Konstatējumu kopsavilkums un politikas iespējas

1. Latvija: kurš ir bezdarbnieks, ekonomiski neaktīvais vai trūcīgais? Pēckrīzes politikas izvēļu izvērtējums Konstatējumu kopsavilkums un politikas iespējas Ilze Skrodele-Dubrovska Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departaments 2013. gada 2.augustā

2. Saturs • Pētījuma konteksts • Kas ir tie, kas izjutuši pastāvīgas grūtības darba tirgū? • Vai ir pierādījumi atkarībai no pabalstiem? Kādas ir iespējas mainīt nodokļu un pabalstu sistēmu tā, lai vienlaikus palielinātu aizsardzību un motivāciju strādāt? • Kā darbojas ANP programmas un ko varam mācīties nākotnes politikas virzienu izstrādei?

3. Pētījuma konteksts Kāpēc pētījums par bezdarbu un nodokļu-pabalstu sistēmu?

4. Pētījuma pamatojums • Darba tirgus ir atguvies pēc krīzes, taču bezdarba līmenis joprojām ir augsts un aktivitāte zemāka nekā pirms krīzes • Bažas par ilgstošo bezdarbu un atkarību no pabalstiem • Izaugsmes jautājums - jo īpaši ņemot vērā demogrāfisko novecošanās tendenci - nepieciešams palielināt iesaistīšanos darba tirgū un darba ražīgumu • Mērķis paaugstināt dzīves līmeni (ņemot vērā augsto nabadzību un nevienlīdzību) • Stratēģija kā dalīties labklājībā un atbalstīt ģimenes • Krīzes laikā valdība paplašināja sociālās drošības tīklu un palielināja izdevumus: kādas politikas nepieciešamas turpmāk, pakāpeniskai pārejai no krīzes pasākumiem (ārkārtas sociālās drošības tīkls)?

5. Pētījuma pamatojums • Sadarbībā ar Pasaules banku Latvijas valdība uzsāka pētījumu, lai analizētu ilgstošo bezdarbu • Uzdevums ir sagatavot situācijas analīzi, lai uz tās balstītu nodokļu, pabalstu un ANP programmu izstrādi vai pilnveidojumus • Politikas veidošana, pamatojoties uz pierādījumiem (datu analīzi)

6. Personu ar ilgstošām problēmām darba tirgū profilēšana Kuras grupas cieš no darba trūkuma vai nepastāvīga darba?

7. 2007.-2010.g. plašas bez darba/nepastāvīga darba kategorijas

8. Vientuļie, gados vecāki bezdarbnieki/personas ar invaliditāti Vientuļi jauni vīrieši Vecāki bezdarbnieki, ar labu veselību (fit for work) ar zemu izglītību . Veci/Vidējā vecuma . Jauni 20 - 29 gadi . 50+ gadi 18% 22% 45 - 61 gadi . Vīrieši . Precējušies 14% . Vientuļie . Nav bijuši precējušies . 10+ gadu darba . 10+ g.darba pieredze . Ļoti zema izglītība pieredze . Zema izglītība . . Zema izglītība Bezdarbnieki . Daudz invalīdu/bezdarbnieku . Bez bērniem . Bezdarbnieki/zemi ienākumi/ . Hroniska saslimšana . Dzīvo laukos neregulārs darbs Nestrādājošās māmiņas ar mazu bērnu Mazizglītoti, laukos dzīvojošie Pašnodarbinātie gados vecākie vīrieši apgādnieki vīrieši . Jaunākas sievietes . 30 - 39 gadi . - 40 54 gadi 11% 25 - 39 gadi . Precējušies/kopdzīve 9% 11% . Precējušās/kopdzīve . Ļoti zema izglītība . Precējušies . Augstākā izglītība . 10+g.darba pieredze . Bērni līdz 6 g.vecumam . 10+ gadu darba pieredze . Pašnodarbinātie . Dzīvo laukos . Bērn s 6 g. . Mājsaimniecībā nav bērnu < . Partneris strādā . Dzīvo lauosi . Nereģistrēti nodarbināti Partnere nestrādā . Augsti izglītotas mātes, kas nestrādā Gados vecākas sievietes ar invaliditāti un nestrādājošu partneri Gados vecākas sievietes ar invaliditāti un ar strādājošu partneri . Vecākas sievietes 50+ . 30 - 39 gadi . 50+gadi 6% 6% 4% . Precējušās . Precējušās . Precējušās . Zemāka izglītība . Augstākā izglītība (vairumam) . Zemāka izglītība . 10+ gadi darba pieredze . 10+ gadu pieredze . 10+ gadu darba pieredze . Bieži ar invaliditāti (visvairāk . Bērni . Nav darbaspējīgas, ir neaktīvas starp grupām), neaktīvas . Dzīvo pilsētā . Daudzas priekšlaicīgi pensionējušās . Hroniskā saslimšana . Partneris strādā . Hroniski slimas . Ar strādājošu partneri . Partneris nestrādā Personu ar ilgstošām problēmām darba tirgū grupas Īpatsvars grupā ar pastāvīgām problēmām, %

9. Politikas risinājumi • Vēlams mērķēšanas mehānisms: kombinēta stratēģija ar mērķi risināt tādu cilvēku problēmas, kas ir pakļauti ilgstošo problēmu darba tirgū riskam un vienlaikus arī finansiālo grūtību riskam • Visgrūtāk aktivizēt: gados vecu un/ vai pirmspensijas vecuma personu ar invaliditāti grupu; un lielu gados jaunu mazāk izglītotu bezdarbnieku grupu • Vieglāk aktivizēt: izglītotākus pašnodarbinātos iedzīvotājus un labi izglītotas nestrādājošas māmiņas • Izmantot saiti starp pabalstiem un aktivizēšanas politikām kā instrumentu, lai piesaistītu bezdarbniekus nodarbinātības pakalpojumiem • Īstenot aktivizēšanas stratēģiju ar mērķi aizsniegt katru no identificētajām grupām

10. Atkarība no pabalstiem:Vai pastāv pabalstu slazds? Vai ir pierādījumi plaši izplatītai atkarībai no pabalstiem? Vai pabalstu saņēmēji tos saņem ilgi? Vai nodokļu un pabalstu sistēma sniedz cilvēkiem motivāciju uzsākt darbu?

11. Vai pašreizējā nodokļu-pabalstu sistēma nodrošina, ka "darbs atmaksājas"? • Pierādījumi nenorāda uz plaši izplatītu atkarību no pabalstiem: • Gan bezdarbnieka apdrošināšanas, gan GMI programmas pārklājums saglabājas zemā līmenī • Pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņa beigām daudzi pabalsta saņēmēji GMI izmanto kā īslaicīgu risinājumu • Pastāv iespējas uzlabot pabalstu pietiekamību • Motivāciju strādāt mazinošie faktori visticamāk nekļūst par galveno barjeru nodarbinātībai pēc dziļas recesijas, tomēr: • Tie cilvēki, kas saņem no ienākumu izvērtēšanas atkarīgos (“testētus”) pabalstus, saskaras ar augstām efektīvajām nodokļu likmēm (par katru nopelnītu 1 LVL tiek atņemts 1 LVL pabalstu) • Pastāv iespēja uzlabot finanšu motivāciju nodarbinātības uzsākšanai zemo algu saņēmējiem

12. Relatīvi maz cilvēku ir saņēmuši GMI salīdzinājumā ar bezdarbnieka pabalstu 12 Iedzīvotāji, kas Latvijā ir saņēmuši pabalstu vismaz vienu mēnesi (īpatsvars personu vidū, kas ir saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi laika posmā no 2006.gada jūlijam līdz 2012.gada jūlijam) Procenti GMI Mājokļa Invaliditātes Bezdarbnieka Citi pabalsti Procenti no personām, kas saņēmušas pabalstu vismaz vienu mēnesi

13. Kopš 2010. gada GMI ir palielinājies; taču jebkurā atsevišķā periodā piedalījušies augstākais 4% ... Pabalstu programmas izmantošana, 2005.-2012.

14. 40% cilvēku laikposmā no 2006. līdz 2012. gadam ir saņēmuši GMI tikai vienu periodu un šā perioda ilgums izrādās īss - no viena līdz trim mēnešiem

15. GMI saņēmējiem bez citiem ienākumiem pastāv augsts nabadzības risks 15 Maksimālā pabalstu summa dažādiem ģimeņu veidiem Neto ienākumu vērtība procentuāli no vidējiem mājsaimniecības ienākumiem 2010.gadā Ģimenes pabalsti Mājokļa pabalsts GMI, bez mājokļa pabalsta Eurostat nabadzības riska slieksnis “Trūcīgo” slieksnis (procentuāli no vidējiem ienākumiem) Vientuļais vecāks ar 2 bērniem Pāris ar 2 bērniem Viens Pāris

16. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas(OECD) politikas, kas liek "darbam atmaksāties" • Daudzās valstīs pastāv pakāpenisks atbalsta samazinājums personām, kam izdodas gūt tikai ierobežotus ienākumus, piemēram, nopelnīto ienākumu nodokļu kredīts Korejā, Apvienotajā Karalistē, Savienotajās valstīs vai pakāpeniska sociālās palīdzības mazināšana Francijā, Austrālijā • Minimālās algas un neapliekamā minimuma paaugstināšana • No nodarbinātības atkarīgie ("strādājošo") pabalsti vai nodokļu kredīti, kas atbalsta strādājošo ienākumus nodarbinātībā • Samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas un/vai zemāki nodokļi zemu atalgotiem darbiniekiem • Īslaicīgi pabalsti («atgriešanās darbā atbalsts»-bonuss) • Pastāvīgie pabalsti (periodiski maksājumi, izmantojot pabalstu vai nodokļu sistēmu)

17. Politikas risinājumi, kas uzlabotu aizsardzību un pabalstu sistēmu strādājošajiem • Pabalstu pietiekamību iespējams uzlabot vienlaicīgi palielinot no darba gūtos ienākumus • Palielināt pārklājumu un apmērus no ienākumiem atkarīgajiem pabalstiem • Var uzlabot finanšu motivāciju pieņemt darba piedāvājumus ar zemu algu • Piemēram, "atgriešanās darbā" atbalsts (ilgstošajiem bezdarbniekiem/ GMI pabalsta saņēmējiem, utt.) • Pabalstus strādājošajiem var veidot un īstenot kopā ar pasākumiem, kuru mērķis ir mazināt nepilnīgu darba ienākumu deklarēšanu (aplokšņu algas) • Sociālās palīdzības sistēmas ciešāka sasaiste ar darba meklēšanas atbalsta un nodarbinātības pasākumiem • Palielināt iesaisti apmācībās tiem, kas var un spēj mācīties / pārkvalificēties, jo tas palielina darbā iekārtošanos un lielāku algu nākotnē • Nodokļu pabalstu modeļi ļauj vienlaicīgi teorētiski izvērtēt dažādu iepriekš norādīto pasākumu ietekmi • Lai pilnībā novērtētu dažādu reformu ietekmi un izmaksas, papildus būtu nepieciešama detalizētāka sadalījuma analīze • Nedeklarētā nodarbinātība un aplokšņu algas daļa rada nopietnus izaicinājumus, izstrādājot mērķētas, darba atmaksāšanos nodrošinošas politikas

18. ANP programmas Kā darbojas ANP programmas un ko varam mācīties nākotnes politikas virzienu izstrādei?

19. ANP novērtēšanas secinājumi (1) • Visu veidu profesionālā apmācība un neformālās izglītības programmas bezdarbniekiem būtiski paaugstina nodarbinātības līmeni - gan drīzumā pēc apmācību beigšanas, gan vidējā termiņā • Konstatētas būtiskas atšķirības attiecībā uz dažādiem darba tirgus iznākumiem gan starp programmu veidiem, gan katra programmas veida ietvaros • Kopumā labāk darbojošās programmas vīriešiem ir: - profesionālā apmācība fiziskā darba profesijās, kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā; - darba devēja nodrošinātā apmācība garīgā darba profesijās; - neformālās izglītības programmas projektu vadībā un IT prasmēs; - neformālās izglītības programmas profesionāliem transporta līdzekļu un rūpniecisko iekārtu vadītājiem • Sievietēm vislabāk darbojošās programmas ir: - darba devēja nodrošināta apmācība fiziskā darba profesijās; - profesionāla apmācība fiziskā darba profesijās,kā arī pakalpojumu un pārdošanas jomā; - neformālās izglītības programma IT (pamatprasmes); - neformālās izglītības programmas valsts valodas (2. un 3. kategorija) un angļu valodas (vidējais līmenis)

20. ANP novērtēšanas secinājumi(2) • Lielākajai daļai darba devēju nodrošināto apmācību dalībnieku (pakalpojumu un pārdošanas joma abiem dzimumiem; fiziskais darbs vīriešiem un citi darba veidi sievietēm), kas saglabā savu darba vietu, ir daudz zemākas algas nekā līdzvērtīgiem citu programmu dalībniekiem vai darbiniekiem, kas nav piedalījušies programmā; attiecībā uz sievietēm šīm programmām arī nav pozitīvas ilgtermiņa ietekmes uz nodarbinātību • Nav pamata subsidēto darba devēju nodrošināto apmācību paplašināšanai • Lai gan īstermiņa (ar apmācību nesaistīti) pasākumi bezdarbnieku konkurētspējas uzlabošanai ir noderīgi, tie tomēr nevar aizstāt apmācības un izglītību, it īpaši vidējā un ilgtermiņā • Jaunu ANP programmu izvērtēšana, izmantojot mikrolīmeņa datus, būtu jākļūst par ierastu praksi

21. Labklājības ministrijas priekšlikumi sociālās drošības sistēmas pilnveidošanai • Tiek gatavots ziņojums valdībai par nepieciešamajiem uzlabojumiem sociālās drošības sistēmā: - noteikt minimālā nodrošinājuma līmeni, kas kalpos kā vienots atskaites punkts atbalsta plānošanā; - priekšlikumi sociālās drošības jomās: valsts sociālie pabalsti, valsts sociālā apdrošināšana, aktīvie darba tirgus pasākumi, sociālā palīdzība un pakalpojumi. • EM ir sagatavojusi priekšlikumus vienotiem nosacījumiem mājokļa pabalstam

22. Nabadzības jeb minimālo ienākumu sliekšņi Latvijā

24. Starptautiskā un ES prakse • Pasaules Banka - nabadzību mēra, izmantojot absolūto rādītāju • $ 1.25 (Ls 0,67 dienā jeb Ls 20 mēnesī) dienā vienam cilvēkam valstīs ar zemiem ienākumiem, un • $ 2.50 (Ls 1,35 dienā jeb Ls 40,5 mēnesī) dienā vienam cilvēkam valstīs ar vidējiem ienākumiem • OECD - 50% (40%-60%) apmērā no mediānas rīcībā esošajiem ekvivalentajiem ienākumiem • ES - 60% apmērā no mediānas rīcībā esošajiem ekvivalentajiem ienākumiem • BET – ideālais modelis nepastāv; jāņem vērā katras valsts kopējā sociālekonomiskā situācija

25. līdz 31.09.2009.GMI līmenis bija noteikts Ls 37, bet pēc minētā laika perioda tas tika diferencēts Ls 40 pilngadīgām personām un Ls 45 bērniem

26. Iedzīvotāju īpatsvars un ienākumi kvintiļu grupās

27. Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā izvērtēt priekšlikumu noteikt bāzes pensiju, kas tiek maksāta visiem pensijas saņēmējiem no valsts pamatbudžeta, kas aizstātu šobrīd noteiktos minimālos pensiju apmērus. Lai mazinātu pensijas saņēmēju nabadzības risku, ieviešot bāzes pensiju, piemēram, vecuma pensijas saņēmēji saņemtu bāzes pensiju un sociālās apdrošināšanas pensiju, kas aprēķināta no veiktajām sociālās apdrošināšanas iemaksām uzkrātā pensijas kapitāla, darba stāža.

28. Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā Reformēt ģimenes valsts pabalstu izvērtēt un sniegt priekšlikumus izmaiņām ģimenes valsts pabalsta sistēmā, paredzot to kā atbalstu nabadzības novēršanai ģimenēm ar bērniem izvērtēt finansēšanas un administrēšanas (valsts, pašvaldības) iespējas, kā arī ģimenes valsts pabalsta reformēšanas tiesiskos riskus

29. Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā Reformēt sociālās palīdzības sistēmu: klienta materiālās situācijas risināšanai paredzēts noteikt “X” pabalstu, kura apmērs atkarīgs no mājsaimniecības locekļu skaita un iesaistes darba tirgū. Piemēram: pabalsta apmēra aprēķināšanai tiek piemērota OECD modificētā ekvivalences skala (OECD modificētā ekvivalences skala: pirmajai pilngadīgajai personai tiek pielīdzināts koeficients 1,0, katram nākamajam mājsaimniecības loceklim vecumā no 14 gadiem un vecākam – 0,5, bet katram bērnam jaunākam par 14 gadiem – 0,3) Vienlaikus nepieciešams izvērtēt sociālās palīdzības sistēmas finansēšanas mehānismus/pārskatīt pašvaldību ienākumu avotus, kas nav pietiekoši pašvaldību autonomo funkciju izpildei vismaz minimālā standarta ietvaros

30. Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā Tiek nodrošinātas tiesības turpināt saņemt atbalstu no minimālā nodrošinājuma shēmas noteiktu laika periodu (piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka iesaistes darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības ienākumi netiek samazināti par noteiktu darba algas apmēru (piemēram, minimālās darba algas bruto apmēru), lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga vai pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos

31. Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā Piemēram, noteikt, ka 3-6 mēnešus ģimenei (personai), kura saņem sociālo palīdzību, var piederēt vieglā automašīna vai arī nekustamais īpašums, kuru var realizēt; noteikt, ka par ienākumiem netiek uzskatīti sezonas darbu ienākumi no ogu, sēņu lasīšanas, ārstniecības augu vākšanas, kā arī no īslaicīgiem darbiem lauksaimniecībā.

32. Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā tiesības turpināt saņemt atbalstu no minimālā nodrošinājuma shēmas noteiktu laika periodu (piemēram, 6 mēnešus) pēc bezdarbnieka iesaistes darba tirgū, nosakot, ka mājsaimniecības ienākumi netiek samazināti par noteiktu darba algas apmēru (piemēram, minimālās darba algas bruto apmēru), lai sociālās palīdzības saņēmēju īslaicīga vai pastāvīga iesaiste darba tirgū atmaksātos.

33. Priekšlikumi sociālās drošības sistēmā Optimāla sadarbības modeļa izveide NVA filiāļu un pašvaldību sociālo dienestu sadarbībai - kopīgo klientu apzināšanai un efektīvāko pakalpojumu piedāvāšanai klientu iesaistei darba tirgū.

34. Veiksmīgas sociālās iekļaušanas politikas ieviešanā svarīgi ir skatīties starpnozaru kontekstā, ņemot vērā: nodokļu politiku, izglītības politiku, veselības politiku, kas arī ietekmē nabadzības mazināšanu.

35. Paldies!