1 / 61

Atražošana, attīstības stadijas un pieaugums

Atražošana, attīstības stadijas un pieaugums.

dayo
Télécharger la présentation

Atražošana, attīstības stadijas un pieaugums

An Image/Link below is provided (as is) to download presentation Download Policy: Content on the Website is provided to you AS IS for your information and personal use and may not be sold / licensed / shared on other websites without getting consent from its author. Content is provided to you AS IS for your information and personal use only. Download presentation by click this link. While downloading, if for some reason you are not able to download a presentation, the publisher may have deleted the file from their server. During download, if you can't get a presentation, the file might be deleted by the publisher.

E N D

Presentation Transcript


  1. Atražošana, attīstības stadijas un pieaugums Latvijas zivsaimniecības sistēmā tiek audzētas vairākas zivju sugas. Šajā lekciju cikla daļā mēs runāsim par divām no tām – varavīksnes foreli un karpu. Mēs vēlamies dalīties savā pieredzē ar klātesošajiem, un prezentācijas laikā ceram sagaidīt jautājumus un komentārus. Lūdzu, atcerieties, ka nav muļķīgu jautājumu. Mēs tiešām ceram uz auglīgu diskusiju. Mēs sāksim ar forelēm, bet šis tas no vispārējās informācijas un attēliem var attiekties gan uz forelēm, gan karpām.

  2. Zivju audzēšana vienmēr saistās ar ūdeni

  3. Varavīksnes foreļu atražošana Atražošanas informācija saistībā ar forelēm Pasaules akvakultūras sistēmās tiek audzētas daudz dažādas zivju sugas. Forele ir suga, par ko uzkrāts daudz zināšanu. Tas attiecas arī uz atražošanu. Foreļu atražošana apaugļojot to ikrus kādreiz ietilpa zivju audzēšanas sistēmās, lai pavairotu šīs zivis ielaišanai dabiskajos ezeros. Atšķirībā no jūras sugām, forelei ir relatīvi lieli ikri, un tā ir priekšrocība rīkojoties ar ikriem, pie tam tiek iegūti relatīvi lieli mazuļi.

  4. Varavīksnes foreļu ražošana pasaulē

  5. Foreļu izplatība pasaulē Forele ir cēlusies ASV un izplatījusies pa visu pasauli. Viena no visizplatītākajām sugām ar Kalifornijas izcelsmi ir Šasta forele

  6. Forelei ir nesarežģīts nārsts, un tā ir izturīga pret manipulācijām. Varavīksnes forele var nodzīvot visu dzīvi saldūdenī, bet tai var būt arī anadroma dzīves pieredze. Forele ir ātraudzīga zivs, kas var sasniegt 7 kg smagumu pēc trīs gadiem sāļūdenī un 4 kg smagumu saldūdenī.

  7. Augšā kreisajā pusē parādīta vaislas populācija. Praksē mēs noslaucam definētu daudzumu zaļu, neapaugļotu ikru un izmantojam 2-3 tēviņu pieņus ikru apaugļošanai. Labam rezultātam pietiek ar vienu tēviņu un vienu mātīti. Sajaucot ikrus ar pieņiem un svaigu ūdeni, sākas spermas aktivitāte, un ikri tiek apaugļoti. Ikrus tur inkubatorā līdz dzeltenuma maisiņa stadijai, un tad pārved uz baseiniem barošanai ar starterbarību. ii iui nxE

  8. Tēviņš dzimumbriedumā Tipisks “deguna” izliekums

  9. Mātīte dzimumbriedumā Nārstam gatava mātīte

  10. Ūdens temperatūras varavīksnes forelēm • Šī suga var izturēt plašu temperatūras diapazonu (0-27°C), tomēr nārstošana un augšana prasa šaurāku diapazonu (9-14°C). Optimālā varavīksnes foreles ūdens temperatūra ir zem 21°C. Tā rezultātā temperatūra un barības pieejamība ietekmē augšanu un nobriešanu, izraisot briedumā iestāšanos dažādos vecumos, kaut parasti tas notiek 3-4 gadu vecumā. Akvakultūras apstākļos, audzēšanas periodā mēs cenšamies, lai temperatūra būtu zemāka par 18°C. Pat ja augstākā temperatūrā varētu panākt ātrāku augšanu. Augstākās temperatūrās varavīksnes foreles kļūst neizturīgas pret slimībām, kā arī tad ir zemāks izšķīdušā skābekļa līmenis.

  11. Ikri • Mātītes var saražot līdz 2000 ikriem uz 1kg ķermeņa svara. Ikri ir diezgan lieli - 3-7 mm diametrā. Lielākā daļa nārsto tikai vienu reizi, pavasarī, no janvāra līdz maijam, kaut arī selektīvā krustošana un gaismas perioda koriģēšana ir palīdzējusi radīt tādus indivīdus, kas nobriest agrāk un var nārstot visu cauru gadu. Akvakultūrā zivis var nārstot 2-3 reizes. Tomēr Norvēģijā mums jāievēro vienreizēja nārstošana. Likums paredz, ka visa vaislas populācija ir jāiznīcina un jāizmeklē uz potenciālajām zivju slimībām. Tādā veidā tiek novērsta vertikālā slimību transmisija.

  12. Ikru noslaukšanas metodes • Ar gaisu • Ar saspiestu gaisu un vēdera dobumā ievadītas adatas palīdzību ikri tiek izsūkti caur ģenitālo atveri . Jāuzmanās no piesārņošanas ar fēcēm, jo tas negatīvi ietekmē apaugļošanās procentu. Norvēģijā šo metodi izmanto reti. • Izķidāšana • Atsevišķās vaislinieku audzētavās praktizē “kirurģiskas metodes” – pirms ikru izņemšanas zivis tiek izķidātas. • Nobriedušu zivju “noslaukšana”ar rokām • Tradicionālā metode ir nobriedušu zivju noslaukšana ar rokām. Nobriedušu mātīti var pazīt pēc mīksta vēdera, kā arī, ja to paceļ gaisā vai piepaceļ aiz astes, ikri slīd uz galvas pusi. Anestezētu mātīti paceļ aiz astes un viegli uzspiež uz vēdera, vai masē to, vadot roku ģenitālās atveres virzienā. Ikri tiek savākti bļodā.

  13. Noslaukšana un apaugļošana • Tēviņi tiek noslaukti tādā pašā veidā kā mātītes, savācot pieņus bļodā un izvairoties no to piesārņošanas ar ūdeni un urīnu. Vairāku tēviņu pieņi (tas nodrošina labu apaugļošanu) tiek sajaukti ar ikriem. Ir ieteicams pieņus trīs vai četru tēviņu pieņus sajaukt jau pirms apaugļošanas, lai izvairītos no tuvradnieciskās krustošanās. Lai aktivizētu spermu un izraisītu ikru palielināšanos par apmēram 20%, tiek pievienots ūdens tādējādi aizpildot platību starp apvalku un dzeltenumu; šo procesu sauc par ‘ūdens cietināšanu'.

  14. Droša ikru transportēšana • Apaugļotus ikrus var transportēt pēc 20 minūtēm un līdz pat 48 stundām pēc apaugļošanas, bet pēc tam tos nedrīkst pārvadāt līdz pat acu stadijai (acis ir redzamas cauri apvalkam). Tieša gaismas iedarbība ir nevēlama visās attīstības stadijās, jo tā iznīcina embrijus

  15. Izvairieties izmantot sliktas kvalitātes ikrus Zemas ikru kvalitātes iemesli: Neatbilstoša apiešanās ar vaisliniekiem Mātītes ir par daudz nobriedušas Spermas kvalitāte Sēnītes Stāvošs ūdens

  16. Dienu grādi/ Foreļu ikru attīstība No negataviem ikriem līdz acu stadijai: 175 dienu grādi No negataviem ikriem līdz izšķilšanās brīdim: 370 dienu grādi Ūdens temperatūra: Maks. 8-10°C – ne zemāka par 4°C

  17. Ikru daudzums vienā metienā attiecībā pret ikru izmēriem Avots: Hagala, 1971

  18. Aprēķins/ Ikru skaita aplēse uz 1 l Avots: Gjedrem, 1981

  19. Izšķilšanās – dzeltenuma maisiņa mazuļi (kāpuri) • Foreles izšķiļas (parasti 95 %) ar barības rezervi dzeltenuma maisiņā (eksistē 2-4 nedēļas), Tādēļ tos sauc par dzeltenuma maisiņa mazuļiem vai kāpuriem. Ikru metiena izšķilšanās parasti aizņem 2-3 dienas, un pa šo laiku tiek regulāri aizvākti visi ikru apvalki, kā arī nedzīvie un deformētie mazuļi. No inkubācijas plauktiem atsevišķi inkubētie ikri pēc izšķilšanās tiek pārvietoti uz tiem.

  20. Sēnīte mazuļu audzētavā • Iepriekš tika pielietots malahītzaļais attiecībā 1: 200 000 • Tas nav likumīgi • Jālieto Pyzece bronopols

  21. Ikru apaugļošana Divas ikru paņemšanas metodes

  22. Kalifornijas sistēmas mazuļu audzētava Lašu dzimtai izmanto inkubatora paplātes un grozus

  23. Zivju mazuļu audzētavas jauda

  24. Apsildāma inkubācijas sistēma mazuļu audzētavā Apsildāma inkubācijas sistēma ar paplāšu statīvu

  25. Sildāmo paplāšu sistēmas fragments

  26. Pēc apaugļošanas Pēc nārstošanas mātīte var zaudēt 20 % svara

  27. Klusā okeāna lasis. Sarkanais lasis Foreļu vaisliniekus var izmantot vairākkārt Klusā okeāna lasis pēc nārstošanas mirst

  28. Sāciet barot zivis • Vairākām zivju sugām tieši pirmās barošanas dienas ir izšķiroši nozīmīgas – slikti uzsākta barošana var novest pie augstas mirstības. Pēc 3 barošanas nedēļām veselīgās zivis tiek atstātas baseinos. Pie labas apsaimniekošanas zaudējumi var būt 10-15%. Vairākām sugām, it sevišķi jūras zivju sugām, barošas uzsākšana ir sarežģīta Tomēr varavīksnes forele nav šajā ziņā nav izvēlīga

  29. Starterbarība • Mazuļus baro no automātiskajām barotnēm, izmantojot īpāši sagatavotu starterbarību, sākot no perioda, kad apmēram 50 % no tiem ir sasnieguši stadiju, kad tie sāk peldēt. Kad vairums zivju jau aktīvi barojas, 2-3 nedēļas zivīm ik dienas vajadzētu pieņemties svarā par 10%, izmantojot lenšu barotavas ar pulksteņa mehānismu. Barības granulas sastāv no zivju miltiem (80 procenti), zivju eļļas un graudiem. Tās nodrošina uzturvielu līdzsvaru, veicina augšanu un produkcijas kvalitāti un to formulas sastāvā ir apmēram 50 procenti proteīna, 12-15 procentu tauku, vitamīni (A, D un E) un minerālvielas (kalcijs, fosfors un nātrijs).

  30. Barošanas uzsākšana • Baseina izmēri 1 - 4 m2 0,15-0,20 grami/uz vienu mazuli Apm. 30 cm ūdens līmenis • Plūsma: 3-4 cm/sek • Pārcelšanas laikā no inkubatora uz sākotnējo barošanas baseinu mazuļi būs izvietojušies baseina dibenā

  31. Svarīgi faktori barošanas uzsākšanai: • •    Pareizi izvēlēts pirmās barošanas laiks • •    Ūdens kvalitātes kontrole ieskaitot temperatūru, skābekli un daudzumu • •   Barošana un barošanas režīms • •    Pareizi konstruēti barošanas uzsākšanas baseini un ūdens plūsmas ātrums baseina iekšienē • •    Atbilstoša veselības uzraudzības kontrole un slimību uzliesmojumu profilakse • •    Atbilstoša zivju blīvuma apsaimniekošana. Zivju skaita uzraudzība. • •    Gaismas režīma un gaismas intensitātes kontrole dienas laikā • •    Pareiza zivju šķirošana

  32. Varavīksnes foreļu mazuļi (fingerlings) • Šis ir periods starp starterbarības ēdināšanas uzsākšanu un vēlāko pieaugušo zivju audzēšanu. Zivju turēšanai var izmantot lielākus vai mazākus betonētus vai stiklašķiedras baseinus vai arī ar granti/oļiem izklātus dīķus. Uz mazuļu audzēšanu attiecas tie paši noteikumi kā uz starterbarošanu. Vissvarīgāk ir pārzināt skābekļa nepieciešamību, kas mainās līdz ar zivju izmēriem, temperatūru un zivju aktivitātēm. Skābekļa sastāvu ūdenī kontrolē ar kalibrētām mērierīcēm skābekļa līmeņa uzraudzībai. Saldūdens zivju audzētavā mazuļu audzēšanas fāze var turpināties līdz tie sasnieguši 10-50 gramus svara.

  33. Starterbarības izēdināšanas sekcijas jauda varavīksnes forelēm

  34. Gaisa lifts Nofima marine

  35. Ieplūstošā ūdens aerācija

  36. Līdz šim šajā lekcijā •   Mēs runājām par ikriem un starterbarošanu •    Tālākā prezentācijas daļa aplūko rīcību ar zivīm audzēšanas laikā

  37. Audzēšanas periods. Zivju audzēšana līdz preču zivju izmēriem • Eksistē dažādas sistēmas kā izaudzēt foreles līdz preču zivju izmēriem. Tas var būt “pannas” izmērs - 200-300 grami ar granti izklātos dīķos vai jūras sprostos līdz realizācijas izmēram 3-5 kg.

  38. Audzēšanas sistēmas • •    Ar granti izklātie dīķi • •    Lētie un vienkāršie ar granti izklātie dīķi tiek bieži izmantoti varavīksnes foreļu audzēšanai. Sistēma kopumā sastāv no ieplūdes ezerā vai upē, ienākošā ūdens kanāla, dīķiem un notecēm. • •    Atkarībā no ūdens padeves, dīķi iedalās: avota ūdens dīķos, lietus vai noteces ūdens dīķos, un dīķos, kurus apgādā ar ūdeni no ūdenstecēm.

  39. Ūdens kvalitāte • •    DO2 : tuvu piesātinājumam • •    CO2 : < 2.0 ppm • •    Temperatūra: 12 - 21ºC • •    .pH: 6.5-8.5. • •    Sārmainība (kā CaCO3): 10 - 400 mg/uz litru • •    Mangāns: < 0.01 mg/uz litru • •    Dzelzs: < 1.0 mg/uz litru • •    Cinks: < 0.05 mg/uz litru • •    Varš: < 0.006 mg/uz litru mīkstā ūdenī vai <0.3 mg/uz litru cietā ūdenī

  40. Zemes dīķis

  41. Ar granti izklāts dīķis ma

  42. Barošanas kanāli ar granti izklātajos dīķos • ūdens plūsma no kanāliem dīķos tiek nodrošināta ar gravitāti un dīķī ieplūstošais ūdens tek cauri ar sietu pārvilktai ieplūdes caurulei. Kanāla platumam jābūt 2 m, bet tā dziļumam - 1.2 m. Ūdens ātrums ir 0,7 m/sek. , lielāks nav ieteicams. Kanālam jāizliek ar koka dēļiem ar gropēm un tapām. Zināmās vietās kanāls jāaprīko ar pārplūdes dambjiem, lai neļautu liekajam ūdenim pārpludināt dīķus. Plūsmu var novadīt uz grāvi, kas ierīkots dīķu augšgalā. Ūdens ieplūšanas vieta kanālā jāaprīko ar režģi, lai izvairītos no peldošu svešķermeņu iekļūšanas. Pirms ūdens ieplūst pirmajā dīķī, iespējams, tas jālaiž cauri aerācijas kolonnai, kas jāuzstāda.

  43. Cirkulārs dīķis

  44. Cirkulārs zivju dīķis

  45. Cirkulāro dīķu jauda

  46. Varavīksnes foreļu audzētava: optimāls iekārtojums

  47. Ģeotermālais ūdens

  48. Zivju šķirošana Uzsāciet šķirošanu sākot no svara 5-15 gramu Mazuļu divreizēja šķirošana ir pietiekama Nešķirojiet zivis, kad ūdens temperatūra pārsniedz 15 grādu Celsija Nešķirojiet zivis, kuras ir tuvu smoltifikācijas stadijai

More Related