1 / 18

Kā ieraudzīt “īpašo” bērnu? (1)

Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes neklātienes studentu projekts:. “SPECIĀLĀ PEDAGOGA UN LOGOPĒDA IETEIKUMI VISPĀRIZGLĪTOJOŠĀS SKOLAS SKOLOTĀJIEM DARBĀ AR BĒRNIEM AR ĪPAŠĀM VAJADZĪBĀM”. Projekta a utores:

abel
Télécharger la présentation

Kā ieraudzīt “īpašo” bērnu? (1)

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes neklātienes studentu projekts: “SPECIĀLĀ PEDAGOGA UN LOGOPĒDA IETEIKUMI VISPĀRIZGLĪTOJOŠĀS SKOLAS SKOLOTĀJIEM DARBĀ AR BĒRNIEM AR ĪPAŠĀM VAJADZĪBĀM”. Projekta autores: Anna Mūriņa, Marina Ptaškina, Ivonna Grinfelde, Linda Fiļipova, LadaKalačova. Studiju programma: 204C9 Speciālās izglītības skolotājs/ skolotājs logopēds, 42141 Profesionālās augstākās izglītības bakalaura. Rīga 2013

  2. Kā ieraudzīt “īpašo” bērnu? (1) ! Visi zemāk aprakstītie piemēri nav noteikti indikatori bērnam ar speciālām un īpašām vajadzībām. Visi gadījumi ir ļoti individuāli un īpaši. Mūsu ieteikumi dod tikai kopīgu ainas izpratni, tie ir biežāk sastopamie, vidējie kritēriji “īpašo” bērnu identificēšanai. Ja ir zināma bērna agrīnā un pirmsskolas attīstības periods: • Smaga grūtniecība un dzemdības. • Bērna biežā slimošana agrīnā vecumā un arī vēlāk. • Smagas slimības tuvākajiem radiniekiem (alkoholisms, narkomānija, šizofrēnija, epilepsija un citi). • Ļoti vēls runas sākums. • Vēls vai ļoti neaktīvs “kāpēcīšu” periods, vai arī tāda vispār nebija.

  3. Kā ieraudzīt “īpašo” bērnu? (2) Darbības, kuras Jūs varat novērot ikdienā: • Pazemināta vai palielināta reakcija uz apkārt notiekošo un pašam uz sevi: - Var slikti izjust savu ķermeni, būt pārāk neveikls, ļoti lēni un piesardzīgi kustēties; - Var būt pārāk aktīvs, skaļš, nelīdzsvarots, pat uzbāzīgs. • Ir traucēta izjūtu spēja un izpratne: bērns var sākt kliegt, kad viegli pieskaras pie plaukstas, var nejust karstumu vai aukstumu. • Var gadīties, ka “īpašais” bērns zaudē saiti ar reālo pasauli, iedziļinās savu fantāziju un uztraukumu pasaulē. • Savstarpējā komunikācija var būt traucēta: ātri apvainojas, nevēlas iet uz kontaktu ar citiem bērniem vai pedagogiem, vairāk klusē, grūti atbildēt uz jautājumiem un/vai grūti uzdot jautājumus. • Bērns var būt arī ļoti naivs un viegli vadāms. • Atmiņa var būt ļoti laba, bet tā ir mehāniska.

  4. Kā ieraudzīt “īpašo” bērnu? (3) • Rodas problēmas ar runu un valodu: skaņu izrunas traucējumi, runa sastāv no īsiem un vienkāršiem teikumiem, nepietiekams vārdu krājums, ir grūtības formulēt savas domas, grūti paskaidrot vai atstāstīt izlasīto, biežas leksiski gramatiskās kļūdas. • Uzmanība var sagādāt problēmas: - Uzmanība var būt ļoti nenoturīga. Grūtības koncentrēties, tāpēc bērni var bieži mainīt darbības veidus. - Var būt arī grūtības ātri pārslēgt uzmanību no vienas darbības uz otru. - Lielākoties ir netīšā uzmanība. • Grūti nosaka cēloņa un seku sakarības. Grūti veikt informācijas analīzi un sintēzi. Loģiskie spriedumi izraisa grūtības. • Priekšstati par apkārtējo pasauli var būt nepilnīgi vai fragmentāri. • Kopumā, šie bērni pārāk neatšķiras no citiem bērniem, bet ja uzmanīgāk pavēro, pievērš uzmanību detaļām, var pamanīt, ka šāds bērns ir “īpašs”.

  5. Kā uzlabot darbu ar “īpašo” bērnu? (1) • Katram bērnam ir tiesības uz cieņas pilnu attieksmi pret viņa individualitāti, jo katram ir savas stiprās un vājās puses, dotības un īpatnības. • Galvenais ir bērnu mīlēt un cienīt. Pat, ja Jums ārēji ir labs kontakts ar bērnu, bet iekšēji ir kādas pretrunas, bērns to jutīs un nespēs Jums uzticēties vai arī jutīsies atstumts. • Jāatrod tas, kas bērnam izdodas vislabāk, jāsaprot viņa stiprās puses. Uz tām arī vajag balstīties. Vairāk paslavēt bērnu par labi paveiktu darbu, mēģināt vielu pasniegt no bērna dotību viedokļa. • Bērnam jāparāda, ka viņš spēj labi paveikt dažādus darbiņus, neraugoties ne uz ko. Bērnam jāparāda, ka Jūs viņam varat uzticēt kādu nozīmīgu darbu. Tad viņš Jums uzticēsies vēl vairāk – tad bērns Jūs cienīs un labi uzvedīsies.

  6. Kā uzlabot darbu ar “īpašo” bērnu? (2) • Ja bērns pieprasa daudz uzmanības, ļaujiet viņam kļūt par Jūsu palīgu: izdalīt darba lapas pārējiem skolēniem, aplaist puķes starpbrīža laikā un izdarīt kādas citas lietas. • Dažreiz ļaujiet bērnam pabūt „savā pasaulē”. Ir efektīvāk atļaut bērnam nedaudz relaksēties, nekā viņu „izvilkt” ar varu no šāda stāvokļa. Daudzi bērni prot vienlaikus relaksēties, spēlēties un arī uztvert mācību vielu. Ja tas netraucē pārējiem klasesbiedriem piedalīties mācību stundā, tad labāk to atļaut. • Galvenais ir – nebaidīties būt atklātam pret saviem skolēniem, runāt par cilvēciskuma principiem, par dzīves morālajām vērtībām. Visiem kopā kontaktēties ar „īpašo” bērnu, tad visiem izveidosies pozitīva komunikācija (saskarsme).

  7. Metodiskie ieteikumi (1) Kā palīdzēt bērnam apgūt valodu un runu? • Spēlējiet tās spēles, kuras vienlaikus attīsta valodu un kustības. • Runājiet ar bērnu skaidri un lēni. • Veiciniet bērna klausīšanās iemaņas. • Pārrunājiet ar bērnu dienas notikumus, kad vien ir iespēja. • Pārrunājiet redzēto filmu, teātra izrādi, piedzīvoto ekskursijā. • Centieties nepārtraukt bērnu, kad viņš runā, uzklausiet līdz galam. • Bieži uzdodiet bērnam jautājumus. Uzdodiet tādus jautājumus, kas rosinātu bērnu atbildēt vairāk nekā ar vienu vārdu. • Palūdziet, lai bērns jums izlasa rakstu no avīzes, žurnāla, lappusi grāmatā.

  8. Metodiskie ieteikumi (2) • Miniet kopā ar bērnu dažādas mīklas. • Uzrakstiet bērnam vēstuli ar norādi, ka gaidāt atbildi. • Māciet bērnam rakstīto precīzi izlasīt. • Uzticiet bērnam rakstīt apsveikumu kartiņas tuviem cilvēkiem. • Lietojiet labās viltības (Kam līdzinās burts? Kur tas uzrakstīts avīzē? Ar kādu burtu sākas mammas, brāļa vārds?...) un motivējiet bērnu. • Nodrošiniet bērnam aktīvu dzīvesveidu, veicinošus apstākļus. ! Ja process nevirzās uz priekšu tik sekmīgi, kā vēlētos, jāmeklē speciālista (logopēda, psihologa, neirologa) palīdzība.

  9. Metodiskie ieteikumi (3) Runas traucējumu terapiju veido vairākas aktivitātes: 1. Fonemātiskās dzirdes izveidošana: bērnam jāprot saklausīt un nosaukt skaņas vārda sākumā, vidū un beigās. 2. Elpošanas attīstīšana un ieelpas – izelpas ritma izveidošana: • vispārējā vingrošana, • vienkārši elpošanas vingrinājumi (burbuļu pūšana ūdensglāzē ar salmiņu, gaisa balona pūšana, spoguļa „aizsvīdināšana” ar elpu). 3. Fono–artikulātoro orgānu kustīguma uzlabošana. Īpaši uzdevumi runas artikulācijas orgānu aukslējām: vaigiem, mīkstajām aukslējām, kaklam, mēlei, lūpām. 4. Optimizēt bērna spēju orientēties laikā un telpā: • Vārdu vingrinājumi, kas satur šos jēdzienus. • Vingrinājumi brīvā dabā, kur iemācītos jēdzienus var lietot praksē. 5. Roku sīkās motorikas attīstīšana: • veidošana (māls vai plastilīns), • vingrinājumi, • zīmēšana, gleznošana.

  10. Metodiskie ieteikumi (4) 6. Okulāri (redzes) - motorās koordinācijas attīstība (glītrakstīšana, kolāžu pagatavošana, izgriešana, figūru līmēšana gar uzzīmētu kontūru). 7. Kognitīvās (izziņas) darbības attīstības veicināšana: • rēķināšanas jēdzienu apguve, • jēdzienu apguve par apkārtējo pasauli, • prāta vētras aktivitātes. 8. Pasīvā un aktīvā vārdu krājuma attīstība, iespaidīgas un ekspresīvas runas attīstība: • stāsti par dažādām tēmām, • dzejoļu, sakāmvārdu un mīklu mācīšanās no galvas. 9. Vārdu transformācijas uzdevumi: • mainīt zilbes vai skaņas vārdā, • jaunu vārdu veidošana no iepriekšējā vārda pēdējās zilbes vai skaņas, • veidot vārdus no vienas pirmās zilbes. ! Katra bērna runas traucējumi ir specifiski, tādēļ arī vingrinājumi tiek piemēroti, vadoties pēc individuālām vajadzībām.

  11. Metodiskie ieteikumi. (5) Dažu praktisku vingrinājumu piemēri: • „Sasveicināšanās” Visi pirksti «sasveicinās ar īkšķīti». Sākumā strādā ar vienu roku. Roku saliec elkonī un tur sev priekšā ar delnu uz leju. Katru pirkstu, sākot ar otro pirkstu, pieliek pie īkšķa, viegli paspiež un atlaiž; var skaitīt līdzi 1, 2, 3, 4. Ja vingrinājumu sāk ar piekto pirkstu, tad skaita atpakaļejošā secībā- 4, 3, 2, 1. Bieži ar otru roku jāpalīdz pirkstiem «satikties». Kad ar vienu roku vingrinājumi izpildīti apmierinoši, tad to dara ar abām rokām vienlaicīgi. • „Metamie kauliņi un klakšķināšana” Spēlē izmanto metamos kauliņus. Kāds cipars tiek uzmests, tik reižu ar mēli jānoklakšķina. Var klakšķināt vienreiz klusi, otrreiz - skaļi utt. • „Vaigu piepūšana” vai “Kāmītis” Vaigus piepūš un lūpas stingri saspiež kopā. Vaigos cenšas vairāk un vairāk iepūst gaisu, lai tie kļūtu pavisam apaļi. Vaigus piepūšot, apakšlūpu ieteicams pastiept uz priekšu vai savilkt degunu. Pēc tam piepūš tikai vienu vaigu, pēc tam otru vaigu.

  12. Kad meklēt speciāla pedagoga un logopēda palīdzību? (1) Ja bērnam ir: • Skaņas izrunas traucējumi. • Uztveres traucējumi. • Kavēti psihiskie procesi. • Lasīšanas traucējumi. • Atmiņas procesi. • Attīstība neatbilst vecumam – katrā vecumā atbilstoši bērnam ir jāprot kaut kas darīt. • Izziņas procesi. • Dzirdes un redzes problēmas. • Vājas koncentrēšanās spējas.

  13. Kad meklēt speciāla pedagoga un logopēda palīdzību? (2) • 3-3,5 gadu vecumā un pirmsskolas vecumā bērniem - lai novērtētu valodas attīstības līmeņa atbilstību vecumam, runas aparāta attīstību, runas muskulatūras tonusu un mēles saites garumu. • Bērniem, kas aug bilingvālā ģimenē (mātei un tēvam atšķirīgas dzimtas valodas). • Bērniem, kas pārāk vēlu sāk runāt - lai novērtētu valodas attīstības līmeņa atbilstību vecumam. • Bērniem ar sakodiena problēmām, paaugstināto muskuļu tonusu, īso mēles saitīti, trūkstošiem priekšējiem zobiem - runas traucējumu veidošanas profilaksei - vēlams jau 3 gadu vecumā. • Bērniem, kas stostās, šļupst, ar "franču" R skaņu. • Bērniem, kas neizrunā skaņas vai izruna tos nepareizi/aizvieto ar kādu citu.

  14. Kad meklēt speciāla pedagoga un logopēda palīdzību? (3) • Logopēda un speciālā pedagoga palīdzība ir iespējamā jebkurā vecumā - arī pusaudžiem un pieaugušajiem.

  15. Kur var atrast plašāku informāciju un gūt lielākas zināšanas par bērniem ar speciālām un īpašām vajadzībām? (1) Mācību un metodiskā literatūra: • Baka, A., Grunevalds, K. (1998) Grāmata par aprūpi. Rīga: Preses nams. • Liepiņa, S. (2008) Speciālā psiholoģija. Rīga: RaKa. • Liepiņa, S. (1991) Garīgi atpalikušo bērnu psiholoģija. Rīga: Zvaigzne. • Miltiņa, I. (2005) Skaņu izrunas traucējumi.Riga: Raka. • Miltiņa, I. (2010) Skolotāja logopēda darba mape. Rīga: RaKa. • Omārova, S. (1996) Cilvēks dzīvo grupā. Rīga: Kamene. • Šteiners, R. (1995) Bērna audzināšana no garazinātnes viedokļa. Rīga: RaKa. • Šteiners, R. (2000) Vispārējā cilvēkmācība kā pedagoģijas pamats. Rīga: RaKa. • Tūbele, S. (2002) Skolēna runas attīstības vērtēšana. Rīga: RaKa. • Tūbele, S., Lūse, J. (2004) Ja skolēns raksta nepareizi... Rīga: RaKa. • Tūbele, S. (2008) Disleksija vai lasīšanas traucējumi. Rīga: RaKa. • Tūbele, S., Šteinberga, A. (2004) Ievads speciālajā pedagoģijā. Rīga: RaKa.

  16. Kur var atrast plašāku informāciju un gūt lielākas zināšanas par bērniem ar speciālām un īpašām vajadzībām? (2) Mācību un metodiskā literatūra: • Акатов, Л. И. (2003) Социальнаяреабилитациядетей с ограниченнымивозможностямиздоровья. Москва: ВЛАДОС. • Григорьева, Л. П. (2002) Дети с проблемами в развитии: комплекснаядиагностика и коррекция. Москва: Академкнига. • Дмитриев, А. А. (2002) Коррекционно-педагогическаяработапоразвитиюдвигательнойсферыучащихся с нарушениеминтеллектуальногоразвития. Москва: ACADEMIA. • Дробинская, А. О. (2001) Школьныетрудности "нестандартных" детей. Москва: Школа-пресс. • Зикеев, А. Г. (2007) Развитиеречиучащихсяспециальных (коррекционных) образовательныхучреждений. Москва: ACADEMIA.

  17. Kur var atrast plašāku informāciju un gūt lielākas zināšanas par bērniem ar speciālām un īpašām vajadzībām? (3) Daiļliteratūra: • Mark Haddon – „TheCuriousIncidentofTheDogInTheNight‑Time” (LV: „Savādais atgadījums ar suni naktī”, RUS: „Загадочное ночное убийство собаки”) Dokumentālas filmas: • „Viņus uzaudzināja suņi” • „Mūžīgie bērni” • „Ādams (Adam)” • „Антон тут рядом” Mākslas Filmas: • „CriesfromtheHeart” • „Every Child is Special” • „SnowCake” • „Rain Man” • „TheBlackBalloon” • „ForestGamp” • „MozartandtheWhale” Noderīgās saites: • Valsts Satura Izglītības Centrs – Speciālā Izglītība visc.gov.lv/specizglitiba/ • Dauna sindroma biedrība Krievijā www.downsyndrome.ru • UnitedNationsChildren'sFund (UNICEF) www.unicef.org • ChildAbuse www.response-net.com/abuse.htm • NationalAssociationforGiftedChildren www.nagc.org • SpecialEducationalNeedsServiceinSwansea (SENS) www.sens.demon.co.uk • DisabilityChallenge www.dchallenge.clara.net

  18. Katram skolotājam jābūt zinošam.Ir ļoti svarīga sistemātiska pieeja. Saistīsim to kopā ar radošo pieeju. Skolotājam vēlams būt elastīgam, gatavam jauniem atklājumiem pašam sev. Darbā bērniem ar speciālām un īpašām vajadzībām skolotājam jābūt konkrētam, saprotošam un, protams, pacietīgam. LAI VISS IZDODAS!

More Related