370 likes | 609 Vues
LAP 2007-2013 vidustermiņa novērtēšana. Elita Benga LVAEI Lauku attīstības nodaļas vadītāja Armands V ē veris Pētnieks. Reālo ienākumu izmaiņas lauku saimniecībās 2009.gadā (%) Latvijā un citās ES valstīs (neto pievienotā vērtība uz darbaspēka vienību pret 2008.g.).
E N D
LAP 2007-2013 vidustermiņa novērtēšana Elita Benga LVAEI Lauku attīstības nodaļas vadītāja Armands Vēveris Pētnieks
Reālo ienākumu izmaiņas lauku saimniecībās 2009.gadā (%) Latvijā un citās ES valstīs(neto pievienotā vērtība uz darbaspēka vienību pret 2008.g.)
Reālo ienākumu izmaiņas lauku saimniecībās 2010.gadā (%) – 1.novērtējums (neto pievienotā vērtība uz darbaspēka vienību pret 2009.g.)
Pievienotās vērtības izmaiņas un struktūra pa nozarēm Latvijā
Lauku saimniecību ienākumi un LAP (SF) atbalsts lauku saimniecībām 2005.-2009.g.
Latvijas lauku saimniecību ekonomiskā lieluma struktūra (% no kopskaita)
Neto pievienotā vērtība uz darbaspēka vienību pa ekonomiskā lieluma grupām
Lauku attīstības programmas mērķi Stratēgiskaisvirsmērķis- pārticis cilvēks ilgtspējīgi apdzīvotos Latvijas laukos. stratēģiskais mērķis - izglītība un zināšanas tautsaimniecības izaugsmei un tehnoloģiskai izcilībai, kā arī prioritātes tā sasniegšanai: • izglītots un radošs cilvēks; • uzņēmumu tehnoloģiskā izcilība un elastība; • zinātnes un pētniecības attīstība.
Laukuattīstības programma ietver • 1. ass. LAUKSAIMNIECIBAS UN MEŽSAIMNIECIBAS NOZARES KONKURETSPEJAS UZLABOŠANA • 2.ass. VIDES UN LAUKU AINAVAS UZLABOŠANA • 3.ass. DZĪVES KVALITĀTE LAUKU APVIDOS UN LAUKU EKONOMIKAS DAŽĀDOŠANA • 4.ass. LEADER PIEEJAS ĪSTENOŠANA
Izmaksātais sabiedriskais finansējums dalījumā pa reģioniem un LAP asīm
Izmaksātais sabiedriskais finansējums dalījumā pa asīm no kopējā LAP izlietotā sabiedriskā finansējuma (%)
Atbalsta saņēmēju un projektu/pieteikumu skaits par 2007-2009 projektiem/pieteikumiem
Izmaksātais sabiedriskais finansējums par 2007-2009 projektiem/pieteikumiem, Ls
Sabiedriskā finansējuma sadalījums uz pieteikumu, saņēmēju, nodarbināto, Ls
LAP atbalsta saņēmēji:Klientu iedalījums vecuma un dzimuma grupās
Nozīmīgākie pasākumi programmā • 1.ass LAUKSAIMNIECĪBAS UN MEŽSAIMNIECĪBAS NOZARES KONKURĒTSPĒJAS UZLABOŠANA • Lauku saimniecību modernizācija 56 % • 2.ass VIDES UN LAUKU AINAVAS UZLABOŠANA • Maksājumi par nelabvēlīgiem apstākļiem citās teritorijās (izņemot kalnu teritorijas) 45,6% • Agrovides maksājumi 44% • 3.ass DZĪVES KVALITĀTE LAUKU APVIDOS UN LAUKU EKONOMIKAS DAŽĀDOŠANA • Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošana) 55% • 4.ass LEADER • Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā 57%
Lauku saimniecību modernizācija (121.pas.) Avots: LAD dati uz 17.08.2010.
121.pasākumā atbalstu saņēmušo un nesaņēmušo saimniecību pārstāvniecība dažādās ekonomiskā lieluma grupās (iekļautas SUDAT kopas saimniecības 2009.g)
Atbalstīto saimniecību īpatsvars un vidējā projekta summa 1.ass pasākumos pa novadiem
Maksājumi par nelabvēlīgiem apstākļiem citās teritorijās (izņemot kalnu teritorijas) (212.pas.) Avots: LAD dati uz 12.08.2010.
Lauku bloku platība un MLA atbalstam deklarētā platība 2009.gadā pa reģioniem
212.pasākuma tiešā ietekme uz neto pievienotās vērtības līmeni 2007.-2009.g.(SUDAT kopas saimniecībās)
2.1.2., 2.1.3., 2.1.4. pasākumu atbalsta saņēmēju skaita īpatsvars aktīvo saimniecību skaitā un vidējā atbalsta summa uz saņēmēju 2007.-2009.gadā pa novadiem.
Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošana) (312(311).pas.)
312.(311.) pasākumā atbalstīto aktivitāšu struktūra ,tūkst. Ls, %
Projektu teritoriālais sadalījums kurināmā un energoresursu projektiem
Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā (413.pas.)
4.ass projektu realizācijas intensitāte pa novadiem (projektu skaits uz 1 000 iedzīvotāju un to vidējās izmaksas)
LAP ieguldījums lauksaimniecības un lauku attīstības sekmēšanā ir ļoti nozīmīgs, īpaši ņemot vērā krīzes situāciju. Analizējamā periodā (projekti, kuri pieteikti līdz 2010.gadam) apgūti 26,4% no plānotā finansējuma, kas vērtējams kā samērīga apguve. 2010.gadā aktivitāte ievērojami pieaugusi, kā arī vairāki pasākumi apturēti, kā rezultātā daļā pasākumu pieteiktais finansējums jau sasniedzis plānoto. Tas var apdraudēt samērīgu attīstību atlikušā laikā, tādēļ stingrāk būtu jāvērtē projektu sociālais un ekonomiskais devums, īpaši izvērtējot finanšu ietilpīgo projektu lietderību. Pasākumu ekonomiskā ietekme, kā rāda analīze, ir tuvu plānotajam, lai gan pašreiz to var vērtēt tikai provizoriski Akcents no atbalsta nozarēm būtu jāvirza uz atbalstu lauku attīstībai, par primāro izvirzot ietekmi uz lauku vidi kopumā, īpaši nodarbinātības veicināšanu Secinājumi
Secinājumi • Lietderīgi palielināt 3. un 4.asu īpatsvaru LAP struktūrā, projektus izvērtējot kompleksi, lai labums no ieguldījumiem skartu lielāku lauku iedzīvotāju skaitu un sniegtu lielāku efektu ekonomikas aktivizēšanā • Lai LAP sniegtu lielāku atdevi, vajadzīga kompleksa uzņēmējdarbības vides veicināšana laukos. Atbalstu investīcijām lietderīgi saistīt ar atbilstošām apmācībām, zināšanām un pieredzes apmaiņu, kopdarbības sekmēšanu. Liela nozīme arī pasākumiem, kas ir ārpus LAP kompetences – nodokļu politika, infrastruktūra utt. • LAP ietvaros nepieciešams harmonisks līdzsvars starp veicamajiem pasākumiem, izvairoties no situācijām, kad no vienas puses - var izveidoties neliels skaits augsti mehanizētu uzņēmumu, kas neveicinās apdzīvotus Latvijas laukus, -no otras puses – izmaksājot lielu daļu atbalsta bez jebkādiem efektivitātes celšanas nosacījumiem, tiek zaudēta vēl esošā konkurētspēja, ja netiek domāts par attīstību, inovācijām, produktivitāti.