1 / 90

VIRUSOLOĢIJA (VĪRUSI UN ĀRPUSHROMOSOMU ĢENĒTISKIE ELEMENTI)

VIRUSOLOĢIJA (VĪRUSI UN ĀRPUSHROMOSOMU ĢENĒTISKIE ELEMENTI). Vīrusu infekcijas un terapija. Infekcijas un terapija. Vīrusu infekcijas lokalizācija un izplatīšanās organismā Infekciju tipi Infekcijas izraisītāju īpašības Vīrusu infekcijas novēršana un ārstēšana

wilma-hansen
Télécharger la présentation

VIRUSOLOĢIJA (VĪRUSI UN ĀRPUSHROMOSOMU ĢENĒTISKIE ELEMENTI)

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

  1. VIRUSOLOĢIJA (VĪRUSI UN ĀRPUSHROMOSOMU ĢENĒTISKIE ELEMENTI) Vīrusu infekcijas un terapija.

  2. Infekcijas un terapija • Vīrusu infekcijas lokalizācija un izplatīšanās organismā • Infekciju tipi • Infekcijas izraisītāju īpašības • Vīrusu infekcijas novēršana un ārstēšana ķimioterapeitiskie līdzekļi ļaundabīgo audzēju ķimioterapija vakcīnu veidi • Imūnās rezistences mehānismu apiešana

  3. INFEKCIJA Izraisītāja organisma kontakts, iekļūšana, nostiprināšanās un vairošanās saimnieka organismā, kas izraisa slimīgu (nenormālu, patoloģisku) saimnieka organisma reakciju.

  4. VĪRUSU INFEKCIJU KLASIFIKĀCIJA: pēc izraisītāja: ārējas (eksogēnas) / iekšējas (endogēnas) ar / bez pārnesēja pēc lokalizācijas: lokālas/specifiskas/ sistēmiskas pēc izplatības: endēmijas /uzliesmojumi /epidēmijas / pandēmijas

  5. EKSOGĒNAS VĪRUSU INFEKCIJAS IZPLATĪŠANĀS CEĻI • Gaisa–pilienu (aerosolu) • Gastrointestinālā • Ādas vai gļotādu kontakts (sociālais) • Asins kontakts • Ar pārnesēju

  6. Raksturīgais izplatības ātrums (basic reproduction number) R0 - jaunu infekciju skaits, ko slimības laikā rada inficētā persona Efektīvai infekcijas profilaksei nepieciešams, lai vakcinētā populācijas daļa būtu (1-1/R0) www.bt.cdc.gov/agent/smallpox/training/overview

  7. Iekšēja (endogēna) infekcija Endogēnās infekcijassekmē • Dabiskās imunitātes pavājināšanās • Vecums • Trauma • Operācija • Citostatisku preparātu lietošana • piem. herpesvīrusa – citomegalovīrusa infekcijas

  8. Koha postulāti infekcijas slimības izraisītāja identificēšanai 1. Iespējamais izraisītājs vienmēr ir atrodams slimajā organismā. 2. Iespējamo izraisītāju jāizdala no organisma un jāiegūst tā tīrkultūra. 3. Jāpierāda, ka izdalītā, aizdomās turētā organisma tīrkultūra spēj atkārtoti izraisīt infekciju. 4. No eksperimentāli inficētā organisma atkārtoti jāizdala aizdomās turētā izraisītāja tīrkultūra.

  9. Infekcijas lokalizācija • Sistēmiskas un lokālas • Sepse (septicēmija, asins saindēšanās) • lokāla infekcija pārrauj organisma aizsardzības barjeras • Bakteriēmija, virēmija • – īslaicīga attiecīgo organismu atrašanās asinīs vai citos organisma šķīdumos, nav saistīta ar to vairošanos vai izplatīšanos uz citiem orgāniem.

  10. Infekcijas izplatīšanās organismā

  11. Infekcijas izplatīšanās organismā

  12. Infekcijas izplatīšanās organismā

  13. Infekcijas izplatīšanās organismā

  14. INFEKCIJAS GAITA: patogēna kontakts ar saimniekorganismu; nokļūšana saimniekorganismā; migrācija uz infekcijas primārās lokalizācijas vietu; nostiprināšanās (prodroms); pilna apjoma izpausme (simptomi); rezultāts: izveseļošanās/nāve/pāreja hroniskā / persistentā stāvoklī, u.c.

  15. INFEKCIJU TIPI

  16. INFEKCIJU TIPI

  17. INFEKCIJU IETEKMĒJOŠIE FAKTORI

  18. PATOGĒNA VIRULENCE Patogenitāte Slimību izraisošā potenciāla vispārīgs raksturojums Virulence Raksturo patogenitātes pakāpi (bīstamību)Augsta virulence:nedaudz patogēna izraisa smagu infekciju (mēris, masalas, cūciņas) Zema virulence:infekcijas izraisīšanai vajag lielu skaitu patogēnā organisma (enterīti, tuberkuloze) Komponenti: infekciozitāte, toksiskums, invazivitāte. Virulence atkarīga no saimniekorganisma aizsardzības spējām.

  19. PATOGĒNA VIRULENCE

  20. Vīrusu infekcijas izplatība endēmija – slimība, kas pastāvīgi sastopama kādā reģionā vai populācijā (ierobežota telpā, ne laikā). uzliesmojums novērojams, kad saslimšanas gadījumu skaits reģionā vai sabiedrības daļā ir lielāks, nekā parasti šim reģionam, grupai un atbilstošajam gada laikam. epidēmija novērojams, kad slimība strauji izplatās lielā populācijas daļā, pārsniedzot aptverot vairākus reģionus vai populācijas. Gripas epidēmija Latvijā tiek reģistrēta, ja saslimušanu skaits ir >100 uz 100 000 pandēmija ir pasaules mēroga epidemija (ierobežota laikā, ne telpā).

  21. Pasaules Veselības organizācija (WHO) piedāvā gripas pandēmijas monitoringa sistēmu ar sešu pakāpju riska attīstības skalu, no 1 (zems pandēmijas risks) līdz 6 (pilna apjoma pandēmija): Phase 1:Dzīvnieku vīrusi neizraisa cilvēku infekcijas. Phase 2:Dzīvnieku vīruss ir izraisījis cilvēka infekciju. Phase 3:Infekcijas sporādiski gadījumi vai nelielu cilvēku grupu infekcijas noteiktos reģionos. Pārnese no cilvēka uz cilvēku nav pietiekami efektīva, lai izraisītu uzliesmojumu sabiedrību aptverošā līmenī. Phase 4:Paaugstināts, lai gan neskaidrs pandēmijas risks. Phase 5:Pārnese no cilvēka uz cilvēku notiek vairāk nekā vienā WHO dalībvalstu reģionā. Phase 6:Sabiedrību aptverošas infekcijas vismaz vēl vienā valstī ārpus reģiona, kas identificēts iepriekšējā līmenī. Pasaules mēroga pandēmijas sākums.

  22. PRETVĪRUSU TERAPIJA Iedarbības mērķi: Vīrusa un šūnas kontakts Vīrusa iekļūšana šūnā un deproteinizācija Vīrusa replikācijas reakcijas Vīrusa agregācija Vīrusa nobriešana un izplatīšanās organismā

  23. PRETVĪRUSU TERAPIJA 1. Vīrusa un šūnas kontakta inhibīcija

  24. PRETVĪRUSU TERAPIJA • 1. Vīrusa un šūnas kontakta inhibīcija • a) savienojumi, kuri imitē vīrusa receptorus (virsmas proteīnus) un bloķē šūnas receptorus: • anti-receptoru antivielas; • anti-idiotipa antivielas pret šūnas receptoriem; • šūnas receptoru dabiskie ligandi (epidermas augšanas faktors/baku vakcīnas vīruss); • sintētiski šūnas receptoru ligandi, piem. peptīdi.

  25. Antivielu ideotipu tīkla veidošanās http://www.lsrhs.net/departments/science/faculty/Rami/Understanding.the.Immune.System/

  26. PRETVĪRUSU TERAPIJA • 1. Vīrusa un šūnas kontakta inhibīcija • b) savienojumi, kuri imitē šūnas receptorus un bloķē vīrusa receptorus (virsmas proteīnus): • antivielas, kas saista vīrusa virsmas proteīnus (dabiskā humorālā imūnā atbilde); • anti-idiotipa antivielas pret vīrusa receptoriem; • brīvs šūnas receptors (rCD4/HIV); • sintētisks receptora fragments (sialskābes atvasinājumi / gripas vīruss).

  27. Monoklonālu antivielu humanizēšana Eksperimentāla Ebolas vīrusa terapija ZMapp is composed of three “humanized” monoclonal antibodies manufactured in plants, specifically Nicotiana

  28. PRETVĪRUSU VAKCĪNAS

  29. PRETVĪRUSU VAKCĪNAS Baku vakcīnas vīruss / melnās bakas

  30. PRETVĪRUSU VAKCĪNAS Masalu, masaliņu, poliomielīta vīrusi

  31. PRETVĪRUSU VAKCĪNAS Encefalīta, tropu drudžu vīrusi

  32. PRETVĪRUSU VAKCĪNAS Ar gēnu inženierijas metodēm iegūstami vīrusa proteīni

  33. HIMĒRĀS VĪRUSVEIDĪGĀS DAĻIŅAS

  34. HIMĒRĀS VĪRUSVEIDĪGĀS DAĻIŅAS

  35. PRETVĪRUSU VAKCĪNAS

  36. PRETVĪRUSU VAKCĪNAS

  37. PRETVĪRUSU VAKCĪNAS

  38. TOMITA. et al, INTERNATIONAL JOURNAL OF SYSTEMATIC BACTERIOLOGY. 1993, v43, p. 297-301 Pretvīrusu antibiotikas Cikloviracīns inhibē herpesvīrusa, baku vīrusa, HIV attīstību penetrācijas stadijā

  39. Pretvīrusu antibiotikas Quartromicin, Amycolatopsis orientalis sešu savienojumu komplekss, aktīvs pret HSV, gripas vīrusu, arī HIV

  40. PRETVĪRUSU TERAPIJA Vīrusa iekļūšana šūnā un deproteinizācija Heparīns = sulfatēts glikozoamino-glikāns;antikoagulants

  41. PRETVĪRUSU TERAPIJA Vīrusa iekļūšana šūnā un deproteinizācija a-sarcīnsir proteīnu dabas toksīns, citotoksiska ribonukleāze, kuru proiducē Aspergillus giganteus. Tas šķeļ vienu fosfodiestersaiti ribosomas lielās subvienības struktūrā un padara neiespējamu tās mijiedarbību ar elongācijas faktoriem.

  42. PRETVĪRUSU TERAPIJA Vīrusa iekļūšana šūnā un deproteinizācija Sudraba, bet ne zelta, nanodaļiņas (35-50 nm diam.) in vitro eksperimentos par 50% inhibē HIV vīrusa iekļūšanu šūnās. http://www.jnanobiotechnology.com/content/8/1/1

  43. PRETVĪRUSU TERAPIJA Vīrusa iekļūšana šūnā un deproteinizācija Adamantāns Remantadīns Gripas vīrusi

  44. Vīrusu augšanas cikla fāzes: penetrācija Remantadīna pretgripas iedarbības mehānisms M2 proteīna veidotais jonu kanāls tiek bloķēts Arbidols, Krievija, Ķīna

  45. PRETVĪRUSU TERAPIJA Vīrusa iekļūšana šūnā un deproteinizācija Tromantadins, Viru-Merz ziede Herpesvīrusi

  46. PRETVĪRUSU TERAPIJA Vīrusa iekļūšana šūnā un deproteinizācija Rodanīns Arildons ECHO-vīrusi Rinovīrusi

  47. PRETVĪRUSU TERAPIJA Vīrusa iekļūšana šūnā un deproteinizācija Maraviroks (Selzentry, arī Celsentri) HIV koreceptora CCR5 (hemokīnu receptors) allosterisks inhibitors – blokators. Pfitzer, 2007 Biomimētisks oligopeptīds:(COOH)-YTSLIHSLIEESQNQ QEKNEQELLELDKWASLWNWF-(NH) Enfuvirtids (Fuzeons) HIV vīrusa un šūnas saplūšanas inhibīcija. Roche, 2003

  48. PRETVĪRUSU TERAPIJA Vīrusa genoma replikācija Guanozīns Aciklovirs; tā fosforilēšana ar HSV timidīnkināzi Cyclovir, Herpex, Acivir, Zovirax , Zovir

  49. PRETVĪRUSU TERAPIJA Vīrusa genoma replikācija Aciklovira proforma, pārvēršas par acikloviru aknās, uzlabo biopieejamību

More Related