1 / 97

Ipa uma saturs

likumi. Par dzivokla ipa?umuSpeka no 26.10.1995 Publicets: Vestnesis , 12.10.1995, nr. 157 Par valsts un pa?valdibu dzivojamo maju privatizaciju, Speka no 25.07.1995 Publicets: Vestnesis , 11.07.1995, nr. 103 . 2. literatura. Bergmane I . Nekustamais ipa?ums ka laulato kopiga manta, Latvijas Univ

azura
Télécharger la présentation

Ipa uma saturs

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript

    1. Ipauma saturs Kopipaums Ipauma atsavinaanas tiesibas aprobeojumi Ipauma lietoanas tiesibas aprobeojumi 1

    2. likumi Par dzivokla ipaumu Speka no 26.10.1995 Publicets: Vestnesis , 12.10.1995, nr. 157 Par valsts un pavaldibu dzivojamo maju privatizaciju, Speka no 25.07.1995 Publicets: Vestnesis , 11.07.1995, nr. 103 2

    3. literatura Bergmane I . Nekustamais ipaums ka laulato kopiga manta, Latvijas Universitates raksti, Socialas zinatnes krajums Nr.665, 2003 3

    4. literatura Bergmane I. Laulato mantiskas attiecibas Latvija un arvalstis, Latvijas Universitates Juridiskas fakultates starptautiska zinatniska konference Tiesibu harmonizacija Baltijas juras telpa 20.-21.gs. mija 2004.gada 29.-30.janvari, Riga, 4

    5. literatura vemberga A. Par nekustama ipauma pirmpirkuma tiesibam. Jurista vards, 21.05.2002 10 (243); 04.06.2002 11 (244) 5

    6. koncepcija TM projekts buvju kadastralas uzmerianas procesa attistibas koncepcijai 15.10. 2009 6

    7. petijums Petijums Gimenes tiesibas Civillikuma Gimenes tiesibu dalas modernizacijai. 7

    8. kopipaums Veidi Vesture Reforma 8

    9. Vienas vaas sakaltie 9

    10. 10

    11. 11

    12. 12

    13. 13 Kopipanieku tiesibas

    14. 14 Kopipanieku tiesibas

    15. Kopipaums ka aprobeojums 15

    16. Kopipaums ka aprobeojums Ne apgrutinat, ne atsavinat, ne ari pargrozit (1068). 16

    17. Kopipaums ka aprobeojums Katram kopipaniekam ir tiesiba protestet pret tadu viena vai visu parejo kopipanieku ricibu, un o tiesibu vinam nevar atnemt ar balsu vairakumu (1068). 17

    18. SKC 561, 2006. Kopipauma ietilpstoa buve,[...] nevar but par [ ..] atseviku ipauma tiesibu priekmetu, neatkarigi no ta, kur no kopipauma dalibniekiem ieguldijis lidzeklus tas celtnieciba 18

    19. SKC-660, 2004. Teze. Par dzivoklu privatizacijas subjektu tiesibu parkapanu, nelikumigi iznomajot un pec tam privatizejot daudzdzivoklu maja esoos beninus un pagrabu. 19

    20. SKC 241, 2006. Dzivojamas majas benini [..] ir kopipauma esoa majas dala. Benini nevar but atseviks privatizacijas objekts.. 20

    21. Kopipauma vesturiskie tipi Nedalitais kopipaums. Laulato ipaums. Sabiedribas dalibnieku ipaums. Mantojums. Virsipauma tiesibas. Dzivoklu ipaums. 21

    22. Nedalitais kopipaums. Viss, ko laulibas laika laulatie iegust kopigi vai viens no viniem, bet ar abu laulato lidzekliem vai ar otra laulata darbibas palidzibu, ir abu laulato kopiga manta; aubu gadijuma japienem, ka i manta pieder abiem lidzigas dalas (89.). 22

    23. Bergmane I., pr.d. Civillikuma sastaditaji 1937.gada izvelejas laulato mantas kirtibas sistemu[..] Bet reize ar to vini atzina ari mantas kopibas sistemu tajos gadijumos, kad laulatie ieguvui mantu kopigi (11). 23

    24. Bergmane I., pr.d. Laulatie var noslegt ligumu, ar kuru vienam laulatajam piederos ipaums tiek apvienots abu laulato nedalita kopiga ipauma. (136). 24

    25. Petijums Gimenes tiesibas Civillikuma Gimenes tiesibu dalas modernizacijai. nekonsekvence Civillikuma piemeroana tiesu prakse pastav 25

    26. Laulato manta 1937.gada Civillikuma laulato mantas ieguanas un statusa veidi bija aptverti pilniba, bet palaik Civillikums atstaj "robus" laulato mantas piederiba vienam laulatajam vai abiem, kas ari rada adas problemas, pie tam neaizsargats ir ari labticigais ieguvejs (TM petijums) 26

    27. Sabiedribas dalibnieku ipaums 2244. Ja liguma nav noteikts citadi, atvietojamas un paterejamas lietas uzskatamas par nodotam biedru kopipauma, bet neatvietojamas un nepaterejamas lietas par nodotam lietoana. 27

    28. atkiribas 2245. Biedrs nevar rikoties ar savu dalu kopiga manta vai ar atsevikam pie as mantas piederigam lietam; vin nevar prasit izdalianu, kamer vin ir sabiedribas biedrs. 28

    29. Mantojums. 716. [..] lidzmantinieki valda mantojumu nedaliti, [..] sanem [..] ienakumus samera ar katra dalu un [..] nes uz to guloas nastas, [..] zaudejumus.. Ja mantojuma atstajejs nav noteicis nedalita mantojuma parvaldianas un lietoanas kartibu, tad to nosaka lidzmantinieku vairakums pec mantojuma dalu lieluma. 29

    30. Mantojums 733. Dalot mantojumu tiesas cela, tiesai jarikojas vispar pec 1075.panta noteikumiem par kopipauma dalianu, ieverojot ari 734. un turpmako pantu sevikos noteikumus. 30

    31. Mantojums 741. Ja dalamas lauksaimnieciska rakstura zemes nepietiek, [..] tad tevs vai mate, daloties ar saviem pilngadigiem berniem, [,,] nevar prasit savas dalas daba. 31

    32. 741 Tapat nevar prasit savu dalu daba, ja visiem tadu neiznak, lidzmantinieks, kas nenodarbojas ar zemkopibu, ka ari tas lidzmantinieks, kam paam vai kura laulatam jau pieder lauksaimnieciska rakstura zeme, kuras platiba parsniedz likuma noteikto mazako apmeru. 32

    33. Inze case 15/1986/113/161 25. The Carinthian Hereditary Farms Act, Section 6 1[..] only one person, the principal heir (Anerbe), may inherit the farm and its equipment ..." 33

    34. Dijk P., Hoof G.J.H. Theory and Practice of the European Convention on Human Rights. Second Edition. Kluwer Law and Taxation Publishers. Deventer Boston, 1990, p. 456. 34

    35. Virsipauma tiesibas (ipaumtiesigs lietojums). Uz likuma pamata ipaumtiesigs lietojums (dominium utile) piekirts macitajiem uz macitajmuiu zemem, bet virsipaums pieder baznicas draudzei (VLK, 945.) 35

    36. prieklikumi prieklikumus tam, ka butu modernizejami CL noteikumi par kopipaumu, ir devis H.tegmans [Stegman H. Zur Reform der Bestimmungen des Baltischen Privatrechts ber das Miteigentum // Rigasche Zeitschrift fr Rechtswissenschaft. 1933/34, 1.Heft, S.20 30]. 36

    37. Kopejas lietas parvaldiana un lietoana. BGB Section 745 Administration and use by resolution (1) By a majority of votes it may be resolved that there is to be proper administration and use appropriate to the quality of the joint item. The majority of votes is to be calculated according to the size of the shares. 37

    38. Prieklikumi E. Kalnin Ar kopipanieku balsu vairakumu var noteikt kopejas lietas ipaibam atbilstou pienacigu (variants: sapratigu) parvaldianu un lietoanu. Balsu vairakums ir aprekinams atbilstoi kopipanieku dalu lielumam. 38

    39. Prieklikumi E. Kalnin Ciktal kopejas lietas parvaldiana un lietoana nav noteikta ar vienoanos vai ar kopipanieku balsu vairakumu, katram kopipaniekam ir tiesiba prasit tadas parvaldianas un lietoanas noteikanu, kas pec taisnibas apzinas atbilst visu kopipanieku interesem. 39

    40. Prieklikumi E. Kalnin Kopejas lietas butisku pargrozianu nevar nedz prasit, nedz noteikt ar kopipanieku balsu vairakumu. Neviena kopipanieka tiesibu samerigi ar vina dalu sanemt visus labumus, kadus kopeja lieta dod, nevar ierobeot bez vina piekrianas 40

    41. Trukst: procedura, parveide Jabridina iepriek par lemuma objektu (Italija, 1105) Ja pasakumi kopigas lietas parvaldei netiek veikti, var griezties tiesa (Ibid) Administreanu var deleget vienam kopipaniekam Jebkur kopipanieks, kur nepiekrit, var apstridet tiesa (Ibid, 1106) 41

    42. Parveidojumi, daliana 2/3 (Italija, 1108) Kas nepiekrit, var apstridet tiesa (Italija, 1109) Kreditori un tiesibu pecteci var piedalities daliana 42

    43. Condominium (eku kopipaums) Kopsapulce 2/3 Ja nepietiek, nakama sapulce 10 dienu laika 1/3 dalibnieku un vismaz 1/3 no ekas vertibas (Italija, 1136) 43

    44. Eka un zeme Pirmpirkuma tiesibas, bet ne kopipaums 44

    45. Dzivokla ipaums. 1.pants. (1) Dzivokla ipaums daudzdzivoklu maja, kura dzivokli pieder vairakiem ipaniekiem, ir katra ipanieka atsevikais ipaums kopa ar attiecigo kopipauma domajamo dalu. 45

    46. Dzivokla ipauma Kopigas (piedalianas izdevumos u.tml.) un atkirigas (daliana, pirmpirkuma tiesibas) pazimes 46

    47. SKC 535, 2007. Atbilstoi likuma Par dzivokla ipaumu 12.pantam, dzivokla ipanieks sedz nepiecieamos izdevumus, kas saistiti ar zemes gabala uztureanu, proporcionali sava dzivokla ipauma lielumam 47

    48. SKC 535, 2007. ir tiesibas prasit no dzivokla ipaniekiem, ari no tiem, kuri nav sabiedribas dalibnieki, zemes gabala uztureanai nepiecieamo izdevumu attiecigas dalas samaksu. (Likuma Par dzivokla ipaumu 12.pants, 34.panta otra dala). 48

    49. apkure Daudzdzivoklu majas iekeja siltumapgades sistema ir kopipauma esoa OtrDiena, 2005. gada 17. maijs. 49

    50. SKC 34, 2008 Dzivoklu ipaumu izveidoana kopipauma esoa nekustama ipauma, nosledzot par to civiltiesisku ligumu, atbilst likuma Par dzivokla ipaumu 24.pantam. [..] nav kopipauma sadale Civillikuma 1074.un 1075.panta izpratne. 50

    51. Par valsts un pavaldibu dzivojamo maju privatizaciju Speka no 25.07.1995 9.pants. Privatizacijas nosacijumi, ja dzivojama maja ir kopipaums 51

    52. ja dzivojama maja ir kopipaums (2) Ja starp kopipaniekiem nav panakta vienoanas par kopipauma [..] sadali [..] valsts vai pavaldiba pardod sev piederoo kopipauma domajamo dalu izsole 52

    53. 53

    54. Kopipauma daliana Nevienu kopipanieku nevar piespiest palikt kopipauma (1074.) 54

    55. daliana piesprie katram no kopipaniekiem realas dalas atdod visu lietu vienam kopipaniekam, ar pienakumu samaksat parejiem vinu dalas nauda noteic lietu pardot, izdalot ienemto naudu kopipanieku starpa ar lozi (1075.) 55

    56. konstitutivais prasijums tiesa, raugoties pec dalama priekmeta ipaibam un lietas apstakliem.. 56

    57. 57 daliana

    58. SKC 40, 2003 Jurista Vards:13.08.2003Nr. 27/28 (285/286) pilnvarojums tiesai 58

    59. Par kopipauma dalianas veidu pilnvarojums tiesai pec sava ieskata izraudzities to dalianas veidu, kas, nemot vera visus lietas apstaklus, ir vispiemerotakais un vistaisnigakais.. 59

    60. Realas dalas izbeigt kopipaumu un sadalit zemesgabalu 3148 m2 platiba, kas atrodas [..] atdalot zemesgabalu 1350 m2 platiba un nododot to vina ipauma, bet zemesgabalu 1798 m2 nodot Jura S. ipauma. 60

    61. SKC 747, 2007. Ja laulatam atzitas ipauma tiesibas uz domajamo dalu no dzivokla ipauma, bet kopipaums izbeigts, izmaksajot par o dalu kompensaciju, piemerojami likuma Par dzivokla ipaumu 22.panta otras dalas noteikumi par dzivokla lietoanas tiesibu izbeiganu ar kirto laulato. 61

    62. Kopipauma sadale.. Nav tas pats, kas lietoanas kartibas noteikana 62

    63. SKC 703, 2007. Ar kopipauma lietoanas kartibas noteikanu kopipaums neizbeidzas 63

    64. SKC 703, 2007. ..nav pamata uzskatit, ka ar kopipanieku lietoana nodoto telpu neatbilstibu pec vertibas, ja telpu saimnieciska nozime ir vienada, butu aizskartas kada kopipanieka tiesibas.. 64

    65. 65

    66. Ipauma lietoanas tiesibas aprobeojumi Buvju un eku lietoanas tiesibas aprobeojumi Ietaiu un apstadijumu lietoanas tiesibas aprobeojumi. Udenu lietoanas tiesibas aprobeojumi Meu lietoanas tiesibas aprobeojumi 66

    67. Var iemerit tauvas joslu 1104. Publiskie udeni ir valsts ipaums, ciktal uz tiem nepastav ipauma tiesibas privatai personai. Juras piekraste pieder valstij lidz tai vietai, kuru sasniedz juras augstakas bangas.

    68. apgrutinajumu noteikana (1) Visu veidu aizsargjoslas nosaka vietejo pavaldibu teritoriju planojumos, ieverojot normativo aktu prasibas. - Aizsargjoslu likuma 33.pants

    69. 69 Aizsargjoslu likums 36.pants. Aprobeojumi Baltijas juras un Rigas juras lica piekrastes aizsargjosla (3) Krasta kapu aizsargjosla un pludmale papildus a panta pirmaja un otraja dala minetajam aizliegts:

    70. 70 aizsargjosla ... aizliegts: 1) atsavinat valsts vai pavaldibas ipauma esoo zemi, [..] 2) norobeot ar ogiem pieeju jurai, ka ari traucet kajamgajeju brivu parvietoanos un atraanos pludmale un tauvas josla..

    71. 71 ... kuriem ir privats raksturs. legalie servituti

    72. Nekustama ipauma valsts kadastra likums - Speka no 01.01.2006 Likuma merkis ir nodroinat sabiedribu ar aktualu kadastra informaciju par visiem valsts teritorija esoajiem nekustamajiem ipaumiem - 2.pants

    73. Noteikumi par nekustama ipauma objekta apgrutinajumu klasifikaciju 28.03.2006, nr. 241 apgrutinajumi klasificejami kategorijas, klases, grupas un apakgrupas

    74. Noteikumi par nekustama ipauma objekta noteikanu - 20.03.2007, nr. 182 nosaka: ..dokumentus, kadus ..personas (turpmak ierosinatajs) iesniedz Valsts zemes dienestam,

    75. Kadastra objekta registracijas un kadastra datu aktualizacijas noteikumi - 01.08.2006 , nr. 636 nosaka kadastra objekta registraciju un kadastra datu aktualizaciju

    76. TEHNISKAS GRUTIBAS nav iespejams noteikt visas aizsargjoslas, jo to nelauj detalizacija nav noteikti vienoti apzimejumi nav noteikti izstrades standarti un datu sagatavoanas formati nav preciza informacijas par aizsargjoslu izraisoa objekta atraanas vietu

    77. VESTURISKAS GRUTIBAS nevar nodroinat datu aktualitati teritorijas planojuma realizacijas laika (12 gadi) zemes robeu plani gatavoti pirms Aizsargjoslu likuma, likuma grozijumu pienemanas zemes robeu plani izgatavoti pirms aizsargjosla noteikta zemes robeu plani izgatavoti pirms radies objekts, kuram nosaka aizsargjoslu, vai ari objekts likvidets

    78. Nekustama ipauma valsts kadastra likums 15.p Lidz 2010.gada 1.janvarim zemes ipanieks ir tiesigs ierosinat nekustama ipauma objekta noteikanu attieciba uz buvi ar nenoskaidrotu ipauma piederibu, kas atrodas uz vina zemes. 78

    79. 79 The underground: One wrong move and a whole street could be cut off

    80. 80 komunikacijas

    81. Eka uz sveas zemes Originala CL interpretacija nepielauj ipauma tiesibas uz eku ka atseviku objektu (eka uz sveas zemes). 81

    82. CL Kas uzcelis eku uz sveas zemes aiz atvainojamas maldibas, var, kad no vina pieprasa o zemi tas ipanieks, neizpildit o prasijumu lidz tam laikam, kamer nedabu atlidzibu par savu eku. (CL 970.p.). 82

    83. 970.p. sekas svea zeme noklust celtniecibas veiceja faktiskaja vara, pie tam vin var neizpildit prasijumu izdot o zemi ipaniekam, lidz kamer nedabu atlidzibu par savu eku. Tas, ka likums apzime adi veiktu apbuvi par savu, attiecinot to uz celeju, nav saprotams ka norade uz ipaumu, bet gan valdijumu. 83

    84. Izdot zemi = ko atteikties no valdijuma. Izdot zemi zem ekas, vienlaikus saglabajot valdijumu uz jaunuzcelto eku is normas konteksta nav iespejams tas butu pretruna ar priekstatu par nekustam ipaumu ka zemes un ekas nesaraujamu vienibu, jo Uz zemes uzcelta un ciei ar to savienota eka atzistama par tas dalu(CL 968,p.). 84

    85. Atteikanas no dalita ipauma CL atteicies no dalita ipauma tiesibu koncepcijas, pirmkart, neietverot CL normas par ipaumtiesigu lietotaju, ko paredzeja VLK 942.- 952.p.p., 85

    86. Ipaumtiesiga valditaja tiesibas, dominium directum (Ober-Eigentum) un dominium utile (Unter-Eigentum) ????????? ?.,1914, T. I, c. 406. Lietu tiesibas. Baltijas vietejo likumu kopojuma treas dalas skaidrojumi. Konradi F., Valters A. Riga: 1935, 211. Lpp. 86

    87. Viena nodalijuma [nodibinot] zemes rentes tiesibu, blakus dominus directus tai paa folijas otra dala, kura ienesams vispar ipanieks, ienesams ari zemes rentes turetajs, ka dominus utilis. Ar o tiek ieverots zemes rentes turetaja ipanieka raksturs, preteji tiri lietisku tiesibu nesejiem, kuri ipanieka rubrika (folijas II dala) (Konradi, Valter, 212) 87

    88. Pastavoa koncepcija likuma Par atjaunota Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesibu un lietu tiesibu dalas speka staanas laiku un kartibu koncepcijai apluko eku uz sveas zemes ka pilnigi patstavigu ipaumu, pie tam vienlaikus ka patstavigu ipaumu uzluko ari zemi zem ekas, 88

    89. Nav lidzvertigi pirmskara komentari balstiti uz priekstatu, ka os divus dalita ipauma komponentus nevar aplukot ka lidzvertigus, un lidz ar to, vienam no tiem jadod priekroka pret otru. 89

    90. Priekroka - ekai Preteji tam, kas izriet no attiecigas terminologijas, adu priekroku bauda ipaumtiesigais lietotajs (dominus utilis). Konradi un Valters aizrada, ka dominus utilis bvauda zemes gabala valdianas un lietoanas tiesibas; vinam piekirta tiei mantas valdiana (Sachbesitz), bet nevis tikai tiesibu valdiana (Rechtbesitz). 90

    91. Izpirkana - vesture atkartojas Ministru Kabineta 1938.g. 8 dec.Likums par dalitu ipauma tiesibu atcelanu.- Likumu un Ministru kabineta noteikumu krajums. 1938., 46. Burtnica. Saeimas Juridiska biroja vaditajs Gunars Kusin: Risinajums nebeidzamai tiesvedibai Satversmes tiesa varetu but kaut vai piespiedu zemes pardoana daudzdzivoklu namu ipaniekiem (DB, 22.10.2009) 91

    92. Par sevi atgadina konceptuali Eka ka patstavigs ipaums, kas reali izsledz zemes ipanieka valdijumu un kas ierakstita atsevika nodalijuma apgrutina pat dalita ipauma konstateanu. 92

    93. SATVERSMES TIESA 13.02.2009 Par likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsetas" 12.panta treaja dala un likuma "Par valsts un pavaldibu dzivojamo maju privatizaciju" 54.panta pirmaja un otraja dala lietota varda "noma" atbilstibu Latvijas Republikas Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 105.pantam 93

    94. Maja uz sveas zemes Pieteikuma iesniedzejai ar Rigas pilsetas Zemes komisijas 1996. gada 2. maija lemumu Nr. 17/83 atjaunotas ipauma tiesibas uz zemes gabala Lielvardes iela (kadastra nr. 01000712041) 424/2304 domajamo dalu. Jau Pieteikuma iesniedzejas ipauma tiesibu atjaunoanas bridi uz mineta zemes gabala esot atradusies daudzdzivoklu maja. 94

    95. Ir vai nav apgrutinajumi? Pieteikuma iesniedzeja norada, ka Rigas un Ventspils brivostu teritorija ietilpstoas zemes ipanieki atrodoties vienados un salidzinamos apstaklos ar citviet pilsetas esoas zemes ipaniekiem. Ka vieni, ta otri zemes ipanieki nevarot pai lietot zemes gabalu un nevarot brivi izlemt, kam zemes gabalu nodot lietoana. Uzbuvetas ekas abos gadijumos varot uzskatit par zemes gabala apgrutinajumiem. 95

    96. Servituts labaks par nomu apstridetas normas liekot noslegt nomas ligumu, savukart brivostu teritorija saskana ar likumu par labu ostas parvaldei tiekot nodibinats personalservituts uz fiziskajam un juridiskajam personam piederoo zemi. 96

    97. aprobeojums Pieteikuma iesniedzeja norada, ka valsts noteikto piespiedu nomas tiesisko attiecibu del ipanieks nevarot rikoties ar savu zemi pec saviem ieskatiem. Lidz ar to tiekot ierobeotas Pieteikuma iesniedzejai Satversmes 105. panta noteiktas tiesibas uz ipaumu. 97

    98. Ir aprobeojums vai nav? labums, ko sabiedriba iegust ar apstridetajam normam, ir lielaks par individa tiesibam un likumiskajam interesem nodarito zaudejumu. Tadejadi apstridetas normas atbilst ari sameriguma principam un nav pretruna ar Satversmes 105. panta noteiktajam personas tiesibam uz ipaumu. 98

More Related