjektiem.

35. Priekšlikums par atbalstu lauku attīstībai no ELFLA 72.4. Dalībvalstis skaidri nosaka vadošās iestādes, maksājumu aģentūras un saskaņā ar LEADER izveidotovietējorīcībasgrupuuzdevumusattiecībāuzatbilstības unatlases kritērijupiemērošanu un projektu atlases procedūru. 73.3. Ja lauku attīstības programmā ir iekļauta tematiskā apakšprogramma, kā minēts8. pantā, vadošāiestādevarizraudzītiesvienuvaivairākasstarpniekiestādes,tostarpvietējāsiestādes, VRGvainevalstiskāsorganizācijas, lai veiktu minētās stratēģijas pārvaldību un īstenošanu. 78. Lauku attīstības pasākumu atbalsta saņēmēji un VRG apņemas sniegt vadošajai iestādei un/vai norīkotajiem vērtētājiem vai citām struktūrām, kam deleģēts veikt funkcijastāsvārdā, visuinformāciju, kasvajadzīga, laibūtuiespējamsuzraudzīt un novērtēt programmu, īpaši saistībā ar noteikto mērķu un prioritāšu sasniegšanu.

36. Kopējā stratēģiskā satvara fondu regulaPriekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, kas nosaka kopējus noteikumus ERAF, ESF, ELFLA un EJZF, ko aptver Kopējais stratēģiskais satvars, un nosaka vispārējus noteikumus ERAF, ESF un KF un atceļ Regulu Nr.1083/2006

37. KSS fondu regulas priekšlikums (1) Šī regulaparedzkopējupamatnoteikumukopumu. Tāiriedalīta divās daļās. I daļā - izklāstīti vairāki kopīgi noteikumi, kas reglamentē visus strukturālos instrumentus, uz kuriem attiecas KSS. Šis priekšlikums ietver arī kopīgus stratēģiskās plānošanas elementus, tostarp kopīgu tematisko mērķu uzskaitījumu, kas atvasināts no stratēģijas “Eiropa 2020”, noteikumus par vienoto stratēģisko satvaru Savienības līmenī un par partnerībaslīgumiem, kasjānoslēdzarkatrudalībvalsti. Tajāirizklāstītakopīgapieeja,kasīstenojama, lainostiprinātukohēzijaspolitikas, laukuattīstībaspolitikas un jūrlietuun zivsaimniecībaspolitikasvirzībuuzizpildesrezultātiem, un tāpēctāietvernoteikumus par nosacījumiem un izpildespārskatīšanu, kāarīparedzuzraudzības, ziņošanas un izvērtēšanas procedūras. II daļā - iekļauti īpaši noteikumi attiecībā uz ERAF, ESF un KF. Starp tiem ir noteikumi, kas attiecas uz kohēzijas politikas misiju un mērķiem, finanšu shēmu, īpašām plānošanas un ziņošanas procedūrām, lieliem projektiem un kopīgiem rīcības plāniem. Izklāstītas prasības, ko piemēro pārvaldības un kontroles sistēmām atbilstīgikohēzijaspolitikai, un noteiktasīpašaskontroles un finanšupārvaldībasprocedūras.

38. KSS fondu regulas priekšlikums (2) Definīcijas • (16) - “vietējās attīstības stratēģija” ir saskaņots darbību kopums vietējo mērķu un vajadzību izpildei, kas stimulē Savienības stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošaiizaugsmei un tiekīstenotspartnerībāatbilstošajālīmenī

39. KSS fondu regulas priekšlikums (3) Tematiskie mērķi (9.p.) (1) nostiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovāciju; (2) uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu un kvalitāti; (3) uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu, kā arī lauksaimniecības nozares (attiecībā uz ELFLA) un zivsaimniecības un akvakultūrasnozares (attiecībāuz EJZF)konkurētspēju; (4) atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs; (5) veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību; (6) aizsargātvidi un veicinātresursuefektivitāti; (7) veicinātilgtspējīgutransportu un novērsttrūkumusgalvenajāstīklainfrastruktūrās; (8) veicinātnodarbinātību un atbalstītdarbaspēkamobilitāti; (9) veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību; (10) ieguldītizglītībā, prasmēs un mūžizglītībā; (11) uzlabotinstitucionālāsspējas un efektīvuvalstspārvaldi. Tematiskos mērķus izsaka prioritātēs, kas īpaši attiecas uz katru VSS fondu, un izklāsta īpašajosfondunoteikumos.

40. KSS fondu regulas priekšlikums (4) Izpildesrezerve (18.p._ • No katram KSS fondam un dalībvalstij piešķirtajiem resursiem, izņemot resursus, kas piešķirti mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība” un EJZF regulas V sadaļai, 5 % ir izpildesrezerve

41. KSS fondu regulas priekšlikums (5) II NODAĻA Uzsabiedrībuorientētavietējāattīstība Uzsabiedrībuorientētavietējāattīstība, kasirparedzētakāLeader vietējāattīstībaattiecībāuz ELFLA: (a) ir vērsta uz konkrētām apakšreģionu teritorijām; (b) irorientētauzsabiedrību, un to īstenoVRG, kurusastāvāirpublisko un privātosociālekonomiskointerešupārstāvji un lēmumu pieņemšanas līmenī ne publiskajam sektoram, ne jebkurai atsevišķai interešu grupai nav vairāk kā 49 % balsstiesību; (c) tiek īstenota, izmantojot integrētas un uz reģioniem balstītas daudznozaru vietējās attīstības stratēģijas; (d) tiek strukturēta, ņemot vērā vietējās vajadzības un potenciālu, un paredz novatoriskusvirzienusvietējākontekstā, tīkluveidošanu un — attiecīgāgadījumā — sadarbību.

42. KSS fondu regulas priekšlikums (6) Uzsabiedrībuorientētavietējāattīstība 2. Atbalsts no KSS fondiemvietējaiattīstībaiirsaderīgs un koordinētsstarpKSS fondiem. To inter alia nodrošina ar koordinētas vietējās attīstības stratēģiju un VRGspējuveidošanas, atlases, apstiprināšanas unfinansēšanasstarpniecību. 3. Ja vietējās attīstības stratēģiju atlases komiteja, konstatē, ka atlasītās vietējās attīstības stratēģijas īstenošanaiirvajadzīgsatbalsts no vairāknekāvienafonda, varizraudzītiesgalvenofondu. 4. Ja tiek izraudzīts galvenais fonds, vietējās attīstības stratēģijas pamatdarbības izmaksas, iedzīvināšanas un tīkluveidošanasdarbībasfinansētikai no galvenāfonda. 5. KSS fonduatbalstītuvietējoattīstībuīstenoatbilstīgivienaivaivairākāmprogrammasprioritātēm.

43. KSS fondu regulas priekšlikums (7) Vietējāsattīstības stratēģijas (29.p.) (1) 1. Integrēta vietējās attīstības stratēģija ietver vismaz šādus elementus: (a) tās teritorijas un iedzīvotāju definīcija, uz kuriem attiecas stratēģija; (b) teritorijasattīstībasvajadzību un potenciālaanalīze, tostarpSVID; (c) stratēģijas un tās mērķu apraksts, stratēģijas integrētā un novatoriskā rakstura un mērķu hierarhijas apraksts, norādot skaidrus un izmērāmus sasniedzamos gala mērķus un rezultātus. Stratēģija ir saderīga ar visu iesaistītoKSS fonduatbilstošajāmprogrammām; (d) apraksts par procesu, kas tiks izmantots, lai stratēģijas izstrādē iesaistītu sabiedrību; (e) rīcības plāns, norādot, kā mērķi ir izteikti darbībās; (f) stratēģijas pārvaldības un uzraudzības kārtības apraksts, norādot VRG spēju īstenot stratēģiju, īpašu izvērtēšanas procedūru apraksts; (g) stratēģijas finanšu plāns, tostarp plānotais katra KSS fonda piešķīrums.

44. KSS fondu regulas priekšlikums (8) Vietējāsattīstības stratēģijas (29.p.) (2) 2. DV nosaka vietējās attīstības stratēģiju atlases kritērijus. 3. Vietējās attīstības stratēģijas atlasa komiteja, ko šim nolūkam izveidojušas attiecīgāsprogrammuvadošāsiestādes. 4. Visu vietējās attīstības stratēģiju atlasi un apstiprināšanu pabeidz ne vēlāk kā 2015. gada 31. decembrī. 5. Lēmumā, ar kuru vadošā iestāde apstiprina vietējās attīstības stratēģiju, izklāsta katra KSS fonda piešķīrumus. Tajā arī nosaka to iestāžu lomu, kas atbild par attiecīgo programmu īstenošanu attiecībā uz visiem ar stratēģiju saistītajiem īstenošanasuzdevumiem. 6. Komisija pilnvarota pieņemt deleģētus aktus par tās teritorijas un iedzīvotājudefinīciju.

45. KSS fondu regulas priekšlikums (9) Vietējārīcības grupas (30.p.) (1) 1. VRG izstrādā un īsteno vietējās attīstības stratēģijas. • DVnosakaVRG un par atbilstošoprogrammu īstenošanu atbildīgo iestāžu lomu attiecībā uz visiem ar stratēģiju saistītajiem īstenošanasuzdevumiem. 2. Vadošāiestādenodrošina, lai visas VRGvai nu izvēlētosvienupartneri no grupas par galvenopartneriadministratīvās un finanšulietās, vaiarīapvienotoslikumīgiizveidotāvienotāstruktūrā.

46. KSS fondu regulas priekšlikums (10) Vietējārīcības grupas (30.p.) (2) 3. VRGuzdevumiiršādi: (a) veidotvietējodalībniekuspējasizstrādāt un īstenotdarbības; (b) izstrādāttādunediskriminējošu un pārredzamudarbību atlases procedūruun kritērijus, kurosizvairās no interešukonflikta un kurinodrošina, kavismaz 50 % balsu atlases lēmumossagādāpartneri, kasnavpubliskā sektora partneri, paredzot iespēju pārsūdzēt atlases lēmumus un ļaujot atlasiveiktrakstiskāprocedūrā; (c) darbību atlasē nodrošināt saskaņotību ar vietējās attīstības stratēģijām, nosakot to prioritāti pēc to ieguldījuma stratēģiju mērķu sasniegšanā; (d) sagatavot un publicētuzaicinājumusiesniegtpiedāvājumusvaipastāvīgu projektu iesniegšanas procedūru, iekļaujot atlases kritēriju definīciju; (e) saņemt atbalsta pieteikumus un tos novērtēt; (f) atlasītdarbības un noteiktatbalstasummu, un — attiecīgāgadījumā —iesniegtatbildīgajaiiestādeipriekšlikumus par atbilstībasgalīgopārbaudipirmsapstiprināšanas; (g) uzraudzīt vietējās attīstības stratēģijas un atbalstīto darbību īstenošanu un veikt ar vietējās attīstības stratēģiju saistītas īpašas izvērtēšanas darbības.

47. KSS fondu regulas priekšlikums (11) Atbalsts no KSS fondiemvietējaiattīstībai(31.p.) Atbalstsvietējaiattīstībaiietver: (a) sagatavošanāsatbalstaizmaksas; (b) darbību īstenošanu saskaņā ar vietējās attīstības stratēģiju; (c) VRGsadarbībaspasākumusagatavošanu un īstenošanu; (d) vietējās attīstības stratēģijas pamatdarbības izmaksas un iedzīvināšanu apjomā līdz 25 % no kopējiemvalstsizdevumiem, kasradušiesvietējāsattīstības stratēģijā.

48. KSS fondu regulas priekšlikums (12) Dotācijuveidi(57.p.) 1. Varbūtšādidotācijuveidi: (a) to attiecināmoizmaksuatlīdzināšana, kasradušās un attiecīgāgadījumāsamaksātaskopāarieguldījumunatūrā un amortizāciju; (b) vienībasizmaksustandartashēmas; (c) vienreizējiemaksājumi(lump sums), kasnepārsniedz EUR 100 000 no valstsieguldījuma; (d) vienotaslikmesfinansējums(flat-rate), konosaka, piemērojotprocentusvienaivaivairākāmnoteiktāmizmaksukategorijām.

49. KSS fondu regulas priekšlikums (13) Īpašiatbilstībasnoteikumiattiecībāuzdotācijām(59.p.) 3. Par šādām izmaksām nav tiesību saņemt ieguldījumu no KSS fondiem: (c) pievienotāsvērtībasnodoklis. Tomēr PVN summasirattiecināmie izdevumi, ja tās nav atgūstamas saskaņā ar valsts PVN tiesību aktiem un ja tās ir maksājis atbalsta saņēmējs, kas nav persona, ko neuzskata par nodokļa maksātāju, kā noteikts Direktīvas 2006/112/EK 13. panta 1. punkta pirmajā daļā, ar nosacījumu, ka šādas PVN summas nav radušās saistībāarinfrastruktūrasnodrošināšanu.

50. PriekšlikumsEIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULApar īpašiem noteikumiem attiecībā uz ERAF un mērķi “Ieguldījumsizaugsmei un nodarbinātībai” un par Regulas (EK) Nr. 1080/2006atcelšanu