Iepirkumu plānošana un iepirkumu procedūras piemērošana

1. Iepirkumu plānošana un iepirkumu procedūras piemērošana SEMINĀRS 1.Diena Šis materiāls ir veidots ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par šī materiāla saturu atbild Alsungas novada dome

2. Iepirkumu plānošana

3. Iepirkumu plānošanas pamatprincipi [1] • Vienā laikā iepirkti līdzīgi pakalpojumi un preces veido vienotu iepirkuma priekšmetu. • Pakalpojumi ir līdzīgi, ja tiem ir līdzīgs saturs, tos sniedz viens pakalpojumu sniedzēju loks. • Preces ir līdzīgas, ja tām ir viens izmantošanas mērķis, līdzīga funkcionalitāte, tās piegādā viens piegādātāju loks.

4. Iepirkumu plānošanas pamatprincipi [2] • Būvdarbi, kas iepirkti vienlaikus, jo īpaši būvdarbi, kas vienlaikus plānoti vienā objektā (būvē), uzskatāmi par vienotu iepirkuma priekšmetu. • PIL aizliedz nepamatoti dalīt iepirkumus, ar mērķi izvairīties no iepirkuma procedūru piemērošanas, tomēr dod pasūtītājam tiesības dalīt iepirkuma priekšmetu daļās vienas iepirkuma procedūras ietvaros, dodot iespēju iesniegt piedāvājumus par vienu vai vairākām iepirkuma priekšmeta daļām. • PIL nenosaka, kad un cik daļās jādala iepirkuma priekšmets.

5. Iepirkumu plānošanas pamatprincipi [3] • Ja iepirkuma priekšmets ir dalīts daļas, iepirkuma paredzamo līgumcenu nosaka kā visu daļu līgumcenu kopējo summu. • “Vienā laikā - ne tikai vienā dienā vai nedēļā, bet arī ilgākā laika periodā izsludināti līdzīgi iepirkumi var tikt uzskatīti par sadalītiem, ja pirmā iepirkuma izsludināšanas brīdī kopīgā vajadzība bija zināma vai to bija iespējams paredzēt (ņem vērā iespēju plānot, finansējuma esamību).

6. Iepirkuma priekšmeta sadalīšanas priekšrocības: • palielinās konkurence, jo mazie un vidējie uzņēmumi var iesniegt piedāvājumus; • samazinās transporta izdevumi, jo līguma izpildes tiesības var piešķirt attiecīgajā reģionā izvietotām firmām; • iespējams saņemt izdevīgāku piedāvājumu, jo katrā daļā tiek noteikts visizdevīgākais piedāvājums; • iespējams paātrināt kopējā apjoma izpildi, ja darbus var veikt paralēli.

7. Iepirkuma priekšmeta sadalīšanas trūkumi: • var mazināties lielo komersantu ieinteresētība – nav ieinteresēti saņemt līgumu par daļu no apjoma; • nezinot, kādu daļu no apjoma izdosies saņemt, pretendenti var nepiedāvāt apjoma atlaides; • ja kādas no daļām no uzņēmēju viedokļa ir izdevīgākas, bet citas - mazāk izdevīgas, var nesaņemt piedāvājumus par kādu no daļām; • pieaug administratīvā slodze iepirkuma līgumu vadīšanā, jo viena līguma vietā jāvada vairāki līgumi.

8. Kas jāņem vērā sadalot iepirkumu daļās? • Jānorāda paziņojumā par līgumu, pievienojot daļu aprakstu (B pielikums). • Daļu skaitam un aprakstam paziņojumā par līgumu un iepirkuma dokumentos jāsakrīt. • Pēc iepirkuma izsludināšanas nevar mainīt daļu skaitu, atcelt vai izveidot dalījumu daļās.

9. Elektronisko iepirkumu sistēma

10. Elektronisko iepirkumusistēma (EIS) • Publisko iepirkumu likuma 20.05.2010. grozījumi paredz, ka tiešās pārvaldes iestādēm obligāti jāizmanto Ministru kabineta noteiktas centralizēto iepirkumu institūcijas (VRAA) starpniecība Ministru kabineta noteiktu preču un pakalpojumu iepirkumiem, ja šo preču un pakalpojumu grupu kopējā līgumcena 12 mēnešos ir vienāda ar 100 latiem vai lielāka • Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumi Nr.1241 “Centralizēto elektronisko iepirkumu noteikumi”.

11. Preces, kuras obligāti jāiepērk EIS • Biroja tehnika (multifunkcionālās drukas iekārtas; tintes drukas iekārtas; lāzerdrukas iekārtas; projektori; kopētāji. • Programmatūra (operētājsistēmas programmatūra; serveru standarta programmatūra un tās atbalsts; biroja programmatūra). • Biroja papīrs (A4 formāta papīrs; A3 formāta papīrs). • Zāles (izņemot zāles, kuru iepirkumus centralizēti veic VEC, darbojoties kā pasūtītāja pārstāvis saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zāļu iegādi ārstniecības iestādēs) (muskuļu un skeleta sistēmas zāles; pretinfekcijas līdzekļi). • Datortehnika (galda datori (darba stacijas); portatīvie datori; monitori). • Drukas iekārtu piederumi (toneri un tintes kasetes; iekārtas lietotājam iespējamās iekārtas nomaiņas detaļas).

12. Kad tiešās pārvaldes iestādes varneizmantot EIS? Pasūtītājs var iegādāties nepieciešamās preces ārpus e-kataloga sistēmas, ievērojot Publisko iepirkumu likuma prasības, ja: • pasūtītāja vajadzībām atbilstošu preci nav iespējams iegādāties ar centralizēto iepirkumu institūcijas starpniecību; • pasūtītājs var nodrošināt preču iegādi par zemāku cenu. Šādā gadījumā pasūtītājs vienu darbdienu pirms iepirkuma procedūras uzsākšanas vai pirkuma veikšanas, ja netiek rīkota iepirkuma procedūra, e-kataloga sistēmā veic atbilstoša apjoma un identiskām tehniskajām specifikācijām atbilstošu preču vai pakalpojumu atlasi, izdrukā atlases rezultātā e-katalogā piedāvāto pasūtījuma līgumcenu un izdruku pievieno iepirkuma dokumentācijai.

13. Iepirkuma procedūras un līgumcenu robežas

14. Paredzamā līgumcena (PIL, SPSIL) • Paredzamo līgumcenu nosaka bez PVN. • PVN ir vienīgais nodoklis, kuru neņem vērā paredzamās līgumcenas noteikšanā (jāatceras, nosakot fizisko personu pakalpojumu paredzamo līgumcenu !). • Paredzamā līgumcena ir visa samaksa, ko saņems līguma izpildītājs (līgumcenu nosaka no piegādātāja viedokļa - jāatceras gadījumos, kad daļu atlīdzības maksā gala saņēmējs!). • Līgumcenā jāierēķina jebkuru nākotnes izvēles iespēju un jebkurus līguma papildinājumus. • Paredzamās līgumcenas noteikšanai nav atļauts izmantot tādu metodi, kas vērsta uz likumā noteikto iepirkuma procedūru nepiemērošanu.

15. Iepirkuma procedūras normatīvais regulējums atkarībā no paredzamās līgumcenas • Publisko iepirkumu likums: Likuma 8.panta pirmajā daļā noteiktās iepirkuma procedūras (no 20 000/120 000 latu)- īsāki pieteikumu/piedāvājumu iesniegšanas termiņi, nav publikācijas ES OV; • 8.1 pants iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena ir: - būvdarbiem 10 000 – 120 000 latu - piegādēm un pakalpojumiem 3000 – 20 000 latu • nav likuma regulējuma iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena ir: - būvdarbiem mazāka par 10 000 latu - piegādēm un pakalpojumiem mazāka par 3000 latu

16. “Zemsliekšņu” iepirkumi • Attiecas uz iepirkumiem, kuriem direktīvu prasības nepiemēro to zemās līgumcenas dēļ un “B” daļas pakalpojumu iepirkumiem, kuriem direktīvu prasības piemēro daļēji.

17. Iepirkumu procedūras:

18. “Mazie iepirkumi” atbilstoši PIL 8’panta regulējumam

19. “Mazie iepirkumi” atbilstoši PIL 8’panta regulējumam • Publisko iepirkumu likuma 8.1 pantam atbilstošie paziņojumi, ja paredzamā līgumcena publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem ir vienāda ar 3000 latu vai lielāka, bet mazāka par 20 000 latu, un publiskiem būvdarbu līgumiem – vienāda ar 10 000 latu vai lielāka, bet mazāka par 120 000 latu: • paziņojums par plānoto līgumu; • informatīvs paziņojums par noslēgto līgumu.

20. Kļūdas, uzsākot iepirkumu: • Rīkojums par komisijas izveidi (ja nav pastāvīgā iepirkuma komisija); • Komisijas sastāvs – ne mazāk kā 3 personas; • Apliecinājums par neieinteresētību; • Komisijai jābūt kompetentai; • Var pieaicināt ekspertu; • Piedāvājumu vērtēšanas un salīdzināšanas kritēriju noteikšana.

21. Kļūdas iepirkuma norisē [1]: • Izsludināšana – IUB mājas lapa, pasūtītāja mājas lapa (B daļas pakalpojumi, sarunu procedūras nosacījumi); • Izvirzītajām prasībām jābūt objektīvām, samērīgām; • Izvirzītās prasības nerada nepamatotus ierobežojumus konkurencei iepirkumā; • Iepirkuma procedūru prasību iekļaušana; • 39.panta piemērošanai nē – tā vietā 8’ panta piektā daļa;

22. Kļūdas iepirkuma norisē [2]: • Saprotami piedāvājumu salīdzināšanas, vērtēšanas kritēriji. • Prasību maiņa, grozīšana, precizēšana; • Protokolēšana, lēmuma sagatavošana; • Rezultātu publicēšana; • Nogaidīšanas termiņa nav; • Līguma slēgšana.

23. B daļas iepirkumi <20’000 • Likuma 2.pielikuma B daļas iepirkumi; • Iepirkumi, kas atbilst Likuma 63.panta nosacījumiem; • Pasūtītājs ir tiesīgs nepiemērot Likuma 8’ panta ceturtās daļas noteikumus (var nepublicēt sākotnējo informatīvo paziņojumu par līgumu IUB mājas lapā un informāciju par iepirkumu savā mājas lapā)

24. Atklāti konkursi, slēgti konkursi, sarunu procedūras un metu konkursi • Publisko iepirkumu likumam atbilstošie paziņojumi, ja paredzamā līgumcena publiskiem piegādes un pakalpojumu līgumiem, metu iepirkumiem ir vienāda vai lielāka par 20 000 latu, un būvdarbu līgumiem – vienāda vai lielāka par 120 000 latu: • iepriekšējs informatīvs paziņojums; • paziņojums par pircēja profilu; • vienkāršots paziņojums par līgumu; • paziņojums par līgumu; • paziņojums par grozījumiem; • paziņojums par iepirkuma procedūras rezultātiem;

25. paziņojums par metu konkursu; • brīvprātīgs paziņojums par iepirkuma procedūras rezultātiem; • paziņojums par iepirkuma procedūras rezultātiem. • Ja iepirkuma paredzamā līgumcena ir vienāda vai pārsniedz Ministru kabineta noteikto līgumcenu robežu (87’888 lati piegādes un pakalpojumu līgumiem un 3’406’520 lati būvdarbu līgumiem), Iepirkumu uzraudzības birojs nosūta paziņojumus publicēšanai Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (OV).

26. B daļas iepirkumi >20’000 Jāievēro: • PIL 17. pants (tehnisko specifikāciju sagatavošana); • PIL 27.pants (rezultātu publicēšana); • PIL 32.pants (pretendentu informēšana par rezultātiem); • PIL 35.panta pirmā daļa (iepirkuma norises dokumentēšana); • PIL 67.pants (līguma slēgšanas kārtība un termiņi) Pasūtītājam nav obligāti jāpiemēro: • PIL 39.panta izslēgšanas noteikumi; • PIL 46.pantā noteiktie piedāvājumu izvēles kritēriji.

27. Jautājumi?

28. Paldies par uzmanību! Šis materiāls ir veidots ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par šī materiāla saturu atbild Alsungas novada dome

29. Biežākie konstatētie Publisko iepirkumu likuma normu pārkāpumi SEMINĀRS 2. Diena Šis materiāls ir veidots ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par šī materiāla saturu atbild Alsungas novada dome

30. Kvalifikācijas prasības, prasības pretendenta finansiālajam/ saimnieciskajam stāvoklim, pretendenta profesionālās un tehniskās spējas

31. Kvalifikācijas prasības [1] • Prasību apjomu, kā arī pieprasīto minimālo spēju līmeni konkrētā līguma izpildei nosaka samērīgi līguma priekšmetam (PIL 37.panta otrā daļa, PIL 81.panta trešā daļa). • Nosakot prasības, pasūtītājam jāņem vērā normatīvajos aktos nostiprinātie publiskā iepirkuma principi: – vienlīdzīga attieksme pret piegādātājiem, - Līdzekļu maksimāli efektīva izmantošana.

32. Kvalifikācijas prasības [2] • IUB pirmspārbaudēs prasību tiesiskumu un samērīgumu vērtē, ņemot vērā iesniegumu izskatīšanas komisijas (IIK) praksi, EST praksi, pārbaužu secinājumus. • Atbilstoši MK noteikumu Nr.419 39.punktam pirmspārbaudes rezultātā sniegts atzinums neizslēdz iespēju, ka var tikt iesniegts iesniegums IUB atbilstoši PIL 83.pantam un IIK lēmums, uzklausot gan pretendentu, gan pasūtītāja, gan nepieciešamības gadījumā eksperta viedokli, var būt atšķirīgs.

33. Kvalifikācijas prasības [3] • Ārvalstu piegādātāju ierobežošana– atsauce uz Latvijas teritoriju vai tās daļu; – reģistrācija uz piedāvājumu iesniegšana brīdi Latvijā esošajos reģistros (piemēram, Būvkomersanu reģistrā); – sertifikācija atbilstoši Latvijas normatīvo aktu prasībām; • Nepamatoti ierobežots pretendenta statuss – fizisku personu dalības ierobežošana; – apvienošanās ierobežošana (prasība iegūt noteiktu juridisku statusu uz piedāvājuma iesniegšanas brīdi). • Apakšuzņēmēja piesaistīšanas ierobežojums

34. PIL 20.panta otrā daļa tikai attiecībā uz būvdarbiem paredz vairāk nekā 70 % darbu nodošanas aizliegumu apakšuzņēmējiem un šis nosacījums ir interpretējams kā piegādātāja pienākums, nevis kā pasūtītāja tiesības noteikt šo ierobežojumu arī lielāku (piemēram, nolikumā paredzot, ka apakšuzņēmējiem nododamo darbu apjoms nevar pārsniegt 60 % no kopējā darbu apjoma).

35. Prasības pretendenta/kandidāta finansiālajam un saimnieciskajam stāvoklim [1] • Finanšu apgrozījumu prasīts uzrādīt vairāk kā par trim iepriekšējiem gadiem pretēji PIL 41.panta pirmās daļas 3.punktam. • Prasītais finanšu apgrozījuma apjoms ir nesamērīgs ar paredzamo līgumcenu, iepirkuma specifiku, līguma izpildes nosacījumiem. • Nosakot prasību par finanšu apgrozījumu, nav ievērota vienlīdzīga attieksme pret tiem piegādātājiem, kas sākuši darboties vēlāk: • Šādu piegādātāju dalība netiek pieļauta; • Vēlāk dibinātiem piegādātājiem netiek izvirzītas vienlīdzīgas prasības.

36. Prasības pretendenta/kandidāta finansiālajam un saimnieciskajam stāvoklim [2] • Prasīts nesamērīgs likviditātes koeficients • Likviditāte - ja koeficients ir virs viens, uzņēmumam nevajadzētu būt problēmām savu īstermiņa saistību kārtošanā. Ja koeficients samazinās zem viens, parādās risks, ka uzņēmumam varētu rasties problēmas īstermiņa saistību maksājumos. Finansisti uzskata, ka šim koeficientam vajadzētu būt robežās no viens līdz trīs. Pārāk augsts likviditātes koeficients liecina par neracionālu apgrozāmo līdzekļu izmantošanu. Vērtējot ideālo līmeni, nedrīkst neņemt vērā nozares specifiku un konkrētā rādītāja dinamiku uzņēmumā (www.lursoft.lv)

37. Finanšu spējas apliecinoši dokumenti • Dokumenti nav saskaņoti ar izvirzītajām prasībām. Piemēram, prasīts apgrozījums ūdenssaimniecības sistēmu būvniecībā, bet jāiesniedz izziņa par kopējo finanšu apgrozījuma apmēru. • Ja prasa zvērināta revidenta apstiprinātu gada pārskatu, jāņem vērā Gada pārskatu likuma regulējums (62.pants), saskaņā ar kuru visiem komersantiem šāda pārbaude nav obligāta. • Gada pārskatu likuma 66.pants nosaka termiņus, kuros jāiesniedz gada pārskati, līdz ar to nav pamata prasīt pārskatu par gadu, par kuru šis termiņš vēl nav iestājies. • Prasītais pieejamo finanšu resursu apjoms nav samērīgs ar paredzamo līgumcenu, līguma izpildes termiņu, maksājumu kārtību.

38. Pretendenta profesionālās un tehniskās spējas [1] • Ir ierobežotas pretendenta iespējas apliecināt pieredzi ar iepriekšējo piecu gadu laikā veiktajiem būvdarbiem/ iepriekšējo trīs gadu laikā veiktajiem pakalpojumiem pretēji PIL 42.panta otrajai daļai. Tai skaitā nevar tikt ierobežotas prasības piesaistīto speciālistu pieredzes apliecināšanai, atsaucoties uz īsāku laika periodu vai pieprasot pieredzi ilgākā laika periodā (piemēram, obligātu 6 gadu pieredzi publisku būvju būvdarbu uzraudzībā).

39. Pretendenta profesionālās un tehniskās spējas [2] • Tiek prasīts iesniegt sertifikātu, licenci, reģistrēties kādā reģistrā, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav obligāts, lai veiktu attiecīgos darbus, piegādes, sniegtu pakalpopjumus. Piemēram, nepamatoti prasīts Amatniecības kameras sertifikāts namdarim. • Tiek prasīts pretendentam/kandidātam ar tā speciālistiem noslēgts darba līgums uz piedāvājuma iesniegšanas brīdi. Var pastāvēt arī citas tiesiskās attiecības, pietiekams ir arī apliecinājums, ka pirms iepirkuma līguma izpildes šāds līgums tiks noslēgts.

40. Pretendenta profesionālās un tehniskās spējas [3] • Tiek prasīts iesniegt atsauksmju oriģinālus, atsauksmes, kas izdotas pēdējā mēneša laikā un kas adresētas konkrēti pasūtītājam un kas jāsagatavo saskaņā ar noteiktu formu. Faktiski ne adresāts, ne atsauksmes izdošanas laiks nemaina tajā apliecināto – ka pretendents/kandidāts veicis konkrētos darbus/piegādes/sniedzis pakalpojumus. • Prasības par kvalitātes vadības sistēmu un vides aizsardzības prasību nodrošināšanu neatbilst PIL 43., 44.pantam: - nepieļauj līdzvērtīgus pierādījumus - minētās prasības tiek izvirzītas ražotājam - Prasīta sistēmas esamība, ko neparedz PIL regulējums, piemēram, darba drošības un arodveselības sistēma (OHSAS sertifikāts)

41. Pretendenta profesionālās un tehniskās spējas [4] • Tiek prasīta pieredze konkrētu subjektu pasūtījumos bez objektīva pamatojuma (piemēram, pasūtītāju PIL izpratnē, muzeju pasūtījumos). • Tiek prasīta pieredze vairāk kā trīs līdzvērtīgu objektu būvniecībā, piegāžu veikšanā, pakalpojumu sniegšanā. • Tiek prasīta pieredze konkrētā valstī. • Tiek prasīta nepamatoti pārāk specifiska pieredze. Samērīgums līguma priekšmetam nenozīmē, ka automātiski var prasīt iepriekšējo pieredzi līgumā ar identiskiem nosacījumiem (piemēram, arī konkrēti ERAF līdzfinansēts, ar konkrētiem specifiskiem parametriem un darba apjomiem konkrētā jomā).

42. Prasības piedāvājuma nodrošinājumam • Piedāvājuma nodrošinājuma apmērs nav noteikts atbilstoši PIL 52.panta piektajai daļai (drīkst noteikt ne vairāk kā 2 % un ne vairāk kā 10’000 LVL (pēc PIL 01.08.2012.grozījumiem) no paredzamās līgumcenas). • Nodrošinājuma izmaksas nosacījumi neatbilst PIL regulējumam. Piemēram, paredzēts, ka piedāvājuma nodrošinājumu ietur, ja pretendents sniedz nepatiesas ziņas. • Noteikta tikai bankas garantija kā piedāvājuma nodrošinājuma veids, neparedzot arī apdrošināšanas sabiedrības izsniegtu nodrošinājumu (pēc PIL 01.08.2012.grozījumiem) • Noteikta konkrēta piedāvājuma nodrošinājuma veidne, paredzot iespēju izslēgt pretendentu no turpmākas dalības iepirkumā, ja netiek precīzi ievērota veidnē noteiktā piedāvājuma nodrošinājuma forma.

43. Tehnisko specifikāciju izvērtēšana • Ir norāde uz specifisku izcelsmi, īpašu procesu, zīmolu, patentiem vai specifiskiem preču veidiem, konkrētiem standartiem, kas noteiktiem piegādātājiem vai precēm rada priekšrocības vai noraidīšanas iemeslu, bez iespējas piedāvāt ekvivalentu. • Šādu norādi ar iespēju piedāvāt ekvivalentu var iekļaut izņēmuma gadījumos, ja tas ir izšķiroši līguma priekšmeta pastāvēšanai un ja nav iespējams sagatavot pietiekami precīzu un skaidru līguma priekšmeta aprakstu. Piemēram, nav pamata noteikt, ka būvmateriāliem un būvizstrādājumiem jābūt sertificētiem tieši Latvijā.

44. Piedāvājuma izvēles kritēriji

45. Piedāvājuma izvēles kritēriju noteikšana [1] • Piedāvājuma izvēles kritērijs nolikumā nesakrīt ar paziņojumā par līgumu norādīto. • Saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritērijos paredzēta atlases prasību vērtēšana (pieredze, personāla kvalifikācija, piegādātāja kvalitātes vadības sistēma (ISO sertifikāts), atsauksmju skaits, iepriekšēja pieredze, u.c.). • Kritēriji nav objektīvi izmērāmi vai izvērtējami. • Nav pietiekams katra kritērija vērtēšanas apraksts. Piemēram, tikai norāde, ka tiks vērtēta kvalitāte saskaņā ar komisijas locekļu individuālu vērtējumu nav pietiekoša.

46. Piedāvājuma izvēles kritēriju noteikšana [2] • Kritēriji nav saistīti ar līguma priekšmetu, vērtēšanas apraksts neliecina par objektīvi saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma izvēli. • PIL 46.pants neuzskaita izsmeļoši visus faktorus, kurus var ņemt vērā saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma noteikšanā, taču tiem jābūt saistītem ar līguma priekšmetu un objektīviem. Piemēram, ja pasūtītājs paredz vērtēt tehniskā piedāvājuma detalizāciju, tam jāvar pamatot, ka detalizācijas pakāpe var liecināt par saimniecisko izdevīgumu, piedāvājuma efektivitāti, kvalitāti. Jābūt pietiekami skaidri noteiktam, par cik detalizēti izstrādātu piedāvājumu kāds punktu skaits tiks piešķirts un kādam jābūt detalizācijas saturam.

47. Piedāvājuma izvēles kritēriju noteikšana [3] • Piedāvājuma izvēles algoritms nav noteikts matemātiski korekti. • Ja ar punktiem paredzēts vērtēt tehnisko piedāvājumu, nav saprotams minimālais prasību līmenis, kas jāizpilda, lai piedāvājums tiktu atzīts par atbilstošu tehniskajai specifikācijai un netiktu noraidīts.

48. Izslēgšana nosacījumu izvērtēšana un piemērošana

49. Pretendentu izslēgšanas nosacījumu piemērošana [1] • Kandidātu/pretendentu izslēgšanas nosacījumi ietver normatīvajos aktos neiekļautus izslēgšanas nosacījumus. • Ir attiecināti PIL 39.panta pirmās daļas nosacījumi arī uz tiem apakšuzņēmējiem, uz kuru spējām pretendents nebalstās, lai apliecinātu kvalifikācijas prasību izpildi, pretēji 39.panta pirmās daļas 11.punktam. • Izslēgšanas nosacījumi paredzēti atbilstoši iepriekšējai PIL redakcijai.

50. Pretendentu izslēgšanas nosacījumu piemērošana [2] • Paredzēts automātiski izslēgt saistītas personas (piemēram, pretendentus, kas piesaistīs vienu apakšuzņēmēju, vai ierobežojums vienam speciālistam iesaistīties vairākos piedāvājumos). EST prakse lietās Nr.C--‐376/08; C--‐538/07 Noteikums, kas ietver absolūtu pienākumu izslēgt attiecīgas struktūras, pat gadījumos, ja starp tām pastāvošas attiecības neietekmē to rīcību iepirkuma procedūrās, kurās tās piedalījušās, ir pretējs Kopienu interesēm un pārsniedz to, kas nepieciešams, lai sasniegtu mērķi nodrošināt vienlīdzības un pārskatāmības principu ievērošanu.