Rudīte Hahele

1. Rudīte Hahele SKOLĒNU PAŠNOVĒRTĒJUMS BIOLOĢIJAS MĀCĪBU PROCESĀ

2. Problēma • Vērtēšanas sistēma skolā ir skolēnu attīstību veicinoša vai gluži pretēji – bremzējoša. Nākotnes attīstības modelis, kurā novērtējums un pašnovērtējums būs integrēti procesi. (Dochy, 2002) • Jēdzienu “pašvērtējums” un “pašnovērtējums” neprecīza lietošana Latvijā. • Skolēnu, skolotāju un vecāku neizpratne par pašnovērtējuma nozīmību un aizspriedumi, uzskatot, ka atzīme sniedz lielāku objektivitātisalīdzinājumā ar pašnovērtējumu.

3. Pētījuma mērķis:konstruēt skolēnu pašnovērtējuma prototipus, kas raksturotu skolēnu prasmi novērtēt savu mācīšanos.

4. Pētījuma uzdevumi 1. Analizēt psiholoģisko un pedagoģisko literatūru par pašvērtējuma un pašnovērtējuma būtību. Teorētiskais pamatojums Pētījumi psiholoģijā • „pašvērtējums“ kā – Es – koncepcijas pamatkomponents (Шибутани,1969; Чеснакова, 1977; Kons, 1982; Бернс, 1986; Mārtinsone, 1999; Reņģe, 2000; Meidinger, 2001; Harter, 2003). • pašvērtējums izpaužas kā emocionāls pārdzīvojums, kā prieks par panākumiem, sarūgtinājums par neveiksmēm (Stipek, Recchia, McClintic, 1992; Plotnieks, 1998; Svence, 1999; Mārtinsone, 1999; Meidinger, 2001).

5. Pētījumi pedagoģijā • Filozofiskās atziņas par pašrefleksijas vērtību(Dewey, 1938; Bruner, 1986; Schoen, 1987; Belenky, Clinchy, Goldberger and Tarule, 1992; MacGregor, 1993; Wolf, 1993; Muresan, Heyworth, Matheidesz, Rose, 2003). • Skolēnu mācību sasniegumu novērtēšanas vēsturiskā pieredze dabas zinībās Latvijā (Ģirupnieks,1931; Mežsēts, 1931; Kupčs,1944). • Izpratne par pašnovērtēšanu kā procesu, kurā gan skolēns, gan skolotājs, analizējot savu darbību, gala rezultātā iegūst pašnovērtējumu. (self- evaluation, Angelo and Cross, 1993; MacGregor, 1993; Baker, Niemi, 1996; Hativa, 2000; Ксензова, 2001; Зимная, 2002; Krastiņa, 2002; MacBeath, Sugimine, 2003) • Neirozinātnieku pētījumi par vērtēšanas darbību smadzenēs(Götze, 1997; Madera, 1998; Linke, 2000; Roth, 1997-2001). • Pašnovērtēšanas prasme patstāvīgi analizēt paveikto, noteikt un saskatīt svarīgo, atzīt savas kļūdas un koncentrēties mērķu sasniegšanai, plānot tālāko darbību mācīšanās uzlabošanai”.

6. ārējais Pašnovērtējums Iekšējais skolēns skolotājs Diagnosticējošais novērtējums Summatīvais novērtējums Formatīvais novērtējums eksperts ārējais skolēns skolotājs Pašnovērtējums Iekšējais eksperts ārējais skolēns skolotājs Pašnovērtējums Iekšējais eksperts PAŠNOVĒRTĒJUMS HUMĀNĀ MĀCĪBU PROCESA VĒRTĒŠANAS SISTĒMĀ

7. Starptautisks pētījums(Self – Evaluation in the Global Classroom, MacBeath, Sugimine) Siguldas Valsts ģimnāzija Pedagoģiskā pētījuma problēmsituācijas analīze Vai skolēni paši sev atskaitās? Kad esat beiguši tēmu, vai domājat par to, vai saprotat to? • Bieži domājuši 65% 36% • Vienmēr par to domā 20,7% 7,4% • Reti par to domājuši 13% 55% • Nekad nav par to domājuši 1,1% 1%

8. Pašnovērtēšanas karte bioloģijā

9. Datu salīdzināšana un mijsakarību noteikšana Iniciatīva pašnovērtēšanā p = 0,021 p = 0,024 p = 0,041 p = 0,492 Skolēna sasniegumi bioloģijā Pašnovērtējums p = 0,005 p = 0,721

10. Prototipu konstruēšana 1. tips • Skolēni vērtē savu iniciatīvu bioloģijas stundās kā ļoti labu. • Pašnovērtējums sakrīt ar skolotāja novērtējumu bioloģijā. • Skolēnu sasniegumi bioloģijā ir paaugstinājušies. “..bioloģijas stundās man nepietrūkst darba, nav tāda brīža, kad būtu garlaicīgi. Īpaši jāakcentē laboratorijas darbi, jo tad praktiski varu pielietot savas zināšanas. Man patīk, ja pārbaudes darbā esmu visu sapratusi un par to saņemu tādu atzīmi, kādu biju paredzējusi. Ar pašnovērtējumu un darba mapi, iepazīstu sevi! “ Aina

11. 2. tips • Skolēni vērtē, ka viņu iniciatīva bioloģijā uzlabojas. • Pašnovērtējums tuvinās skolotāja novērtējumam. • Skolēnu sasniegumi bioloģijā ir paaugstinājušies. “..sākot mācīties bioloģiju biju nedrošs, nepārliecināts. Vienmēr pašnovērtējums atšķīrās no skolotāja novērtējuma. Pateicoties pašnovērtēšanas kartei, slimības laikā varēju mācīties mājās. Man sagādā gandarījumu sasniegumi bioloģijas olimpiādēs. Lai pašam būtu gandarījums, daudz strādāju papildus. Rezultāti jau ir! Esmu sevi iepazinis un skolotāja mani arī!” Andrejs

12. 3. tips • Skolēni savu iniciatīvu vērtē kā viduvēju. • Pašnovērtējums zemāks kā skolotāja novērtējums. • Skolēnu sasniegumi bioloģijā ir paaugstinājušies. “..stundās esmu kluss, labāk klausos, nekā piedalos diskusijās. Pašnovērtēšana patīk, jo tā liek pārbaudīt sevi. Uzskatu, ka visu nevar zināt, tāpēc aizpildu ailīti “apguvis daļēji”. Kad tēma saistošāka, tad mana iniciatīva ir lielāka. Skolotāja mani vērtē augstāk, es tik labi nezinu. Sākumā domāju, ka bioloģija būs garlaicīga, taču tagad mans viedoklis ir mainījies, mani sasniegumi ir paaugstinājušies.” Ivars

13. 4. tips • Skolēni vērtē savu iniciatīvu kā viduvēju un vāju. • Pašnovērtējums augstāks kā skolotāja novērtējums. • Nav sasniegumu bioloģijā. “..mana iniciatīva stundās ir neliela, jautājumus parasti neuzdodu, diskusijās neiesaistos. Nelielas problēmas rada kavētās stundas. Pašnovērtēšanas karti mājās pildu ļoti reti, nevaru sevi piespiest. Diemžēl bioloģiju neesmu vairāk iemīlējusi un tas paliks viens no maniem grūtākajiem un pēc manām domām nepatīkamākajiem mācību priekšmetiem.” Aija

16. Secinājumi • Pārbaudot un pētot skolēnu mācīšanās rezultātu, pašnovērtēšana veicama pēc darba pabeigšanas (pēc pārbaudes darba, pēc stundas, pēc lielāka temata apguves, mācību gada beigās), bet, skolēnam virzot savu mācīšanos un veidojot pašnovērtēšanas prasmi, pašnovērtēšana veicama, uzsākot un apgūstot mācību saturu. • Ja pašnovērtēšana ir integrēta mācību procesā kā struktūrkomponente pēc vienotiem kritērijiem, tad skolēnu sasniegumi veidojas sekmīgāk, veicinot iniciatīvu mācībās un pašnovērtējuma kā vērtības apzināšanos. • Ja nepārtrauktā pašnovērtēšanā skolēna pašnovērtējums un skolotāja novērtējums tiek integrēts, tad paaugstinās pašnovērtējuma un novērtējuma objektivitāte, ar to realizējot mācības kā mijiedarbību starp skolotāju un skolēnu.

17. Dzīvot bez zināšanām ir tikpat kā nemaz dzīvam būt. Kārlis Ulmanis